19.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importam. Pasākumi ir procentuālā nodokļu likme 39,9 % apmērā, izņemot sešus sākotnējā regulā īpaši norādītus uzņēmumus, kuriem piemēro individuālas nodokļu likmes.

(2)

Pēc galīgo pasākumu piemērošanas Komisija saņēma pieprasījumu uzsākt Regulas (EK) Nr. 1659/2005 pārskatīšanu pēc jauna eksportētāja Yingkou Dalmond Refractories Co. Ltd. (“iesniedzējs”) pieprasījuma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemēro patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz magnēzija ķieģeļiem. Turklāt tas apgalvoja, ka nav eksportējis magnēzija ķieģeļus uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam), bet ir eksportējis tos uz Kopienu pēc šā termiņa.

(3)

Komisija izskatīja iesniedzēja sākotnēji šķietami ticamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1536/2007 (3) sāka Regulas (EK) Nr. 1659/2005 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1536/2007 ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 noteikto antidempinga maksājumu 39,9 % apmērā attiecībā uz iesniedzēja ražotajiem magnēzija ķieģeļiem, ko tas eksportēja uz Kopienu, atcēla. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem uzdeva veikt attiecīgus pasākumus šāda importa reģistrācijai.

(5)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas aprakstīts sākotnējā regulā, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros vismaz 80 % no magnija savienojumiem ir MgO, neatkarīgi no tā, vai tas satur vai nesatur magnezītu, un kuru parasti deklarē ar KN kodiem ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020).

(6)

Līdzīgais ražojums arī ir tas pats, kas definēts sākotnējā regulā.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisija arī nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (TER) pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes šim nolūkam atvēlētajos termiņos. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus iesniedzēja un šādu sadarbībā iesaistīto ĶTR uzņēmumu telpās:

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka iesniedzējs attiecīgo ražojumu bija eksportējis uz Kopienu jau 2004. gadā, un šo apgalvojumu pamatoja ar dažādām interneta lapām un iesniedzēja katalogiem, kuros bija minēti pārdevumi Kopienā. Tomēr šajos dokumentos nebija īpaši minēts attiecīgais ražojums vai eksporta datums un, pārbaudot iesniedzēja un tā saistīto uzņēmumu pārdevumu virsgrāmatu, liecības par šādu eksportu netika atrastas. Izmeklēšana apstiprināja faktu, ka iesniedzējs sākotnējās izmeklēšanas laikā nav eksportējis attiecīgo ražojumu un tikai pēc šā laikposma sācis eksportu uz Kopienu.

(11)

Turklāt iesniedzējs spēja pietiekami pierādīt, ka nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(12)

Tātad tika apstiprināts, ka iesniedzējs būtu jāuzskata par jaunu eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu.

(13)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Minētie kritēriji izklāstīti kopsavilkuma veidā:

(14)

Iesniedzējs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un tika lūgts aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(15)

Izmeklēšanas gaitā iesniedzējs veica vairākus TER pieprasījumus attiecībā uz saistītajiem uzņēmumiem. Izvērtējot pieprasījumus, Komisija izvēlējās četrus TER pieprasījumus, lai veiktu pārbaudi attiecībā uz uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Šie uzņēmumi ir minēti šīs regulas 8. apsvērumā. Tomēr izmeklēšanas vēlākā posmā atklāja, ka iesniedzējs bija saistīts ar citu attiecīgā ražojuma ražotāju un citu eksportētāju no ĶTR. Šie uzņēmumi neaizpildīja atsevišķu TER pieprasījuma veidlapu, tādēļ nebija iespējams izvērtēt situāciju attiecībā uz visu grupu, kurā darbojās iesniedzējs.

(16)

Saskaņā ar Komisijas vienoto praksi ir paredzēts pārbaudīt, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER prasībām. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumu grupas pārdevumus veic, izmantojot kādu no grupas saistītajiem uzņēmumiem, kuram ir piešķirts preferenciāls individuāls maksājums. Tādēļ gadījumā, ja meitasuzņēmums vai cits saistīts uzņēmums ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, visiem šādiem saistītajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz TER pieprasījuma veidlapa, lai ļautu pārbaudīt, vai izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriji. Tikai tas vien, ka iesniedzējs nav informējis par šādu uzņēmumu pastāvēšanu, ir pietiekams pamats secinājumam, ka nav iespējams noteikt, vai visa grupa atbilst TER nosacījumiem.

