“3. papildinājums

DZĪVU DZĪVNIEKU, TO SPERMAS UN EMBRIJU IMPORTS NO TREŠĀM VALSTĪM

I.   Kopiena – tiesību akti (1)

A.   Nagaiņi, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus

Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.).

B.   Zirgu dzimtas dzīvnieki

Padomes Direktīva 90/426/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.).

C.   Mājputni un inkubējamās olas

Padomes Direktīva 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.).

D.   Akvakultūras dzīvnieki

Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

E.   Liellopu embriji

Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).

F.   Liellopu sperma

Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).

G.   Cūku sperma

Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).

H.   Citi dzīvi dzīvnieki

1.

Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.).

I.   Citi īpaši nosacījumi

1.	Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

2.

Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

II.   Šveice – tiesību akti (2)

1.	Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10).

2.	Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA), (RS 916.443.12).

3.	Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITE) (RS 916.443.13).

4.	DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106).

5.	Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14).

6.	Valdības 2004. gada 18. augusta rīkojums par veterinārajām zālēm (OMédV) (RS 812.212.27).

7.	Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472).

III.   Īstenošanas noteikumi

Federālais veterinārais birojs vienlaicīgi ar Kopienas dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus, kas norādīti šā papildinājuma I punktā, īstenošanas noteikumus un to iestāžu sarakstus, no kurām attiecīgais imports ir atļauts. Tas attiecas uz visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no to pieņemšanas datuma.

Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus.

Federālais veterinārais birojs un Kopienas dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kuri noteikti divpusēji un uz kuriem Kopienas mērogā neattiecas saskaņošana.

Piemērojot šo pielikumu, Šveicei Cīrihes zooloģiskais dārzs ir apstiprinātais centrs saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK C pielikuma noteikumiem.”

“4. papildinājums

ZOOTEHNIKA, IETVEROT IMPORTU NO TREŠĀM VALSTĪM

A.   Tiesību akti (1)

Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 77/504/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.). Padomes Direktīva 88/661/EEK (1988. gada 19. decembris) zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.). Padomes Direktīva 87/328/EEK (1987. gada 18. jūnijs) par tīršķirnes vaislas liellopu atzīšanu par derīgiem vairošanai (OV L 167, 26.6.1987., 54. lpp.). Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.). Padomes Direktīva 89/361/EEK (1989. gada 30. maijs) par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.). Padomes Direktīva 90/118/EEK (1990. gada 5. marts) par tīršķirnes vaislas cūku atzīšanu par derīgām vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 34. lpp.). Padomes Direktīva 90/119/EEK (1990. gada 5. marts) par vaislas cūku hibrīdiem vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 36. lpp.). Padomes Direktīva 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.). Padomes Direktīva 90/428/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās (OV L 224, 18.8.1990., 60. lpp.). Padomes Direktīva 91/174/EEK (1991. gada 25. marts), ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus Direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK (OV L 85, 5.4.1991., 37. lpp.). Padomes Direktīva 94/28/EK (1994. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un ar ko groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.).

Valdības 2007. gada 14. novembra rīkojums par lopkopību (RS 916.310).

B.   Īstenošanas noteikumi

Piemērojot šo papildinājumu, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, ar kuriem notiek tirdzniecība starp Kopienas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju, aprite notiek saskaņā ar Kopienas dalībvalstu savstarpējas tirdzniecības noteikumiem.

Neskarot noteikumus par zootehniskajām pārbaudēm 5. un 6. papildinājumā, Šveices iestādes apņemas nodrošināt, ka importam Šveice piemēro līdzvērtīgus noteikumus tiem, kas minēti Padomes Direktīvā 94/28/EK.

Ja rodas sarežģījumi, jautājumu pēc vienas Puses pieprasījuma nodod izskatīšanai Apvienotajā veterinārijas komitejā.”.

