EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R0727

Komisijas Regula (EK) Nr. 727/2007 ( 2007. gada 26. jūnijs ), ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 165, 27.6.2007, p. 8–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 035 P. 20 - 32

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/727/oj

27.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 727/2007

(2007. gada 26. jūnijs),

ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 6.a panta 2. punktu un 23. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi par govju, aitu un kazu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzību un apkarošanas pasākumi, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) aitām un kazām.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2005. gada oktobrī pieņēma atzinumu par atipisku TSE gadījumu klasifikāciju mazajiem atgremotājiem. Šajā atzinumā EPNI secina, ka ir iespējams izveidot funkcionālu definīciju atipiskajai skrepi slimībai, kā arī nosaka elementus skrepi gadījumu klasifikācijai. Turklāt EPNI iesaka izmantot pārraudzības programmas, ieskaitot pārbaudes un paraugu ņemšanas pasākumus, lai varētu atklāt visu veidu TSE saslimšanas maziem atgremotājiem.

(3)

Tādēļ šķiet atbilstoši ieviest TSE definējumus skrepi slimības gadījumam, klasiskam skrepi slimības gadījumam un atipiskas skrepi slimības gadījumam maziem atgremotājiem.

(4)

Ja dzīvniekam, kas nokauts lietošanai pārtikā, ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu rezultātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu, papildus liemenim ar pozitīvu testa rezultātu iznīcina arī vismaz to liemeni, kas uz tās pašas kaušanas līnijas atradies tieši pirms liemeņa ar pozitīvo testa rezultātu, un divus liemeņus tieši pēc liemeņa ar pozitīvo testa rezultātu.

(5)

Trīs liemeņu pilnīga iznīcināšana tajā pašā kaušanas līnijā saistībā ar liemeni ar pozitīvo rezultātu ātrās noteikšanas testā ir nesamērīga attiecībā uz risku. Minētie liemeņi jāiznīcina tikai tad, ja pēc pārbaudes ar standartmetodēm ātrās noteikšanas testa rezultāts tiek apstiprināts kā pozitīvs vai nepārliecinošs.

(6)

Regula (EK) Nr. 999/2001, kura grozīta ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 214/2005 (2) un (EK) Nr. 1041/2006 (3), paredz pastiprinātas uzraudzības programmas aitām un kazām pēc tam, kad 2005. gadā atklāja govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) kazām un trīs neparastus TSE gadījumus aitām, kur nevarēja izslēgt GSE varbūtību. Minētās uzraudzības programmas jāpārskata, ņemot vērā divu gadu pastiprinātas pārbaudes, kurās neatklāja nevienu papildu GSE gadījumu ne kazām, ne aitām. Lai nodrošinātu programmu efektīvu piemērošanu, pārskatītās uzraudzības prasības jāpiemēro no 2007. gada 1. jūlija.

(7)

Uzraudzības programmas aitām un kazām jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā jaunus zinātniskos datus.

(8)

Ņemot vērā aitu un kazu pastiprinātās uzraudzības rezultātus, pašreizējā stingrā izkaušanas un audzēšanas atsākšanas politika attiecībā uz TSE skartiem ganāmpulkiem šķiet nesamērīga. Turklāt vairāki šķēršļi, jo īpaši saistībā ar skarto ganāmpulku audzēšanas atsākšanu, kavē attiecīgo pasākumu efektīvu īstenošanu gadījumā, kad ganāmpulkā atklāta TSE saslimšana.

(9)

EPNI 2007. gada 8. martā pieņēma atzinumu par atsevišķiem aspektiem attiecībā uz TSE risku aitām un kazām. Minētajā atzinumā EPNI uzskata, ka nav pierādījumu tam, ka starp klasisku un/vai atipisku skrepi saslimšanu un cilvēku TSE saslimšanām būtu epidemioloģiska vai molekulāra saikne, un ka GSE ierosinātājs ir vienīgais TSE ierosinātājs, kas noteikts kā zoonozi izraisošs. Turklāt minētā iestāde uzskata, ka pašreizējie diferencējošie testi, kas aprakstīti EK tiesību aktos lietošanai, lai atšķirtu skrepi saslimšanas un GSE, ir uzticama metode GSE atšķiršanai no klasiskas un atipiskas skrepi saslimšanas.

(10)

To papildu faktoru skaitā, kas apstiprina nepieciešamību vēlreiz novērtēt TSE izkaušanas pasākumus maziem atgremotājiem, ir zinātnisku pierādījumu trūkums, ka skrepi saslimšanu iespējams pārnest cilvēkam, GSE izslēgšana mazu atgremotāju TSE saslimšanas gadījumos un ierobežota infekcijas izplatīšanās ganāmpulkā atklātos atipiska TSE gadījumos, kā arī tās parādīšanās aitām, kuru genotips tiek uzskatīts par rezistentu pret GSE un klasisku skrepi saslimšanu.

