21.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/3

---

KONVENCIJA

par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

PREAMBULA

ŠĪS KONVENCIJAS AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APŅĒMUŠĀS stiprināt to personu tiesisko aizsardzību, kuru mītnesvieta ir šo valstu teritorijā,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šā tālab ir jānosaka tiesu starptautiskā jurisdikcija, jāsekmē atzīšana un jāievieš ātra procedūra spriedumu, publisku aktu un izlīgumu izpildes nodrošināšanai,

APZINOTIES to starpā esošās saiknes, kas ekonomikas jomā atļautas brīvās tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un noteiktām Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm,

—	1968. gada 27. septembra Briseles Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kurā grozījumi izdarīti ar Pievienošanās konvencijām atbilstoši Eiropas Savienības secīgai paplašināšanai,

—	1988. gada 16. septembra Lugāno Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, kas paplašina 1968. gada Briseles konvencijas noteikumu piemērošanu, tos attiecinot uz konkrētām Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm,

—	Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas aizstājusi iepriekšminēto Briseles konvenciju,

—	2005. gada 19. oktobrī Briselē parakstīto Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,

PĀRLIECĪBĀ, ka Regulā (EK) Nr. 44/2001 noteikto principu attiecināšana arī uz šā instrumenta Līgumslēdzējām pusēm stiprinās tiesisko un ekonomisko sadarbību,

VĒLOTIES nodrošināt pēc iespējas vienotu šā instrumenta interpretāciju,

šajā sakarā IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju un

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

1.   Šo konvenciju piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām.

2.   Konvenciju nepiemēro attiecībā uz:

a)	fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju, īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām, testamentiem un mantošanas;

b)	bankrotu, ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju saistītām procedūrām, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;

c)	sociālo nodrošinājumu;

d)	šķīrējtiesu.

3.   Šajā konvencijā termins “valsts, kurai ir saistoša šī konvencija” nozīmē jebkuru valsti, kas ir šīs konvencijas Līgumslēdzēja puse vai Eiropas Kopienas dalībvalsts. Tas var nozīmēt arī Eiropas Kopienu.

II SADAĻA

JURISDIKCIJA

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

2. pants

1.   Saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem personas, kuru domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, neatkarīgi no viņu pilsonības, var iesūdzēt attiecīgās valsts tiesā.

2.   Uz personām, kuru domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, bet kuras nav attiecīgās valsts pilsoņi, attiecas jurisdikcijas normas, ko piemēro attiecīgās valsts pilsoņiem.

3. pants

1.   Personas, kuru domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt tiesā citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, vienīgi saskaņā ar šīs sadaļas 2. līdz 7. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Jo īpaši pret tām nepiemēro I pielikumā izklāstītos valsts jurisdikcijas noteikumus.

4. pants

1.   Ja atbildētāja domicils nav valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, tad katras tādas valsts tiesu jurisdikciju, kurai ir saistoša šī konvencija, ievērojot 22. un 23. pantu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

2.   Pret šādu atbildētāju visas personas, kuru domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, neatkarīgi no viņu pilsonības, attiecīgajā valstī var tāpat kā attiecīgās valsts pilsoņi izmantot spēkā esošās jurisdikcijas normas, un jo īpaši I pielikumā norādītās normas.

2. IEDAĻA

Īpašā jurisdikcija

5. pants

Personu, kuras domicils ir valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt:

1)

a) lietās, kas attiecas uz līgumiem, – attiecīgās saistības izpildes vietas tiesā; b) šā noteikuma mērķiem un ja vien nepastāv citāda vienošanās, attiecīgās saistības izpildes vieta ir: — preču iegādes gadījumā – vieta valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kur saskaņā ar līgumu preces tika piegādātas vai bija jāpiegādā, — pakalpojumu sniegšanas gadījumā – vieta valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā saskaņā ar līgumu pakalpojums tika sniegts vai bija jāsniedz; c) ja nepiemēro b) apakšpunktu, tad piemēro a) apakšpunktu;

2)

lietās, kas attiecas uz uzturēšanu: a) uztura kreditora domicila vai pastāvīgās mītnesvietas tiesā; vai b) tiesā, kuras jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir tiesvedība attiecībā uz personas juridisko statusu, ja jautājums par uzturēšanu ir saistīts ar šādu tiesvedību, ja vien šīs jurisdikcijas pamatā nav vienīgi vienas iesaistītās puses pilsonība; vai c) tiesā, kuras jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir tiesvedība attiecībā uz vecāku atbildību, ja jautājums par uzturēšanu ir saistīts ar šādu tiesvedību, ja vien šīs jurisdikcijas pamatā nav vienīgi vienas iesaistītās puses pilsonība;

3)	lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazi-deliktu – tās vietas tiesā, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu;

4)	attiecībā uz tādu civilprasību par zaudējumu atlīdzināšanu vai restitūciju, kuras pamatā ir kriminālsodāma darbība – tiesā, kurā izskata attiecīgo krimināllietu, ciktāl šīs tiesas jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir civillietu izskatīšana;

5)	attiecībā uz strīdiem, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras darbības, – filiāles, aģentūras vai citas struktūras atrašanās vietas tiesā;

6)	kā ar statūtiem vai rakstisku instrumentu izveidota vai mutiski izveidota un rakstiski apstiprināta trasta dibinātāju, pilnvaroto vai labuma guvēju – tiesās tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir trasta domicils;

7)

attiecībā uz strīdiem par tādas atlīdzības maksājumu, ko prasa saistībā ar kravas izglābšanu, – tiesā, kuras jurisdikcijā attiecīgajai kravai: a) ir uzlikts arests, lai nodrošinātu šādu maksājumu; vai b) varēja tikt uzlikts šāds arests, taču ir tikusi iemaksāta drošības nauda vai sniegts cits nodrošinājums, ar nosacījumu, ka šo noteikumu piemēro vienīgi tad, ja tiek apgalvots, ka atbildētājs ir ieinteresēts kravā vai bija ieinteresēts tās izglābšanas laikā.

6. pants

Personu, kuras domicils ir kādā valstī, kam ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt arī:

1)	ja šī persona ir viena no vairākiem atbildētājiem, – tās vietas tiesā, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils, ja prasības ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi;

2)	kā trešo personu prasībā par garantiju vai galvojumu vai jebkurā citā tiesvedībā ar trešo personu piedalīšanos – tiesā, kurā celta sākotnējā prasība, ja vien tā nav ierosināta vienīgi ar mērķi attiecībā uz šo personu nepieļaut tās tiesas jurisdikciju, kura būtu kompetenta šīs personas lietā;

3)	ar pretprasību, kura izriet no tā paša līguma vai faktiem, kas bija pamatprasības pamatā, – tiesā, kurā tiek izskatīta pamatprasība;

4)	lietās, kas attiecas uz līgumu, ja tiesvedību var apvienot ar tiesvedību pret to pašu atbildētāju jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, – tiesā tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā atrodas īpašums.