“5. papildinājums

DZĪVI DZĪVNIEKI, SPERMA, OLŠŪNAS UN EMBRIJI: ROBEŽKONTROLE UN PĀRBAUDES NODEVA

I   NODAĻA

Vispārējās prasības – TRACES sistēma

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Kopiena

Kopiena

Komisijas Lēmums 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), (RS 916.40). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 4. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA) (RS 916.443.12). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA) (916.443.13). 6. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 7. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14).

B.   PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā TRACES saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK.

Vajadzības gadījumā Apvienotajā veterinārijas komitejā nosaka pārejas un papildu pasākumus.

II   NODAĻA

Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībai starp Kopienas

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībai starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, tiek veiktas atbilstīgi turpmāk norādītajiem aktiem:

Kopiena

Šveice

1. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 2. Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.).

1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 3. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 4. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14). 5. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472).

B.   VISPĀRĪGI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

Gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 90/425/EEK 8. pantā, galamērķa vietas kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus un informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi un Komisiju par veikto pārbaužu raksturu, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.

Apvienotā veterinārijas komiteja veic Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta un Direktīvas 90/425/EEK 9. un 22. panta noteikumu īstenošanu.

C.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKIEM, KAS PAREDZĒTI GANĪŠANAI PIEROBEŽĀ

1.

Definīcijas   Ganīšana: dzīvnieku pārvietošana dalībvalstī vai Šveicē uz vasaras ganībām uz pierobežas zonu, kas nepārsniedz 10 km. Īpašos gadījumos, kas ir pienācīgi pamatoti, attiecīgās kompetentās iestādes var atļaut izmantot lielāku platību abpus Šveices un Kopienas robežai.   Ikdienas ganības: ganības, no kurām dzīvnieki katras dienas beigās atgriežas savās sākotnējās saimniecībās dalībvalstī vai Šveicē.

2.

Ganīšanā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici mutatis mutandis piemēro Komisijas Lēmumu 2001/672/EK (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV L 235, 4.9.2001., 23. lpp.). Tomēr šajā pielikumā Lēmuma 2001/672/EK 1. pantam šo lēmumu piemēro ar šādiem pielāgojumiem: — atsauce uz laikposmu no 1. maija līdz 15. oktobrim tiek aizstāta ar vārdiem “kalendārais gads”; — Lēmuma 2001/672/EK 1. pantā un attiecīgajā pielikumā minētās Šveices daļas ir: — ŠVEICE — CĪRIHES KANTONS — BERNES KANTONS — LUCERNAS KANTONS — ŪRĪ KANTONS — ŠVICES KANTONS — OBVALDENES KANTONS — NIDVALDENES KANTONS — GLARUSAS KANTONS — CUGAS KANTONS — FRIBŪRAS KANTONS — ZOLOTURNAS KANTONS — BĀZELES PILSĒTAS KANTONS — BĀZELES LAUKU KANTONS — ŠAFHAUZENES KANTONS — APENCELLES-AUSERRODENES KANTONS — APPENCELLES-INNERRODENES KANTONS — SANKTGALLENES KANTONS — GRAUBINDENES KANTONS — ARGAVAS KANTONS — TŪRGAVAS KANTONS — TESĪNAS KANTONS — TESĪNAS KANTONS — VO KANTONS — VALĒ KANTONS — NEIŠATELES KANTONS — ŽENĒVAS KANTONS — JURAS KANTONS. Piemērojot Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojumu par epizootijām (OFE) (RS 916.401) un jo īpaši tā 7. pantu (reģistrācija) un Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojumu par nelegālās tirdzniecības ar dzīvniekiem datu bāzi (RS 916.404) un jo īpaši tā 2. pantu (datubāzu saturs), Šveice katrām ganībām piešķir īpašu reģistrācijas kodu, kas ir jāiekļauj valsts liellopu datu bāzē.

3.

Ganīšanai starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici nosūtīšanas valsts pilnvarotais veterinārārsts a) informē saņemšanas vietas kompetentās iestādes (vietējo veterināro nodaļu) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes un ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā, b) pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem, c) izdod sertifikātu saskaņā ar 9. punktā sniegto modeli.