(11)

Aitu un kazu audzēšanas jomas struktūra Kopienā būtiski atšķiras, tāpēc dalībvalstīm jārod iespēja piemērot alternatīvu politiku ar nosacījumu, ka tiek izveidoti saskaņoti noteikumi.

(12)

Komisija 2005. gada 15. jūlijā pieņēma TSE ceļvedi, kurā kā vienu no galvenajiem mērķiem noteica mazo atgremotāju iznīcināšanas pasākumu pārskatīšanu, ņemot vērā jaunos pieejamos diagnostiskos instrumentus, bet nodrošinot patērētāju aizsardzības pašreizējo līmeni.

(13)

EPNI 2006. gada 13. jūlijā pieņēma atzinumu par tādu aitu audzēšanas programmām, kas ir rezistentas pret TSE. Atzinumā EPNI secina, ka audzēšanas programmas palielina aitu ganāmpulku noturību pret šobrīd pazīstamām TSE saslimšanām un tādējādi sekmē ne tikai dzīvnieku veselības uzlabošanu, bet arī patērētāju drošību. EPNI ir arī sniegusi ieteikumus attiecībā uz prionu proteīnu genotipa noteikšanu.

(14)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 6.a pantā paredzēts, ka dalībvalstis var ieviest audzēšanas programmas, lai aitu dzimtas dzīvniekos attīstītu pretošanās spējas pret TSE. Jānosaka saskaņotas obligātās prasības minētajām audzēšanas programmām.

(15)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 999/2001 ir attiecīgi jāgroza.

(16)

Komisijas 2003. gada 13. februāra Lēmums 2003/100/EK, ar ko nosaka prasību minimumu audzēšanas programmu izveidei rezistencei pret transmisīvo sūkļveida encefalopātiju aitām (4), vairs nav vajadzīgs, jo tajā paredzētās prasības aizvieto ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad minētais lēmums ir jāatceļ.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I, III, VII un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Lēmumu 2003/100/EK atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1923/2006 (OV L 404, 30.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 37, 10.2.2005., 9. lpp.

(3)  OV L 187, 8.7.2006., 10. lpp.

(4)  OV L 41, 14.2.2003., 41. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I, III, VII un X pielikumu groza šādi.

1.

Regulas I pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Šajā regulā izmanto arī šādas definīcijas:

a)

“autohtons GSE gadījums” ir govju sūkļveida encefalopātijas gadījums, par ko nav skaidru pierādījumu, ka tas radies inficēšanās ceļā pirms dzīva dzīvnieka importēšanas;

b)

“atsevišķie taukaudi” ir iekšējie un ārējie ķermeņa tauki, kas izņemti kaušanas un izciršanas procesā, un jo īpaši svaigie tauki no liellopu sirdīm, taukplēvēm un nierēm, kā arī tauki no saciršanas telpas;

c)

“kohorta” ir tādu liellopu grupa, kas ir:

i)

gan dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kur inficētais liellops, un tas noticis 12 mēnešus pirms vai pēc inficētā liellopa dzimšanas, gan

ii)

kādu laiku savas dzīves pirmajā gadā audzēti kopā ar slimo dzīvnieku tā pirmajā dzīves gadā;

d)

“dzīvnieks, kam ir apstiprināta slimība”, ir pirmais dzīvnieks saimniecībā vai epidemioloģiski noteiktā grupā, kuram apstiprināta TSE infekcija;

e)

“TSE saslimšana maziem atgremotājiem” ir transmisīvās sūkļveida encefalopātijas gadījums, kas atklāts aitām vai kazām saistībā ar apstiprinošo testu anomālam PrP proteīnam;

f)

“skrepi slimības gadījums” ir transmisīva sūkļveida encefalopātija, kas apstiprināta aitām vai kazām, kad GSE diagnoze ir izslēgta saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Kopienas references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem (1);

g)

“klasisks skrepi slimības gadījums” ir apstiprināts skrepi slimības gadījums, ko klasificē kā klasisku saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Kopienas references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem;

h)

“atipisks skrepi slimības gadījums” ir apstiprināts skrepi slimības gadījums, kas atšķiras no klasiska skrepi gadījuma saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Kopienas references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem.

2.

Regulas III pielikuma A nodaļu groza šādi:

a)

I daļas 6.4. un 6.5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“6.4.

Visas tā dzīvnieka daļas, kam ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu vai nepārliecinošu rezultātu, tajā skaitā ādu, iznīcina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, izņemot materiālu, ko saglabā kopā ar B nodaļas III iedaļā paredzētajiem ierakstiem.

6.5.

