13.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2164/98 (2) uzlika galīgo kompensācijas maksājumu attiecībā uz noteiktu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotiku importu, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefaleksīna importu, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāti noteiktās devās, formās vai iepakojumos (“attiecīgais produkts”), ar KN kodu ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00. Pasākumi bija procentuālā nodokļa veidā no 0 % līdz 12 %, ko uzlika importam atsevišķi nosauktie eksportētāji, ar atlikušo nodokļa likmi importam no pārējiem eksportētājiem ir 14,6 %.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo pasākumu iespējamo izbeigšanos (3) Komisija saņēma pieprasījumu uzsākt apvienotu termiņa beigu un starpposma pārskatu attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2164/98 atbilstoši pamatregulas 18. panta 2. punktam un 19. panta 2. punktam, kuru iesniedza attiecīgie līdzīgu produktu Kopienas ražotāji Sandoz GmbH Austrijā un Sandoz Industrial Products S.A. Spānijā (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījuma iesniedzēji pārstāv būtisko daļu no noteiktu plaša spektra antibiotiku ražošanas Kopienā, šajā gadījumā – vairāk nekā 40 %.

(3)

Pieprasījumu pamatoja ar to, ka, pasākumiem izbeidzoties, varētu turpināties vai atkārtoties subsidēšana un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei un ka spēkā esošo pasākumu līmenis ir nepietiekams, lai darbotos pret kaitējumu nodarošu subsidēšanu.

(4)

Pirms uzsākt apvienoto termiņa beigu un starpposma pārskatu saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 10. panta 9. punktu Komisija informēja Indijas valdību (“IV”) par to, ka tā saņēmusi atbilstoši dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu. IV tika uzaicināta uz apspriedēm, kuru mērķis bija noskaidrot situāciju attiecībā uz pieprasījuma saturu un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. IV noraidīja Komisijas uzaicinājumu, un apspriedes nenotika.

(5)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēju sniegtos pierādījumus un uzskatīja, ka tie ir pietiekami, lai uzsāktu pārskatu saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punkta un 19. panta 2. punkta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) un uzsāka apvienotu termiņa beigu un starpposma pārskatu attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2164/98.

(6)

Izmeklēšana notika laikā no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“pārskata izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz kaitējuma tendencēm attiecās uz laikposmu no 1999. gada 1. janvāra līdz pārskata izmeklēšanas perioda beigām (“apskatāmais periods”).

(7)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, piegādātājus, lietotājus un IV par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos. Iesaistīto personu rakstiskie un mutiskie komentāri tika izskatīti un attiecīgajos gadījumos ņemti vērā.

(8)

Ņemot vērā to, ka pieprasījumā tika nosaukts acīmredzami liels attiecīgā produkta ražotāju eksportētāju skaits Indijā, paraugu ņemšanas metodes, veicot subsidēšanas izmeklēšanu, paredzēja izmantot saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(9)

Tomēr tikai ierobežots ražotāju eksportētāju skaits iepazīstināja ar sevi un sniedza nepieciešamo informāciju paraugu ņemšanai. Tādēļ paraugu ņemšanas metožu izmantošanu neuzskatīja par nepieciešamu.

(10)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām, kuras bija ar sevi iepazīstinājušas līdz paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu noteiktajam datumam. Atbildes iesniedza pieci Kopienas ražotāji, septiņi ražotāji eksportētāji, viens importētājs, divi piegādātāji un IV.

(11)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu tai nepieciešamo informāciju, lai noteiktu subsidēšanu un kaitējumu, iespējamo subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos un to, vai pasākumu saglabāšana vai grozīšana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas šādas ieinteresētās personas to atrašanās vietā:

(12)

IV un citas ieinteresētās personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt pasākumu turpināšanu. Visiem tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Dažas personas savus komentārus sniedza rakstiski. Turklāt IV un trīs ražotāji eksportētāji informēja par savu nostāju, kad tika rīkotas noklausīšanās pēc informācijas nodošanas atklātībā, un pēc tam tika iesniegta informācija par nostājas apkopojumu pēc noklausīšanās. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas apliecināts turpmāk.

(13)

Kad notika noklausīšanās pēc informācijas nodošanas atklātībā, IV un viens ražotājs eksportētājs uzsvēra, ka pieprasījuma iesniedzēji neražo vienu līdzīga produkta veidu, t.i., cefaleksīnu, un pieprasīja, lai tādēļ attiecībā uz šo veidu izmeklēšanas uzsākšanu pasludinātu par spēkā neesošu.

(14)

Atbildot uz šo pieprasījumu, jāatceras, ka jau sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka visi izmeklēšanai pakļautā produkta veidi (sk. turpmāk B iedaļu) veido vienu produktu kategoriju (5). Tie visi ir vienas un tās pašas produkta kategorijas veidi, t.i., pussintētiskas plaša spektra antibiotikas bez iesaiņojuma, un tām ir viens un tas pats lietojums, proti, tās tiek iestrādātas gatavās devās, kas efektīvi ārstē dažādas infekcijas slimības. Tā kā šīs procedūras nolūkā visi veidi ir viens produkts, kuru ražo pieprasījuma iesniedzēji, šis arguments jānoraida.

(15)

IV un viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nekonfidenciālās atbildes, kuras aptaujai sniedza Kopienas ražotāji, nebija pietiekami detalizētas un tās netika sniegtas saskaņā ar pamatregulas 29. pantu. Tika apgalvots, ka informācijas trūkums nekonfidenciālajās aptaujas atbildēs nedeva eksportētājiem, kas sadarbojās, efektīvu iespēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz kaitējuma un cēloņsakarības analīzi.

(16)

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka saskaņā ar E iedaļu Kopienas ražošanu šajā izmeklēšanā veido tikai divas puses, t.i., Sandoz un DSM. Turklāt viena puse ražo tikai amoksicilīna trihidrātu un ampicilīna trihidrātu, bet otra – arī cefaleksīnu. Šie konkrētie apstākļi attiecībā uz Kopienas ražošanu palielināja dažu izmeklēšanas laikā sniegto datu konfidenciālo raksturu. Jebkurā gadījumā dokumentā, kas ieinteresētajām personām pieejams izskatīšanai, ir nekonfidenciālas atbildes uz aptaujas jautājumiem, kuras snieguši abi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, savukārt konfidenciālus datus sniedza indeksu veidā, lai ļautu pamatoti saprast konfidenciāli sniegtās informācijas būtību. Tādējādi Kopienas ražotāju nekonfidenciālās atbildes uz aptaujas jautājumiem vēl arvien tiek aplūkotas atbilstoši pamatregulas 29. pantam. Turklāt ir pamats atzīmēt, ka indeksētie dati par kaitējumu, kas sniegti šīs regulas F iedaļā, visām ieinteresētajām personām sniedza pietiekami precīzu priekšstatu par kaitējumu un cēloņsakarības situāciju un tās varēja novērtēt analīzi un aizstāvēt savas intereses.

(17)

Šajā pārskatā aplūkotais produkts ir tas pats, kas aplūkots Padomes Regulā (EK) Nr. 2164/98, t.i., Indijas izcelsmes amoksicilīna trihidrāts, ampicilīna trihidrāts un cefaleksīns, kas mazumtirdzniecībā netiek piedāvāts noteiktās devās, veidos vai iepakojumos, ar KN kodiem ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00 (“attiecīgais produkts”).

(18)

Kad notika noklausīšanās pēc informācijas nodošanas atklātībā, IV un viens ražotājs eksportētājs pievērsa uzmanību faktam, ka viens Kopienas ražotājs minējis dažas atšķirības attiecībā uz “cietību, tīrību, pamatvielas saturu, galēniskām īpašībām, utt.”, salīdzinot attiecīgo un līdzīgo produktu. Turklāt vienīgais importētājs, kas sadarbojās, minēja atšķirības attiecībā uz šķīdību ūdenī.

(19)

Tomēr gan attiecīgajam, gan līdzīgajam produktam jāatbilst vienām un tām pašām starptautiskām farmakopejām ar noteiktām specifikācijām. Tādēļ, kaut gan tie nav līdzīgi no visiem viedokļiem, produkti ir viens otram ļoti līdzīgi, kā tas prasīts pamatregulas 1. panta 5. punktā.

(20)

Tādēļ izmeklēšana apstiprināja, ka amoksicilīna trihidrātam, ampicilīna trihidrātam un cefaleksīnam, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražotāji, ar attiecīgo produktu ir identiskas vai ļoti līdzīgas fizikālās īpašības un lietojums, un tādēļ tie pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgu produktu.

(21)

Pamatojoties uz pārskata pieprasījumā un Kopienas aptaujas atbildēs ietverto informāciju, tika veikta izmeklēšana par šādām shēmām, kas acīmredzami ietver subsīdiju piešķiršanu:

a)

iepriekšējas atļaujas shēma;

b)

piešķīruma shēma ievedmuitas maksājumiem;

c)

speciālo ekonomikas zonu/uz eksportu orientēto struktūru shēma;

d)

eksporta veicināšanas kapitālieguldījumu preču shēma;

e)

ienākumu nodokļa shēmas:

f)

eksporta kredītu shēma.

(22)

Shēmas, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums dod tiesības IV izdot paziņojumus attiecībā uz eksporta un importa politiku. Tie apkopoti “Eksporta un importa politikas” dokumentos, ko Komerclietu ministrija izdod reizi piecos gados un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā viens no “Eksporta un importa politikas” dokumentiem ir svarīgs attiecībā uz pārskata izmeklēšanas periodu, t.i., piecu gadu plāns par periodu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“EXIM-politika 02-07”). Turklāt IV arī nosaka EXIM-politikas 02-07 procedūru īpašā “Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam” I sējumā (“HOP I 02-07”) (6). Arī Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(23)

Ienākumu nodokļa shēma, kas minēta e) apakšpunktā, pamatojas uz 1961. gada Ienākumu nodokļa likumu, ko regulāri reizi gadā groza ar Finanšu likumu.

(24)

Eksporta kredīta shēma, kas minēta f) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (“IRB”) izdot norādes komercbankām eksporta kredītu jomā.