(17)

Neskatoties uz to, izmeklēšanā atklāja, ka no četriem grupas uzņēmumiem, kas iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, tikai viens uzņēmums atbilda visiem TER piešķiršanas nosacījumiem. Pārējie trīs uzņēmumi neatbilda pirmajiem trim 13. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

(18)

Kas attiecas uz mātesuzņēmumu, tas nevarēja pierādīt, ka ir neatkarīgs no valsts iesaistīšanās. Pirmkārt, nevarēja noteikt 2001. gadā dibinātā uzņēmuma pamatkapitāla izcelsmi un nevarēja noskaidrot grāmatvedības ierakstu atbilstību, kas atspoguļo kapitāla importu (pirmais kritērijs). Otrkārt, šis uzņēmums nevarēja pamatot to, ka tam ir vienota grāmatvedība, ko sagatavo un revidē saskaņā ar SGS. Konkrēti – uzņēmuma grāmatvedības pārbaudes neveica attiecībā uz atsevišķiem darījumiem. Revīzija bija veikta vien attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas speciāli sagatavoti pēc kreditora pieprasījuma. Turklāt grāmatvedībā attiecībā uz atsevišķiem darījumiem arī bija vērojami vairāki SGS pārkāpumi saistībā ar pamatlīdzekļiem un amortizāciju, dažu pamatlīdzekļu veidu iegrāmatošanu un pamatlīdzekļu nolietošanos (otrs kritērijs).

(19)

Kas attiecas uz iesniedzēju, tas nevarēja pierādīt, ka ir neatkarīgs no valsts iesaistīšanās. Konkrēti – uzņēmuma statūtos, ko nosūtīja valsts iestādēm, lai saņemtu uzņēmējdarbības atļauju, bija noteikumi, kas ierobežo pārdevumus vietējā tirgū. Turklāt uzņēmums nevarēja uzrādīt līgumu par enerģijas piegādi (pirmais kritērijs). Otrkārt, šis uzņēmums nevarēja pamatot to, ka tam ir vienota grāmatvedība, kuru sagatavo un kurai revīziju veic saskaņā ar SGS (otrs kritērijs). Visbeidzot, iesniedzējs nevarēja pierādīt, ka to neskar būtiski kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo īpaši tādēļ, ka ne visi tā sākotnējie pamatlīdzekļi tika novērtēti neatkarīgi un tas guva ievērojamas nodokļu atlaides (trešais kritērijs).

(20)

Attiecībā uz trešo uzņēmumu netika pierādīts, ka uzņēmējdarbības lēmumi ir pieņemti saskaņā ar tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iesaistīšanās un ka tā izmaksas atbilst tirgus vērtībām (pirmais kritērijs). Otrkārt, šis uzņēmums nevarēja pierādīt to, ka tam ir vienota grāmatvedība, kuru sagatavo un kuras revīziju veic saskaņā ar SGS: tika konstatēti vairāki SGS pārkāpumi, piemēram, novēlota ieņēmumu iegrāmatošana vai nepareizi aprēķināta pamatlīdzekļu amortizācija (otrs kritērijs). Visbeidzot, uzņēmums nepierādīja, ka to neskar būtiski kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo īpaši tādēļ, ka uzņēmuma sākotnējos līdzekļus nevarēja uzskatīt par tādiem, kas novērtēti neatkarīgi (trešais kritērijs).

(21)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, iesniedzējam un visai grupai, kurā tas darbojas, nevarēja piešķirt TER.

(22)

Kopienas ražošanas nozarei, iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm tika dota iespēja komentēt secinājumus attiecībā uz TER. Šādus komentārus sniedza vienīgi iesniedzējs.

(23)

Iesniedzējs vispirms iebilda, ka diviem uzņēmumiem, kuru eksistenci atklāja vēlākā izmeklēšanas posmā, kā minēts 15. apsvērumā, nebija jāiesniedz TER pieprasījumi. Saskaņā ar iesniedzēja sniegto informāciju TER pieprasījumi būtu jāiesniedz uzņēmumiem, kas attiecīgo ražojumu ražojuši un pārdevuši IP. Divi minētie uzņēmumi IP un pēc tā nebija iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā vai pārdošanā, jo saistītais eksportētājs 2008. gada sākumā pārtrauca uzņēmējdarbību, bet saistītais ražotājs IP nespēja darboties pilnvērtīgi, jo nebija saņēmis ražošanas atļauju.