Ja dzīvniekam, kas nokauts lietošanai pārtikā, ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu vai nepārliecinošu rezultātu, tad saskaņā ar 6.4. punktu iznīcina vismaz to liemeni, kas uz tās pašas kaušanas līnijas atradies tieši pirms liemeņa ar pozitīvo vai nepārliecinošo testa rezultātu, un divus liemeņus tieši pēc minētā liemeņa. Izņēmuma kārtā dalībvalstis var izlemt iznīcināt iepriekšminētos liemeņus tikai tādā gadījumā, ja ātrās noteikšanas testa rezultāts tiek apstiprināts kā pozitīvs vai nepārliecinošs apstiprinošajā izmeklēšanā, kas minēta X pielikuma C nodaļas 3.1. punkta b) apakšpunktā.”;

b)

II daļu aizstāj ar šādu daļu:

“II.   AITU UN KAZU UZRAUDZĪBA

1.   Vispārīgie noteikumi

Aitu un kazu uzraudzību veic saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā.

2.   To aitu un kazu uzraudzība, kas nokautas lietošanai pārtikā

a)

Dalībvalstīs, kur jēru māšu un aplecinātu jēru kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, ik gadus ir jāpārbauda paraugi no vismaz 10 000 aitām, kas nokautas lietošanai pārtikā, saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem;

b)

dalībvalstīs, kur atnesušos kazu un aplecinātu kazu kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, ik gadus ir jāpārbauda paraugi no vismaz 10 000 kazām, kas nokautas lietošanai pārtikā, saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem;

c)

ja dalībvalstij neizdodas savākt pietiekamu skaitu paraugu, kas iegūti no nokautām veselām aitām vai kazām, un tādējādi netiek sasniegts šai dalībvalstij a) un b) punktā paredzētais minimālais paraugu lielums, tad šī valsts var aizstāt ne vairāk kā 50 % no attiecīgā minimālā paraugu lieluma ar paraugiem no beigtām aitām vai kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem, izmatojot attiecību viens pret vienu un vienlaikus ievērojot 3. punktā noteikto minimālo paraugu lielumu. Turklāt dalībvalsts var izvēlēties aizstāt ne vairāk kā 10 % no minimālā paraugu lieluma ar paraugiem no aitām vai kazām, kas nokautas slimības apkarošanas pasākuma laikā un kas ir vecākas par 18 mēnešiem, izmantojot attiecību viens pret vienu.

3.   To aitu un kazu uzraudzība, kas nav nokautas lietošanai pārtikā

Saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem un A un B tabulā norādītajiem minimālajiem paraugu lielumiem dalībvalstīs veic testus aitām un kazām, kas nobeigušās vai ir nogalinātas, bet kuras nav:

nokautas kādas slimības apkarošanas pasākumu laikā vai

nokautas lietošanai pārtikā.

A   tabula

Aitu un aplecinātu jēru kopskaits dalībvalstī

Minimālais paraugu lielums no beigtām aitām (2)

> 750 000

10 000

100 000–750 000

1 500

40 000–100 000

100 % līdz 500

< 40 000

100 % līdz 100


B   tabula

Atnesušos kazu un aplecinātu kazu kopskaits dalībvalstī

Minimālais paraugu lielums no beigtām kazām (3)

> 750 000

10 000

250 000–750 000

1 500

40 000–250 000

100 % līdz 500

< 40 000

100 % līdz 100

4.   Paraugu ņemšanas noteikumi, kas piemērojami 2. un 3. punktā minētajiem dzīvniekiem

Dzīvnieki ir vecāki par 18 mēnešiem vai tādi, kam izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi.

Dzīvnieku vecumu nosaka pēc zobu stāvokļa, redzamām brieduma pazīmēm vai jebkuras citas uzticamas informācijas.

Paraugu atlasi veic tā, lai izvairītos no kādas grupas pārsvara attiecībā uz izcelsmi, vecumu, šķirni, izmantošanas veidu vai jebkuru citu pazīmi.

Paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz visiem reģioniem un visiem gadalaikiem. Ja iespējams, jāizvairās no daudzkārtīgas paraugu ņemšanas vienā ganāmpulkā. Dalībvalstis ar savām uzraudzības programmām cenšas, kad vien iespējams, nodrošināt, lai secīgos paraugu ņemšanas gados visās oficiāli reģistrētās saimniecībās, kur ir vairāk nekā 100 dzīvnieku un kur nekad nav atklāti TSE saslimšanu gadījumi, tiktu veiktas TSE pārbaudes.

Dalībvalstis ievieš pārbaužu sistēmu, mērķprogrammas vai citā veidā, lai nodrošinātu to, ka nenotiek izvairīšanās no paraugu nodošanas.

Tomēr dalībvalstis var nolemt izslēgt no paraugu ņemšanas attālus apgabalus ar mazu dzīvnieku blīvumu, kuros neorganizē beigtu dzīvnieku vākšanu. Dalībvalstis, kurās piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju un iesniedz to attālo apgabalu sarakstus, kuros šī atkāpe ir spēkā. Tā nedrīkst aptvert vairāk par 10 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas.