(25)

Pamatojoties uz pārskata pieprasījumā un Kopienas aptaujas atbildēs ietverto informāciju, Komisija arī veica izmeklēšanu attiecībā uz vairākām shēmām, kuras reģionālās valdības vai iestādes acīmredzami piešķir dažos Indijas štatos.

(26)

Viena ienākumu nodokļa shēma (ienākumu nodokļa shēma, kas veicina pētniecību un attīstību) un trīs reģionālās shēmas (Pendžabas Industrial Incentive, Gudžaratas Industrial Incentive un Gudžaratas elektrības nodokļa atmaksa) netika minētas pārskata pieprasījumā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 11. panta 10. punktu Komisija informēja IV par izmeklēšanas darbības sfēras iespējamo paplašināšanu, lai tajā tiktu iekļautas šīs shēmas. IV tika uzaicināta uz konsultācijām, lai noskaidrotu patieso situāciju attiecībā uz attiecīgajām shēmām un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. Pēc šīm konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm četrām shēmām, Komisija šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(27)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka iepriekšējas atļaujas shēma, ienākumu nodokļa shēma, ienākumu nodokļa shēma, kas veicina pētniecību un attīstību, un eksporta kredītu shēma jāizslēdz no pašreizējās izmeklēšanas darbības jomas, jo pārskatam vajadzētu aptvert tikai tās shēmas, par kurām tika veikta sākotnējā izmeklēšana. Šajā gadījumā par šīm trim shēmām un reģionālajām shēmām, par kurām tika veikta izmeklēšana, netika veikta izmeklēšana sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(28)

Tomēr pamatregulas atbilstošie noteikumi par starpposma un termiņa beigu pārskatu neparedz pārskatiem tik šauru pieeju. Piemēram, starpposma pārskata rezultātā var pieaugt pasākumi, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu, ja pastāvošie pasākumi būtu nepietiekami, lai darbotos pret kompensējamo subsīdiju. Turklāt pamatregulas 19. panta 4. punkts prasa veikt pārbaudi, lai “apsvērtu, vai apstākļi attiecībā uz subsidēšanu (..) ir būtiski mainījušies”. Tādējādi starpposma pārskata attiecībā uz subsidēšanu rezultātā per se var pilnīgi no jauna novērtēt subsidēšanas pamatnostādnes, ne tikai tās subsīdiju shēmas, par kurām veikta sākotnējā izmeklēšana, kā dēļ ir iespējams, ka attiecīgais produkts gūst ieguvumus. Turklāt termiņa beigu pārskatam ne tikai jākoncentrējas uz shēmām, par kurām veikta sākotnējā izmeklēšana. Pamatregulas 18. panta 2. punkts attiecas uz “subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos”, proti, kopumā, nevis tikai uz subsīdiju shēmām, par kurām veikta sākotnējā izmeklēšana. Tātad pārskati nav ierobežoti un neattiecas tikai uz shēmām, par kurām veikta sākotnējā izmeklēšana, bet padara nepieciešamu konstatēt subsidēšanu patreizējā periodā un nākotnē, tai skaitā programmas, par kurām netika veikta sākotnējā izmeklēšana. Faktiski tikai ar šādu pieeju var nonākt pie tā, ka tiek atbilstoši analizēta faktiskā situācija attiecībā uz subsīdijām konkrētajā pārskata izmeklēšanas periodā. Pretējā gadījumā valdības var efektīvi norobežoties no subsīdiju disciplīnas, vienkārši pārsaucot shēmu vai veicot tajā nelielas strukturālas pārmaiņas. Tādā veidā tiktu izjaukts kompensācijas pasākumu mērķis un nolūks, t.i., izlīdzināt kaitējošu subsidēšanu.

(29)

Šī shēma detalizēti aprakstīta EXIM-politikas 02-07 4.1.1.–4.1.14. punktā un PR I 02-07 4.1.–4.30. nodaļā.

(30)

Šo shēmu veido sešas apakšshēmas, kuras detalizēti aprakstītas 31. apsvērumā. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras no to atbilstības darbības jomas viedokļa. Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “piesaistīti” ražotājiem, kas tos atbalsta, ir tiesības attiecībā uz ALS fizisko eksportu un ALS saistībā ar gada prasībām. Ražotāji eksportētāji, kuri veic piegādes galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi saņemt ALS attiecībā uz starpprodukta piegādēm. Galvenajiem darbuzņēmējiem kuri veic piegādes EXIM-politikas 02-07 8.2. punktā minētajām “nosacīta eksporta” kategorijām, tādiem kā piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz ALS nosacītu eksportu. Starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacīta eksporta” ieguvumus saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(31)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādos gadījumos:

i)   Fizisks eksports: šī ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļiem importēt materiālos ražošanas resursus īpaša eksporta galaprodukta ražošanai. Šajā kontekstā “fizisks” nozīmē to, ka eksporta precei jāatstāj Indijas teritorija. Importa atlaide un pienākums eksportēt, tostarp eksporta preces veids, ir norādīti atļaujā.

ii)   Ikgadējās prasības: šāda atļauja nav saistīta ar īpašu eksporta preci, bet ar plašāku produktu grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Līdz noteiktai robežvērtībai, kas noteikta pēc iepriekšējām eksporta izpildēm, atļaujas turētājs var bez nodokļiem importēt jebkādas izejvielas, kuras izmantos, lai ražotu jebkuru šajā produktu grupā ietilpstošu produktu. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu galaproduktu, kas ietilpst šajā produktu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu izejmateriālu.

iii)   Starpprodukta piegādes: šī apakšshēma aptver gadījumus, kad divi ražotāji plāno ražot vienu eksporta preci un sadalīt ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs ražo starpproduktu. Tas var importēt ražošanas materiālos resursus bez nodokļiem un šim nolūkam var iegādāties ALS starpprodukta piegādēm. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu un tā pienākums ir eksportēt gatavo produktu.

iv)   Nosacīts eksports: šī apakšshēma ļauj galvenajam līgumslēdzējam importēt izejvielas bez nodokļiem, lai izgatavotu preces un tās pārdotu kā “nosacītu eksportu” EXIM politikas 02-07 8. punkta 2. apakšpunkta b)–f), g), i) un j) daļā minētajām klientu kategorijām. Saskaņā ar IV nosacīts eksports attiecas uz darījumiem, kad piegādātās preces paliek valstī. Daudzas piegādes kategorijas tiek uzskatītas par nosacītu eksportu ar nosacījumu, ka preces tiek izgatavotas Indijā, piemēram, preču piegādes uz eksportu orientētām struktūrām vai uzņēmumiem, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”).

v)   ARO: ALS turētājam, kas plāno rast izejvielas no vietējiem avotiem, nevis tieši tos importēt, ir izvēle tos rast pret ARO. Šādos gadījumos iepriekšējas atļaujas tiek apstiprinātas kā ARO un tiek apstiprinātas vietējam piegādātājam pēc tajā norādīto preču piegādes. ARO indosaments dod tiesības vietējam piegādātājam saņemt nosacīta eksporta labumus, kā norādīts EXIM politikas 02-07 8. punkta 3. apakšpunktā (t.i., ALS starpprodukta piegādes/nosacītu eksportu, nosacīta eksporta atmaksājumus un termināla akcīzes nodokļa atmaksu). ARO mehānisms atmaksā nodokļus un maksājumus piegādātājam, nevis šādi atmaksā galīgajam eksportētājam atmaksu/kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt gan attiecībā uz vietējām, gan importētajām izejvielām.

vi)   Kompensācijas iekšzemes akreditīvs: arī šī apakšshēma attiecas uz vietējām piegādēm, kuras tiek veiktas ALS turētājam. ALS turētājs var vērsties bankā, lai atvērtu iekšzemes akreditīvu par labu vietējam piegādātājam. Banka anulēs atļauju tieša eksporta veikšanai tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas rastas iekšzemē, nevis tikušas importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs saņemt nosacīta eksporta labumus, kā norādīts EXIM politikas 02-07 8. punkta 3. apakšpunktā (t.i., ALS starpprodukta piegādes/nosacītu eksportu, nosacīta eksporta atmaksājumus un akcīzes nodokļa atmaksu).

Tika noteikts, ka pārskata izmeklēšanas periodā eksportētāji, kas sadarbojas, tikai ieguva koncesijas saskaņā ar četrām apakšshēmām, kuras bija saistītas ar attiecīgo produktu, t.i., i) ALS fiziskam eksportam, ii) ALS ikgadējām prasībām, iii) ALS starpprodukta piegādēm kā galīgā eksportētāja piegādātājam un iv) ALS nosacītam eksportam kā EOU/struktūru piegādātājam SEZ mērogā. Tādēļ jāizveido kompensēšanas mehānisms v) ARO shēmai un vi) kompensācijas iekšzemes akreditīvu shēmai.

(32)

Indijas iestāžu veiktu pārbaužu nolūkā atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par pienācīgu patēriņu un importēto preču izmantošanu” norādītajā formātā (kā PR I 02-07 4.30. nodaļā un 18. pielikumā), t.i., kā faktiskā patēriņa reģistru (“18. pielikuma reģistrs”).

(33)

Attiecībā uz 31. apsvērumā minētajām i), iii) un iv) apakšshēmām IV fiksē apjomu un vērtību gan importa atlaidēm, gan pienākumam eksportēt (tanī skaitā veikt nosacītu eksportu), un tas tiek dokumentēts atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā attiecīgos darījumus valdības ierēdņi dokumentē atļaujā. Saskaņā ar šo shēmu atļauto importa apjomu nosaka IV, pamatojoties uz standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas normām (SIONs). SIONs ir vairumam produktu, tajā skaitā attiecīgajam produktam, un tās publicē PR II 02-07.

(34)

Gadījumā ar 31. apsvērumā minēto ii) apakšshēmu (ALS gada prasībām), tikai importa atlaides vērtība tiek dokumentēta atļaujā. Atļaujas turētājam ir pienākums “uzturēt saikni starp importētajām izejvielām un iegūto produktu” (PR I 02-07 4.24.A(c) punkts).

(35)

Importētās izejvielas nav pārvedamas un tās izmantojamas, lai ražotu eksporta galaproduktu. Pienākums eksportēt jāpilda noteiktajā grafikā pēc atļaujas saņemšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju pagarināt termiņu divas reizes, par sešiem mēnešiem katru reizi). Gadījumā ar ALS ikgadējām prasībām netiek pieļauta iespēja pagarināt grafiku.