7. pants

Ja saskaņā ar šo konvenciju tās valsts, kurai ir saistoša šī konvencija, tiesas jurisdikcijā ir prasības attiecībā uz atbildību, ko rada kuģa izmantošana vai ekspluatācija, minētās tiesas – vai jebkuras citas tiesas, kas to šajā nolūkā aizstāj saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, – jurisdikcijā ir arī prasības par šādas atbildības ierobežošanu.

3. IEDAĻA

Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz apdrošināšanu

8. pants

Lietās attiecībā uz apdrošināšanu jurisdikciju nosaka ar šo iedaļu, neskarot 4. pantu un 5. panta 5. punktu.

9. pants

1.   Apdrošinātāju, kura domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt:

a)	tiesās tajā valstī, kurā ir viņa domicils; vai

b)	citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, ja prasību iesniedzis apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs, – tās vietas tiesās, kur ir prasītāja domicils;

c)	ja viņš ir līdzapdrošinātājs – tiesās tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir uzsākta tiesvedība pret galveno apdrošinātāju.

2.   Uzskata, ka apdrošinātājam, kura domicils nav valstī, kam ir saistoša šī konvencija, bet kuram ir filiāle, aģentūra vai cita struktūra vienā no valstīm, kam ir saistoša šī konvencija, strīdos, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras darbības, ir domicils minētajā valstī.

10. pants

Attiecībā uz atbildības apdrošināšanu vai nekustamā īpašuma apdrošināšanu, apdrošinātāju turklāt var iesūdzēt tās vietas tiesās, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uz kustamo un nekustamo īpašumu attiecas tā pati apdrošināšanas polise un abus nelabvēlīgi ietekmējis viens un tas pats gadījums.

11. pants

1.   Attiecībā uz atbildības apdrošināšanu apdrošinātāju – ja to atļauj attiecīgās tiesas tiesību akti – var arī piesaistīt prasībai, ko pret apdrošināto cēlusi cietusī puse.

2.   Šīs konvencijas 8., 9. un 10. pantu piemēro prasībām, ko cietusī puse cēlusi tieši pret apdrošinātāju, ja šādas tiešas prasības ir atļautas.

3.   Ja tiesību akti, kas reglamentē šādas tiešas prasības, nosaka, ka apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto var piesaistīt kā pusi prasībā, viņi ir tās pašas tiesas jurisdikcijā.

12. pants

1.   Neskarot 11. panta 3. punktu, apdrošinātājs var celt prasību vienīgi tās valsts tiesās, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir atbildētāja domicils, neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs.

2.   Šīs iedaļas noteikumi neietekmē tiesības iesniegt pretprasību tiesā, kurā saskaņā ar šo iedaļu tiek izskatīta pamatprasība.

13. pants

No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi ar vienošanos:

1)	ko panāk pēc strīda rašanās; vai

2)	kas ļauj apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; vai

3)

kas ir noslēgta starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīga mītnesvieta tajā pašā valstī, kam ir saistoša šī konvencija, un kas piešķir jurisdikciju šīs valsts tiesām, pat ja notikums, kas rada kaitējumu, iestātos ārvalstīs, ar nosacījumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem; vai

4)	kas ir noslēgta ar apdrošinājuma ņēmēju, kura domicils nav valstī, kam ir saistoša šī konvencija, izņemot tiktāl, ciktāl apdrošināšana ir obligāta vai attiecas uz nekustamo īpašumu valstī, kurai ir saistoša šī konvencija; vai

5)	kas ir saistīta ar apdrošināšanas līgumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vienu vai vairākiem 14. pantā paredzētajiem riskiem.

14. pants

Riski, kas minēti 13. panta 5. punktā, ir šādi:

1)

jebkāds turpmāk norādītā zaudējums vai bojājums: a) jūras kuģi, iekārtas, kas atrodas kontinentālajā šelfā vai atklātā jūrā, vai gaisakuģi, ja zaudējumu vai bojājumu rada apdraudējumi, kas saistīti ar to izmantošanu komerciāliem nolūkiem; b) preces tranzītā, izņemot pasažieru bagāžu, ja tranzīts ir pārvadājums ar šādiem kuģiem vai gaisakuģiem vai ietver šādu pārvadājumu;

2)

jebkāda atbildība, izņemot atbildību par pasažieriem nodarītajiem miesas bojājumiem vai viņu bagāžas zaudējumu vai bojājumu: a) kura izriet no kuģu, iekārtu vai gaisakuģu izmantošanas vai ekspluatācijas, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ciktāl attiecībā uz pēdējiem minētajiem tās valsts tiesību akti, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā šāds gaisakuģis ir reģistrēts, neaizliedz vienošanos par jurisdikciju attiecībā uz šādu risku apdrošināšanu; b) par zaudējumu vai bojājumu, ko nodarījušas preces tranzītā, kā aprakstīts 1. punkta b) apakšpunktā;

3)	jebkādi finansiāli zaudējumi, kas ir saistīti ar kuģu, iekārtu vai gaisakuģu izmantošanu vai ekspluatāciju, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, jo īpaši kravas vai frakts līguma zaudējums;

4)	jebkādi riski vai intereses saistībā ar 1. līdz 3. punktā minētajiem riskiem;

5)	neskarot 1. līdz 4. punktu, visi lielie riski.

4. IEDAĻA

Jurisdikcija attiecībā uz patērētāju līgumiem

15. pants

1.   Lietās saistībā ar līgumiem, ko persona – patērētājs – noslēgusi mērķiem, kurus var uzskatīt par nesaistītiem ar viņas arodu vai profesiju, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, neskarot 4. pantu un 5. panta 5. punktu, ja:

a)	tas ir līgums par preču iegādi ar nomaksu pa daļām vai

b)	tas ir līgums par aizdevumu, kas atmaksājams pa daļām, vai jebkāda cita veida kredītu, kas izsniegts nolūkā finansēt preču iegādi; vai

c)

visos citos gadījumos – līgums ir noslēgts ar personu, kas veic komercdarbību vai profesionālo darbību patērētāja domicila valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, vai jebkādā veidā vērš šādu darbību uz šo valsti vai vairākām valstīm, tostarp attiecīgo valsti, un līgums ietilpst šādas darbības jomā.

2.   Ja patērētājs noslēdz līgumu ar personu, kuras domicils nav valstī, kam ir saistoša šī konvencija, bet kurai ir filiāle, aģentūra vai cita struktūra vienā no valstīm, kam ir saistoša šī konvencija, tad strīdos, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras uzņēmuma darbības, uzskata, ka attiecīgās personas domicils ir šajā valstī.