(24)

Šajā sakarā jāatgādina, ka iesniedzējam tika dota iespēja pieprasīt TER attiecībā uz visiem saistītajiem uzņēmumiem, ko tas arī darīja. Tomēr tas šim nolūkam atvēlētajā termiņā neinformēja par šo divu uzņēmumu pastāvēšanu, kā paskaidrots turpmāk 25. un 26. apsvērumā.

(25)

Komisija šķietami uzņēmējdarbību pārtraukušo eksportētāju atklāja neilgi pirms pārbaudes apmeklējuma ĶTR, un tā pastāvēšanu apstiprināja iesniedzējs. Uzņēmums neiesniedza TER pieprasījuma veidlapu, un turklāt iesniedzējs, neskatoties uz Komisijas pieprasījumu, nenodrošināja grāmatvedības ierakstus un citu svarīgu informāciju, kas precizētu šā uzņēmuma konkrētās darbības IP. Tādēļ Komisija nespēja konstatēt to, ka šis uzņēmums nav bijis iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā IP.

(26)

Kas attiecas uz saistīto ražotāju, tā pastāvēšana Komisijai tika paziņota pārbaudes apmeklējuma laikā ĶTR, un tādēļ, ka šis ražotājs atradās citā provincē, Komisija nespēja uz vietas pārbaudīt tā darbību konkrēto raksturu un to, vai uzņēmums patiesi nebija uzsācis attiecīgā ražojuma ražošanu. Atklāja, ka šā uzņēmuma, kas gan vēl nebija saņēmis ražošanas atļauju, uzņēmējdarbības atļauja, kas piešķirta 2007. gadā, proti, IP, attiecas arī uz attiecīgā ražojuma ražošanu. Tādēļ šim saistītajam ražotājam būtu bijis jāiesniedz TER pieprasījums.

(27)

Tā kā netika paziņots par šo divu uzņēmumu pastāvēšanu un netika iesniegti TER pieprasījumi, Komisijai netika dota iespēja pārbaudīt informāciju par uzņēmumu darbību pēc tās iesniegšanas un novērtēt, vai uzņēmumu grupa atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(28)

Turklāt iesniedzējs minēja, ka mātesuzņēmumu nebūtu vajadzējis iekļaut TER izmeklēšanas darbības jomā, jo tas nav ne attiecīgā ražojuma ražotājs, ne eksportētājs.

(29)

Mātesuzņēmums kontrolē savus saistītos uzņēmumus, tostarp to darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tādējādi jebkādi konstatējumi par to, ka mātesuzņēmums nerīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, tieši ietekmē visu grupu. Izmeklēšana liecināja, ka pastāv cieša saikne starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, jo īpaši tādēļ, ka iesniedzējs un cits sadarbībā iesaistīts uzņēmums bija saistīts ar attiecīgo ražojumu. Starp minētajiem uzņēmumiem bija notikuši daudzi darījumi. Turklāt aktīvi un pieskaitāmās izmaksas nebija skaidri nošķirti. Turklāt mātesuzņēmums pārbaudes apmeklējuma laikā izteica vēlmi nākotnē ražot magnēzija ķieģeļus un tā uzņēmējdarbības atļauja šim uzņēmumam to neaizliedza. Tādēļ arī šis apgalvojums bija jānoraida.

(30)

Iesniedzējs apliecināja, ka 20. apsvērumā minētais uzņēmums neatbilst TER prasībām, bet minēja, ka tas vairs nebūtu jāuzskata par ražotāju, jo tobrīd tā ražošanas telpas ir izīrētas saistītam ražotājam.

(31)

Šajā sakarā atklāja, ka šim uzņēmumam ir iespēja un tiesības jebkurā brīdī nākotnē atsākt ražošanu. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(32)

Iesniedzējs izteica vēl citas iebildes un informēja par jauniem elementiem, lai pierādītu, ka 19. apsvērumā minētais uzņēmums atbilst visiem TER kritērijiem. Turpmāk ir aprakstīti un apsvērti šie apgalvojumi.