(36)

Pārskata izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka eksportētāji, kuri sadarbojās, importēja izejvielas saskaņā ar SIONs importa atlaidi bez muitas nodokļiem saskaņā ar dažādām apakšshēmām, pārsniedzot izejvielu apjomu, kāds bija nepieciešams, lai saražotu eksporta galaprodukta references daudzumu. Tādējādi SIONs attiecīgajam produktam nebija precīzi. Turklāt pārskata izmeklēšanas periodā nevienam eksportētājam, kurš sadarbojās, nebija korekta faktiskā patēriņa reģistra, kas pamatotos uz reālo patēriņu. Četros gadījumos šāda reģistra vispār nebija, lai gan ir juridisks pienākums uzturēt šādu reģistru (sk. 32. apsvērumu). Divos gadījumos uzņēmumi nebija reģistrējuši faktisko patēriņu. Ne eksportētāji, kuriem tika veikta izmeklēšana, ne IV nevarēja parādīt, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa neradīja pārsniegtu atmaksu.

(37)

IV un pieci eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par ALS. Viņi apgalvoja, ka attiecībā uz ALS runa ir par atļautu atmaksas vai atmaksas aizvietojuma shēmu, kas atgādina EK sistēmu “ievešana pārstrādei”, un ka tās pārbaudes sistēma atbilst pamatregulas I, II un III pielikuma noteikumiem, kas ir izveidota, lai pārraudzītu saikni starp izejvielām, kas importētas bez muitas nodokļiem, un eksporta galaproduktu. IV un divi eksportētāji vēl arī apgalvoja, ka var atmaksāt tikai nodokļu pārsniegumu. Attiecībā uz pārbaudes sistēmu viņi apgalvoja, ka ir izveidota atbilstoša pārbaudes sistēma. Šajā kontekstā viņi atsaucās uz vairākiem pārbaudes elementiem, kas bija pieejami IV šādas pārbaudes veikšanai, t. sk. SIONs, kvantitatīvu informāciju par importa un eksporta dokumentiem, muitas ķīlu zīmju reģistru par importu un eksportu saskaņā ar ALS, patēriņa reģistru, nodokļu tiesību izvešanas atļaujas grāmatu (Duty Entitlement Export Certification Book) (DEEC book), izpirkuma pārbaudi pēc importa un eksporta veikšanas, papildu pārbaudēm Indijas akcīzes un muitas maksājumu administrēšanas kontekstā, revīzijām par periodu un juridisku prasības iesniegšanu “novirzīšanās” gadījumā. Tomēr IV un viens eksportētājs piekrita, ka SIONs“varētu samazināt faktiski patērēto”. Turklāt neviens eksportētājs nesniedza pietiekamus pierādījumus, ka tas pienācīgi pildītu savu pienākumu uzturēt faktiskā patēriņa reģistru, kā to paredz EXIM-politika. Divi eksportētāji paziņoja, ka izmeklēšanas iestādei pašai bija jāaprēķina ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksa. Visbeidzot tika paziņots, ka EK ir saistoši iepriekšējie precedenti, saskaņā ar kuriem ALS netiek kompensēta. Kad bija beigusies noklausīšanās pēc nodošanas atklātībā, viens eksportētājs iesniedza aprēķinu par nodokļiem, kas tikuši pārmērīgi atmaksāti.

(38)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē, t.i., IV finansiāls ieguldījums, kas piešķir labumus eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

(39)

Bez tam ALS fiziskais eksports, ALS ikgadējās prasības un ALS starpprodukta piegādes noteikti ir juridiski atkarīgas eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu tikai saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Ja uzņēmums nav apņēmies eksportēt, tas nevar saņemt labumus saskaņā ar šīm shēmām.

(40)

ALS nosacīts eksports saskaņā ar pašreizējās lietas modalitātēm de facto ir atkarīgs no eksporta izpildes. To nelielā mērā izmantoja tikai viens uzņēmums, veicot piegādes EOU vai struktūrām SEZ mērogā; abas kategorijas ir minētas EXIM-politikas 02-07 8. punkta 2. apakšpunkta b) daļā. Šis uzņēmums paziņoja, ka tā klienti eksportēja attiecīgo produktu. EOU/SEZ mērķis ir veikt eksportu saskaņā ar EXIM-politikas 02-07 6. punkta 1. apakšpunktu. Tādējādi iekšzemes piegādātājs saņem labumus saskaņā ar ALS nosacītu eksportu, jo IV gaida eksporta ieņēmumus, kurus rezultātā saņem eksportētājs, kas atrodas EOU/SEZ. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka subsīdija patiešām ir pakārtota eksportam, ja fakti rāda, ka subsīdijas piešķiršana, kas gan nav juridiski atkarīga no eksporta izpildes, faktiski ir saistīta ar faktiskajiem vai gaidāmajiem eksporta ieņēmumiem.

(41)

Nevienu no četrām šajā lietā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Šis konstatējums apstiprinājies pēc tam, kad rūpīgi apsvērta iesniegtā informācija par nodošanu atklātībā. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem stingrajiem noteikumiem. IV efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūras, lai apstiprinātu, vai eksportētā produkta ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II(II)(4) pielikums un III(II)(2) pielikums nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā). SIONs attiecīgajam produktam nebija pietiekami precīza. Nekādi komentāri par ziņu nodošanu atklātībā nav mainījuši šo konstatējumu. Gluži otrādi, IV pat pieļāva, ka SIONs bija neprecīza. Tā apstiprinājās, ka SIONs nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo pārmērīgo standarta normu būtība neļauj IV pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejvielu apjomi tika patērēti eksporta ražošanas procesā. Turklāt IV neveica efektīvu kontroli, pamatojoties uz pareizi uzturētu faktiskā patēriņa reģistru (“18. papildinājuma reģistrs”). Turklāt IV neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantotajām izejvielām, kaut gan parasti šāda pārbaude jāveic, ja nepastāv efektīvi lietota pārbaudes sistēma (pamatregulas II(II)(5) un III(II)(3) pielikums), un arī nepierādīja, ka nav veikta ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksa. Iespējamā ALS salīdzināmība ar EK sistēmu “ievešana pārstrādei” nav būtiska, jo EK sistēma nav pašreizējās izmeklēšanas mērķis.

(42)

Citi pārbaudes elementi, kurus pieprasīja pēc ziņu nodošanas atklātībā, vai nu vairs nepastāv (t.i., DEEC grāmatu aizliedza ar EXIM politiku 02-07) vai, efektīvi nekontrolējot faktiskā patēriņa reģistru, tie acīmredzami balstās uz pārmērīgām SIONs, kas nav pietiekami (t.i., informāciju par importa eksporta dokumentiem, muitas ķīlu zīmju reģistru, ALS izpirkuma kontroli). Indijas iestādes nesniedza revīzijas ziņojumus par ražotājiem eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(43)

Visbeidzot, tā kā ALS iepriekš nekad nav analizēta, pamatojoties uz faktiem, kas ir salīdzināmi ar pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem, sevišķi ņemot vērā neprecīzās SIONs attiecīgajam produktam, nepastāv saistošs precedents, kura dēļ šo shēmu nevajadzētu kompensēt.

(44)

Tādējādi šīs četras apakšshēmas ir kompensējamas.

(45)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no tās kopējiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Pretēji IV un divu eksportētāju sniegtajai informācijai par ziņu nodošanu atklātībā pamatregula ne tikai nodrošina to, ka tiek kompensēta ievedmuitas “pārsnieguma” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi šajā gadījumā netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstošs uzraudzības process, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II(II) un III(II) pielikumā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību. Vēl jāatzīmē, ka Indijas iestādēm savlaicīgi jāveic papildu pārbaudes, ja nepastāv efektīvi piemērota pārbaudes sistēma, t.i., parasti pirms pārbaudes uz vietas, veicot izmeklēšanu par kompensācijas maksājumu. Aprēķinu par ievedmuitas nodokļu pārmērīgu atmaksu pēc ziņu nodošanas atklātībā iesniedza viens eksportētājs, un šī rīcība nebija veikta laikus, un to neveica IV. Tādēļ to neņem vērā.

(46)

Subsīdijas summu eksportētājiem, kas izmanto ALS, aprēķināja, pamatojoties uz ievedmuitas nodokli, no kuras atteicās (muitas pamatnodokli un speciālo papildu muitas nodokli) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar četrām apakšshēmām, kuras izmanto attiecīgajam produktam pārskata izmeklēšanas periodā, kā to paredz 31. apsvērums (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, atskaita no subsīdijas summas, ja tiek izteikta pamatota prasība. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šīs subsīdiju summas tiek sadalītas visam eksporta apgrozījumam, kuru attiecīgais produkts radīja pārskata izmeklēšanas periodā kā atbilstīgais denominators, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(47)

Seši uzņēmumi saņēma labumu no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas periodā un ieguva subsīdijas robežās no 22,0 % līdz 25,8 % (sk. tabulu 154. apsvērumā).

(48)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts EXIM-politikas 02-07 4.3. punktā un PR I 02-07 4. nodaļā.

(49)

Ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības uz šo shēmu.

(50)

Atbilstīgais eksportētājs var pieteikties uz DEPBS kredītu, kuru aprēķina procentos no to produktu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes noteikušas DEPBS likmes vairumam produktu, tanī skaitā attiecīgajam produktam. Tās nosaka, pamatojoties uz SIONs un ņemot vērā pieņemto importa saturu izejvielās, ražojot eksporta preces, un muitas nodokļu piemērošanas jomu attiecībā uz šādu pieņemtu importu neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis ir faktiski nomaksāts.

(51)

Lai uzņēmums būtu tiesīgs saņemt labumus saskaņā ar šo shēmu, tam jāveic eksports. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsastāda deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces tiktu eksportētas, preču nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas iestādes izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Turklāt šis dokuments parāda DEPBS kredīta apjomu, kas piešķirts šim eksporta darījumam. Šajā laikā eksportētājs zina, kādus labumus tas saņems. Kad muitas iestāde izdevusi eksporta nosūtīšanas rēķinu, IV nav varas pār piešķirto DEPBS kredītu. Attiecīgā DEPBS likme labuma aprēķināšanai ir eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā izmantotā likme. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu mainīt labuma līmeni.