3.   Šī iedaļa neattiecas uz pārvadājuma līgumiem, izņemot līgumus, kas par kopēju cenu paredz apvienot ceļošanu un izmitināšanu.

16. pants

1.   Patērētājs var celt prasību pret otru līgumslēdzēju pusi vai nu tiesās tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir minētās puses domicils, vai arī patērētāja domicila vietas tiesās.

2.   Otra līgumslēdzēja puse var celt prasību pret patērētāju vienīgi tās valsts tiesās, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir patērētāja domicils.

3.   Šis pants neietekmē tiesības iesniegt pretprasību tiesā, kurā saskaņā ar šo iedaļu tiek izskatīta pamatprasība.

17. pants

No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi ar vienošanos:

1)	ko panāk pēc strīda rašanās; vai

2)	kas ļauj patērētājam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas; vai

3)

kas ir noslēgta starp patērētāju un otru līgumslēdzēju pusi, kuriem abiem līguma slēgšanas laikā ir domicils vai pastāvīga mītnesvieta tajā pašā valstī, kam ir saistoša šī konvencija, un kas piešķir jurisdikciju šīs valsts tiesām, ar nosacījumu, ka šāda vienošanās nav pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. IEDAĻA

Jurisdikcija attiecībā uz atsevišķiem darba līgumiem

18. pants

1.   Lietās, kas attiecas uz atsevišķiem darba līgumiem, jurisdikciju nosaka šajā iedaļā, neskarot 4. pantu un 5. panta 5. punktu.

2.   Ja darbinieks noslēdz atsevišķu darba līgumu ar darba devēju, kura domicils nav valstī, kam ir saistoša šī konvencija, bet kuram ir filiāle, aģentūra vai cita struktūra vienā no valstīm, kam ir saistoša šī konvencija, tad strīdos, kas izriet no filiāles, aģentūras vai citas struktūras darbības, uzskata, ka attiecīgā darba devēja domicils ir šajā valstī.

19. pants

Darba devēju, kura domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, var iesūdzēt:

1)	tās valsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai

2)

citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija: a) tiesā tajā vietā, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu, vai tiesā tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz; vai b) ja darbinieks pastāvīgi neveic vai neveica darbu vienā noteiktā valstī – tiesā tajā vietā, kur atrodas vai atradās uzņēmums, kas pieņēma darbinieku.

20. pants

1.   Darba devējs var celt prasību tiesās vienīgi tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir darbinieka domicils.

2.   Šīs iedaļas noteikumi neietekmē tiesības iesniegt pretprasību tiesā, kurā saskaņā ar šo iedaļu tiek izskatīta pamatprasība.

21. pants

No šīs iedaļas noteikumiem var atkāpties vienīgi saskaņā ar vienošanos par jurisdikciju:

1)	ko panāk pēc strīda rašanās; vai

2)	kas ļauj darbiniekam celt prasību tiesās, kas nav šajā iedaļā norādītās tiesas.

6. IEDAĻA

Izņēmuma jurisdikcija

22. pants

Šādām tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no domicila:

1)

lietā, kuras priekšmets lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre, – tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā atrodas īpašums. Tomēr lietā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma noma/īre, kas noslēgta pagaidu privātai izmantošanai uz ne ilgāk kā sešiem mēnešiem pēc kārtas, jurisdikcija ir arī tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir atbildētāja domicils, ar nosacījumu, ka īrnieks/nomnieks ir fiziska persona un ka iznomātāja/izīrētāja un īrnieka/nomnieka domicils ir vienā un tajā pašā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija;

2)

lietā, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību, citu juridisko personu vai fizisku vai juridisku personu apvienību izveides spēkā esamība, to darbības izbeigšana vai likvidācija, vai to pārvaldes struktūru pieņemto lēmumu spēkā esamība, – tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā ir uzņēmējsabiedrības, juridiskās personas vai apvienības atrašanās vieta. Lai noteiktu šo atrašanās vietu, tiesa piemēro starptautisko privāttiesību normas;

3)	lietā, kuras priekšmets ir valsts reģistru ierakstu spēkā esamība, – tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kura uztur attiecīgo reģistru;

4)

lietā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai spēkā esamību, kas jādeponē vai jāreģistrē, neatkarīgi no tā, vai jautājums ir izvirzīts prasībā vai aizstāvībā – tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā deponēšana vai reģistrācija ir pieteikta vai veikta vai kurā to uzskata par veiktu saskaņā ar kāda Kopienas akta vai starptautiskas konvencijas noteikumiem. Neskarot Eiropas Patentu biroja jurisdikciju saskaņā ar Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas parakstīta 1973. gada 5. oktobrī Minhenē, tiesām katrā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, neatkarīgi no domicila ir izņēmuma jurisdikcija lietās par jebkura attiecīgajai valstij piešķirtā Eiropas patenta reģistrāciju vai spēkā esamību neatkarīgi no tā, vai jautājums ir izvirzīts prasībā vai aizstāvībā;

5)	lietā attiecībā uz sprieduma izpildi – tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā spriedums ir izpildīts vai ir jāizpilda.

7. IEDAĻA

Vienošanās par jurisdikciju

23. pants

1.   Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā valstī, kam ir saistoša šī konvencija, ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. Tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi. Šāda vienošanās, kas piešķir jurisdikciju, ir:

a)	rakstiska vai rakstiski apstiprināta; vai

b)	tādā formā, kas atbilst pušu starpā pastāvošajai praksei; vai

c)	starptautiskajā tirdzniecībā vai komercdarbībā – tādā formā, kas atbilst praksei, par ko puses zina vai par ko pusēm būtu vajadzējis zināt, un ko šādā tirdzniecībā vai komercdarbībā iesaistītās attiecīgā līguma veida līgumslēdzējas puses plaši pazīst un regulāri ievēro.

2.   Jebkura saziņa, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši reģistrē vienošanos, ir līdzvērtīga “rakstiskam”.

3.   Ja šādu vienošanos noslēdz puses, no kurām nevienai domicils nav valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, tad tiesām citās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija, nav jurisdikcijas izskatīt strīdus starp šādām pusēm, ja vien izvēlētā tiesa vai tiesas nav atteikušās no jurisdikcijas.

4.   Tiesai vai tiesām valstī, kam ir saistoša šī konvencija, kurām ar trasta dibināšanas aktu ir piešķirta jurisdikcija, ir izņēmuma jurisdikcija jebkurā prasībā, kas celta pret trasta dibinātāju, pilnvaroto vai labuma guvēju, ja ir skartas šo personu attiecības vai viņām trastā noteiktās tiesības vai pienākumi.

5.   Vienošanās vai trasta dibināšanas akta noteikumi, ar ko piešķir jurisdikciju, nav spēkā, ja tie ir pretrunā 13., 17. vai 21. panta noteikumiem vai ja tiesām, kuru jurisdikciju tie izslēdz, ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu.

