EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0602

2008/602/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 17. jūnijs ) par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2693)

OJ L 194, 23.7.2008, p. 3–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 19 Volume 009 P. 290 - 295

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/602/oj

23.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/3


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 17. jūnijs)

par valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi un tām piemērojamām prasībām izveides posmā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2693)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2008/602/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (1), un jo īpaši tā 4. panta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2004/512/EK izveidoja VIS, proti, sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par vīzām, un pilnvaroja Komisiju attīstīt VIS.

(2)

Komisijai un dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz katrā dalībvalstī izvietoto valsts saskarņu elementiem.

(3)

Apvienotā Karaliste saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2) nepiedalījās Lēmuma 2004/512/EK pieņemšanā, un minētais lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro, jo tas papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

(4)

Tā kā Īrija nav piedalījusies Lēmuma 2004/512/EK pieņemšanā saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3), minētais lēmums un tā piemērošana tai nav saistoša, jo tas papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Īriju.

(5)

Dānija 2004. gada 13. augustā nolēma ieviest Lēmumu 2004/512/EK Dānijas tiesību aktos saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Lēmums 2004/512/EK ir tādējādi Dānijai saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tādēļ saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai ir pienākums īstenot šo lēmumu.

(6)

Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgusi par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4), attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (5).

(7)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija parakstījušas par šīs valsts asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK par nolīguma noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (6).

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā Protokola nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste parakstījušas par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, attiecībā uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/261/EK par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7).

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar 5. panta 1. punktu Padomes 2001. gada 6. decembra Regulā (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūvi izveides posmā veido atbilstoši pielikumam un tajā paredzētajām prasībām.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

(2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(3)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(4)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(6)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(7)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(8)  OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Ievads

Šajā dokumentā ir aprakstītas tīklam piemērojamās prasības, kā arī komunikācijas infrastruktūras un tās sastāvdaļu uzbūve.

1.1.   Akronīmi un saīsinājumi

Akronīmi un saīsinājumi

Paskaidrojums

BCU

Backup Central Unit (Dublējošā centrālā vienība)

BLNI

Backup Local National Interface (Vietējās valsts saskarnes dublējums)

CNI

Central National Interface (Centrālā valsts saskarne)

CS

Central System (Centrālā sistēma)

CS-VIS

Central Visa Information System (Centrālā vīzu informācijas sistēma)

CU

Central Unit (Centrālā vienība)

DNS

Domain Name Server (Domēnu vārdu serveris)

FTP

File Transfer Protocol (Datņu pārsūtīšanas protokols)

HTTP

Hypertext Transfer Protocol (Hiperteksta pārsūtīšanas protokols)

IP

Internet Protocol (Interneta protokols)

LAN

Local Area Network (Lokālais tīkls)

LNI

Local National Interface (Vietējā valsts saskarne)

NI-VIS

National Interface (Valsts saskarne)

NTP

Network Time Protocol (Tīkla laika protokols)

SAN

Storage Area Network (Atmiņas apgabalu tīkls)

SDH

Synchronous Digital Hierarchy (Sinhronā ciparhierarhija)

SMTP

Simple Mail Transfer Protocol (Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols)

SNMP

Simple Network Management Protocol (Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols)

sTESTA

Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations (Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) ir IDABC programmas pasākums (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2004/387/EK (1))

TCP

Transmission Control Protocol (Pārraides vadības protokols)

VIS

Visa Information System (Vīzu informācijas sistēma)

VPN

Virtual Private Network (Virtuāls privātais tīkls)

WAN

Wide Area Network (Teritoriālais tīkls)

2.   Valsts saskarņu un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo VIS un valsts saskarnēm uzbūve

NI-VIS, kā noteikts Padomes Lēmuma 2004/512/EK 1. panta 2. punktā, sastāv no:

vienas vietējās valsts saskarnes (turpmāk – “LNI”) katrai dalībvalstij, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam komunikāciju tīklam un kas ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas VIS. LNI atrodas dalībvalstī,

alternatīva vietējās valsts saskarnes dublējuma (turpmāk – “BLNI”), kas ietver tieši to pašu un kam ir tieši tāda pati funkcija kā LNI.