(52)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes.

(53)

Šādus kredītus var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par tādu preču turpmāko importu, kuras var importēt bez ierobežojumiem, izņemot kapitālieguldījumu preces. Preces, kas importētas pret šādiem kredītiem, var pārdot iekšzemes tirgū (tās apliks ar tirdzniecības nodokli) vai savādāk izmantot.

(54)

DEPBS kredīti ir brīvi pārvadāmi un derīgi 12 mēnešus pēc to izdošanas dienas.

(55)

Iesniegums, lai saņemtu DEPBS kredītu, var attiekties uz ne vairāk kā 25 eksporta darījumiem; ja pieteikumu iesniedz elektroniski, eksporta darījumu skaits nav ierobežots. De facto DEPBS kredītiem nepiemēro stingrus termiņus, jo PR I 02-07 4.47. nodaļā minēto periodu vienmēr sāk skaitīt no pēdējā eksporta darījuma, kas norādīts DEPBS iesniegumā.

(56)

Pēc nodošanas atklātībā trīs eksportētāji, kuri saņēma labumu saskaņā ar šo shēmu, iesniedza komentārus par iepriekšminēto DEPBS analīzi. Viņi apgalvoja, ka i) pretēji 53. un 59. apsvērumā minētajiem pārbaužu rezultātiem, materiālus, kas importēti saskaņā ar DEPBS, jāizmanto eksporta preču ražošanai un DEPBS kredītu var iegūt, ja eksportēto preču izejvielām bijusi ievedmuitas nodokļi, ii) jauno aprēķināšanas metodoloģiju kompensējamām summām (koncentrējoties uz eksporta darījumu, skat. 61.–62. apsvērumu) nevar izmantot, jo ieguvums tiek nodots tikai pēc kredīta izmantošanas, un tā izmantošanas iemesls ir tāds, ka jaunā pieeja diskriminējoši novirzās no kādreizējā EK precedenta, iii) DEPBS kompensē tikai tad, ja šāds kredīts iegūts par attiecīgo produktu, un iv) jāņem vērā tas, ka 2004. gada februārī tika samazināta DEPBS likme.

(57)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir IV finanšu ieguldījums, jo šo kredītu izmantos, lai ieskaitītu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot IV ieņēmumus no nodokļiem, kas tai parasti jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo likviditāti.

(58)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīgs no eksporta izpildes un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(59)

Šo shēmu nevar uzskatīt par atļautas nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas norādīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā faktiski patērēt preces, kas importētas bez nodokļiem, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajām izejvielām. Bez tam, nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejvielai tika patērēti, ražojot eksportēto produktu, vai bija vērojams ievedmuitas virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājs ir tiesīgs saņemt DEPBS labumus neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas. Lai varētu gūt labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, neparādot, ka kādas izejvielas tika importēts. Tādējādi pat eksportētāji, kas visas izejvielas sagādā iekšzemē un neimportē nevienu preci, ko var izmantot kā izejvielas, vēl aizvien ir tiesīgi saņemt labumus saskaņā ar DEPBS.

(60)

Nav pamatots nedz viena eksportētāja apgalvojums, ka saskaņā ar šo shēmu importētās izejvielas jāizmanto eksporta preču ražošanai, nedz apgalvojums, ka DEPBS kredītus var iegūt tikai saskaņā ar nosacījumu, ka izmantotajām izejvielām uzlikts ievedmuitas nodoklis. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka IV nevienā brīdī neapstrīdēja iepriekšminēto DEPBS faktisko aprakstu. Tādēļ šie apgalvojumi ir jānoraida.

(61)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. un 5. punktu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja, kā saņēmējam nodotu labumu, kāds pastāvēja pārskata izmeklēšanas periodā. Šajā sakarā uzskatīja, ka saņēmējam dod tiesības uz labumu tajā laikā, kad saskaņā ar šo shēmu tiek veikts eksporta darījums. Šajā laikā IV pienākums ir atteikties no muitas nodokļiem, kas veido finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Saskaņā ar 51. apsvērumu, kad muitas iestāde izdevusi eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā norādīts arī DEPBS kredīta apjoms, kāds jāpiešķir šim eksporta darījumam, IV nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, un nevar lemt par subsīdijas apjomu. Kā minēts iepriekš tajā pašā apsvērumā, ikviena pārmaiņa DEPBS likmē, kas notikusi starp faktisko eksportu un DEPBS licences izsniegšanu, ar atpakaļejošu datumu nevar ietekmēt piešķirtā labuma līmeni. Turklāt 52. apsvērumā minēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem uzņēmumi eksporta darījuma fāzē var grāmatot DEPBS kredītus pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus. Visbeidzot, ņemot vērā faktu, ka uzņēmums apzinās to, ka tas saņems subsīdiju saskaņā ar DEPBS un patiešām saņem labumus saskaņā ar citām shēmām, uzņēmums jau ir veiksmīgākā konkurences pozīcijā, jo tas var atspoguļot subsīdijas, piedāvājot zemākas cenas.

(62)

Loģisks pamats kompensēšanas maksājumu uzlikšanai ir labot negodīgas tirdzniecības praksi, kuras pamatā ir neatļauta konkurences priekšrocība. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pareizi novērtēt labumu saskaņā ar DEPBS kā kredītsummu, kas nopelnīta eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu visā izmeklēšanas laikā.

(63)

Komentāri par nodošanu atklātībā nav noveduši pie aprēķināšanas metodes pārskatīšanas. Jaunā metodoloģija jau tika izmantota Eiropas Kopienā nesenā pagātnē, piemēram, grafīta elektrodu sistēmas gadījumā (7). Turklāt juridiskas noteiktības un likumīgo cerību principi nekavē pārmaiņas metodoloģijā. Pirmkārt, jaunās pieejas rezultātā nav pilnībā jāpārvērtē shēma, kura patiesībā vienmēr bijusi kompensējama shēma. Tas attiecas tikai uz subsīdijas apjoma aprēķināšanu, lai to vēl ciešāk sasaistītu ar faktisko situāciju konkrētajā izmeklēšanas periodā. Otrkārt, šī pieeja turklāt ir to faktu sekas, kurus Komisija konstatējusi nesen notikušajās izmeklēšanās, piemēram, DEPBS kredītu iegrāmatošana pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem un tas, ka de facto saskaņā ar EXIM politiku šādiem kredītiem nepastāv pieteikumu iesniegšanas termiņi. Turklāt komentāri par nodošanu atklātībā ir apstiprinājuši, ka laikā, kad veikts eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu, eksportētājs iegādājies neatsaucamas tiesības iegūt DEPBS kredītu. Tomēr šāds brīdis ir izšķirošs, lai noteiktu 61. apsvērumā minētā labuma nodošanu, nevis turpmāku izmantošanu, jo eksportētājs, kas jau saņēmis tiesības, ir “pārtikušāks” finansiālā ziņā.

(64)

Pretēji dažu ražotāju eksportētāju iesniegtajai informācijai jāņem vērā pat DEPBS kredīts, ko nodrošināja eksportam saistībā ar precēm, kas nav attiecīgās preces, lai noteiktu kompensējamā DEPBS kredīta summu. Saskaņā ar DEPBS nepastāv saistības, kas ierobežo kredīta izmantošanu, lai bez nodokļiem importētu izejvielas, kas saistītas ar īpašu produktu. Gluži otrādi, DEPBS kredīti ir brīvi apgrozāmi, tos pat var pārdot un izmantot, lai importētu jebkuras neierobežoti importējamas preces (attiecīgā produkta izejvielas pieder šai kategorijai), izņemot kapitālieguldījumu preces. Tātad attiecīgais produkts var gūt labumus no visiem radītajiem DEPBS kredītiem.

(65)

Turklāt DEPBS likmes samazinājumu pēc pārskata izmeklēšanas perioda nevar ņemt vērā, jo pamatregulas 11. panta 1. punkts nosaka, ka informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, parasti neņem vērā. Turklāt nav garantijas, ka IV nepalielinās DEPBS likmes nākotnē.

(66)

Ja izteiktas pamatotas prasības, izmaksas, kas jāmaksā, lai pieteiktos uz subsīdiju, tiek atskaitītas no šādi noteiktiem kredītiem, lai iegūtu subsīdijas apjomu kā skaitītāju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šis subsīdiju apjoms tiek sadalīts visam kopējam eksporta apgrozījumam pārskata izmeklēšanas periodā kā atbilstīgais denominators, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķir, atsaucoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem. Pieci uzņēmumi guva labumu no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas periodā un ieguva subsīdijas robežās no 3,2 % līdz 8,0 % (sk. tabulu 154. apsvērumā).

(67)

Detalizēta informācija par šīm shēmām iekļauta EXIM-politikas 02-07 un PR I 02-07 attiecīgi 6. (EOUS) un 7. (SEZS) nodaļā.

(68)

Izņemot vienkāršas tirdzniecības sabiedrības, saskaņā ar SEZS vai EOUS var izveidot visus uzņēmumus, kas principā apņemas eksportēt visas savas saražotās preces vai pakalpojumus. Tomēr atšķirībā no pakalpojumiem un lauksaimniecības, rūpniecības nozares uzņēmumiem jānodrošina obligātie sliekšņi ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 miljonu Indijas rūpiju), lai tie būtu tiesīgi saņemt EOUS.

(69)

Ar SEZS tiek nomainīta kādreizējā Eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas shēma (EPZS). SEZ ir īpaši iezīmēti beznodokļu anklāvi, un atbilstoši EXIM-politikai 02-07 tos uzskata par ārvalsts teritoriju tirdzniecības darījumu, maksājumu un nodokļu nolūkā. Jau darbojas 14 SEZ un Indijas iestādes apstiprinājušas vēl 13 SEZ izveidošanu.

(70)

Turpretim EOU ģeogrāfiski ir daudz elastīgāki, un tos var dibināt jebkurā vietā Indijas teritorijā. Šī shēma papildina SEZS.