24. pants

Papildus jurisdikcijai, kas atvasināta no citiem šīs konvencijas noteikumiem, jurisdikcija ir tiesai, kurā atbildētājs vēršas, tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija. Šo normu nepiemēro, ja atbildētājs vērsies tiesā, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai ja citai tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu.

8. IEDAĻA

Jurisdikcijas un pieņemamības pārbaude

25. pants

Ja tiesā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, ceļ prasību, kura galvenokārt attiecas uz lietu, kas saskaņā ar 22. pantu ir citas valsts, kurai ir saistoša šī konvencija, tiesu izņēmuma jurisdikcijā, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas.

26. pants

1.   Ja atbildētājs, kura domicils ir vienā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, tiek iesūdzēts tiesā citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, un neierodas tiesā, tiesa pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav jurisdikcijas, ja vien tās jurisdikcija nav atvasināta no šīs konvencijas noteikumiem.

2.   Tiesa aptur tiesvedību, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs ir varējis laikus saņemt dokumentu, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgu dokumentu, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ka šajā nolūkā ir veikti visi vajadzīgie pasākumi.

3.   Šā panta 2. punkta vietā piemēro 15. pantu 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvencijā par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu ārvalstīs, ja dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments bija jāpārsūta saskaņā ar minēto konvenciju.

4.   Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurām ir saistoša Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 vai 2005. gada 19. oktobrī Briselē parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu, savstarpējās attiecībās piemēro minētās regulas 19. pantu, ja dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments bija jāpārsūta saskaņā ar minēto regulu vai minēto nolīgumu.

9. IEDAĻA

Lis pendens un saistītas prasības

27. pants

1.   Ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas tiesās dažādās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība.

2.   Ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai minētajai tiesai.

28. pants

1.   Ja saistītas prasības tiek izskatītas tiesās dažādās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, var apturēt tiesvedību.

2.   Ja šīs prasības tiek izskatītas pirmajā instancē, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc kādas puses pieteikuma var arī atteikties no jurisdikcijas, ja attiecīgās prasības ir tās tiesas jurisdikcijā, kurā pirmajā celta prasība, un ja tās tiesību akti ļauj šīs prasības apvienot.

3.   Šajā pantā prasības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi.

29. pants

Ja prasības ir vairāku tiesu izņēmuma jurisdikcijā, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu minētajai tiesai.

30. pants

Šajā iedaļā uzskata, ka prasība ir celta tiesā:

1)	laikā, kad dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu izsniegšanu atbildētājam; vai

2)	ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā – laikā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā.

10. IEDAĻA

Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi

31. pants

Tās valsts tiesās, kurai ir saistoša šī konvencija, var iesniegt pieteikumu attiecībā uz tādiem pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, ko var piemērot saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, pat ja saskaņā ar šo konvenciju lieta pēc būtības ir citas valsts, kurai ir saistoša šī konvencija, tiesu jurisdikcijā.

III SADAĻA

ATZĪŠANA UN IZPILDE

32. pants

Šajā konvencijā “spriedums” ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi tiesa valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī izmaksu vai izdevumu noteikšana, ko veic tiesas ierēdnis.

1. IEDAĻA

Atzīšana

33. pants

1.   Spriedumu, kas pieņemts valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija.

2.   Jebkura ieinteresētā puse, kas sprieduma atzīšanu izvirza par galveno jautājumu strīdā, saskaņā ar šīs sadaļas 2. un 3. iedaļā noteiktajām procedūrām var iesniegt pieteikumu lēmuma pieņemšanai par sprieduma atzīšanu.

3.   Ja tiesvedības rezultāts tiesā kādā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu attiecībā uz atzīšanu, tad minētā jautājuma izlemšana ir šīs tiesas jurisdikcijā.

34. pants

Spriedumu neatzīst:

1)	ja šāda atzīšana ir acīmredzami pretrunā tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa atzīšanu;

2)	aizmuguriska sprieduma gadījumā – ja atbildētājam netika laikus izsniegts dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav sācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad viņam bija iespējams to darīt;

3)	ja tas ir nesavienojams ar spriedumu, kas valstī, kurā prasa atzīšanu, pieņemts strīdā starp tām pašām pusēm;

4)	ja tas ir nesavienojams ar agrāku spriedumu, kas pieņemts citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, vai kādā trešā valstī un par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm, ar nosacījumu, ka agrākais spriedums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai valstī, kurā prasa atzīšanu.

35. pants

1.   Turklāt spriedumu neatzīst, ja tas ir pretrunā II sadaļas 3., 4. vai 6. iedaļai, kā arī 68. pantā paredzētajā gadījumā. Spriedumu turklāt var atteikties atzīt jebkurā gadījumā, kas paredzēts 64. panta 3. punktā vai 67. panta 4. punktā.

2.   Pārbaudot jurisdikcijas pamatu iepriekšējā punktā minētajā gadījumā, tiesai vai iestādei, kurā iesniegts pieteikums par atzīšanu, ir saistoši konstatētie fakti, kas ir pamatā izcelsmes valsts tiesas jurisdikcijai.

3.   Ņemot vērā 1. punktu, izcelsmes valsts tiesas jurisdikcija nav pārskatāma. Šīs konvencijas 34. panta 1. punktā minēto sabiedriskās kārtības pārbaudi nevar piemērot normām, kas saistītas ar jurisdikciju.

36. pants

Ārvalstīs pieņemti spriedumi nekādos apstākļos nav pārskatāmi pēc būtības.

37. pants

1.   Tiesa valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā prasa atzīt spriedumu, kas pieņemts citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, drīkst apturēt tiesvedību, ja spriedums ir pārsūdzēts vispārējā kārtībā.

2.   Tiesa valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā prasa atzīt spriedumu, kas pieņemts Īrijā vai Apvienotajā Karalistē, drīkst apturēt tiesvedību, ja izcelsmes valstī izpilde ir atlikta, pamatojoties uz pārsūdzību.

2. IEDAĻA

Izpilde

38. pants

1.   Spriedumu, kas pieņemts un izpildāms valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, izpilda citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, tad, kad pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma spriedums ir pasludināts par izpildāmu šajā valstī.

2.   Tomēr Apvienotajā Karalistē šādu spriedumu Anglijā un Velsā, Skotijā vai Ziemeļīrijā izpilda tad, kad pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma tas reģistrēts izpildei attiecīgajā Apvienotās Karalistes daļā.

39. pants

1.   Pieteikumu iesniedz II pielikuma sarakstā norādītajā tiesā vai kompetentajā iestādē.

2.   Vietējo jurisdikciju nosaka, atsaucoties uz tās puses domicila vietu, attiecībā uz kuru prasa izpildi, vai arī uz izpildes vietu.

