—

8. SGS Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

—

2. SFPS Maksājums ar akcijām

1.

2. SFPS attiecas uz maksājumiem ar akcijām, kuros uzņēmums saņem vai iegādājas preces vai pakalpojumus. “Preces” ietver krājumus, materiālus, pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus nefinanšu aktīvus (2. SFPS, 5. punkts). Tādējādi, izņemot īpašus darījumus, kas neietilpst tā darbības jomā, 2. SFPS attiecas uz visiem darījumiem, kuros uzņēmums saņem nefinanšu aktīvus vai pakalpojumus kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu emisiju. 2. SFPS attiecas arī uz darījumiem, kuros uzņēmumam rodas tādas saistības attiecībā uz saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, kuras ir balstītas uz uzņēmuma akciju vai citu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu cenu (vai vērtību).

2.

Tomēr dažos gadījumos varētu būt grūti pierādīt, ka preces vai pakalpojumi ir (vai tiks) saņemti. Piemēram, uzņēmums var piešķirt akcijas labdarības organizācijai bez atlīdzības. Parasti nav iespējams identificēt konkrētās preces vai pakalpojumus, kas saņemti pretī par šādu darījumu. Līdzīga situācija varētu rasties darījumos ar citām personām.

3.

SFPS nosaka, ka tie darījumi, kuros maksājumus ar akcijām veic darbiniekiem, jānovērtē ar atsauci uz maksājumu ar akcijām patieso vērtību piešķiršanas datumā (2. SFPS, 11. punkts) (1). Tādēļ uzņēmumam nav tieši jānovērtē saņemto darbinieku pakalpojumu patiesā vērtība.

4.

Attiecībā uz darījumiem, kuros maksājumus ar akcijām veic personām, kas nav darbinieki, 2. SFPS nosaka atspēkojamu pieņēmumu, ka saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību var ticami aplēst. Šajās situācijās 2. SFPS nosaka, ka darījums jānovērtē preču vai pakalpojumu patiesajā vērtībā datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu (2. SFPS, 13. punkts). Tādēļ pamatā ir pieņēmums, ka uzņēmums var identificēt preces vai pakalpojumus, kuri saņemti no personām, kas nav darbinieki. Tas rada jautājumu par to, vai SFPS piemēro identificējamu preču vai pakalpojumu neesamības gadījumā. Tas, savukārt, rada papildu jautājumu: ja uzņēmums ir veicis maksājumu ar akcijām un saņemtā identificējamā atlīdzība (ja tāda ir) izrādās mazāka nekā maksājuma ar akcijām patiesā vērtība, vai šī situācija nozīmē, ka preces vai pakalpojumi ir saņemti, pat tad, ja tie nav īpaši identificēti, un tādēļ piemēro šo 2. SFPS?

5.

Jāatzīmē, ka frāze “maksājuma ar akcijām patiesā vērtība” attiecas uz attiecīgā konkrētā maksājuma ar akcijām patieso vērtību. Piemēram, uzņēmums saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu būt spiests emitēt kādu daļu savu akciju konkrētas valsts valstspiederīgajiem, kuras var nodot tikai šīs valsts citiem valstspiederīgajiem. Šāds nodošanas ierobežojums var ietekmēt attiecīgo akciju patieso vērtību, un tādēļ šo akciju patiesā vērtība var būt mazāka nekā citādi identisku akciju patiesā vērtība, kurām nav šādi ierobežojumi. Šajā situācijā, ja 4. punktā minētais jautājums rastos ierobežotu akciju kontekstā, frāze “maksājuma ar akcijām patiesā vērtība” attiektos uz ierobežoto akciju patieso vērtību, nevis citu neierobežotu akciju patieso vērtību.

6.

2. SFPS attiecas uz darījumiem, kuros uzņēmums vai uzņēmuma akcionāri ir piešķīruši pašu kapitāla instrumentus (2) vai uzņēmumam vai uzņēmuma akcionāriem ir radušās saistības nodot naudu vai citus aktīvus par summām, kas ir balstītas uz uzņēmuma akciju vai citu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu cenu (vai vērtību). Šī interpretācija attiecas uz darījumiem, kad uzņēmuma saņemtā (vai saņemamā) identificējamā atlīdzība, ieskaitot naudu un identificējamas nenaudas atlīdzības (ja tāda ir) patieso vērtību, izrādās mazāka nekā piešķirto pašu kapitāla instrumentu vai radušos saistību patiesā vērtība. Tomēr šī interpretācija neattiecas uz darījumiem, kuri neietilpst 2. SFPS darbības jomā saskaņā ar minētā SFPS 3. līdz 6. punktu.

7.

Interpretācijā aplūkotais jautājums ir, vai 2. SFPS attiecas uz darījumiem, kuros uzņēmums nevar konkrēti identificēt dažas vai visas saņemtās preces vai pakalpojumus.

8.

