29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/1

(1)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas ziņojuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 58,6 % apjomā tādu dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementu importam (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar vītnēm), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem, kuru izcelsme ir, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), kā arī attiecināja pasākumus uz tādu savienotājelementu importu, kas sūtīti no Taivānas, izņemot triju Taivānas uzņēmumu ražotos savienotājelementus.

(2)

Padome 2004. gada decembrī ar Regulām (EK) Nr. 2052/2004 un (EK) Nr. 2053/2004 iepriekšminētos galīgos antidempinga maksājumus attiecināja arī uz to pašu cauruļu savienotājelementu importu, kas sūtīti, attiecīgi, no Indonēzijas (3) un Šrilankas (4).

(3)

Komisija 2005. gada 23. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu veikt izmeklēšanu par to antidempinga pasākumu apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam; pasākumu apiešana notikusi, veicot pārsūtīšanu un nepareizi deklarējot Filipīnu izcelsmi. Pieprasījumu četru Kopienas ražotāju vārdā, kuri pārstāv ievērojamu daļu no Kopienas cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares, iesniedza Eiropas Savienības Tērauda kalšanas un metināšanas piederumu ražošanas nozares aizsardzības komiteja.

(4)

Pieprasījumā tika izteikts apgalvojums un sniegts pietiekami daudz prima facie pierādījumu tam, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī pēc tam, kad cauruļu savienotājelementu importam no ĶTR ir uzlikts antidempinga maksājums, uz to norāda ievērojamais tā paša ražojuma importa pieaugums no Filipīnām.

(5)

Tika izteikts apgalvojums, ka šīs pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisīja ĶTR ražoto cauruļu savienotājelementu pārsūtīšana caur Filipīnām. Pēc tam tika apgalvots, ka šīm darbībām nav bijis cita atbilstoši dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien antidempinga maksājuma uzlikšana ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementiem.

(6)

Visbeidzot pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka pastāvošā ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu antidempinga maksājuma koriģējošā ietekme tiek vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā un ka ir notikusi parasto iepriekš noteiktās ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu vērtības samazināšana.

(7)

Komisija par ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu, kas, kā tika apgalvots, notikusi, importējot no Filipīnām nosūtītus cauruļu savienotājelementus, kuriem ir vai nav deklarēta Filipīnu izcelsme, sāka izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2005 (5) (“uzsākšanas regula”) un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu no 2005. gada 6. augusta lika muitas iestādēm reģistrēt cauruļu savienotājelementu importu no Filipīnām neatkarīgi no tā, vai tiem bija deklarēta Filipīnu izcelsme.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Filipīnu iestādēm, ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem importētājiem Kopienā un Kopienas ražotājiem par izmeklēšanas uzsākšanu. Tika nosūtītas anketas tiem ĶTR un Filipīnu ražotājiem/eksportētājiem, kā arī importētājiem Kopienā, kuri bija minēti pieprasījumā vai kurus Komisija atklāja, veicot izmeklēšanu, pēc kuras ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam piemēroja spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”). Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts uzsākšanas regulā. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā tiktu piemērots pamatregulas 18. pants un ka secinājumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(9)

No Filipīnu ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, lai gan Filipīnu valsts iestādes sazinājās ar vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, ir iesaistīti cauruļu savienotājelementu ražošanā. Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem nesaņēma arī no ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Divi importētāji Kopienā sadarbojās izmeklēšanā un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(11)

Pārbaudes apmeklējumi notika šādu uzņēmumu telpās:

Importētāji

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (“IP”). Ir apkopoti dati no 2001. gada līdz IP beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības modelis ir mainījies.

(13)

Kā minēts 9. apsvērumā, neviens ĶTR vai Filipīnu ražotājs/eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Trīs Filipīnu uzņēmumi iesaistījās un paziņoja, ka tie nav ne ražojuši, ne eksportējuši cauruļu savienotājelementus, kas definēti sākotnējā regulā, bet gan tikai nerūsējošā tērauda savienotājelementus, – ražojumu, uz kuru pašreizējā izmeklēšana neattiecas. Tātad secinājumi par cauruļu savienotājelementiem, ko nosūta no Filipīnām uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu daļēji bija jāizdara, ņemot vērā pieejamos faktus.

(14)

Ražojumi, kuriem piemērotie pasākumi, kā tiek apgalvots, tiek apieti, ir ĶTR izcelsmes dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar vītnēm), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un uz kuriem attiecas KN kodi ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931195), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931995), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993095) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999095).

(15)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un uz Filipīnu iestāžu iesniegtajiem datiem, kā arī ņemot vērā nākamajā sadaļā aprakstītās pārmaiņas tirdzniecības modelī, var secināt, ka pretēju pierādījumu trūkuma dēļ cauruļu savienotājelementiem, ko uz Kopienu eksportē no ĶTR un Filipīnām, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās īpašības un tas pats lietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

(16)

Neviens Filipīnu uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc no Filipīnām uz Kopienu eksportētā līdzīgā ražojuma apjomu un vērtību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica, pamatojoties uz faktiem, kuri ir pieejami. Eurostat dati bija vispiemērotākā informācija, tādēļ tos izmantoja, lai noteiktu no Filipīnām uz Kopienu veiktā eksporta cenas un apjomu.