Ar katru dalībvalsti tiks noteikta un saskaņota LNI un BLNI īpašā konfigurācija.

LNI un BLNI izmanto tikai tiem mērķiem, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecināmi uz VIS II.

Komunikācijas infrastruktūra starp CS-VIS un NI-VIS sastāv no:

tīkla drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (sTESTA), ar ko nodrošina šifrētu, virtuālu, privātu tīklu (vis.stesta.eu), kas paredzēts VIS datiem un sakariem starp dalībvalstīm saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz VIS, kā arī sakariem starp dalībvalstīm un iestādi, kas atbildīga par CS-VIS darbības vadību.

3.   Tīkla pakalpojumi

Visos gadījumos, kad 3., 5. un 7. punktā ir minētas tehnoloģijas vai protokoli, tas nozīmē, ka drīkst izmantot arī līdzvērtīgas tehnoloģijas vai protokolus. Veidojot tīklu, ir jāņem vērā dalībvalstu gatavība.

3.1.   Tīkla izkārtojums

VIS uzbūve izmanto centralizētos pakalpojumus, kuriem var piekļūt no dažādām dalībvalstīm. Stabilitātes nodrošināšanai saskaņā ar Komisijas 2006. gada 3. novembra Lēmumu 2006/752/EK, ar ko nosaka Vīzu informācijas sistēmas atrašanās vietas tās izveides posmā, šie centralizētie pakalpojumi tiek dublēti divās dažādās vietās, proti, Strasbūrā Francijā, kur atrodas galvenā CS-VIS, centrālā vienība (CU), un St Johann im Pongau Austrijā, kur atrodas dublējošā CS-VIS, dublējošā centrālā vienība (BCU) (2).

Galvenā un dublējošā centrālā vienība ir pieejamas no dažādām dalībvalstīm caur tīkla piekļuves punktiem – LNI un BLNI –, kas savieno valsts sistēmu ar CS-VIS.

Saikne starp galveno CS-VIS un dublējošo CS-VIS pieļauj jaunu sastāvdaļu un tehnoloģiju ieviešanu nākotnē un ļauj nepārtraukti sinhronizēt CU un BCU.

3.2.   Joslas platums

LNI un izvēles BLNI nepieciešamais joslas platums dažādās dalībvalstīs var atšķirties.

Komunikācijas infrastruktūra piedāvā vietnes savienojuma joslas, kas ir piemērotas sagaidāmajai datu plūsmas slodzei. Tīkls nodrošina pietiekamu minimālo garantēto augšupielādes un lejupielādes ātrumu visiem savienojumiem, un tas ir pietiekami liels, lai atbalstītu tīkla piekļuves punktu kopējo joslas platumu.

3.3.   Atbalstītie protokoli

Komunikācijas infrastruktūra ir spējīga atbalstīt tīkla protokolus, ko izmanto CS-VIS, jo īpaši HTTP, FTP, NTP, SMTP, SNMP, DNS, tunelēšanas protokolus, SAN replicēšanas protokolus un BEA WebLogic proprietary Java-to-Java savienojuma protokolus.

3.4.   Tehniskā specifikācija

3.4.1.   IP adreses

Komunikācijas infrastruktūra rezervē vairākas IP adreses, kuras var izmantot vienīgi tīkla iekšienē. CS-VIS no rezervētajām IP adresēm izmantos īpaši atvēlētu IP adrešu komplektu, kuras netiks izmantotas nekur citur.

3.4.2.   IPv6 atbalsts

Vietējos tīklos lielākajā daļā vietņu izmantos IPv4, taču dažos var izmantot IPv6. Tādēļ tīkla piekļuves punkti piedāvā iespēju darboties kā IPv4/IPv6 vārtejai. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, būs nepieciešama koordinācija ar dalībvalstīm, lai attīstu IPv6.

3.4.3.   Pastāvīgās plūsmas koeficients (Sustained Flow Rate)

Tā kā CU vai BCU savienojuma noslodze ir mazāka par 90 %, konkrētā dalībvalsts pastāvīgi uztur 100 % no tās noteiktās joslas platuma.