40. pants

1.   Pieteikuma iesniegšanas procedūru reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā prasa izpildi.

2.   Pieteikuma iesniedzējam ir jānorāda adrese dokumentu izsniegšanai tās tiesas jurisdikcijas teritorijā, kurā iesniedz pieteikumu. Tomēr, ja tās valsts tiesību akti, kurā prasa izpildi, neparedz norādīt šādu adresi, pieteikuma iesniedzējs ieceļ pārstāvi ad litem.

3.   Pieteikumam pievieno 53. pantā minētos dokumentus.

41. pants

Spriedumu pasludina par izpildāmu, tiklīdz ir izpildītas 53. pantā minētās formalitātes, neveicot pārbaudes saskaņā ar 34. un 35. pantu. Puse, attiecībā uz kuru prasa izpildi, šajā stadijā nav tiesīga iesniegt nekādus paskaidrojumus pieteikuma sakarā.

42. pants

1.   Lēmumu par pieteikumu pasludināt izpildāmību tūlīt dara zināmu pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar kārtību, kāda noteikta tās valsts tiesību aktos, kurā prasa izpildi.

2.   Lēmumu par izpildāmības pasludināšanu izsniedz pusei, attiecībā uz kuru prasa izpildi, pievienojot spriedumu, ja tas šai pusei jau nav izsniegts.

43. pants

1.   Visas puses var pārsūdzēt lēmumu par pieteikumu pasludināt izpildāmību.

2.   Pārsūdzību iesniedz tiesā, kas norādīta III pielikuma sarakstā.

3.   Pārsūdzību izskata saskaņā ar normām, kas reglamentē kārtību strīdus gadījumos.

4.   Ja puse, attiecībā uz kuru prasa izpildi, neierodas apelācijas instances tiesā tiesvedībā saistībā ar pieteikuma iesniedzēja ierosinātu pārsūdzību, piemēro 26. panta 2. līdz 4. punktu, pat ja pusei, attiecībā uz kuru prasa izpildi, domicils nav nevienā no valstīm, kurām ir saistoša šī konvencija.

5.   Pārsūdzību par izpildāmības pasludināšanu iesniedz mēneša laikā pēc izpildāmības pasludināšanas lēmuma izsniegšanas. Ja pusei, attiecībā uz kuru prasa izpildi, domicils ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, bet kas nav tā pati valsts, kurā pasludināta izpildāmība, tad pārsūdzības termiņš ir divi mēneši, un to sāk skaitīt no dienas, kad lēmums par izpildāmības pasludināšanu izsniegts vai nu personiski, vai arī mītnesvietā. Termiņu nedrīkst pagarināt attāluma dēļ.

44. pants

Spriedumu par pārsūdzību var apstrīdēt vienīgi ar IV pielikumā minēto pārsūdzību.

45. pants

1.   Tiesa, kurā pārsūdzība ir iesniegta saskaņā ar 43. vai 44. pantu, atsakās pasludināt izpildāmību vai atceļ to, vienīgi pamatojot to ar kādu no 34. un 35. pantā noteiktajiem iemesliem. Lēmumu tā pieņem nekavējoties.

2.   Ārvalstīs pieņemti spriedumi nekādos apstākļos nav pārskatāmi pēc būtības.

46. pants

1.   Tiesa, kurā pārsūdzība iesniegta saskaņā ar 43. vai 44. pantu, pēc tās puses pieteikuma, attiecībā uz kuru prasa izpildi, aptur tiesvedību, ja spriedums ir pārsūdzēts vispārējā kārtībā izcelsmes valstī vai ja šādas pārsūdzības termiņš vēl nav beidzies; pēdējā minētajā gadījumā tiesa var noteikt termiņu, kurā šāda pārsūdzība iesniedzama.

2.   Ja spriedums ir pieņemts Īrijā vai Apvienotajā Karalistē, jebkuru izcelsmes valstī pieejamo pārsūdzības veidu 1. punkta vajadzībām uzskata par pārsūdzību vispārējā kārtībā.

3.   Tiesa var arī izpildei piemērot nosacījumu, ka jāsniedz tiesas noteikts nodrošinājums.

47. pants

1.   Ja spriedums jāatzīst saskaņā ar šo konvenciju, nekas neliedz pieteikuma iesniedzējam izmantot pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā iesniegts pieteikums, neprasot izpildāmības pasludināšanu saskaņā ar 41. pantu.

2.   Izpildāmības pasludināšana dod tiesības veikt jebkādus aizsardzības pasākumus.

3.   Termiņā, kas saskaņā ar 43. panta 5. punktu noteikts izpildāmības pasludināšanas pārsūdzībai, un līdz jebkuras šādas pārsūdzības izlemšanai pret tās puses īpašumu, attiecībā uz kuru prasa izpildi, nedrīkst veikt nekādus izpildes pasākumus, izņemot aizsardzības pasākumus.

48. pants

1.   Ja spriedums ir pieņemts ārvalstīs vairākās lietās un ja izpildāmību nav iespējams pasludināt attiecībā uz visām lietām, tiesa vai kompetentā iestāde to pasludina attiecībā uz vienu vai vairākām lietām.

2.   Pieteikuma iesniedzējs var prasīt pasludināt izpildāmību tikai attiecībā uz kādām atsevišķām sprieduma daļām.

49. pants

Ārvalsts spriedums, kas kā sodu nosaka periodiskus maksājumus, ir izpildāms tajā valstī, kurā prasa izpildi, vienīgi tad, ja izcelsmes valsts tiesas ir galīgi noteikušas maksājuma summu.

50. pants

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes valstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, ir tiesīgs šajā iedaļā paredzētajā procedūrā saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, kādu paredz tiesību akti valstī, kurā prasa izpildi.

2.   Taču pieteikuma iesniedzējs, kurš prasa izpildīt lēmumu, ko administratīva iestāde Dānijā, Islandē vai Norvēģijā pieņēmusi attiecībā uz uzturēšanu, var valstī, kurā prasa izpildi, prasīt 1. punktā minēto palīdzību vai atbrīvojumu, ja šis pieteikuma iesniedzējs iesniedz Dānijas, Islandes vai Norvēģijas Tieslietu ministrijas izziņu par to, ka viņš atbilst ekonomiskajām prasībām, lai viņam varētu piešķirt pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem.

51. pants

No personas, kas vienā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, prasa izpildīt spriedumu, kas pieņemts citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, neprasa nekāda veida nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu tā iemesla dēļ, ka šī persona ir ārvalsts pilsonis vai ka tai nav domicila vai pastāvīgas mītnesvietas valstī, kurā prasa izpildi.

52. pants

Lietā par izpildāmības pasludināšanu valstī, kurā prasa izpildi, nedrīkst uzlikt nekādu maksu, nodokli vai nodevu, ko aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās lietas vērtību.