5.   Inficētu ganāmpulku uzraudzība

Dzīvniekus, kuri vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi un kurus nokauj iznīcināšanai saskaņā ar VII pielikuma 2.3. punkta b) apakšpunkta i) vai ii) daļu vai 5. punkta a) apakšpunktu, pārbauda parastā izlases veidā saskaņā ar šajā tabulā norādīto paraugu skaitu.

Tādu dzīvnieku skaits ganāmpulkā, kuri vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi, un kuri nokauti iznīcināšanai

Minimālais paraugu lielums

70 vai mazāk

Visi atbilstīgie dzīvnieki

80

68

90

73

100

78

120

86

140

92

160

97

180

101

200

105

250

112

300

117

350

121

400

124

450

127

500 vai vairāk

150

6.   Citu dzīvnieku uzraudzība

Papildus 2., 3. un 4. punktā izklāstītajām uzraudzības programmām dalībvalstis var brīvprātīgi veikt citu dzīvnieku uzraudzību, un jo īpaši tādu dzīvnieku uzraudzību:

ko izmanto piensaimniecībā,

kas cēlušies no valstīm ar autohtonu TSE,

kas ir ēduši varbūtēji inficētu barību,

kas dzimuši vai iegūti no ciltsmātēm, kuras inficētas ar TSE.

7.   Pasākumi, kas jāveic pēc aitu un kazu pārbaudīšanas

7.1.

Ja aitas vai kazas, kas nokautas lietošanai pārtikā, atlasītas TSE pārbaudēm saskaņā ar 2. punktu, to liemeņus nemarķē ar veselības zīmi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I iedaļas III nodaļā, līdz ir iegūts negatīvs ātrās noteikšanas testa rezultāts.

7.2.

Dalībvalstis var atkāpties no 7.1. punkta noteikumiem, ja kautuvē pastāv kompetentās iestādes apstiprināta kārtība, kas nodrošina to, ka visas dzīvnieku ķermeņa daļas ir izsekojamas un neviena pārbaudīta dzīvnieka ķermeņa daļa ar veselības marķējumu nevar nokļūt ārpus kautuves, līdz ir zināms negatīvs ātrās noteikšanas testa rezultāts.

7.3.

Visas pārbaudīto dzīvnieku ķermeņa daļas, ieskaitot ādu, patur oficiālā uzraudzībā, līdz iegūts negatīvs ātrās noteikšanas testa rezultāts, izņemot dzīvnieku izcelsmes produktus, ko uzreiz iznīcina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punkta a), b) vai e) apakšpunktu.

7.4.

Visas tādu dzīvnieku ķermeņa daļas, ieskaitot ādu, kuru paraugu ātrās noteikšanas testa rezultāts ir pozitīvs, uzreiz iznīcina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punkta a), b) vai e) apakšpunktu, izņemot audus, kuri saskaņā ar šā pielikuma B nodaļas III iedaļas nosacījumiem jāsaglabā uzskaitei.

8.   Genotipa noteikšana

8.1.

Prionu proteīnu genotipu kodoniem 136, 154 un 171 nosaka katrai TSE pozitīvai aitai. Nekavējoties ziņo Komisijai par konstatētiem TSE gadījumiem aitu genotipos, kuros kodēts alanīns abās alēlēs pie kodona 136, arginīns abās alēlēs pie kodona 154 un arginīns abās alēlēs pie kodona 171. Ja pozitīvs TSE gadījums ir atipiskas skrepi saslimšanas gadījums, kodonam 141 jānosaka prionu proteīnu genotips.

8.2.

Papildus dzīvniekiem, kuru genotipu nosaka saskaņā ar 8.1. punktu, kodoniem 136, 141, 154 un 171 prionu proteīna genotipu nosaka minimālam aitu paraugu skaitam. Ja dalībvalstī pieaugušo aitu kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, minimālais parauga lielums ir vismaz 600 dzīvnieku. Pārējās dalībvalstīs minimālais parauga lielums ir vismaz 100 dzīvnieku. Paraugus atļauts ņemt no dzīvniekiem, kas nokauti lietošanai pārtikā, no dzīvniekiem, kas nobeigušies saimniecībā, vai no dzīviem dzīvniekiem. Paraugiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz visu aitu populāciju.”

3.

Regulas VII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“VII PIELIKUMS

TRANSMISĪVĀS SŪKĻVEIDA ENCEFALOPĀTIJAS APKAROŠANA

A   NODAĻA

Pasākumi pēc apstiprinājuma saņemšanas par saslimšanu ar TSE

1.