(33)

Kas attiecas uz pirmo kritēriju, iesniedzējs turpmāk iebilda, ka jebkādi statūtos paredzēti ierobežojumi ir privāta vienošanās starp akcionāriem, ko valsts neietekmē. Iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka Ķīnas līgumtiesības neuzliek pienākumu noslēgt rakstveida līgumu par enerģijas piegādi.

(34)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībās paredzēts, ka uzņēmumu statūti ir saistoši uzņēmumam, tā akcionāriem, direktoriem, pārvaldītājiem un augstākajai vadībai. Turklāt statūti un jebkādi to grozījumi ir jāreģistrē valsts iestādēs. Pretēji iesniedzēja apgalvojumam atklāja arī to, ka Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībās nepārprotami ir minēti piegādes un enerģijas izmantošanas līgumi un tajās ir skaidri noteikumi par šādu līgumu saturu. Pamatojoties uz to, apgalvojumi attiecībā uz pirmo kritēriju tika noraidīti.

(35)

Kas attiecas uz otro kritēriju, iesniedzējs iesniedza dokumentus, saskaņā ar kuriem grāmatvedības reģistros konstatētie trūkumi, jo īpaši attiecībā uz darījumu starp saistītiem uzņēmumiem, vēlāk, 2008. gada aprīlī, tika novērsti, un iebilda, ka tādējādi otrs kritērijs ir izpildīts.

(36)

Šajā sakarā jāmin, ka pasākumi, kas veikti 2008. gadā, negroza faktu, ka iesniedzēja grāmatvedības dokumenti, kas bija norādīti pieprasījuma veidlapā, nebija ticami, saskaņā ar 19. apsvērumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojumu nācās noraidīt.

(37)

Kas attiecas uz trešo kritēriju, iesniedzējs apgalvoja, ka ziņojums par kapitāla izcelsmi, kas pievienots TER pieprasījumam, ir pietiekams aktīvu novērtējuma apliecinājums. Turklāt iesniedzējs apgalvoja, ka nodokļu atlaides šajā antidempinga izmeklēšanā nebūtu jāņem vērā, jo tās skar vienīgi antisubsīdiju izmeklēšanas.

(38)

Jāmin, ka izmeklēšanā atklāja kļūdas kapitāla pārbaudes ziņojumā, tādēļ šo ziņojumu nevar uzskatīt par uzticamu un neatkarīgu aktīvu novērtēšanas avotu. Attiecībā uz iesniedzēja saņemtajām nodokļu atlaidēm uzskata, ka tās būtiski maina uzņēmuma finansiālo situāciju un patiesi ietekmē trešo TER kritēriju. Tāpēc šie apgalvojumi attiecībā uz trešo kritēriju bija jānoraida.

(39)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija negrozīja konstatējumus un secinājumus attiecībā uz pirmo līdz trešo kritēriju. Tādējādi apstiprina, ka iesniedzējam un grupai, kurā tas darbojas, nevar piešķirt TER.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma (AR) piešķiršanai. Minētie kritēriji izklāstīti kopsavilkuma veidā:

(41)

Iesniedzējs ne vien lūdza TER, bet arī pieprasīja AR, ja TER tam nepiešķirtu.

(42)

Kā paskaidrots 16. apsvērumā, Komisijas konsekventā prakse ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst AR piešķiršanas nosacījumiem. Kā norādīts 15. apsvērumā, bija viens papildu ražotājs un viens eksportētājs, kas bija saistīti ar iesniedzēju IP un nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Tādējādi secinājumu par to, vai šie divi uzņēmumi atbilst AR kritērijam, nevar izdarīt.

(43)

Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējam nebūtu jāpiešķir ne TER, ne AR.

(44)

Iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un ieinteresētajām personām tika dota iespēja komentēt iepriekš minētos konstatējumus. Vienīgi iesniedzējam bija komentāri, kas izklāstīti turpmāk.