2. SFPS attiecas uz konkrētiem darījumiem, kuros tiek saņemtas preces vai pakalpojumi, piemēram, darījumi, kuros uzņēmums saņem preces vai pakalpojumus kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Tas ietver darījumus, kuros uzņēmums nevar konkrēti identificēt dažas vai visas saņemtās preces vai pakalpojumus.

9.

Konkrēti identificējamu preču vai pakalpojumu neesamības gadījumā citi apstākļi var nozīmēt, ka preces vai pakalpojumi ir (vai tiks) saņemti, un tādā gadījumā piemēro 2. SFPS. Jo īpaši, ja saņemtā identificējamā atlīdzība (ja tāda ir) izrādās mazāka nekā piešķirto pašu kapitāla instrumentu vai radušos saistību patiesā vērtība, parasti šis apstāklis nozīmē, ka ir (vai tiks) saņemta cita atlīdzība (t.i., neidentificējamas preces vai pakalpojumi).

10.

Uzņēmums novērtē saņemtās identificējamās preces vai pakalpojumus saskaņā ar 2. SFPS.

11.

Uzņēmums novērtē saņemtās (vai saņemamās) neidentificējamās preces vai pakalpojumus kā starpību starp maksājuma ar akcijām patieso vērtību un jebkuru saņemto (vai saņemamo) identificējamo preču vai pakalpojumu patieso vērtību.

12.

Uzņēmums novērtē saņemtās neidentificējamās preces vai pakalpojumus piešķiršanas datumā. Tomēr attiecībā uz naudas darījumiem saistības pārvērtē katrā pārskata datumā, kamēr tās ir nokārtotas.

13.

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. maijā vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. maija, tas atklāj šo faktu.

14.

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS prasībām atbilstoši 2. SFPS pārejas noteikumiem.

—

39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums

—

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

—

3. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana

1.

Iegultais atvasinājums 39. SGS 10. punktā aprakstīts kā “hibrīda (kombinēta) instrumenta sastāvdaļa, kas arī paredz neatvasināta instrumenta apkalpošanas līgumu – nolūkā, lai atsevišķas kombinētā instrumenta naudas plūsmas mainītos tādā veidā, kas līdzinās autonoma atvasinājuma naudas plūsmām.”

2.

Saskaņā ar 39. SGS 11. punktu iegultais atvasinājums jāatdala no apkalpošanas līguma un jāuzskaita kā atvasinājums tikai un vienīgi, ja:

3.

Saskaņā ar tālāk doto 4. un 5. punktu šo interpretāciju piemēro visiem iegultiem atvasinājumiem 39. SGS darbības jomā.

4.

Šajā interpretācijā nav aplūkoti pārvērtēšanas jautājumi, kas rodas iegulto atvasinājumu pārvērtēšanas rezultātā.

5.

Šajā interpretācijā nav aplūkota nedz līgumu ar iegultiem atvasinājumiem iegāde uzņēmējdarbības apvienošanā, nedz to iespējamā pārvērtēšana iegādes datumā.

6.

Saskaņā ar 39. SGS uzņēmums, kad tas pirmoreiz kļūst par līgumslēdzēju pusi, novērtē, vai līgumā ietvertie iegultie atvasinājumi jāatdala no apkalpošanas līguma un jāuzskaita kā atvasinājumi saskaņā ar standartu. Šajā interpretācijā aplūkoti šādi jautājumi:

7.

Uzņēmums novērtē, vai iegultais atvasinājums jāatdala no apkalpošanas līguma un jāuzskaita kā atvasinājums, kad uzņēmums pirmoreiz kļūst par līgumslēdzēju pusi. Turpmāka pārvērtēšana ir aizliegta, ja vien nenotiek izmaiņas līguma noteikumos, kuras būtiski maina naudas plūsmas, kas citādi būtu nepieciešamas saskaņā ar līgumu, un tādā gadījumā pārvērtēšana ir nepieciešama. Uzņēmums nosaka, vai naudas plūsmu izmaiņas ir būtiskas, ņemot vērā apmēru, kādā ir mainījušās prognozētās nākotnes naudas plūsmas saistībā ar iegulto atvasinājumu, apkalpošanas līgumu vai abiem, un vai izmaiņas ir būtiskas attiecībā pret iepriekš prognozētajām naudas plūsmām par līgumu.

8.

Uzņēmums, kas to pirmoreiz pieņem, novērtē, vai iegultais atvasinājums jāatdala no apkalpošanas līguma un jāuzskaita kā atvasinājums, pamatojoties uz apstākļiem, kas pastāvēja datumā, kad tas pirmoreiz kļuva par līgumslēdzēju pusi, vai datumā, kad ir nepieciešama pārvērtēšana saskaņā ar 7. punktu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāk.

9.

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. jūnijā vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. jūnija, tas atklāj šo faktu. Interpretāciju piemēro ar atpakaļejošu spēku.