30.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 682/2007 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu (“attiecīgais ražojums”) importam, kurus parasti klasificē ar KN kodiem ex 2001 90 30 un ex 2005 80 00. Ņemot vērā to personu lielo skaitu, kuras sadarbojās, izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica pasākumus, tika atlasīti Taizemes ražotāji eksportētāji.

(2)

Atlasītajiem uzņēmumiem piešķīra izmeklēšanā noteiktās individuālās maksājuma likmes. Visiem pārējiem uzņēmumiem noteica valsts mēroga maksājumu 12,9 % apmērā, kas balstījās uz atlasīto personu vidējo svērto dempinga starpību.

(3)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas Taizemes izcelsmes cukurkukurūzas importam uzņēmums Kuiburi Fruit Canning Co., Limited (“Kuiburi” jeb “uzņēmums”) jeb ražotājs eksportētājs, kurš nebija iekļauts izlasē, bet kurš bija sniedzis Komisijai visas atbildes uz anketas jautājumiem un bija pieprasījis atsevišķu izmeklēšanu, 2007. gada 30. augustā iesniedza pieteikumu Pirmās instances tiesā. Minētajā pieteikumā uzņēmums pieprasīja, lai tam tiktu veikta atsevišķa pārbaude.

(4)

Neraugoties uz nostāju, kādu Kopienas iestādes pieņems, ja pieteikuma iesniedzējs šo lietu uzturēs, Komisija nolēma pēc savas iniciatīvas daļēji atjaunot antidempinga izmeklēšanu (3). Atjaunotajā izmeklēšanā pārbaudīja dempingu tikai attiecībā uz uzņēmumu Kuiburi.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja uzņēmumam Kuiburi, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražošanas nozarei par daļēju izmeklēšanas atjaunošanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt viedokli rakstiski un tikt uzklausītām.

(6)

Komisija pārbaudīja Kuiburi sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un uzņēmuma telpās tika veikts pārbaudes apmeklējums.

(7)

Kā noteikts galīgajā regulā, dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(8)

Dempinga aprēķināšanai izmantoja to pašu metodiku, ko piemēroja atlasītajiem uzņēmumiem un kura aprakstīta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1888/2006 (4) (“pagaidu regula”) 21.–36. apsvērumā, kā arī apstiprināta galīgajā regulā.

(9)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms noteica, vai līdzīgā ražojuma kopējos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējiem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir uzskatāmi par reprezentatīviem, ja uzņēmuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū pārsniedz 5 % no tā kopējiem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu.

(10)

Tika konstatēts, ka līdzīgais ražojums nav ticis pārdots iekšzemes tirgū. Tāpēc normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālo vērtību aprēķināja, katra eksportam uz Kopienu paredzētā veida ražošanas izmaksām (kas vajadzības gadījumā tika koriģētas) pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“PVA izmaksas”) summu un peļņu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, nolēma, ka PVA izmaksas un peļņu nenoteiks, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu a) apakšpunktu, jo tikai viens atlasītais uzņēmums sasniedza reprezentatīvus līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Tāpēc atbilstīgi rīcībai sākotnējā izmeklēšanā PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo uzņēmumam Kuiburi parastajā tirdzniecības apritē bija reprezentatīvi tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas pārdošanas apjomi.

(11)

Tika konstatēts, ka uzrādītās ražošanas un PVA izmaksas ir pārspīlēti lielas un tās pirms izmantošanas normālās vērtības aprēķināšanā tika koriģētas.

(12)

Kuiburi pēc tam, kad atklātībai nodeva būtiskus faktus un apsvērumus, ar kuriem šajā procedūrā pamatoti konstatējumi, apgalvoja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību, PVA izmaksas un peļņa jānosaka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam. Uzņēmums apgalvoja, ka to nevar aprēķināt atbilstīgi 2. panta 6. punkta b) apakšpunktam, jo iekšzemes tirgū pārdoto citu produktu skaitā bija arī i) nekonservēti produkti un tie ii) katrā gadījumā nebija reprezentatīvi. Saistībā ar pirmo apgalvojumu attiecīgā ražojuma definīcijā nav konkretizēts kāds noteikts taras veids, un tāpēc tā neizslēdz kārbās fasētus ražojumus. Analoģiski tas pats attiecas arī uz tās pašas vispārējās kategorijas ražojumiem. Saistībā ar otro apgalvojumu jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 2. punktā pieminētais 5 % slieksnis ir noteikts, lai konstatētu, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma pārdevumiem Kopienā. Lai piemērotu 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, nav prasības, ka tās pašas kategorijas ražojumu pārdošanas apjomiem reprezentativitātes ziņā jābūt virs 5 %. Katrā gadījumā uzņēmuma sasniegtie tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomiem Kopienā ir ļoti būtiski un tādēļ reprezentatīvi. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmuma apgalvojumiem nevar piekrist un ir apstiprināts, ka PVA izmaksas un peļņu nosaka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktam.