3.4.4.   Citas specifikācijas

CS-VIS uzturēšanai komunikācijas infrastruktūra atbilst vismaz tehnisko specifikāciju minimālajām prasībām.

 

Tranzīta kavējums (tai skaitā sastrēguma stundās) ir mazāks vai vienāds ar 150 ms attiecībā uz 95 % pakešu un mazāks par 200 ms attiecībā uz 100 % pakešu.

 

Paketes pazaudēšanas iespējamība (tai skaitā sastrēguma stundās) ir mazāka vai vienāda ar 10–4 attiecībā uz 95 % pakešu un mazāka par 10–3 attiecībā uz 100 % pakešu.

 

Iepriekšminētās specifikācijas attiecas uz katru piekļuves punktu atsevišķi.

 

Savienojuma starp CU un BCU aprites kavējums ir mazāks vai vienāds ar 60 ms.

3.5.   Stabilitāte

Komunikācijas infrastruktūrai ir liela piekļuves kapacitāte, jo īpaši attiecībā uz šādām sastāvdaļām:

pamattīkls (backbone network),

maršrutēšanas ierīces (routing devices),

klātbūtnes punkti (points of presence),

abonentlīnijas pieslēgumi (local loop connections) (ieskaitot rezerves kabeļu ievilkšanu),

drošības ierīces (security devices) (šifrēšanas ierīces, ugunsmūri u. c.),

visi pamatpakalpojumi (generic services) (DNS u. c.),

LNI un izvēles BLNI

Izveido tīkla kļūmpārlēces mehānismus un, ja nepieciešams, tos koordinē lietojumprogrammu līmenī, lai nodrošinātu VIS pieejamību kopumā.

4.   Uzraudzība

Lai atvieglotu uzraudzību, komunikācijas infrastruktūras uzraudzības līdzekļus var integrēt ar CS-VIS darbības vadības uzraudzības līdzekļiem.

5.   Pamatpakalpojumi

Komunikācijas infrastruktūra spēj piedāvāt šādus izvēles pamatpakalpojumus: DNS, mail relay un NTP.

6.   Pieejamība

Savienojuma punktu piekļuves kapacitāte līdz pat komunikācijas infrastruktūras LAN ir 99,99 % 28 dienu darbības periodā.

7.   Drošības pakalpojumi

7.1.   Tīkla šifrēšana

Ar VIS saistīta informācija komunikācijas infrastruktūrā atrodas tikai šifrētā veidā.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, komunikācijas infrastruktūra ļauj pārvaldīt sertifikātus/atslēgas, ko izmanto tīkla šifrēšanai. Ir iespējama šifrēšanas logu attāla pārvaldība un attāla uzraudzība.

Atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem izmanto simetriskās šifrēšanas algoritmus (3DES 128 biti vai labāks) un asimetriskās šifrēšanas algoritmus (RSA 1 024 bitu modulis vai labāks).

7.2.   Citi aizsardzības elementi

Bez VIS tīkla piekļuves punktu (LNI un BLNI) aizsardzības komunikācijas infrastruktūra aizsargā arī izvēles pamatpakalpojumus. Ja šādu pakalpojumus piedāvā, tiem jāpiemēro CS-VIS aizsardzībai līdzvērtīgi aizsardzības pasākumi. Turklāt pamatpakalpojumu iekārtām un to aizsardzības pasākumiem jāveic pastāvīga uzraudzība.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, komunikācijas infrastruktūra ļauj nekavējoties ziņot par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem. Par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem ziņo regulāri, piemēram, katru mēnesi un par katru atsevišķu gadījumu.

8.   Palīdzības dienests un atbalsta struktūra

Izveido palīdzības dienestu un atbalsta struktūru, kas spēj sadarboties ar CS-VIS.

9.   Mijiedarbība ar citām sistēmām

Komunikācijas infrastruktūra nepieļauj datu noplūdi no tīkla uz citām sistēmām vai citiem tīkliem.


(1)  OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.

(2)  OV L 305, 4.11.2006., 13. lpp.


Top