4.	Visā ganīšanas periodā dzīvniekiem jāpaliek muitas kontrolē.

5.

Dzīvnieku īpašniekam a) rakstiskā apstiprinājumā jāpiekrīt ievērot visus pasākumus, lai piemērotu šā pielikuma noteikumus, un citus pasākumus, ko veic vietējā līmenī kā jebkuram dalībvalsts vai Šveices dzīvnieku īpašniekam; b) norēķināties par pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo pielikumu; c) pilnībā sadarboties tajās muitas vai veterināro pārbaužu procedūrās, ko prasa nosūtīšanas vai galamērķa valsts iestādes.

6.

Ganību sezonas beigās vai tās priekšlaicīgi atstājot, ganību vietas valsts pilnvarotais veterinārārsts a) informē saņemšanas vietas kompetentās iestādes (vietējo veterināro nodaļu) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes un ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā, b) pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem, c) izdod sertifikātu saskaņā ar 9. punktā sniegto modeli.

7.	Slimību parādīšanās gadījumā ar kompetento iestāžu kopīgu vienošanos tiek piemēroti atbilstīgi pasākumi. Šīs iestādes nosaka, kā sedzamas jebkuras radušās izmaksas. Ja vajadzīgs, jautājumu nodod izskatīšanai Apvienotajā veterinārijas komitejā.

8.

Atkāpjoties no 1. līdz 7. punktā paredzētajiem noteikumiem, ikdienas ganīšanā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici a) dzīvnieki nekontaktējas ar citu saimniecību dzīvniekiem; b) dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetento veterināro iestādi par dzīvnieku kontaktiem ar citu saimniecību dzīvniekiem; c) katru kalendāro gadu, pirmo reizi ievedot dzīvniekus dalībvalstī vai Šveicē, kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda 9. punkta paraugam atbilstīgs veselības sertifikāts. Šis sertifikāts kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda pēc to pieprasījuma; d) 2. un 3. punktā minētie noteikumi tiek piemēroti, tikai pirmo reizi kalendārajā gadā vedot dzīvniekus uz dalībvalsti vai Šveici; e) 6. punkta noteikumi netiek piemēroti; f) dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetentās veterinārās iestādes par ganīšanas perioda beigām.

9.

Veselības sertifikāta, kas nepieciešams liellopu sugas dzīvnieku ganīšanai pierobežas zonā vai ikdienas ganīšanai, un atgriežoties no ganībām pierobežas zonā, paraugs ir šāds. Paraugs veselības sertifikātam, kas nepieciešams liellopu sugu dzīvnieku ganīšanai pierobežas zonā vai ikdienas ganīšanai, un atgriežoties no ganībām pierobežas zonā

III   NODAĻA

Noteikumi tirdzniecībai starp Kopienu un Šveici

A.   TIESĪBU AKTI

Tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar dzīviem liellopiem, ar to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī to Kopienas un Šveices pierobežas ganīšanā veselības sertifikātiem jāatbilst šim pielikumam, un tie ir pieejami TRACES sistēmā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 599/2004 (2004. gada 30. marts) par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (OV L 94, 31.3.2004., 44. lpp.).

IV   NODAĻA

Veterinārās pārbaudes, kas piemērojamas attiecībā uz importu no trešām valstīm

A.   TIESĪBU AKTI (2)

Pārbaudes no trešām valstīm importētiem dzīvniekiem tiek veiktas saskaņā ar turpmāk norādītajiem aktiem:

Kopiena

Šveice

1. Komisijas Regula (EK) Nr. 282/2004 (2004. gada 18. februāris), ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 3. Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.). 4. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). 5. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). 6. Komisijas Lēmums 97/794/EK (1997. gada 12. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/496/EEK piemērošanai attiecībā uz veterinārajām pārbaudēm dzīviem dzīvniekiem, kas importējami no trešām valstīm (OV L 323, 26.11.1997., 31. lpp.).

1. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA), (RS 916.443.12). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITE) (RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472). 7. Valdības 2004. gada 18. augusta rīkojums par veterinārajām zālēm (OMédV) (RS 812.212.27).

B.   PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

1.

Lai piemērotu Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Komisijas Lēmuma 2001/881/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izstrādā to robežkontroles punktu sarakstu, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un atjaunina sīki izstrādātos noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic Komisijas ekspertiem, pielikumā sniegts dalībvalstu robežkontroles punktu saraksts, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīviem dzīvniekiem.

2.

Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Šveicei ir šādi robežkontroles punkti: Nosaukums TRACES kods Tips Pārbaužu centrs Akreditācijas veids Cīrihes lidosta CHZRH4 A Centrs 3 O – Citi dzīvnieki (to skaitā zooloģisko dārzu dzīvnieki) (3) Geneva Airport CHGVA4 A Centrs 2 O – Citi dzīvnieki (to skaitā zooloģisko dārzu dzīvnieki) (3) Apvienotā veterinārijas komiteja veic turpmākas robežkontroles punktu, to pārbaužu centru saraksta un akreditācijas veida izmaiņas. Apvienotā veterinārā komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 91/496/EEK 19. pantu, un Likuma par epizootijām 57. pantu.

3.

Federālais veterinārijas birojs vienlaicīgi ar Kopienas dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus šā pielikuma 3. papildinājumā un īstenošanas pasākumus. Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus. Federālais veterinārais birojs un Kopienas dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Kopienas mērogā neattiecas saskaņošana.

4.	Dalībvalstu robežkontroles punkti, kas minēti 1. punktā, pārbauda importu Šveicē no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma IV nodaļas A punktu.

5.	Šveices robežkontroles punkti, kas minēti 2. punktā, pārbauda importu no trešām valstīm Kopienas dalībvalstīs saskaņā ar šā papildinājuma IV nodaļas A punktu.

V   NODAĻA

Īpaši noteikumi

A.   DZĪVNIEKU IDENTIFIKĀCIJA

1.   TIESĪBU AKTI  (4)

Kopiena

Šveice

1. Padomes Direktīva 92/102/EEK (1992. gada 27. novembris) par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) un jo īpaši tā 7. līdz 20. pants (reģistrācija un identifikācija). 2. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par nelegālās tirdzniecības ar dzīvniekiem datu bāzi (RS 916.404).

2.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

a.	Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punkta, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektās daļas un 4. panta 2. punkta piemērošanu.

b.	Attiecībā uz cūku, aitu un kazu pārvietošanu Šveices teritorijā datums, kas jāņem vērā, piemērojot 5. panta 3. punktu, ir 1999. gada 1. jūlijs.

c.	Saskaņā ar Direktīvas 92/102/EEK 10. pantu Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par elektroniskās identifikācijas sistēmas iespējamās uzstādīšanas koordināciju.

B.   DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

1.   TIESĪBU AKTI  (4)

Kopiena

Šveice

1. Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.). 2. Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.).

Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojums par dzīvnieku aizsardzību (OPAn) (RS 455.1) un jo īpaši tā 169. līdz 176. pants.

2.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

a)	Šveices iestādes apņemas ievērot prasības, kas attiecībā uz tirdzniecību starp Šveici un Kopienu un importu no trešām valstīm noteiktas Regulā (EK) Nr. 1/2005.

b)	Gadījumos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. pantā, galamērķa valsts kompetentās iestādes nekavējoši sazinās ar nosūtītājas valsts kompetentajām iestādēm.

c)	Par Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. pantā paredzēto noteikumu īstenošanu ir atbildīga Apvienotā veterinārijas komiteja.

d)	Apvienotā veterinārijas komiteja īsteno pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1/2005 28. pantu un Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku aizsardzību (OPAn) (RS 455.1) 208. pantu.

e)	Saskaņā ar Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku aizsardzību (OPAn) (RS 455.1) 175. pantu liellopu, aitu, kazu un cūku tranzīts caur Šveici var notikt, vienīgi izmantojot dzelzceļa vai gaisa transportu. Šo jautājumu izskatīs Apvienotā veterinārijas komiteja.