Imports Kopienā

(17)

Kā redzams tabulā, cauruļu savienotājelementu imports no Filipīnām uz Kopienu pieauga no 0 tonnām 2001. gadā līdz 3 000 tonnām izmeklēšanas periodā. Importēt no Filipīnām sāka 2002. gadā, laikā, kad notika sākotnējā izmeklēšana. Tomēr 2003. gadā imports no Filipīnām ievērojami pieauga – līdz 700 tonnām. 2004. gadā imports no Filipīnām uz Kopienu gandrīz trīskāršojās – līdz 2 445 tonnām. Jāpiebilst, ka 2004. gada decembrī pēc sākotnējo antidempinga pasākumu attiecināšanas uz līdzīgā ražojuma importu, kas nosūtīts no Indonēzijas un Šrilankas, imports no šīm valstīm vairs nenotika. Importa izbeigšana no Indonēzijas un Šrilankas uz Kopienu 2004. gadā sakrita ar vislielāko importa pieaugumu no Filipīnām.

(18)

Vienlaikus eksporta apjoms no ĶTR uz Filipīnām saglabājās neliels, bet stabils.

Eksports no ĶTR uz Filipīnām

(19)

Tomēr jāpiebilst, ka dati, ko izmantoja, lai noteiktu pārmaiņas tirdzniecības modelī, jo īpaši attiecībā uz eksportu no ĶTR uz Filipīnām, būtu jāskata kontekstā ar varbūtēju nepatiesi deklarētu izcelsmi (sk. 22. apsvērumu), un tādēļ tie, iespējams, neatspoguļo patieso situāciju.

(20)

No iepriekšminētajiem skaitliskajiem datiem var secināt, ka ir notikušas viennozīmīgas pārmaiņas tirdzniecības modelī, kuras sākās pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas un kļuva jūtamas pēc pasākumu attiecināšanas uz līdzīga ražojuma importu no Indonēzijas un Šrilankas. Pārmaiņu būtība bija straujš cauruļu savienotājelementu importa pieaugums no Filipīnām Kopienā, jo īpaši 2004. gadā un IP, kas sakrita ar importa izzušanu no tām divām valstīm, uz kurām tika attiecināti sākotnējie pasākumi.

(21)

No iepriekš izklāstītā laika sakritības dēļ ir skaidrs, ka Ķīnas eksports, ko pārsūtīja caur Indonēziju un Šrilanku, vismaz daļēji ir novirzīts caur Filipīnām tad, kad sākotnējie antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz importu no Indonēzijas un Šrilankas. Jo īpaši tas notika 2004. gadā un IP.

(22)

Kā minēts 9. apsvērumā, neviens Filipīnu ražotājs/eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Patiesi izmeklēšanā neatklāja pierādījumus tam, ka šāds ražotājs patiesi būtu. Turklāt izmeklēšanā savāktie pierādījumi liecina par to, ka dažos gadījumos ir deklarēts, ka cauruļu savienotājelementi ir ražoti Filipīnu uzņēmumos, bet šie uzņēmumi apgalvo, ka nekad nav bijuši iesaistīti līdzīga ražojuma ražošanā. To apstiprina arī informācija, kas iekļauta pieprasījumā uzsākt izmeklēšanu par pasākumu apiešanu, piemēram, iespējamo importētāju piedāvājumi, kuros izteikts priekšlikums viltot izcelsmes dokumentus.

(23)

No informācijas, kas minēta 17. un 20. apsvērumā, var secināt, ka ĶTR ražoto un caur Indonēziju un Šrilanku uz Kopienu nosūtīto cauruļu savienotājelementu eksports 2002. līdz 2004. gadā, sākot no 2003. gada un līdz IP beigām lielā mērā tika novirzīts caur Filipīnām.

(24)

Turklāt, lai gan attiecīgā ražojuma imports no ĶTR uz Filipīnām nebūt nesasniedza importa apjomu no Filipīnām uz Kopienu (sk. 18. apsvērumu), straujais eksporta pieaugums no Filipīnām uz Kopienu varētu būt izskaidrojams arī ar iegūtajiem pierādījumiem par to, ka nepatiesi norādīta izcelsme un viltotas izcelsmes apliecības (sk. 22. apsvērumu), ar to, ka Filipīnās faktiski nav cauruļu savienotājelementu ražotāju, un ar to, ka samazinājies eksporta apjoms no Šrilankas un Indonēzijas uz Kopienu. Šie fakti kopā liecina par to, ka novērotajām pārmaiņām tirdzniecības modelī nav ekonomiska pamatojuma.

(25)

Ņemot vērā to, ka Filipīnu un ĶTR uzņēmumi nesadarbojās un ka trūka pierādījumu par pretējo, laika sakritības dēļ ar iepriekšējo izmeklēšanu, kurā sākotnējos pasākumus attiecināja uz Indonēzijas un Šrilankas importu, var secināt, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī radās antidempinga maksājuma dēļ un ka tām nav nekāda cita dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma pamatregulas 13. panta 1. punkta trešā teikuma nozīmē.