Izmeklēšanā, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jāidentificē:

a)

attiecībā uz govīm:

visi pārējie atgremotāji tā dzīvnieka novietnē, kam ir apstiprināta slimība,

ja slimības diagnoze ir apstiprināta sieviešu dzimuma dzīvniekam, tā pēcnācēji, kas dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās,

visi tā dzīvnieka kohortas dzīvnieki, kuriem apstiprināta slimība,

slimības iespējamā izcelsme,

citi dzīvnieki tā dzīvnieka novietnē, kam ir apstiprināta slimība, vai citās novietnēs, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas saskārušās ar to pašu pārtiku vai infekcijas avotu,

iespējami inficētas lopbarības, citu materiālu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kādos TSE ierosinātāju var pārnest uz attiecīgo saimniecību vai no tās;

b)

attiecībā uz aitām un kazām:

visi pārējie atgremotāji, kas nav aitas un kazas, tā dzīvnieka saimniecībā, kuram ir apstiprināta slimība,

ciktāl iespējams identificēt, vecāki, un attiecībā uz sieviešu dzimuma dzīvniekiem – visi embriji, olšūnas un pēdējais pēcnācējs sieviešu dzimuma dzīvniekam, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

papildus otrajā ievilkumā minētajiem dzīvniekiem arī visas pārējās aitas un kazas tā dzīvnieka novietnē, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

iespējamā slimības izcelsme un citas novietnes, kurās ir dzīvnieki, embriji vai olšūnas, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas ir saskārušies ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

varbūtēji inficētas barības un citu audu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuru rezultātā TSE ierosinātājs varētu būt pārnests uz minēto saimniecību vai no tās.

2.

Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie pasākumi iekļauj vismaz šādus pasākumus:

2.1.

Ja GSE apstiprina govīm, to govju nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kuras identificētas, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var izlemt:

nenokaut un neiznīcināt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvniekus, ja ir pierādījumi, ka šiem dzīvniekiem nav bijusi pieejama tā pati barība, ko uzturā lietojis inficētais dzīvnieks,

atlikt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto kohortu dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu līdz to produktīvā perioda beigām ar nosacījumu, ka tie ir buļļi, kurus visu laiku tur spermas savākšanas centrā, un iespējams nodrošināt, ka pēc nāves tie tiek pilnībā iznīcināti.

2.2.

Ja ir aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu ar TSE kādā dalībvalsts novietnē, visām pārējām šīs novietnes aitām un kazām līdz pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanās ierobežojumu. Ja ir pierādījumi, ka maz ticams, ka novietne, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par tā inficēšanos ar TSE, ir novietne, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, kompetentā iestāde atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var arī pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām novietnēm vai tikai apdraudētajai novietnei.

2.3.

Ja TSE diagnozi apstiprina aitām vai kazām:

a)

ja saslimšanu ar GSE nevar izslēgt pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, visu to izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušana un embriju un olšūnu pilnīga iznīcināšana, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkta otrais līdz piektais ievilkums;

b)

ja GSE saslimšanu izslēdz saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, atbilstīgi kompetentās iestādes lēmumam:

vai nu

i)

veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu, un saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;

vai

ii)

veic visu 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, izņemot:

ARR/ARR genotipa vaislas aunus,

vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, un, ja šādas aitas ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā punkta prasībām,

aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzētas tikai kaušanai,

ja kompetentā iestāde izlemj, aitas un kazas, kas jaunākas par trim mēnešiem, kuras paredzētas tikai kaušanai.

Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus

vai

iii)

dalībvalsts var izlemt nenokaut un neiznīcināt 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificētos dzīvniekus gadījumos, kad grūti aizvietot zināma genotipa aitas vai ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti, vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, vai pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem. Saimniecībai piemēro 4. punktā paredzētos nosacījumus.

c)

Atkāpjoties no b) punktā paredzētajiem pasākumiem un tikai tad, ja apstiprinātais TSE gadījums saimniecībā ir atipiskas skrepi slimības gadījums, dalībvalsts var izlemt piemērot 5. punktā paredzētos pasākumus;

d)

dalībvalstis var nolemt:

i)

aizstāt visu b) punkta i) daļā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā;

ii)

aizstāt visu b) punkta ii) daļā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā

ar nosacījumu, ka:

dzīvniekus nokauj attiecīgās dalībvalsts teritorijā,

visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izšķīlušies vairāk nekā divi patstāvīgie priekšzobi, un kurus nokauj lietošanai pārtikā, pārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām laboratorijas metodēm;

e)

saskaņā ar b) punkta i) un iii) daļu jānosaka nokauto un iznīcināto vai lietošanai pārtikā nokauto aitu prionu proteīnu genotips (ne vairāk kā 50 aitām).

2.4.

Ja inficētais dzīvnieks ievests no citas saimniecības, dalībvalsts, pamatojoties uz attiecīgā gadījuma vēsturi, var izlemt piemērot apkarošanas pasākumus ne tikai saimniecībā, kurā infekcija tika apstiprināta, bet arī izcelsmes saimniecībā, vai arī tikai izcelsmes saimniecībā; ja zeme tikusi izmantota kā ganības vairāk nekā vienam ganāmpulkam, dalībvalstis var izlemt piemērot šos pasākumus tikai vienam ganāmpulkam, pamatojoties uz pamatotiem visu epidemioloģijas faktoru apsvērumiem; vietās, kur ganāmpulks tiek turēts vienā novietnē, dalībvalstis var izlemt piemērot šos pasākumus tikai vienam ganāmpulkam, kurā apstiprināts TSE slimības gadījums, ja pārliecinās, ka ganāmpulki tikuši turēti atsevišķi viens no otra un ka infekcijas izplatīšanās starp ganāmpulkiem tieša vai netieša kontakta veidā ir maz ticama.