C.   NODEVAS

1.	Par veterinārajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, nodevas netiek iekasētas.

2.

Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro importam no trešām valstīm, Šveices iestādes apņemas iekasēt nodevas par oficiālajām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).”

“10. papildinājums

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI: ROBEŽKONTROLE UN PĀRBAUDES NODEVAS

I   NODAĻA

Vispārēji noteikumi

A.   TIESĪBU AKTI (1)

Kopiena

Šveice

Komisijas Lēmums 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 094, 31.3.2004., 63. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITE) (RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 5. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472).

B.   PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

1.   Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā TRACES saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK.

2.   Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju un Federālo sabiedrības veselības biroju iekļauj Šveici ātrās reaģēšanas sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantā saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu neielaišanu uz robežas.

Ja kompetentā iestāde Kopienas robežkontroles punktā noraida kādu partiju, konteineru vai kravu, tad Komisija to tūlīt paziņo Šveicei.

Šveice nekavējoties paziņo Komisijai par katru kompetentas iestādes Šveices robežkontroles punktā noraidītu pārtikas vai dzīvnieku barības partiju, konteineru vai kravu, kas var radīt tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku veselībai, un ievēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 52. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

Apvienotā veterinārijas komiteja nosaka īpašos pasākumus saistībā ar šo dalību.

II   NODAĻA

Veterinārās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici

A.   TIESĪBU AKTI (2)

Veterinārās pārbaudes, kuras piemēro tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, tiek veiktas saskaņā ar turpmāk norādītajiem aktiem.

Kopiena

Šveice

1. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 2. Padomes Direktīva 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.). 3. Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 018, 23.1.2003., 11. lpp.).

1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITE) (RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472).

B.   PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

Gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 89/662/EEK 8. pantā, galamērķa vietas kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus un informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi un Komisiju par veikto pārbaužu raksturu, pieņemtajiem lēmumiem un šādu lēmumu pamatojumu.

Apvienotā veterinārijas komiteja veic Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta un Direktīvas 89/662/EEK 9. un 16. panta īstenošanu.

III   NODAĻA

Veterinārās pārbaudes importam no trešām valstīm

A.   TIESĪBU AKTI (3)

Pārbaudes importam no trešām valstīm tiek veiktas saskaņā ar turpmāk norādītajiem aktiem.

Kopiena

Šveice

1. Komisijas Regula (EK) Nr. 136/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (OV L 021, 28.1.2004., 11. lpp.). 2. Komisijas Regula (EK) Nr. 745/2004 (2004. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem (OV L 122, 26.4.2004., 1. lpp.). 3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.). 4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 5. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 6. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). 7. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). 8. Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.). 9. Komisijas Lēmums 2002/657/EK (2002. gada 12. augusts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.). 10. Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 018, 23.1.2003., 11. lpp.). 11. Komisijas Lēmums 2005/34/EK (2005. gada 11. janvāris), ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.).

1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITE) (RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472). 7. 1992. gada 9. oktobra Pārtikas produktu likums (LDAl) (RS 817.0). 8. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (ODAlOUs) (RS 817.02). 9. Valdības 2005. gada 23. novembra par tiesību aktu izpildi attiecībā uz pārtikas produktiem (RS 817.025.21). 10. DFI1995. gada 26. jūnija rīkojums par pārtikas piemaisījumiem un sastāvdaļām (OSEC) (RS 817.021.23).

