29.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 285/9

(1)

Direktīvā 90/496/EEK ir norādīts, ka jānosaka šķiedrvielu definīcija.

(2)

Nosacījumi par uzturvērtības norādēm, piemēram, “šķiedrvielu avots” vai “daudz šķiedrvielu”, ir noteikti pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (2).

(3)

Skaidrības labad un lai nodrošinātu konsekvenci ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz šo jēdzienu, jāsniedz “šķiedrvielu” definīcija.

(4)

Sagatavojot šķiedrvielu definīciju, jāņem vērā attiecīgais darbs, ko veic Codex Alimentarius, un apgalvojums par pārtikas šķiedrvielām, ko 2007. gada 6. jūlijā izteica Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa.

(5)

Šķiedrvielas parasti tiek uzņemtas kā augu materiāls, un tām ir labvēlīga fizioloģiska ietekme vienā vai vairākos veidos, piemēram, tās samazina barības pārvietošanās ilgumu zarnu traktā, palielina izkārnījumu masu, tās fermentē taisnās zarnas mikroflora, tās samazina kopējā holesterīna līmeni asinīs un LDL holesterīna līmeni asinīs, samazina glikozi asinīs pēc ēšanas vai pazemina insulīna līmeni asinīs. Jaunākie zinātniskie pierādījumi liecina, ka līdzīgu labvēlīgu fizioloģisku ietekmi var nodrošināt arī citi ogļhidrātu polimēri, kas netiek sašķelti un nav dabiski sastopami uzturā, to uzņemot. Tādēļ ir lietderīgi šķiedrvielu definīcijā iekļaut ogļhidrātu polimērus, kuriem ir labvēlīga fizioloģiska ietekme vienā vai vairākos veidos.

(6)

Augu izcelsmes ogļhidrātu polimēri, kas atbilst šķiedrvielu definīcijai, augos var būt cieši saistīti ar lignīnu vai citiem ogļhidrātus nesaturošiem komponentiem, piemēram, fenola savienojumiem, vaskiem, saponīniem, fitātiem, kutīnu, fitosterīniem. Ja šīs vielas cieši saista ar augu izcelsmes ogļhidrātu polimēriem un ekstrahē ar ogļhidrātu polimēriem šķiedrvielu analīzei, tās var uzskatīt par šķiedrvielām. Tomēr, ja tās tiek atdalītas no ogļhidrātu polimēriem un pievienotas uzturam, šīs vielas nedrīkst uzskatīt par šķiedrvielām.

(7)

Ņemot vērā jaunus zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, ir nepieciešams grozīt enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientu sarakstu.

(8)

FAO tehniskās darba grupas ziņojumā par uztura enerģētisko vērtību – analīzes metodēm un pārrēķina koeficientiem – ir norādīts, ka 70 % šķiedrvielu tradicionālajos pārtikas produktos tiek uzskatītas par fermentējamām. Tādēļ šķiedrvielu vidējai enerģētiskajai vērtībai būtu jābūt 8 kJ/g (2 kcal/g).

(9)

Eritritolu var izmantot daudzos pārtikas produktos, un cita starpā to izmanto, lai aizstātu uzturvielas, piemēram, cukuru, ja vēlama zemāka enerģētiskā vērtība.

(10)

Eritritols ir poliols, un saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, kā noteikts Direktīvas 90/496/EEK 5. panta 1. punktā, tā enerģētisko vērtību aprēķinātu, izmantojot poliolu pārrēķina koeficientu, proti, 10 kJ/g (2,4 kcal/g). Izmantojot šo enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientu, patērētājs netiek pilnībā informēts par produkta samazināto enerģētisko vērtību, kas iegūta, tā ražošanā izmantojot eritritolu. Pārtikas zinātniskā komiteja 2003. gada 5. marta atzinumā par eritritolu norādīja, ka eritritola enerģētiskā vērtība ir mazāka nekā 0,9 kJ/g (mazāk nekā 0,2 kcal/g). Tādēļ ir lietderīgi pieņemt piemērotu enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientu eritritolam.

(11)

Direktīvas 90/496/EEK pielikumā ir ietverti vitamīni un minerālvielas, kuras drīkst uzskaitīt marķējumā, norādītas to ieteicamās diennakts devas (IDD) un definēts noteikums par to, kas ir uzskatāms par ievērojamu daudzumu. IDD saraksta mērķis ir sniegt uzturvielu marķējumā norādāmās vērtības un ievērojama daudzuma aprēķinu.

(12)

Noteikumā par ievērojamu daudzumu, kā noteikts Direktīvas 90/496/EEK pielikumā, ir ietverta atsauce uz citiem Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (3), pielikumu Regulai (EK) Nr. 1924/2006 un 6. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (4).

(13)

Direktīvas 90/496/EEK pielikumā norādītās IDD pamatojas uz ieteikumu, ko izteica FAO/PTO ekspertu konsultatīvajā sanāksmē Helsinkos 1988. gadā.

(14)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar citiem Kopienas tiesību aktiem, pašreizējais vitamīnu un minerālvielu un to IDD saraksts ir jāatjaunina, ņemot vērā zinātnisko attīstību kopš 1988. gada.

(15)

Pārtikas zinātniskā komiteja 2003. gada 5. marta atzinumā par uzturvielu marķējumā norādāmo atsauces vērtību pārskatīšanu iekļāva pieaugušajiem paredzētas marķējuma atsauces vērtības. Šis atzinums attiecas uz vitamīniem un minerālvielām, kas minētas Direktīvas 2002/46/EK I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 I pielikumā.

(16)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 90/496/EEK pielikums.

(17)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Direktīvas 1. panta 4. punkta j) apakšpunktā pievieno šādu teikumu:

“Direktīvas II pielikumā iekļauj materiāla un, ja vajadzīgs, analīzes metožu definīciju;”.

2)

Direktīvas 5. panta 1. punktu papildina ar šādiem ievilkumiem:

3)

Direktīvas pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu.

4)

Pievieno šīs direktīvas II pielikuma tekstu.