3.

Piemērojot novietnei 2.3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) un ii) daļā minētos pasākumus:

3.1.

Saimniecībā(-ās) var ieviest tikai šādus dzīvniekus:

a)

ARR/ARR genotipa vīriešu dzimuma aitas;

b)

sieviešu dzimuma aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VQR alēļu;

c)

kazas ar noteikumu, ka:

i)

novietnē ir tikai a) un b) apakšpunktā minēto genotipu aitas, ko tur audzēšanai;

ii)

pēc ganāmpulku iznīcināšanas telpās ir veikta visu dzīvnieku novietņu tīrīšana un dezinfekcija.

3.2.

Saimniecībā(-ās) var izmantot tikai šādus aitu vaislas materiālus:

a)

ARR/ARR genotipa aunu spermu;

b)

embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu.

3.3.

Dzīvnieku pārvietošana no saimniecības ir pakļauta šādiem nosacījumiem:

a)

ARR/ARR aitu izvešanai no saimniecības nepiemēro nekādus ierobežojumus;

b)

aitas, kam ir tikai viena ARR alēle, pārvieto no novietnes tikai tieši nokaušanai, lai pēc tam lietotu pārtikā, vai arī iznīcināšanai; tomēr:

jēru mātes, kam ir viena ARR alēle un nav VQR alēļu, var pārvietot uz citām saimniecībām, kuras pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta ii) daļā vai 4. punktā minēto pasākumu piemērošanas ir pakļautas ierobežojumiem,

ja kompetentā iestāde izlemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas; galanovietnē nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai;

c)

kazas drīkst pārvietot ar nosacījumu, ka saimniecībā veic intensīvu TSE slimības uzraudzību, ieskaitot visu kazu pārbaudi, kas vecākas par 18 mēnešiem, un

i)

tās tiek nokautas lietošanai pārtikā to produktīvā perioda beigās

ii)

vai tās nobeigušās vai nokautas novietnē un atbilst III pielikuma A nodaļas II iedaļas 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

d)

ja dalībvalsts izlemj, jērus un kazlēnus, kas jaunāki par trim mēnešiem, var tieši no saimniecības pārvietot nokaušanai lietošanai pārtikā.

3.4.

Ierobežojumus, kas paredzēti 3.1., 3.2. un 3.3. punktā, saimniecībai turpina piemērot divus gadus, sākot no:

a)

dienas, kad visas aitas saimniecībā ieguvušas ARR/ARR statusu, vai

b)

pēdējās dienas, kad aitas vai kazas turēta attiecīgajās telpās, vai

c)

dienas, kad tika uzsākta pastiprinātā TSE uzraudzība, kas paredzēta 3.3. panta c) apakšpunktā, vai

d)

dienas, kad visi vaislas auni saimniecībā ir ARR/ARR genotipa auni un visām vaislas jēru mātēm ir vismaz viena ARR alēle un nav VQR alēļu, ar nosacījumu, ka aitām, kas vecākas par 18 mēnešiem, divu gadu laikā tiek veiktas TSE pārbaudes, un pārbaudēm ir negatīvi rezultāti:

ikgadējais kazu skaits, ko nokauj to produktīvā perioda beigās lietošanai pārtikā, saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II iedaļas 5. punkta tabulā norādīto skaitu, un

visas aitas, kuras nobeigušās vai nokautas novietnē un uz kurām attiecas III pielikuma A nodaļas II iedaļas 3. punkts.

4.

Pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minēto pasākumu piemērošanas novietnē un divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE gadījuma atklāšanas:

a)

identificē visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

b)

visas aitas un kazas saimniecībā var pārvietot tikai attiecīgās valsts teritorijā un vienīgi, lai tās tiktu nokautas lietošanai pārtikā vai iznīcinātas; visi dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem un kas nokauti lietošanai pārtikā, jāpārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā;

c)

kompetentā iestāde nodrošina, ka embriji un olšūnas netiek nosūtītas no saimniecības;

d)

saimniecībā var izmantot tikai ARR/ARR genotipa aunu spermu un embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

e)

visas aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā, pārbauda attiecībā uz TSE;

f)

saimniecībā var ievest tikai ARR/ARR genotipa aunus un sieviešu dzimuma aitas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

g)

saimniecībā var ievest tikai kazas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

h)

visas aitas un kazas saimniecībā ir pakļautas kopīgiem ganību ierobežojumiem, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotu apsvērumu;

i)

atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde izlemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī tikai nobarošanai pirms nokaušanas ar nosacījumu, ka galanovietnē nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas tiešai nokaušanai.