3. IEDAĻA

Kopējie noteikumi

53. pants

1.   Persona, kas prasa atzīšanu vai izpildāmības pasludināšanu, iesniedz sprieduma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem.

2.   Persona, kas prasa izpildāmības pasludināšanu, iesniedz arī 54. pantā minēto apliecību, neskarot 55. pantu.

54. pants

Tiesa vai kompetentā iestāde valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā pieņemts spriedums, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu šīs konvencijas V pielikumā.

55. pants

1.   Ja 54. pantā minētā apliecība nav iesniegta, tiesa vai kompetentā iestāde var noteikt termiņu tās iesniegšanai vai pieņemt līdzvērtīgu dokumentu, vai, ja tā uzskata informāciju par pietiekamu, neprasīt iesniegt apliecību.

2.   Pēc tiesas vai kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz dokumentu tulkojumus. Tulkojumus apliecina persona, kas tam kvalificēta kādā no valstīm, kurai ir saistoša šī konvencija.

56. pants

Attiecībā uz 53. pantā vai 55. panta 2. punktā minētajiem dokumentiem vai dokumentu par pārstāvja iecelšanu ad litem, neprasa veikt legalizāciju vai līdzīgas formalitātes.

IV SADAĻA

PUBLISKI AKTI UN IZLĪGUMI

57. pants

1.   Dokumentu, kas oficiāli sagatavots vai reģistrēts kā publisks akts un kas ir izpildāms vienā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, pasludina par izpildāmu citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 38. un turpmākajos pantos noteikto kārtību. Tiesa, kurā ir iesniegta pārsūdzība saskaņā ar 43. vai 44. pantu, atsakās pasludināt izpildāmību vai atceļ to vienīgi tad, ja attiecīgā akta izpilde ir acīmredzami pretrunā tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa izpildi.

2.   Tādas vienošanās attiecībā uz uzturēšanas saistībām, kuras noslēgtas pārvaldes iestādēs vai kuru autentiskumu tās nodrošinājušas, arī uzskata par publiskiem aktiem 1. punkta nozīmē.

3.   Iesniegtajam aktam ir jāatbilst nosacījumiem, lai noteiktu tā autentiskumu izcelsmes valstī.

4.   Attiecīgi piemēro III sadaļas 3. iedaļu. Tās valsts kompetentā iestāde, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā sastādīts vai reģistrēts publisks akts, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu šīs konvencijas VI pielikumā.

58. pants

Izlīgums, kas apstiprināts tiesā tiesvedības gaitā un ir izpildāms valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā izlīgums noslēgts, ir izpildāms valstī, kurā prasa izpildi, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā publiski akti. Tās valsts tiesa vai kompetentā iestāde, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā apstiprināts izlīgums, pēc jebkuras ieinteresētās puses lūguma izdod apliecību, izmantojot standarta veidlapu šīs konvencijas V pielikumā.

V SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

59. pants

1.   Lai noteiktu, vai puses domicils ir valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kuras tiesā ir celta prasība, tiesa piemēro savus tiesību aktus.

2.   Ja puses domicils nav valstī, kuras tiesā ir celta prasība, tad, lai noteiktu, vai puses domicils ir citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, tiesa piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus.

60. pants

1.   Šajā konvencijā uzņēmējsabiedrības vai citas juridiskās personas, vai fizisku vai juridisku personu apvienības domicils ir vietā, kur ir tās:

a)	statūtos noteiktā atrašanās vieta; vai

b)	galvenais birojs; vai

c)	galvenā darbības vieta.

2.   Apvienotās Karalistes un Īrijas vajadzībām “statūtos noteiktā atrašanās vieta” ir juridiskā adrese vai, ja šādas adreses nav, inkorporācijas vieta, vai, ja šādas vietas nav, vieta, saskaņā ar kuras tiesību aktiem veikta izveide.

3.   Lai noteiktu, vai trasta domicils ir valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kuras tiesā ir celta prasība, tiesa piemēro savas starptautisko privāttiesību normas.

61. pants

Neskarot labvēlīgākus noteikumus attiecīgo valstu tiesību aktos, personas, kam ir domicils valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, un ko par netīšu noziedzīgu nodarījumu tiesā krimināltiesās citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kuras pilsoņi tās nav, var aizstāvēt atbilstīgi kvalificētas personas, pat ja tās neierodas personiski. Tomēr tiesa, kurā celta prasība, var prasīt ierasties personiski; ja persona neierodas, spriedums, kas pieņemts civillietā, kurā attiecīgajai personai nav bijusi iespēja nodrošināt sev aizstāvību, nav jāatzīst vai jāizpilda citās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija.

62. pants

Konvencijā termins “tiesa” ietver jebkuru iestādi, ko valsts, kurai ir saistoša šī konvencija, noteikusi kā tādu, kurai ir jurisdikcija jautājumos, kas ir šīs konvencijas darbības jomā.

VI SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

63. pants

1.   Šo konvenciju piemēro vienīgi attiecībā uz tiesvedību, kas uzsākta, un dokumentiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti kā publiski akti, pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā izcelsmes valstī un – ja prasa sprieduma vai publisku aktu atzīšanu vai izpildi –valstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.

2.   Tomēr, ja tiesvedība izcelsmes valstī bija uzsākta pirms šīs konvencijas stāšanās spēkā, pēc minētās dienas pieņemtus spriedumus atzīst un izpilda saskaņā ar III sadaļu:

a)	ja tiesvedība izcelsmes valstī bija uzsākta pēc 1988. gada 16. septembra Lugāno konvencijas stāšanās spēkā gan izcelsmes valstī, gan valstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi;

b)	visos pārējos gadījumos – ja jurisdikcijas pamatā ir normas, kas atbilst II sadaļas noteikumiem vai noteikumiem kādā konvencijā starp izcelsmes valsti un valsti, kur prasa atzīšanu vai izpildi, kura bija spēkā, kad tika uzsākta tiesvedība.

VII SADAĻA

SAISTĪBA AR PADOMES REGULU (EK) Nr. 44/2001 UN CITIEM INSTRUMENTIEM

64. pants

1.   Šī konvencija neskar to, kā Eiropas Kopienas dalībvalstis piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kā arī jebkurus tās grozījumus, 1968. gada 27. septembrī Briselē parakstīto Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, 1971. gada 3. jūnijā Luksemburgā parakstīto Protokolu par minētās konvencijas interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Konvencijām par to valstu pievienošanos minētajai konvencijai un minētajam protokolam, kuras pievienojas Eiropas Kopienai, kā arī 2005. gada 19. oktobrī Briselē parakstīto Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

2.   Tomēr šo konvenciju jebkurā gadījumā piemēro:

a)	lietās par jurisdikciju, ja atbildētāja domicils ir tās valsts teritorijā, kurā piemēro šo konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, vai kurā šīs konvencijas 22. vai 23. pants piešķir jurisdikciju šādas valsts tiesām;

b)

attiecībā uz lis pendens vai saistītām prasībām atbilstīgi 27. un 28. pantā paredzētajam, ja tiesvedība uzsākta valstī, kurā piemēro šo konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, un valstī, kurā piemēro gan šo konvenciju, gan kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem;

c)	lietās par atzīšanu un izpildi, ja vai nu izcelsmes valstī, vai valstī, kur prasa atzīšanu vai izpildi, nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem.