(45)

Pirmkārt, iesniedzējs atkārtoja apgalvojumu, ka izmeklēšana gan TER, gan AR gadījumā būtu jāattiecina vienīgi uz uzņēmumiem, kas attiecīgo ražojumu ražojuši vai pārdevuši IP, un izteica apgalvojumu, ka abi uzņēmumi, kas nesadarbojās, nebija iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Vēl tas iebilda, ka Komisijas ierēdņi, atrodoties uzņēmumu telpās, ir saņēmuši visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu AR attiecībā uz diviem sadarbībā neiesaistītajiem uzņēmumiem.

(46)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu jāmin, ka šo divu uzņēmumu darbību IP pārbaudes apmeklējuma laikā nevarēja precīzi pārbaudīt nesadarbošanās dēļ, kā minēts jo īpaši 15. apsvērumā. Tādēļ iesniedzējs nepierādīja, ka divi sadarbībā neiesaistītie uzņēmumi nebija ražojuši attiecīgo ražojumu IP vai nebija iesaistīti tā pārdošanā. Turklāt jāmin, ka neatkarīgi no ražotāja darbībām IP arī uz to būtu jāattiecina grupas novērtējums to iemeslu dēļ, kas jo īpaši ir izskaidroti 16. apsvērumā. Tādējādi vēlreiz tiek apstiprināts tas, ka šiem uzņēmumiem būtu bijis jāsadarbojas izmeklēšanā.

(47)

Kā minēts 24. līdz 27. apsvērumā, informācija, kas saņemta, apmeklējot uzņēmumu, nebija pietiekama, lai veiktu AR novērtējumu attiecībā uz diviem sadarbībā neiesaistītajiem uzņēmumiem. Turklāt šī informācija netika sniegta laikā, kas atvēlēts AR pieprasījuma iesniegšanai, bet tika sniegta tik vēlu, ka Komisijai nebija iespējams to pārbaudīt. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(48)

Turklāt iesniedzējs minēja, ka Komisijas pašreizējā prakse pārbaudīt AR kritērijus ir PTO Antidempinga nolīguma 2.3. panta pārkāpums un šis nolīgums būtu jāuzskata par EK tiesību neatņemamu sastāvdaļu.

(49)

Tomēr, ievērojot abu saistīto uzņēmumu nesadarbošanos, šajā izmeklēšanā AR kritēriji netika tālāk pārbaudīti, un tādējādi jautājums par to atbilstību PTO noteikumiem šajā gadījumā nebija svarīgs. Tādēļ apgalvojuma izskatīšanu varēja pārtraukt.

(50)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, apstiprinās, ka iesniedzējam un grupai, kurā tas darbojas, nevar piešķirt AR.

(51)

Šīs pārskatīšanas nolūks bija noteikt iesniedzējam atsevišķo dempinga starpību, kas pēc tā uzskata atšķiras no pašreizējās atlikušās starpības, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no ĶTR. Pieprasījuma pamatā galvenokārt bija pieņēmums, ka iesniedzējs atbilst TER piešķiršanas kritērijiem.

(52)

Tā kā izmeklēšanā jo īpaši secināts, ka saistītā ražotāja un eksportētāja nesadarbošanās dēļ iesniedzējam nav piešķirts ne TER, ne AR, Komisijai neizdevās konstatēt, ka iesniedzēja atsevišķā dempinga starpība patiešām atšķirtos no sākotnējā izmeklēšanā noteiktās atlikušās dempinga starpības. Tādēļ iesniedzēja pieprasījums būtu jānoraida un pārskatīšana attiecībā uz jaunu eksportētāju jāizbeidz. Tādējādi atlikušais antidempinga maksājums, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 39,9 %, attiecībā uz iesniedzēju būtu jāpatur spēkā.

(53)

Tā kā pārskatīšanas rezultātā attiecībā uz uzņēmumu ir konstatēts dempings, uzņēmumam piemērojamais antidempinga maksājums ar atpakaļejošu datumu būtu jāuzliek attiecīgā ražojuma importam, kas tika pakļauts reģistrācijai atbilstīgi 3. pantam Regulā (EK) Nr. 1536/2007.

(54)

Iesniedzējs tika informēts par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts piemērot galīgo antidempinga maksājumu tā importam Kopienā, un tam tika dota iespēja izteikt komentārus.

(55)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, kad saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā Regula (EK) Nr. 1659/2005,