5.

Pēc 2.3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes izmantošanas piemēro šādus pasākumus:

a)

veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu. Dalībvalstis var izlemt par nokauto un iznīcināto aitu prionu proteīnu genotipa noteikšanu;

b)

vai divus vaislas gadus pēc pēdēja TSE saslimšanas gadījuma atklāšanas piemēro vismaz šādus pasākumus:

i)

identificē visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

ii)

divus gadus saimniecībā jāveic pastiprināta TSE uzraudzība, ieskaitot visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras nokautas lietošanai pārtikā, kā arī visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā;

iii)

kompetentā iestāde nodrošina, ka ne dzīvas aitas un kazas, nedz arī embriji un olšūnas netiek nosūtītas uz citām dalībvalstīm vai trešajām valstīm.

6.

Dalībvalstis, kas piemēro 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) daļā paredzētos pasākumus vai 2.3. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes, paziņo Komisijai par to piešķiršanas apstākļiem un kritērijiem. Gadījumā, kad ganāmpulkā, kuram tiek piemērotas atkāpes, atklāj papildu TSE saslimšanas gadījumus, minēto atkāpju piešķiršanu pārskata.

B   NODAĻA

Prasību minimums pret TSE rezistentu aitu audzēšanas programmai saskaņā ar 6.a pantu

1.   DAĻA

Vispārīgas prasības

1.

Audzēšanas programma koncentrējas uz ganāmpulkiem ar augstu ģenētisko vērtību.

2.

Izveido datu bāzi, kas ietver vismaz šādu informāciju:

a)

visu audzēšanas programmā iesaistīto ganāmpulku dzīvnieku identitāti, šķirni un numuru;

b)

audzēšanas programmas ietvaros atlasītu atsevišķu dzīvnieku identifikāciju;

c)

visu genotipa noteikšanas pārbaužu rezultātus.

3.

Izveido vienotu sertifikācijas sistēmu, kurā katra audzēšanas programmas ietvaros pārbaudīta dzīvnieka genotips ir sertificēts ar atsauci uz tā individuālo identifikācijas numuru.

4.

Izveido sistēmu dzīvnieku un paraugu identifikācijai, paraugu apstrādei un rezultātu piegādei, jo tas mazina cilvēku radītu kļūdu iespējamību. Šīs sistēmas efektivitāti izvērtē regulārās, izlases veida pārbaudēs.

5.

Asiņu vai citu audzēšanas programmas vajadzībām savākto audu genotipa noteikšanu veic saskaņā ar programmu apstiprinātās laboratorijās.

6.

Dalībvalsts kompetentās iestādes var palīdzēt audzēšanas sabiedrībām izveidot spermas, olšūnu un/vai embriju ģenētisko banku, kurā pārstāvēti tie prionu proteīnu genotipi, kuri audzēšanas programmas dēļ kļūst reti.

7.

Audzēšanas programmas jāveido katrai šķirnei, ņemot vērā:

a)

alēļu biežumu šķirnē;

b)

šķirnes retumu;

c)

izvairīšanos no tuvradnieciskās krustošanās vai ģenētiskās novirzes.

2.   DAĻA

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz iesaistītajiem ganāmpulkiem

1.

Audzēšanas programmas mērķis ir paaugstināt ARR alēles sastopamības biežumu aitu ganāmpulkos un samazināt to alēļu biežumu, kuras saistītas ar uzņēmību pret TSE.

2.

Prasību minimums attiecībā uz iesaistītajiem ganāmpulkiem:

a)

visus dzīvniekus ganāmpulkā, kuriem jānosaka genotips, individuāli identificē drošā veidā;

b)

visiem vaislai paredzētajiem ganāmpulka auniem nosaka genotipu pirms izmantošanas vaislai;

c)

visus vīriešu dzimuma dzīvniekus, kuriem ir VRQ alēle, nokauj vai kastrē sešu mēnešu laikā pēc to genotipu noteikšanas; minētie dzīvnieki nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

d)

sieviešu dzimuma dzīvnieki, kuriem ir VRQ alēle, nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

e)

vaislai ganāmpulkā neizmanto citus vīriešu dzimuma dzīvniekus, ieskaitot spermas donorus, ko izmanto mākslīgajai apaugļošanai, kā vien tos, kuri ir sertificēti saskaņā ar audzēšanas programmu.

3.

Dalībvalstis var izlemt piešķirt atkāpes no 2. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētajām prasībām, lai aizsargātu šķirnes un ražības rādītājus.

4.

Dalībvalstis informē Komisiju par piešķirtajām atkāpēm saskaņā ar 3. punktu, kā arī par piemērotajiem kritērijiem.