3.   Papildus III sadaļā paredzētajam pamatojumam, atzīšanu vai izpildi var atteikt, ja jurisdikcijas pamats, uz ko balstās spriedums, atšķiras no pamata, kas izriet no šīs konvencijas, un ja atzīšanu vai izpildi prasa attiecībā uz pusi, kuras domicils ir valstī, kur piemēro šo konvenciju, bet nepiemēro kādu no šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem, ja vien spriedumu nevar citādi atzīt vai izpildīt saskaņā ar kādu tiesību aktu normu valstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.

65. pants

Ievērojot 63. panta 2. punktu, 66. un 67. pantu, to valstu savstarpējās attiecībās, kurām ir saistoša šī konvencija, šī konvencija prevalē pār konvencijām, kas noslēgtas starp divām vai vairākām valstīm un kas attiecas uz tiem pašiem jautājumiem, kuros piemēro šo konvenciju. Jo īpaši šī konvencija prevalē pār VII pielikumā minētajām konvencijām.

66. pants

1.   Konvencijas, kas minētas 65. pantā, paliek spēkā attiecībā uz jautājumiem, kuros nepiemēro šo konvenciju.

2.   Tās paliek spēkā attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti, un dokumentiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti kā publiski akti, pirms šīs konvencijas stāšanās spēkā.

67. pants

1.   Šī konvencija neietekmē konvencijas, kas ir saistošas Līgumslēdzējām pusēm un/vai valstīm, kurām ir saistoša šī konvencija, un kas attiecībā uz konkrētiem jautājumiem reglamentē jurisdikciju vai spriedumu atzīšanu vai izpildi. Neskarot saistības, kas izriet no citiem nolīgumiem starp atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, šī konvencija neliedz Līgumslēdzējām pusēm pievienoties šādām konvencijām.

2.   Šī konvencija neliedz tiesai kādā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un konvencija par kādu konkrētu jautājumu, īstenot jurisdikciju saskaņā ar attiecīgo konvenciju, pat ja atbildētāja domicils ir citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, bet kura nav attiecīgās konvencijas Līgumslēdzēja puse. Tiesa, kas izskata prasību, jebkurā gadījumā piemēro šīs konvencijas 26. pantu.

3.   Spriedumus, ko valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, ir pieņēmusi tiesa, īstenojot konvencijā par kādu konkrētu jautājumu paredzētu jurisdikciju, saskaņā ar šīs konvencijas III sadaļu atzīst un izpilda citās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija.

4.   Papildus pamatojumam, kas paredzēts III sadaļā, atzīšanu vai izpildi var atteikt, ja valstij, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, nav saistoša konvencija par kādu konkrētu jautājumu un ja tās personas domicils, attiecībā uz kuru prasa atzīšanu vai izpildi, ir šajā valstī, vai ja valsts, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, ir Eiropas Kopienas dalībvalsts, un – attiecībā uz konvencijām, kas būtu jānoslēdz Eiropas Kopienai, – jebkurā no tās dalībvalstīm, ja vien spriedumu nevar citādi atzīt vai izpildīt saskaņā ar kādu tiesību aktu normu valstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.

5.   Ja konvencija par kādu konkrētu jautājumu, kuras Līgumslēdzējas puses ir gan izcelsmes valsts, gan valsts, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, paredz nosacījumus spriedumu atzīšanai vai izpildei, tad piemēro minētos nosacījumus. Jebkurā gadījumā var piemērot šīs konvencijas noteikumus, kas attiecas uz spriedumu atzīšanas un izpildes procedūrām.

68. pants

1.   Šī konvencija neietekmē tos nolīgumus, ar kuriem valstis, kurām ir saistoša šī konvencija, pirms šīs konvencijas spēkā stāšanās ir uzņēmušās neatzīt spriedumus, kas pieņemti citās valstīs, kurām ir saistoša šī konvencija, attiecībā uz atbildētājiem, kuru domicils vai pastāvīgā mītnesvieta ir trešā valstī, kurā 4. pantā paredzētajos gadījumos spriedumu var pamatot vienīgi ar jurisdikciju, kā noteikts 3. panta 2. punktā. Neskarot saistības, kas izriet no citiem nolīgumiem starp atsevišķām Līgumslēdzējām pusēm, šī konvencija neliedz Līgumslēdzējām pusēm pievienoties šādām konvencijām.

2.   Tomēr Līgumslēdzēja puse nevar uzņemties pret trešo valsti saistības neatzīt spriedumu, ko citā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija, pieņēmusi tiesa, pamatojot tās jurisdikciju ar to, ka atbildētājam piederošs īpašums atrodas attiecīgajā valstī vai ka attiecīgajā valstī esošam īpašumam uzlikts arests par labu prasītājam:

a)	ja prasība ir iesniegta, lai apstiprinātu vai pasludinātu īpašumtiesības vai valdījuma tiesības uz šādu īpašumu, ja prasības priekšmets ir saņemt atļauju šāda īpašuma atsavināšanai vai ja prasības pamatā ir cits ar šādu īpašumu saistīts iemesls; vai

b)	ja īpašums ir nodrošinājums parādam, kas ir prasības priekšmets.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

69. pants

1.   Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Kopienai, Dānijai un valstīm, kas brīdī, kad konvenciju atver parakstīšanai, ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis.

2.   Parakstītāji šo konvenciju ratificē. Ratifikācijas instrumentus deponē Šveices Federālajā padomei, kas darbojas kā šīs konvencijas depozitārs.

3.   Ratificējot Līgumslēdzējas puses var iesniegt deklarācijas saskaņā ar 1. protokola I, II un III pantu.

4.   Konvencija stājas spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Eiropas Kopiena un viena Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts ir deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.

5.   Attiecībā uz jebkuru citu Līgumslēdzēju pusi konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgā Līgumslēdzēja puse deponējusi savu ratifikācijas instrumentu.

6.   Neskarot 2. protokola 3. panta 3. punktu, šī konvencija no tās spēkā stāšanās dienas saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu aizstāj Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas parakstīta 1988. gada 16. septembrī Lugāno. Jebkura atsauce uz 1988. gada Lugāno konvenciju citos dokumentos uzskata par atsauci uz šo konvenciju.