B.   PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

1.   Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Kopienas dalībvalstu robežkontroles punkti ir šādi: Komisijas Lēmuma 2001/881/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izstrādā to robežkontroles punktu sarakstu, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un atjaunina sīki izstrādātos noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic Komisijas ekspertiem, pielikumā sniegts apstiprinātu robežkontroles punktu saraksts, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīvnieku izcelsmes produktiem.

2.   Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Šveices robežkontroles punkti ir šādi.

Nosaukums	TRACES kods	Tips	Pārbaužu centrs	Akreditācijas veids
Cīrihes lidosta	CHZRH4	A	Centrs 1	NHC (4)
			Centrs 2	HC(2) (4)
Ženēvas lidosta	CHGVA4	A	Centrs 1	HC(2), NHC (4)

Apvienotā veterinārijas komiteja veic turpmākas robežkontroles punktu, to pārbaužu centru saraksta un akreditācijas veida izmaiņas.

Apvienotā veterinārijas komiteja veic pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.

IV   NODAĻA

Prasības veselības aizsardzībai un kontrolei tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici

Nozarēs, kuru atbilstība ir abpusēji atzīta, dzīvnieku izcelsmes produkti, ar kuriem notiek tirdzniecība starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, ir apritē atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami šo produktu tirdzniecībai starp Kopienas dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šiem produktiem pievieno veselības sertifikātus, kas paredzēti tirdzniecībai Kopienas dalībvalstu starpā vai ir noteikti šajā pielikumā un ir pieejami sistēmā TRACES.

Attiecībā uz citām nozarēm joprojām piemēro 6. papildinājuma II nodaļā noteiktās veselības prasības.

V   NODAĻA

Prasības veselības aizsardzībai un kontrolei attiecībā uz importu no trešām valstīm

1.   Kopiena – Tiesību akti  (5)

A.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SABIEDRĪBAS VESELĪBU

1.   Padomes Direktīva 88/344/EEK (1988. gada 13. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (OV L 157, 24.6.1988., 28. lpp.).

2.   Padomes Direktīva 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.).

3.   Padomes Direktīva 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.).

4.   Padomes Regula (EEK) Nr. 2377/90 (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp.).

5.   Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).

6.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/35/EK (1994. gada 30. jūnijs) par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp.).

7.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.).

8.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.).

9.   Komisijas Direktīva 95/31/EK (1995. gada 5. jūlijs) par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem (OV L 178, 28.7.1995., 1. lpp.).

10.   Komisijas Direktīva 95/45/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.).

11.   Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

12.   Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

13.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.).

14.   Komisijas Direktīva 96/77/EK (1996. gada 2. decembris) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp.).

15.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.).

16.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.).

17.   Komisijas Lēmums 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris) (OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.).

18.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

19.   Komisijas Lēmums 2002/840/EK (2002. gada 23. oktobris), ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.).

20.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

21.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.).

22.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/41/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EEK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

23.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

24.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

25.   Komisijas Lēmums 2005/34/EK (2005. gada 11. janvāris), ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.).

26.   Komisijas Regula (EK) Nr. 401/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.).

27.   Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

28.   Komisijas Regula (EK) Nr. 1883/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 32. lpp.).

29.   Komisijas Regula (EK) Nr. 333/2007 (2007. gada 28. marts), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).

30.   Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2007 (2007. gada 26. jūlijs) par ārkārtas pasākumiem, ar kuriem aptur krāsvielas E 128 Sarkanā 2G izmantošanu pārtikas produktos (OV L 195, 27.7.2007., 8. lpp.).

B.   DZĪVNIEKU VESELĪBAS NOTEIKUMI

1.   Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.).

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.).

4.   Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 018, 23.1.2003., 11. lpp.).

5.   Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

C.   CITI ĪPAŠI PASĀKUMI (6)

1.   Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un muitas savienību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sanmarīno Republiku – Kopīgā deklarācija – Kopienas deklarācija (OV L 359, 9.12.1992., 14. lpp.).