(71)

Iesniegumā par EOU vai SEZ statusa saņemšanu jānorāda detalizēta informācija par nākamajiem pieciem gadiem inter alia par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa un iekšzemes prasībām. Ja iestādes pieņem uzņēmuma iesniegumu, ar pieņemšanu saistītos nosacījumus un termiņus jāpaziņo uzņēmumam. Vienošanās tikt atzītam par uzņēmumu saskaņā ar SEZ/EOU ir derīga piecus gadus. Vienošanos var atjaunot turpmākiem laikposmiem.

(72)

Kā tas izklāstīts EXIM-politikā 02-07, obligāts pienākums saistībā ar EOU vai SEZ ir panākt neto ieņēmumus no ārvalstu valūtas maiņas (“NFE”), t.i., atskaites laikposmā, kas ir pieci gadi (5 gadi), eksporta kopapjomam jābūt lielākam par importēto preču kopapjomu.

(73)

EOU/SEZ struktūras ir tiesīgas uz šādām koncesijām:

(74)

Kaut gan koncesijas saskaņā ar abām shēmām ir lielā mērā saderīgas, tomēr pastāv dažas atšķirības. Piemēram, tikai saskaņā ar EOU var par 50 % samazināt maksājumus, kas jāmaksā, veicot pārdošanas apjomus vietējā tirgū (DTA pārdošana), savukārt saskaņā ar SEZ par šādu pārdošanu jāmaksā maksājumi 100 % apmērā. EOU struktūra var pārdot ne vairāk kā 50 % no sava apgrozījuma iekšzemē par šādu samazinātu likmi.

(75)

Struktūras, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, tiek pakļautas muitas ierēdņu uzraudzībai saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu.

(76)

Tām ir juridiskas saistības uzturēt attiecīgu īpašā formātā uzskaiti par visu importu, importēto materiālu un veiktā eksporta patēriņu un izmantošanu. Šie dokumenti par laikposmu iesniedz kompetentajām iestādēm pēc nepieciešamības (“ceturkšņa un gada progresa ziņojumi”).

(77)

Tomēr 14-I papildinājuma 10.2. punkts un PR I 02-07 13.2. punkts paredz, ka “nevienā brīdī [EOU vai SEZ struktūru] nevar lūgt saskaņot katru importa sūtījumu ar eksportu, pārvedumu uz citu struktūrvienību, pārdošanu DTA vai krājumos”.

(78)

Iekšzemē pārdodamās preces nosūta un reģistrē pēc pašsertifikācijas principa. EOU eksporta sūtījumu nosūtīšanu uzrauga muitas/akcīzes ierēdnis, kurš pastāvīgi strādā EOU. Uzņēmuma pienākums ir atmaksāt IV šāda pastāvīga ierēdņa algu.

(79)

PR I 02-07 14-II papildinājuma 29. punkts nosaka, ka “ja vien nav noteikts citādāk, visas SEZ struktūru darbības zonas teritorijā, tai skaitā preču eksports un atkārtots imports, notiek caur pašsertifikācijas procedūru”. Tādēļ muitas iestādes neveic eksporta sūtījumu rutīnas pārbaudes attiecībā uz SEZ struktūru.

(80)

Pašreizējā lietā viens no eksportētājiem, kas sadarbojas, izmantoja EOUS. Tā kā SEZS netika izmantots, nav jāanalizē šīs shēmas kompensējamība. Eksportētājs, kas sadarbojas, izmantojot EOUS, piemēroja šo shēmu, lai importētu izejmateriālus un kapitālieguldījumu preces bez ievedmuitas nodokļa, veiktu preču iekšzemes piegādi bez akcīzes nodokļa un turklāt atgūtu samaksāto pārdošanas nodokli un pārdotu daļu no saražotajām precēm iekšzemes tirgū. Tādējādi tas saņēma visus 73. apsvēruma i) līdz iv) apakšpunktā minētos labumus. Attiecīgais eksportētājs arī saņēma labumus, jo EOUS paredz atbrīvojumu no ienākumu nodokļa. Tomēr, tā kā minētais atbrīvojums no ienākumu nodokļa ietilpst plašāk pielietojamā ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēmā, analīze izklāstīta 117. un 118. apsvērumā.

(81)

Pēc nodošanas atklātībā viens ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju, ka EOUS, ja tās kompensē, jākompensē tikai par tādu summu, lai nodokļi, kas nomaksāti par pārdošanu iekšzemē, pilnībā nesegtu to ievedmuitas nodokļu apjomu, kas atbrīvots no izejvielām, kas izmantotas iekšzemē pārdoto preču ražošanai (“ievedmuitas pārsnieguma atmaksa”). Eksportētājs uzskata, ka attiecībā uz EOUS, kas jau šķietami atgādina EK ienākošo preču apstrādes sistēmu, pastāv pārbaudes sistēma, kas atbilst pamatregulas I, II un III pielikumam. Tādējādi eksportētājs apstrīd, ka Indijas iestādes patiesi neprasa sūtījuma korelāciju attiecībā uz izejvielām un eksporta galaproduktu (sk. 77. apsvērumu), jo tas nav obligāts saskaņā ar pamatregulu vai PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) atbilstošai pārbaudes sistēmai. Turklāt eksportētājs atsaucās uz uzņēmuma iekšējo preču partiju uzskaites sistēmu kā tādu, kas nodrošina saikni starp izejvielām un ražošanas apjomu. Eksportētājs arī norādīja, ka tas veicis iekšzemes pārdošanu, kuras apjoms veido mazāk par 5 % no tā pārdošanas IP laikā. Tas arī apgalvoja, ka IV regulārais novērtējums par ikmēneša tirdzniecības nodokļa peļņu būtu pietiekams un atbilstu pamatregulā noteiktajiem pārbaudes standartiem.

(82)

Bez tam eksportētājs apgalvoja, ka i) aprēķina nolūkiem jāņem nevis to izejvielu apjoms, kāds importēts pārskata izmeklēšanas periodā un noteikts šī EOU gada progresa pārskata 19. apsvērumā, bet gan šajā periodā patērēto izejmateriālu apjoms, kas minēts minētā pārskata 20. apsvērumā, un ii) piešķīruma laikposmam attiecībā uz maksājumiem, kas ietaupīti, importējot kapitālieguldījumu preces, jābalstās uz uzņēmumam raksturīgu nolietojuma laikposmu, nevis vidējo nolietojuma laikposmu visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas. Turklāt tika paziņots, ka pievienotie procenti (komerclikme, kas Indijā bija noteicošā IP laikā) jāsamazina līdz vidējai svērtajai likmei par šā EOU izveidošanu pārskata izmeklēšanas perioda laikā.

(83)

EOU atbrīvošana no diviem ievedmuitas nodokļiem (“muitas pamatnodoklis” un “muitas speciālie papildnodoklis”) un tirdzniecības nodokļa atmaksa ir IV finansu ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Valdība atsakās no ieņēmumiem, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt labumus pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē saņem EOU, jo, nemaksājot parastos nodokļus un atgūstot tirdzniecības nodokli, tiek ietaupīta likviditāte.

(84)

Atbrīvojums no akcīzes nodokļa un tās ievedmuitas nodokļa ekvivalenta (“muitas papildnodoklis”) tomēr nenoved pie tā, ka notiek atteikšanās no ieņēmumiem, kuri tiktu savādāk pieprasīti. Ja tiek maksāts akcīzes nodoklis un muitas papildnodoklis, tās var izmantot kā kredītu pašu nākotnes maksājumu saistībām (“CENVAT mehānisms”). Tādēļ šīs maksājums nav galīgs. Ar “CENVAT” kredīta palīdzību galīgais maksājums attiecas tikai uz pievienoto vērtību, nevis izejvielām.

(85)

Tādējādi tikai atbrīvojums no muitas pamatnodokļa, muitas speciālā papildnodokļa un tirdzniecības nodokļa atmaksa veido subsīdijas pamatregulas 2. panta nozīmē. Juridiskais nosacījums ir eksporta izpilde, un tādēļ pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē tās uzskata par īpašām un kompensējamām. Kā noteikts EXIM politikas 02-07 6.1. punktā, EOU eksporta mērķis ir conditio sine qua non stimulu iegūšanai.

(86)

Turklāt atšķirībā no viena eksportētāja sniegtās informācijas šīs subsīdijas nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma h) un i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). EOUS šķietamā saderība ar EK ienākošo preču apstrādes sistēmu šajā kontekstā nav svarīga, jo EK sistēma nav pašreizējās izmeklēšanas subjekts.

(87)

Kas attiecas uz tirdzniecības nodokļa atmaksas un atbrīvojuma no ievedmuitas izmantošanu kapitālieguldījumu preču pirkšanai, tie jau neatbilst atļautas nodokļu atmaksas sistēmas noteikumiem, jo šīs preces netiek patērētas ražošanas procesā, kā to prasa I pielikuma h) punkts (tirdzniecības nodokļa atmaksa) un i) punkts (ievedmuitas atmaksa). Eksportētājs iebilda pret šo analīzi un apstrīdēja, ka, tā kā kapitālieguldījumu preces ir nepieciešamas ražošanā, tās per se nevar izslēgt no kādas atļautas nodokļu atmaksas. Tomēr šāds pamatojums nav atspoguļots I pielikuma h) un i) punktu nepārprotamajā formulējumā, jo kapitālieguldījumu preces tiek izmantotas, nevis patērētas ražošanā. Tādēļ iebilde tiek noraidīta.

(88)

Papildus un arī attiecībā uz citiem labumiem, kas pieejami saskaņā ar šo shēmu, pēc rūpīgas eksportētāja apsvērumu pārbaudes tika apstiprināts, ka IV nav efektīvas pārbaudes sistēmas vai procedūras, lai apstiprinātu, vai un kādā apjomā eksportētā produkta ražošanā tika patērētas bez ievedmuitas nodokļa un tirdzniecības nodokļa iepirktas izejvielas (pamatregulas II(II)(4) pielikums un pamatregulas III(II)(2) pielikums, ja runa ir par aizvietojuma atmaksas shēmām).