7.   Ciktāl tas attiecas uz attiecībām starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un ārpus Eiropas esošām teritorijām, kas minētas 70. panta 1. punkta b) apakšpunktā, šī konvencija no tās spēkā stāšanās dienas attiecībā uz šīm teritorijām saskaņā ar 73. panta 2. punktu aizstāj 1968. gada 27. septembrī Briselē parakstīto Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kā arī 1971. gada 3. jūnijā Luksemburgā parakstīto Protokolu par minētās konvencijas interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Konvencijām par to valstu pievienošanos minētajai konvencijai un minētajam protokolam, kuras pievienojas Eiropas Kopienai.

70. pants

1.   Pēc konvencijas stāšanās spēkā tai var pievienoties:

a)	valstis, kas pēc šīs konvencijas atvēršanas parakstīšanai kļuvušas par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, – atbilstīgi 71. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

b)	Eiropas Kopienas dalībvalstis, kas rīkojas konkrētu ārpus Eiropas esošu teritoriju vārdā, kuras ir attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļa vai par kuru ārējām attiecībām šī dalībvalsts ir atbildīga, – atbilstīgi 71. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

c)	jebkura cita valsts – atbilstīgi 72. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Valstis, kas minētas 1. punktā un kas vēlas kļūt par šīs konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, sūta savu pieteikumu depozitāram. Pieteikumam, tostarp 71. un 72. pantā minētajai informācijai, pievieno tulkojumu angļu un franču valodā.

71. pants

1.   Jebkura valsts, kas minēta 70. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un kas vēlas kļūt par šīs konvencijas Līgumslēdzēju pusi:

a)	paziņo visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo konvenciju;

b)	var iesniegt deklarācijas saskaņā ar 1. protokola I un III pantu.

2.   Pirms deponēt attiecīgās valsts pievienošanās instrumentu, depozitārs pārsūta pārējām Līgumslēdzējām pusēm visu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu.

72. pants

1.   Jebkura valsts, kas minēta 70. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas vēlas kļūt par šīs konvencijas Līgumslēdzēju pusi:

a)	paziņo visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo konvenciju;

b)	var iesniegt deklarācijas saskaņā ar 1. protokola I un III pantu; un

c)	iesniedz depozitāram informāciju jo īpaši par: 1) savu tiesu sistēmu, tostarp informāciju par tiesnešu iecelšanu un neatkarību; 2) saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz civilprocesu un spriedumu izpildi; un 3) savām starptautiskajām privāttiesībām, kas attiecas uz civilprocesu.

2.   Pirms uzaicināt attiecīgo valsti pievienoties saskaņā ar šā panta 3. punktu, depozitārs pārsūta pārējām Līgumslēdzējām pusēm visu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu.

3.   Neskarot 4. punktu, depozitārs uzaicina attiecīgo valsti pievienoties konvencijai vienīgi tad, ja tas ir saņēmis Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu piekrišanu. Līgumslēdzējas puses cenšas dot savu piekrišanu vēlākais viena gada laikā pēc depozitāra uzaicinājuma.

4.   Konvencija stājas spēkā vienīgi attiecībās starp valsti, kas pievienojas, un Līgumslēdzējām pusēm, kas līdz trešā mēneša pirmajai dienai pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas nav izteikušas nekādus iebildumus pret pievienošanos.

73. pants

1.   Pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

2.   Attiecībā uz 70. pantā minēto valsti, kas pievienojas, konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta deponēšanas. No tā brīža valsti, kas pievienojas, uzskata par konvencijas Līgumslēdzēju pusi.

3.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt depozitāram šīs konvencijas tekstu attiecīgās Līgumslēdzējas puses valodā vai valodās, un tās uzskata par autentiskām, ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas saskaņā ar 2. protokola 4. pantu.

74. pants

1.   Šī konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

2.   Jebkura Līgumslēdzēja puse var jebkurā laikā konvenciju denonsēt, nosūtot paziņojumu depozitāram.

3.   Denonsēšana stājas spēkā tā kalendārā gada beigās, kad beidzies sešu mēnešu termiņš no dienas, kad depozitārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

75. pants

Šai konvencijai pievienots:

—	1. protokols par dažiem jurisdikcijas, procedūras un izpildes jautājumiem,

—	2. protokols par konvencijas vienotu interpretāciju un par Pastāvīgo komiteju,

—	3. protokols par konvencijas 67. panta piemērošanu,

—	I līdz IV pielikums un VII pielikums ar informāciju, kas saistīta ar šīs konvencijas piemērošanu,

—	V un VI pielikums, kuros iekļautas šīs konvencijas 54., 57. un 58. pantā minētās apliecības,

—	VIII pielikums, kurā iekļautas šīs konvencijas 79. pantā minētās autentiskās valodas, un

—	IX pielikums par 1. protokola II. panta piemērošanu.

Minētie protokoli un pielikumi ir šīs konvencijas sastāvdaļa.

76. pants

Neskarot 77. pantu, jebkura Līgumslēdzēja puse var prasīt šīs konvencijas pārskatīšanu. Šajā nolūkā depozitārs sasauc Pastāvīgo komiteju, kā noteikts 2. protokola 4. pantā.

77. pants

1.   Līgumslēdzējas puses paziņo depozitāram visus noteikumus tiesību aktos, ar kuriem groza sarakstus I līdz IV pielikumā, kā arī visus svītrojumus vai papildinājumus VII pielikuma sarakstā un to spēkā stāšanās dienu. Šādu paziņošanu veic savlaicīgi pirms spēkā stāšanās dienas, un paziņojumu papildina ar tulkojumu angļu un franču valodā. Depozitārs atbilstīgi pielāgo attiecīgos pielikumus, iepriekš apspriežoties ar Pastāvīgo komiteju saskaņā ar 2. protokola 4. pantu. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses nodrošina pielāgojumu tulkojumus savās valodās.

2.   Jebkurus grozījumus šīs konvencijas V līdz VI pielikumā un VIII līdz IX pielikumā pieņem Pastāvīgā komiteja saskaņā ar 2. protokola 4. pantu.

78. pants

1.   Depozitārs informē Līgumslēdzējas puses par:

a)	katra ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

b)	šīs konvencijas spēkā stāšanās dienām attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm;

c)	jebkuru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. protokola I līdz IV pantu;

d)	jebkādu paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar 74. panta 2. punktu, 77. panta 1. punktu un 3. protokola 4. punktu.

2.   Paziņojumiem pievienos tulkojumus angļu un franču valodā.

79. pants

Šo konvenciju, kas sagatavota vienā oriģināleksemplārā VIII pielikumā uzskaitītajās valodās, deponē Šveices Federālajā arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Šveices Federālā padome katrai Līgumslēdzējai pusei pārsūta apliecinātu kopiju.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---