3.   DAĻA

Pamatnostādnes rezistences pret TSE statusa atzīšanai aitu ganāmpulkos

1.

Sistēma atzīst tādu aitu ganāmpulku rezistenci pret TSE, kas pēc piedalīšanās audzēšanas programmā, kā noteikts 6.a pantā, atbilst attiecīgās programmas kritērijiem.

Šo atzīšanu piešķir vismaz divos šādos līmeņos:

a)

ganāmpulki, kas pieder pie I līmeņa, ir ganāmpulki, kuros ir tikai ARR/ARR genotipa aitas;

b)

ganāmpulki, kas pieder pie II līmeņa, ir ganāmpulki, kuru pēcnācēji ir tikai no ARR/ARR genotipa auniem.

Dalībvalstis var izlemt par papildu līmeņu atzīšanu, kas atbilstu valsts prasībām.

2.

Veic regulāru paraugu ņemšanu izlases kārtā aitām no ganāmpulkiem, kas ir rezistenti pret TSE:

a)

saimniecībā vai kautuvē, lai pārbaudītu to genotipu;

b)

attiecībā uz I līmeņa ganāmpulkiem dzīvniekiem, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem kautuvē, lai veiktu TSE pārbaudes saskaņā ar III pielikumu.

4.   DAĻA

Ziņojumi, ko dalībvalstis sniedz Komisijai

Dalībvalstis, kas ievieš valsts audzēšanas programmas, lai atlasītu pret TSE rezistentas aitas, paziņo Komisijai par šo programmu prasībām un sniedz ikgadēju ziņojumu par gūtajiem panākumiem. Ziņojumu par katru kalendāro gadu iesniedz vēlākais līdz nākamā gada 31. martam.”

4.

X pielikuma C nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Paraugu vākšana

Paraugus, ko paredzēts pārbaudīt attiecībā uz TSE, vāc, izmantojot Starptautiskā Epizootisko slimību biroja (SESB) “Sauszemes dzīvnieku diagnostikas metožu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas” (turpmāk tekstā – “Rokasgrāmata”) jaunākajā izdevumā paredzētās metodes un kārtību. Turklāt vai gadījumā, ja SESB metožu un kārtības nav, lai nodrošinātu pietiekamu materiālu pieejamību, kompetentā iestāde nodrošina to, ka tiek izmantotas paraugu ņemšanas metodes un kārtība saskaņā ar Kopienas references laboratorijas noteiktajām pamatnostādnēm. Tieši kompetentā iestāde ievāc attiecīgos audus, vadoties pēc pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem un Kopienas references laboratorijas pamatnostādnēm, lai nodrošinātu visu zināmo TSE celmu atklāšanu maziem atgremotājiem, turklāt tā uzglabā vismaz pusi ievākto audu atdzesētā, bet ne sasaldētā veidā, līdz ātras noteikšanas testa rezultāts ir negatīvs. Ja rezultāts ir pozitīvs vai nepārliecinošs, tad ar pāri palikušajiem audiem jārīkojas atbilstīgi Kopienas references laboratorijas pamatnostādnēm.

Paraugus atbilstoši marķē, norādot tā dzīvnieka identitāti, no kura attiecīgais paraugs iegūts.”;

b)

nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)   TSE uzraudzība

Lai nodrošinātu visu zināmu TSE celmu atklāšanu, paraugus, ko ņem no aitām un kazām un ko sūta pārbaudēm laboratorijā saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas nosacījumiem (Aitu un kazu uzraudzība), pārbauda ar ātrās noteikšanas testu, izmantojot atbilstošās metodes un kārtību saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem un Kopienas references laboratorijas pamatnostādnēm.

Ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, audu paraugus nekavējoties nosūta uz oficiālu laboratoriju, lai veiktu apstiprinošo pārbaudi ar šūnu imūnķīmiju, imūnblotinga metodi vai raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību, kā minēts a) apakšpunktā. Ja apstiprinošās pārbaudes rezultāts ir negatīvs vai nepārliecinošs, veic papildu apstiprinošās pārbaudes saskaņā ar Kopienas references laboratorijas pamatnostādnēm.

Ja vienas apstiprinošās pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, dzīvniekus uzskata par TSE pozitīviem.”;

c)

nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunkta ii) daļas trešo iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Turpmākas TSE pozitīvo paraugu pārbaudes inficētajos ganāmpulkos, kas ir vienā un tajā pašā saimniecībā, veic vismaz diviem pirmajiem atklātajiem TSE saslimšanas gadījumiem katru gadu pēc slimības apstiprināšanas.”


(1)  http://www.defra.gov.uk/corporate/vla/science/science-tse-rl-confirm.htm”

(2)  Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā aitu kopskaitu attiecīgajā dalībvalstī, un ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai.

(3)  Minimālais paraugu lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā kazu kopskaitu attiecīgajā dalībvalstī, un ir paredzēts īstenojamu mērķu sasniegšanai.


Top