(89)

Iekšzemes tirgū EOU var pārdot ievērojamu savas produkcijas daļu – līdz pat 50 % no gada apgrozījuma. Tādēļ nepastāv likumā noteikts pienākums eksportēt visu kopējo izgatavoto galaproduktu. Turklāt, pateicoties pašsertifikācijas procedūrai, amatpersonas neuzrauga un nekontrolē šādus iekšzemes darījumus. Tātad EOU muitas telpas vismaz daļēji nav pakļautas Indijas iestāžu fiziskai kontrolei. Tomēr tādējādi palielinās turpmāku pārbaudes elementu nozīme, sevišķi kontrole pār saikni starp beznodokļu izejvielām un eksporta galaproduktu, lai sistēmu varētu saukt par nodokļu atmaksas pārbaudes sistēmu. Uzskata, ka saskaņā ar pašreizējo izmeklēšanu EOU IP laikā nepārdeva iekšzemē 50 %, bet tikai aptuveni 5 % no gada apgrozījuma. Tomēr tas neietekmēja vispārīgāku pastāvošās pārbaudes sistēmas atbilstības novērtējumu.

(90)

Attiecībā uz turpmāk izveidotiem pārbaudes pasākumiem jāatceras, ka saskaņā ar 77. apsvērumu un eksportētāja sniegto informāciju EOU nevienā brīdī jau de jure nav saistoši katru importa sūtījumu sasaistīt ar attiecīgo galaprodukta pārvadājuma galamērķi. Tomēr tikai šādi kontrolējot sūtījumus, Indijas iestādes saņems pietiekamu informāciju par izejvielu galapunktu, lai pārliecinātos, ka ievedmuitas/tirdzniecības nodokļa atbrīvojums nepārsniedz izejvielu apjomu eksporta preču ražošanai. Ikmēneša nodokļu deklarācija iekšzemes tirdzniecībai, pamatojoties uz pašnovērtējumu, ko Indijas iestādes regulāri novērtē, ir nepietiekama. Uzņēmumu iekšējās sistēmas, kas tiek uzturētas bez juridiska pienākuma saskaņā ar EXIM-politiku, piemēram, preču partijas saraksta sistēma, nav pietiekama, lai aizstātu šādas pamatprasības arī nodokļu atmaksas pārbaudes sistēmai. Turklāt nodokļu atmaksas pārbaudes sistēma jāveido un jāīsteno valdībai, un to nevar atstāt katra atsevišķā uzņēmuma pārvaldes ziņā, kas veidos informācijas sistēmu. Indijas iestāžu revīzijas pārskati bija pieprasīti gan no uzņēmumiem, gan IV, bet, tā kā tie ne reizes netika iesniegti, tos uzskatīja par nepamatotiem. Tādēļ tas apstiprina, ka, tā kā EOU nepārprotami nelūdz, lai Indijas EXIM politika reģistrētu saikni starp izejvielām un galaproduktu, IV nav izveidojusi efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādas izejvielas un kādā apjomā tika patērētas eksporta ražošanai.

(91)

Tāpat IV ne tikai nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajām patērētajām izejvielām, lai gan šāda pārbaude parasti jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II(II)(5) un III(II)(3) pielikums), bet arī nav pierādījusi, ka notikusi ievedmuitas pārsnieguma atmaksa. Kā nosaka pamatregulas 11. panta 8. punkts un 26. panta 1. punkts, jāatceras, ka šāda turpmāka pārbaude principā jābeidz pirms pārbaudes apmeklējuma šādā izmeklēšanā, tā, lai pārbaude, ja to uzskata par nepieciešamu, var notikt, lai liktu pamatu šādai turpmākai pārbaudei.

(92)

Ja nepastāv atļauta nodokļu atmaksas sistēma vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēma, kompensējamais labums ir atlaista kopējā ievedmuita (muitas pamatnodoklis un speciālais muitas papildnodoklis), ko parasti nomaksā pēc importēšanas, kā arī tirdzniecības nodokļa atmaksa, kas arī notiek pārskata izmeklēšanas periodā.

(93)

Tika noraidīta eksportētāja prasība ņemt vērā tikai to maksājumu un tirdzniecības nodokļa ietaupīto apjomu, kas bija saistīti ar pārskata izmeklēšanas periodā patērētajām izejvielām. Labumus pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē piešķir tikai pēc izejvielu piegādes bez ievedmuitas vai tirdzniecības nodokļa, jo šajā posmā ievedmuita parasti ir jāmaksā.

(94)

Subsīdijas apjomu eksportētājam, kas izmanto EOUS, aprēķina, pamatojoties uz ievedmuitu, no kuras atteicās (muitas pamatnodoklis un speciālais muitas papildnodoklis) attiecībā uz ražošanas nozarei importētajiem materiāliem, t.i., neiepakotām zālēm un starpproduktiem bez iesaiņojuma, un tirdzniecības nodokli, ko atmaksā šai nozarei, abiem attiecoties uz pārskata izmeklēšanas periodu. Nepieciešamās izmaksas subsīdiju iegūšanai atskaitīja no šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai iegūtu subsīdiju summu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādu subsīdiju summu sadalīja visam eksporta apgrozījumam, kuru radīja farmācijas nozares lielākā daļa (še turpmāk – “nozare”) pārskata izmeklēšanas periodā kā atbilstīgo denominatoru, jo subsīdiju nosaka pēc eksporta izpildes un to nepiešķir, atsaucoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai pārvadāto apjomu. Šādi iegūtu subsīdiju apmērs bija 29,6 %.

(95)

Atšķirībā no izejvielām kapitālieguldījumu preces netiek fiziski iestrādātas pabeigtajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu labumu, ko gūst izmeklējamais uzņēmums, aprēķina, pamatojoties uz nenomaksāto ievedmuitas nodokli par importētajām kapitālieguldījumu precēm, ko sadala par laikposmu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē. Lai noteiktu šādu parasto nolietojuma laikposmu, aprēķina vidējo svērto lielumu no visiem nolietojuma laikposmiem, kurus izmanto visi eksportētāji, kas sadarbojas. Izmeklējamā EOU prasība izmantot uzņēmumam raksturīgo nolietojuma laikposmu jānoraida, jo jēdziens “parasts” nav sinonīms jēdzienam “individuāls”, bet jēdzienam “raksturīgais vidējais rādītājs”. Tādejādi aprēķināto apjomu, ko var attiecināt uz pārskata izmeklēšanas periodu, koriģē, pieskaitot procentus šajā periodā, kas atbilst labuma apjomam periodā un tādējādi piešķir visu šīs shēmas labumu saņēmējam. Pieskaitāmo procentu summas pamatā ir komerclikme pārskata izmeklēšanas periodā Indijā. Eksportētāja prasība izmantot zemāko vidējo likmi nemainīja iznākumu, t.i., subsīdijas apjoms nemainījās. Nepieciešamās izmaksas, lai iegūtu subsīdiju, atskaitīja no šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai iegūtu subsīdiju apmēru kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu un 7. panta 3. punktu šo subsīdijas summu sadalīja visam eksporta apgrozījumam, kuru radīja nozare pārskata izmeklēšanas laikā, kā atbilstīgo skaitītāju, jo subsīdiju nosaka pēc eksporta izpildes un to nepiešķir, atsaucoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai pārvadāto apjomu. Šādi iegūts subsīdijas apmērs bija 1,3 %.

(96)

Tādējādi kopējais subsīdiju apmērs saskaņā ar EOUS attiecīgajam uzņēmumam bija 30,9 %.

(97)

EPCGS detalizētāks apraksts iekļauts EXIM-politikas 02-07 5. nodaļā un PR I 02-07 5. nodaļā.

(98)

Ražotājs eksportētājs, tirgotājs eksportētājs, kurš ir “saistīts ar” atbalstu nodrošinošiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(99)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmums var importēt kapitālieguldījumu preces (jaunas un kopš 2003. gada aprīļa arī otrreizējas lietošanas kapitālieguldījumu preces, kas nav vecākas par 10 gadiem) par samazinātu nodokļa likmi. Šim nolūkam IV pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS licenci. Kopš 2000. gada aprīļa shēma nodrošina samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi, kas ir 5 % un kuru piemēro visām kapitālieguldījumu precēm, kas tiek importētas saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam tika piemērota spēkā esošā nodokļa likme, kas bija 11 % (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstas vērtības importa gadījumos tika piemērota nulles nodokļa likme. Lai pildītu pienākumu eksportēt, importētās kapitālieguldījumu preces vajadzēja izmantot, lai ražotu noteiktu daudzumu eksporta preču noteiktā laikposmā.

(100)

EPCGS licences turētājs var gūt kapitālieguldījumu preces arī iekšzemē. Šādā gadījumā kapitālieguldījumu preču iekšzemes ražotājs var izmantot labumus un importēt elementus bez muitas nodokļiem, kas tam nepieciešami šādu kapitālieguldījumu preču izgatavošanai. Tāpat iekšzemes ražotājs var pieprasīt labumus no nosacīta eksporta attiecībā uz kapitālieguldījumu preču piegādi EPCGS licences turētājam.

(101)

Pēc nodošanas atklātībā IV un viens ražotājs eksportētājs norādīja uz to, ka i) nolietojuma laikposms, ko izmanto attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm, esot neadekvāti norādīts ieinteresētajām personām un ka ii) nav pietiekami norādīts, kāpēc un kādā apjomā tika pieskaitīti procenti, lai aprēķinātu kompensējamo subsīdijas apjomu.

(102)

EPCGS sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir IV finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina IV nodokļu ieņēmumus, ko citādāk būtu jānomaksā. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumus eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti pēc importēšanas, uzlabo likviditāti.

(103)

Bez tam EPCGS juridiskais nosacījums ir eksporta izpilde, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(104)

Beidzot, šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietojuma atmaksas shēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības joma nesedz kapitālieguldījumu preces, jo tās netiek patērētas eksportēto produktu ražošanā.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētām kapitālieguldījumu precēm, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam antibiotiku nozarē. Saskaņā ar noteikto praksi tādéjādi aprēķināto apjomu, ko var attiecināt uz periodu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, sadala, pieskaitot procentus šajā periodā, lai atspoguļotu labumu pilno vērtību laika gaitā. Uzskatīja, ka pārskata izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Nepieciešamās izmaksas, lai iegūtu subsīdiju, tika atskaitītas no šī apjoma saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai saņemtu subsīdijas summu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu un 7. panta 3. punktu šo subsīdiju sadalīja visam eksporta apgrozījumam pārskata izmeklēšanas periodā kā pareizo denominatoru, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta izpilde un to nepiešķir, balstoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai pārvadāto apjomu pamata. Četri uzņēmumi guva labumus no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas periodā. Iegūtās subsīdijas bija nelielas.