(26)

Pamatojoties uz tirdzniecības plūsmas analīzi, kas veikta 17. apsvērumā, Kopienas cauruļu savienotājelementu tirdzniecības modelī notika skaidri izteiktas skaitliskas pārmaiņas. Deklarētas Filipīnu izcelsmes importa apjoms Kopienas tirgū līdz 2003. gada jūnijam bija nenozīmīgs. Pēc tam pēkšņi tika sākts deklarētas Filipīnu izcelsmes imports un izmeklēšanas periodā strauji pieauga līdz 2 941 tonnai. Šis apjoms ir 3 % no Kopienas patēriņa, kas aprēķināts, izmantojot pieprasījuma iesniedzēju iesniegtos skaitliskos datus un Eurostat datus par importu. Tādēļ ir skaidrs, ka izteiktās pārmaiņas tirdzniecības plūsmā ir vājinājušas minēto pasākumu koriģējošo ietekmi Kopienas tirgū importētā daudzuma ziņā.

(27)

Ņemot vērā to attiecīgo ražojumu cenas, kuri nosūtīti no Filipīnām, un sadarbības trūkumu, kā arī pretēju pierādījumu trūkumu, Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati liecina par to, ka vidējā Filipīnu importa cena IP bija zemāka nekā vidējā eksporta cena, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā noteikta ĶTR. Tika noteikts, ka Filipīnu importa cenas 2004. gadā un IP bija par vienu trešdaļu zemākas nekā ĶTR izcelsmes importa cenas. Turklāt tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena no Filipīnām uz Kopienu bija zemāka par Kopienas cenu kaitējuma novēršanas līmeni, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ noteiktā antidempinga maksājuma korektīvā ietekme cenu ziņā tiek vājināta. Nākamajā tabulā var redzēt sīkāku informāciju:

(28)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, jāsecina, ka pārmaiņas tirdzniecības plūsmā un ievērojamais Filipīnu importa pieaugums par ļoti zemām cenām ir vājinājis antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi gan līdzīgā ražojuma daudzuma, gan cenu ziņā.

(29)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par attiecīgā ražojuma dempingu eksportā no Filipīnām uz Kopienu izmeklēšanas periodā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja eksporta cenas, ko noteica, balsoties uz Eurostat datiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu šīs eksporta cenas salīdzināja ar iepriekš noteikto līdzīgā ražojuma normālvērtību. Sākotnējā izmeklēšanā, lai noteiktu normālvērtību, par atbilstošu ĶTR tirgus ekonomikas analogo valsti noteica Taizemi.

(31)

Lai taisnīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, veica attiecīgus pielāgojumus korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta izmaksām, pamatojoties uz šajā pieprasījumā iekļauto informāciju.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālvērtību ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, atklāja cauruļu savienotājelementu Filipīnu izcelsmes importa dempingu. Atklātā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir lielāka par 60 %.

(33)

Ņemot vēra iepriekš minētos konstatējumus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta trešā teikuma nozīmē un saskaņā ar minētā punkta pirmo teikumu, spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina uz tā paša ražojuma importu no Filipīnām neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta tā Filipīnu izcelsme.

(34)

Paplašinot pasākumu piemērošanas jomu, būtu jāizmanto nodokļa likme, kas noteikta sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuros paredzēts, ka pasākumu paplašinātā piemērošanas joma attiecas uz reģistrētu importu, sākot no reģistrēšanas dienas, antidempinga maksājums būtu jāiekasē par tādu cauruļu savienotājelementu importu no Filipīnām, kuri, tos importējot Kopienā, tika reģistrēti saskaņā ar uzsākšanas regulu.

(36)

Lai gan šajā izmeklēšanā Filipīnās netika atrasts neviens cauruļu savienotājelementu ražotājs eksportētājs un neviens šāds eksportētājs nepieteicās Komisijai, citiem iesaistītajiem eksportētājiem, kas gatavojas iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu attiecībā uz antidempinga maksājuma piemērošanas jomas paplašināšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāatbild uz anketas jautājumiem, lai Komisija varētu noteikt, vai var piešķirt atbrīvojumu. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, piemēram, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu, iepirkumu un pārdošanu, kā arī to, cik liela ir iespējamība, ka turpināsies tāda prakse, kurai nav dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma un kurā var konstatēt dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums adresējams tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(37)

Importētāji varētu izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem arī tad, ja tie importu saņem no tādiem ražotājiem/eksportētājiem, kuriem ir piešķirts šāds atbrīvojums, un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(38)

Ja piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ierosina atbilstoši grozīt šo regulu. Visus atbrīvojumus uzrauga, lai nodrošinātu atbilstību tajos paredzētajiem nosacījumiem.

(39)

Ieinteresētās personas informēja par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Padome paredzēja paplašināt spēkā esošā antidempinga maksājuma piemērošanas jomu, un tiem bija iespēja izteikt komentārus. Netika saņemti komentāri, kas varētu būt par iemeslu iepriekš izklāstīto secinājumu maiņai,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32 2) 295 65 05