(13)

Kuiburi vēl informēja, ka, ja PVA izmaksas un peļņu noteiktu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktam, tad būtu bijis jākoriģē tirdzniecības posma atšķirības attiecībā uz peļņu, pēc kuras aprēķināja normālo vērtību, jo EK uzņēmums pārdod ražojumus, kuriem tirdzniecības nosaukumu piešķīruši mazumtirgotāji, bet iekšzemes tirgū – ražojumus, kuriem tirdzniecības nosaukumu bija piešķīruši gan paši ražotāji, gan mazumtirgotāji. Tādēļ ir svarīgi norādīt, ka Kuiburi pārdošanas izmaksas noteica, pamatojoties uz apgrozījumu. Tādējādi peļņa un PVA izmaksas, pārdodot visus ražojuma veidus, visos tirgos sasniedza vienādu kopējo līmeni un paziņotās peļņas rādītāji liecināja tikai par nelielu PVA izmaksu atšķirību. Tādēļ nevarēja noteikt, vai paziņotie rādītāji atspoguļoja tirdzniecības posma atšķirības. Tāpēc tirdzniecības līmeņa pielāgojums par peļņu nav pamatots un Kuiburi apgalvojums tika noraidīts.

(14)

Visi uzņēmuma pārdošanas apjomi tika veikti tieši nesaistītiem pircējiem Kopienā. Šo pārdošanas apjomu eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, ko faktiski maksāja vai kas bija jāmaksā šiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā.

(15)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums izdarīts, balstoties uz ražotāja noteiktajām cenām. Lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenu salīdzināmību. Atsevišķos gadījumos, kuri pamatoti ar faktiem, tika veikti labojumi attiecībā uz transporta, pārkraušanas izmaksām un komisijas maksām, kā arī kredīta izmaksām.

(16)

PVA izmaksās, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai atbilstīgi iepriekš izklāstītajai metodikai, bija iekļautas arī komisijas maksas. Tāpēc, lai gan šajā ziņā nebija nekādu iebilžu, lai PVA izmaksas samazinātu par izmaksu summu, kas radušās attiecībā uz komisijas maksām, tika veikta normālās vērtības ex-officio koriģēšana atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktam.

(17)

Kuiburi dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(18)

Salīdzinājums liecināja par dempinga pastāvēšanu. Vidējā svērtā dempinga starpība, ko noteica uzņēmumam un kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai, ir 14,3 %.

(19)

Antidempinga pasākumu līmenim saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu vajadzētu būt pietiekamam, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Tādas cenas aprēķins, kura nerada kaitējumu, ir izklāstīts pagaidu regulas 120.–122. apsvērumā.

(20)

Vajadzīgo cenu palielinājumu noteica, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, pa produktu veidiem salīdzinot ar cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta līdzīgajam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdevusi Kopienas tirgū. Visas šā salīdzinājuma rezultātā radušās starpības tika izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās CIF cenas līdz Kopienas robežai.

(21)

Iepriekš minētais cenu salīdzinājums liecināja par kaitējuma starpību 17,5 % apmērā.

(22)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, uzskata, ka attiecīgā ražojuma eksportam galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz šo uzņēmumu jānosaka tādā līmenī, kādā ir konstatētā dempinga starpība, taču saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tas nevar būt lielāks par uzņēmumam Kuiburi noteikto kaitējuma starpību, kas norādīta 21. apsvērumā.

(23)

Tāpēc antidempinga maksājums, kas piemērojams CIF cenai līdz Kopienas robežai, ir 14,3 %. Tā kā saskaņā ar 57. apsvērumu Regulā (EK) Nr. 682/2007 maksājums uzņēmumiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, būtu jānosaka līmenī, kas ir visaugstākais salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, minētais maksājums tagad tiek noteikts 14,3 % apmērā. Tomēr atsāktās izmeklēšanas mērķis nebija iekļaut Kuiburi izlasē, bet gan veikt atsevišķu izmeklēšanu par Kuiburi, pamatojoties uz pamatregulas 17. panta 3. punktu, tāpēc nebūtu piemēroti I pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem vēlreiz noteikt maksājumu.

(24)

Uzņēmums Kuiburi un Kopienas ražošanas nozare ir informēti par izmeklēšanas secinājumiem, un tiem ir bijusi iespēja iesniegt komentārus,