(106)

Tā kā EPCGS šajā gadījumā nebūs kompensējama, nav nepieciešams atbildēt uz atbilstošajiem komentāriem par nodošanu atklātībā.

(107)

Detalizēta informācija par shēmu sniegta “Master Circular IECD No. 5/04.02.02/2002-03” (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un “Master Circular IECD No. 4/04.02.02/2002-03” (Eksporta kredīts rūpijās), ko izdevusi Indijas Rezervju banka (“RBI”) un kas paredzēts visām Indijas komercbankām.

(108)

Ražotāji eksportētājs un tirgotājs eksportētājs ir tiesīgi pieteikties uz šo shēmu.

(109)

Saskaņā ar šo shēmu RBI obligāti nosaka maksimālās augstākās procentu likmes, kas jāpiemēro eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtās, un šīs likmes komercbankas var likt eksportētājam maksāt, “lai kredīts būtu pieejams eksportētājiem un likmes būtu starptautiski konkurētspējīgas”. ECS sastāv no divām apakšshēmām: viena ir pirmsnosūtīšanas eksporta kredīta shēma (“packing credit”), kas sedz eksportētājam sniegtos kredītus pirkuma finansēšanai, preču pārstrādei, izgatavošanai, iepakošanai un/vai nosūtīšanai pirms eksportēšanas, un otrā ir pēcnosūtīšanas eksporta kredīta shēma, kas nodrošina apgrozāmā kapitāla aizdevumus ar mērķi finansēt eksporta debitoru parādus. RBI arī dod norādījumus bankām, ka kāda to tīro kredītu daļa jānodrošina eksporta finansēšanai.

(110)

Šo RBI ģenerālapkārtrakstu rezultātā eksportētāji var iegūt eksporta kredītus ar preferenciālām procentu likmēm salīdzinājumā ar tām procentu likmēm, kas tiek piemērotas parastiem komerckredītiem (“cash credits”) un tiek noteiktas atbilstoši tirgus apstākļiem. Šai ziņā ģenerālapkārtraksts par rūpiju eksporta kredītu nosaka, ka “augstākās procentu likmes kredītiem, kas tiek piešķirti eksportētājiem saskaņā ar ģenerālapkārtrakstu, ir zemākas nekā maksimālās aizdevumu likmes, kādas parasti piešķir aizņēmējiem; šā iemesla dēļ tās šajā nozīmē ir kā atvieglojums”. Atšķirība starp likmēm var pazemināties, ja uzņēmumam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu reitingu var iegūt eksporta kredītus un kredītus skaidrā naudā ar vienādiem nosacījumiem.

(111)

Pēc informācijas sniegšanas divi eksportētāji, kas bija saņēmuši labumus saskaņā ar šo shēmu, apgalvoja, ka ECS ir nekompensējama subsīdija. Šai sakarā viņi paziņoja, ka i) lai subsīdija būtu kompensējama, nepieciešams valsts naudas līdzekļu pārvedums, ii) ECS likmes tiek noteiktas pēc tirgus apstākļiem, jo dažādas komercbankas piedāvā būtiski atšķirīgas procentu likmes, un iii) procentu likmes kredītiem skaidrā naudā ir augstākas nekā eksporta kredītiem, jo eksporta finansēšana nav tik riskanta (“self executing”) un ārvalstu valūtas eksporta kredītu gadījumā, pateicoties šķietami zemākai inflācijai brīvi konvertējamās ārvalstu valūtās salīdzinājumā ar Indijas rūpiju, tie uzskatīja, ka tā ietekmē procentu likmes.

(112)

Bez tam viens eksportētājs, nenorādot jaunu subsīdiju apmēra aprēķinu, apgalvoja, ka aprēķiniem jāizmanto citu tādu banku likmes, kas pārbaudes apmeklējuma laikā nav identificētas kā aizdevējbankas, un jebkurā gadījumā salīdzinājumam jāizmanto tikai zemākās likmes gan eksporta, gan kredītiem skaidrā naudā. Cits eksportētājs, nesniedzot pierādījumus, iebilda, ka aizdevuma apjoms jāsamazina par 25 %, kas šķietami ir pašu kapitāls, kaut gan grāmatojumos tiek identificēts kā ārvalstu kapitāls.

(113)

Pirmkārt, ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 107. apsvērumā minētie RBI ģenerālapkārtraksti, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem un šai gadījumā labumi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirti šādam eksportētājam. Secināja, ka labums tiek piešķirts tikai tad, ja eksportētāji sadarbojas un pastāv atšķirīgas likmes. Pretēji iepriekš minētajai informācijas iesniegšanai šādas likmju atšķirības nevar skaidrot tikai ar komercbanku uzvedību tirgū. Eksporta finansēšana per se nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir RBI metodoloģijas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt, ja nebūtu RBI ģenerālapkārtraksta, komercbankām nebūtu pienākuma eksporta finansēšanas aizdevējiem noteikt kādas varbūt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtās. Apkopojot atbildes uz šo iesniegto informāciju, jāatceras, ka RBI ģenerālapkārtraksta mērķis ir nodrošināt eksporta finansējumu ar “starptautiski konkurētspējīgām likmēm” un RBI pati uzskata, ka eksporta kredītu likmes ir “koncesīvas”. Otrkārt, lai gan preferenciālus kredītus saskaņā ar ECS piešķir komercbankas, šis labums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) daļas nozīmē. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) daļa, ne ASCM neprasa maksu par publiskiem kontiem, piemēram, IV veiktu atmaksu komercbankām, lai izveidotu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojumu veikt pamatregulas 2. panta 1. punkta i), ii) vai iii) daļā minētās funkcijas. RBI ir valsts iestāde un uz to attiecas definīcija “valdība” saskaņā ar pamatregulas 1. panta 3. punktu. Šī banka 100 % pieder valdībai, tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ IV. RBI dod norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši nosacījumi, piemēram, arī par maksimālajām augstākajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti RBI ģenerālapkārtrakstā un RBI nolikumos par to, ka komercbankām noteikta to tīro kredītu daļa jānovirza eksporta finansēšanai. Šie norādījumi uzliek pienākumu komercbankām veikt savas funkcijas, kas noteiktas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, šajā gadījumā attiecībā uz aizdevumiem preferenciāla eksporta finansēšanas veidā. Kā nosaka pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa, šāda tiešu naudas līdzekļu nodošana aizdevumu veidā atbilstoši noteiktiem apstākļiem parasti tiek uzticēta valdībai, un prakse būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tādēļ ir atkarīgas no eksporta izpildes.

(114)

Subsīdijas apjoms aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp procentu likmi, kas samaksāta par pārskata izmeklēšanas periodā izmantotu eksporta kredītu, un apjomu, kas būtu jāmaksā, ja tāda pati procentu likme tiktu piemērota kāda uzņēmuma izmantotiem parastiem komerckredītiem. Šīs subsīdijas apjoms (skaitītājs) sadalīts par visu eksporta apgrozījuma pārskata izmeklēšanas periodā kā atbilstīgais denominators saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta izpilde un to nepiešķir, atsaucoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem. Novēlotā prasība, kuru izteica viens eksportētājs par to, ka kredīta summa, kas tika pārbaudīta apmeklējumā “uz vietas”, jāsamazina par 25 %, jo to šādā apmērā šķietami veido pašu kapitāls, kaut kas, kas netika minēts iepriekš vai pārbaudes laikā, netika pamatota un tādēļ to nevar pieņemt. Ciktāl runa ir par prasību, lai to izmantotu attiecībā uz aizdevējbanku jauno informāciju, nevis pārbaudes apmeklējuma laikā sniegto informāciju, arī tā jānoraida, jo šī informācija netika sniegta savlaicīgi un netika pārbaudīta. Jebkurā gadījumā šis eksportētājs nepamatoja savu prasību, ka eksporta finansējumu tas ieguva tikai no komercbankām ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem. Seši uzņēmumi izmantoja ECS labumus. Viņi ieguva subsīdijas gandrīz 2,3 % apmērā.

(115)

Tika noteikts, ka četri no izmeklēšanā iesaistītajiem eksportētājiem saņēma labumus, kas izpaudās kā daļējs atbrīvojums no ienākumu nodokļa par peļņu, kas gūta no eksporta pārdošanas pārskata izmeklēšanas periodā. Juridisko pamatu šim atbrīvojumam nosaka ITA 80HHC iedaļa.

(116)

Šo ITA noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t.i., par finanšu gadu, kas sākās 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā) un turpmāk. Tātad ITA 80HHC paredz, ka pēc 2004. gada 31. marta labums nav jāpiešķir pieteikuma iesniedzējam. Kaut gan četri no izmeklēšanā iesaistītajiem eksportētājiem guva labumus no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas periodā, ņemot vērā, ka shēmu atcēla, tā nav jākompensē saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu.

(117)

Pilnīgs atbrīvojums no ienākumu nodokļa par peļņu, kas gūta no eksporta preču pārdošanas attiecībā uz jaunizveidotu uzņēmumu SEZ, brīvās tirdzniecības zonā, Elektroniskās aparatūras tehnoloģiju parkā vai Programmatūru tehnoloģiju parkā (ITA 10.A iedaļa) vai jaunizveidotā EOU (ITA 10.B iedaļa), pirmajos desmit ražošanas gados ir spēkā līdz 2010. gada 31. martam.

(118)

Kāds uzņēmums pēdējo desmit gadu laikā izmantoja labumus saskaņā ar ITA 10.B iedaļu kopš 1993./1994. finanšu gada. Šā iemesla dēļ uzņēmums vairs nav tiesīgs saņemt labumus saskaņā ar ITA 10.B iedaļu, sākot ar 2003./2004. finanšu gadu un turpmāk. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu šī shēma pašreizējā lietā netiek kompensēta.

(119)

Detalizēts ITIRAD apraksts sniegts ITA 35(2AB) iedaļā.

(120)

Uzņēmumi, kas darbojas biotehnoloģiju jomā vai zāļu, farmācijas preču, ķīmijas preču, elektronikas iekārtu, datoru un datoru programmatūras, telekomunikācijas iekārtu, helikopteru, lidaparātu vai citu tādu lietu vai preču apstrādē, par kurām var paziņot, ir tiesīgi saņemt labumus saskaņā ar šo shēmu.