2.   Padomes un Komisijas Lēmums 94/1/EK (1993. gada 13. decembris) par Eiropas Ekonomiskās zonas līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Lihtenšteinas Grāfisti, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju (OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.).

3.   Padomes Lēmums 97/132/EK (1996. gada 17. decembris) par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (OV L 57, 26.2.1997., 4. lpp.).

4.   Padomes Lēmums 97/345/EK (1997. gada 17. februāris) attiecībā uz protokola par veterinārajiem jautājumiem noslēgšanu, kas papildina vienošanos vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti (OV L 148, 6.6.1997., 15. lpp.).

5.   Padomes Lēmums 98/258/EK (1998. gada 16. marts) par Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu vienošanās noslēgšanu par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 118, 21.4.1998., 1. lpp.)

6.   Padomes Lēmums 98/504/EK (1998. gada 29. jūnijs) par Pagaidu nolīguma noslēgšanu par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 226, 13.8.1998., 24. lpp.).

7.   Padomes Lēmums 1999/201/EK (1998. gada 14. decembris) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību, ņemot vērā tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 71, 18.3.1999., 1. lpp.).

8.   Padomes Lēmums 1999/778/EK (1999. gada 15. novembris) par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, papildinošā Protokola par veterinārajiem jautājumiem noslēgšanu (OV L 305, 30.11.1999., 25. lpp.).

9.   Protokols 1999/1130/EK par veterinārajiem jautājumiem, ar ko papildina Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (OV L 305, 30.11.1999., 26. lpp.).

10.   Padomes Lēmums 2002/979/EK (2002. gada 18. novembris) par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.).

2.   Šveice – Tiesību akti  (7)

A.   Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, importu, tranzītu un eksportu (OITE);

B.   Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA);

3.   Īstenošanas noteikumi

A.   Federālais veterinārais birojs vienlaicīgi ar Kopienas dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus šā papildinājuma I punktā minētajos tiesību aktos, īstenošanas noteikumus un to iestāžu sarakstus, no kurām attiecīgais imports ir atļauts. Tas attiecas uz visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no to pieņemšanas datuma.

Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus.

Federālais veterinārais birojs un Kopienas dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Kopienas mērogā neattiecas saskaņošana.

B.   Šā papildinājuma III nodaļas B.1) punktā minētie dalībvalstu robežkontroles punkti pārbauda importu Šveicē no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma III nodaļas A punktu.

C.   Šā papildinājuma III nodaļas B.2) punktā minētie Šveices robežkontroles punkti pārbauda importu Kopienas dalībvalstīs no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma III nodaļas A punktu.

D.   Piemērojot Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojumu par trešo valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA) (RS 916.443.13), Šveice saglabā iespēju importēt liellopu gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuri, iespējams, saņēmuši augšanas stimulēšanas hormonus. Šīs gaļas eksports uz Kopienu ir aizliegts. Turklāt Šveice

—	atļauj šādas gaļas izmantošanu tikai tiešai nodošanai patērētājam ar mazumtirdzniecības uzņēmuma starpniecību, gaļu atbilstīgi marķējot;

—	atļauj šīs gaļas importu tikai caur Šveices robežkontroles punktiem un

—	saglabā atbilstīgas izsekojamības un izplatīšanas sistēmas, kas domātas, lai novērstu jebkādu iespēju to vēlākai nokļūšanai Kopienas dalībvalstu teritorijā;

—	iesniedz Komisijai divreiz gadā ziņojumu par importa izcelsmi un tā galasaņēmējiem, kā arī par veiktajām pārbaudēm, lai pārliecinātos par iepriekšējos ievilkumos uzskaitīto nosacījumu ievērošanu;

—	nopietnu bažu gadījumā šos noteikumus izskata Apvienotā veterinārijas komiteja.

VI   NODAĻA

Nodevas

1.   Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, nodevas netiek iekasētas.

2.   Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro importam no trešām valstīm, Šveices iestādes apņemas iekasēt nodevas par oficiālajām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.)”.