(121)

Saskaņā ar IV Zinātniskās un rūpnieciskās izpētes departamenta lēmumu, ikvienu izdevumu (kas nav izmaksas par zemi vai ēkām) vai izpētes un attīstības iespējām uzņēmumā ienākumu nodokļa nolūkā atļauts samazināt par summu, kas vienāda ar 150 % no de facto radītajām izmaksām. Tādējādi, par 50 % samazinot fiktīvus izdevumus (t.i., izdevumus, kas faktiski nav radušies), ienākumu nodokļa bāze un attiecīgi ienākumu nodokļa slogs mākslīgi samazinās.

(122)

Pēc nodošanas atklātībā viens eksportētājs, kurš saņēma labumus saskaņā ar šo shēmu, sniedza šādu informāciju. Šo shēmu nevajadzētu kompensēt, jo i) kaut gan ITIRAD ir patiešām ierobežots un attiecas uz dažām nozarēm, to neuzskata par īpašu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, jo visi uzņēmumi šajās nozarēs ir atbilstīgi, un ii) izdevumi, kas radušies pēc 2005. gada 31. maija saskaņā ar ITA 35(2AB) iedaļas 5. apakšiedaļu negūst labumus saskaņā ar šo shēmu.

(123)

ITIRAD sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Saskaņā ar ITA 35 (2AB) iedaļu mākslīgs ienākumu nodokļa bāzes samazinājums ITA 35(2AB) iedaļas nozīmē ir IV finansiāls ieguldījums, jo tas samazina IV ienākumu nodokļa ieņēmumus, ko citādāk saņemtu. Turklāt ienākumu nodokļa samazinājums dod labumus uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(124)

IV apgalvoja un pēc informācijas sniegšanas bez pamatojuma atkārtoja, ka tiesības saņemt ITIRAD pamatojas uz objektīviem kritērijiem un tādēļ shēma nav īpaša. Tomēr ITA 35(2AB) iedaļas skaidrais formulējums pierāda, ka ITIRAD de jure ir īpaša pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un tādēļ ir kompensējama. Objektīvi kritēriji neregulē tiesības uz šo shēmu, jo tie ir neitrāli pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Labumi saskaņā ar šo shēmu ir pieejami tikai dažām ražošanas nozarēm, kas nosauktas 120. apsvērumā; IV nav padarījusi šo shēmu pieejamu visām nozarēm. Pretēji informācijai, kuru sniedza viens eksportētājs, šādi ierobežojumi nozīmē specifiskumu, jo pamatregulas 3. panta 2. punktā noteiktā kategorija ”ražošanas nozaru grupa” sinonīmi apraksta nozaru ierobežojumus. Šis ierobežojums pēc būtības nav ekonomisks un horizontāls savā piemērojumā, kas attiecas uz, piemēram, darbinieku skaitu vai uzņēmuma lielumu.

(125)

Turklāt prasība, ka izdevumi, kas radušies pēc 2005. gada 31. marta, ir atbrīvoti no shēmas, nenozīmē, ka shēma nav kompensējama pamatregulas 15. panta 1. punkta nozīmē. Nav parādīts, ka šī shēma jau bija atcelta laikā, kad tika sagatavoti pārskata izmeklēšanas konstatējumi, ne arī tas, ka eksportētājs vairs nesaņems labumus saskaņā ar ITIRAD. Gluži otrādi, ITIRAD ir spēkā visu novērtēšanas gadu 2005./2006. gadā (t.i., 2004./2005 finanšu gadā), un tāpēc var gūt labumus arī turpmāk. Bez tam, eksportētājs nepamatoja savu prasību, ka IV neparedz pagarināt shēmu. Faktiski shēma jau iepriekš tikusi pagarināta (8). Nav norāžu par to, ka tā netiks pagarināta, pieņemot nākamo Finanšu likumu, jo īpaši tāpēc, ka IV ne konsultācijās, ne komentāros par nodošanu atklātībā nav norādījusi, ka pēc 2005. gada 31. marta shēma i) beigsies un ii) netiks aizvietota ar salīdzināmu ienākumu nodokļa atvieglojuma noteikumu.

(126)

Subsīdijas apjoms aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp ienākumu nodokli, kas pienākas par pārskata izmeklēšanas periodu, gan piemērojot, gan nepiemērojot noteikumus, kas doti ITA 35(2AB) iedaļā. Šis subsīdijas apjoms (skaitītājs) sadalīts par visu kopējo apgrozījumu pārskata izmeklēšanas periodā kā pareizais denominators saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo šī subsīdija attiecas uz visa veida pārdošanu, gan iekšzemē, gan ārvalstīs, un to nepiešķir, atsaucoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem. Subsīdiju apmērs 1,5 % tika noteikts vienam uzņēmumam, kas saņēma labumus saskaņā ar ITIRAD.

(127)

Gujarat un Punjab štati veicina ražošanas attīstību ekonomiski atpalikušās vietās šo štatu teritorijās, piešķirot ražošanas uzņēmumiem pārdošanas un pirkšanas nodokļa (PVN) atlaides un/vai tā atvieglojumus. Tā kā šīs shēmas faktiski ir identiskas, tās tiek izvērtētas kopā.

(128)

Shēmu piemērošanas detalizēts izklāsts noteikts attiecīgi Gujarat valdības (“GV”) 1990. gada 16. oktobra rezolūcijā Nr. INC-1090-1023-(2)-I(GR Nr. 2) un Punjab valdības (“PV”) 1996. gada 20. marta rezolūcijā Nr. 15/43/96-5IB/2238.

(129)

Tiesības izmantot šajās shēmās paredzētos atvieglojumus ir uzņēmumiem, kas veido jaunus ražošanas objektus vai strauji paplašina esošos ražošanas objektus atpalikušajās teritorijās. Tomēr pastāv visaptveroši ražošanas nozaru saraksti, kuros noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nav tiesības saņemt shēmās paredzētos atvieglojumus.

(130)

Saskaņā ar šīm shēmām uzņēmumiem jāinvestē līdzekļi atpalikušās teritorijās. Vietas, kas noteiktas teritoriālas vienības šajos divos štatos, tiek klasificētas dažādās kategorijās pēc to ekonomiskās attīstības līmeņa, bet tajā pašā laikā ir vietas, kuras ir izslēgtas vai kurām “aizliegts” pieteikties uz veicināšanas shēmu atvieglojumiem. Galvenais kritērijs atvieglojumu noteikšanai ir investīciju apmērs un vieta, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums.

(131)

Atvieglojumus var piešķirt jebkurā laikā, jo nepastāv laika ierobežojumi ne attiecībā uz pieteikuma aizpildīšanu atvieglojumu saņemšanai, ne arī kvantitatīvo kritēriju izpildi.

(132)

Pēc atklājumu paziņošanas divi eksportētāji, kas saskaņā ar RVS shēmu saņēma atvieglojumus, apgalvoja, ka i) RVS nav izvedsubsīdija, ii) tā ir tikai kompensācija par papildu izdevumiem, kas radušies piemērotas infrastruktūras attiecīgajās atpalikušajās teritorijās nepieejamības rezultātā, un iii) viena eksportētāja gadījumā kopš 2003. gada 5. jūlija tas vairs nesaņem shēmā paredzētos atvieglojumus.

(133)

Šīs shēmas sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Tās nozīmē attiecīgi GV un PV finanšu ieguldījumu, jo piešķirtie atvieglojumi, šajā gadījumā atbrīvojumi no pārdošanas un pirkšanas nodokļa, samazina nodokļu ieņēmumu, kurš citkārt būtu saņemams. Bez tam šie atvieglojumi ir labums uzņēmumam, jo tie uzlabo tā finansiālo stāvokli, jo nav jāmaksā nodokļi, kas citkārt būtu jāmaksā.

(134)

Turklāt pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 3. panta 3. punkta nozīmē shēmas ir reģionāli īpašas, jo tās pieejamas tikai noteiktiem uzņēmumiem, kuri investējuši noteiktā ģeogrāfiskā vietā attiecīgo štatu jurisdikcijā. Tās nav pieejamas uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus šīm vietām un turklāt labuma līmenis ir diferencēts atkarībā no attiecīgās vietas.

(135)

Indijas valdība nepiekrīt šādam vērtējumam. Pirmkārt, tā apgalvo, ka starptautiskā tirdzniecība pati par sevi nav pakļauta aplikšanai ar pārdošanas nodokli, kā tas jau ir noteikts Indijas Konstitūcijā. Tā rezultātā, turpina Indijas valdība, šādu shēmu rezultātā ienākumi, kas tiktu saņemti par eksporta transakcijām, netiek saņemti un līdz ar to nav kompensējami. Tomēr, pretēji informācijai, kuru šajā sakarā iesniedza divi eksportētāji, pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē shēma netiek vērtēta kā izvedsubsīdija ar tiešu uzsvaru uz attiecīgā produkta eksportu, bet kā citādi īpaša (skatīt 134. apsvērumu). Lai subsīdiju shēmu noteiktu par kompensējamo, netiek pieprasīta tieša saikne starp subsīdiju un eksportēto produktu. Saskaņā ar pamatregulas 1. panta 1. punktu ir pietiekami noteikt tiešu saikni starp subsīdiju un ražotājuzņēmumu. Ņemot vērā ”naudas atvietojamību”, katrs šādas iekšējās subsīdijas veids, caur zemākām cenām, tiks atspoguļots arī eksporta darījumos, jo šādas subsīdijas uzlabo vispārējo uzņēmuma likviditāti. Turklāt Indijas valdība nav sniegusi pierādījumu tam, ka vispārējā atbrīvošana no tirdzniecības nodokļa pārdošanai eksportā segtu arī izejvielu pirkšanas nodokļu saistības. Būtībā šajā gadījumā arī uzņēmumi ir izmantojuši RVS, lai izlīdzinātu pirkšanas nodokļu saistības.

(136)

Tālāk Indijas valdība apgalvoja, ka RVS, lai arī ierobežotas pēc vispārējiem atzinumiem uz noteiktiem atpalikušiem reģioniem Punjab un Gujarat teritorijās, nav uzskatāmas par īpašām, jo tās nedod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem šajos īpaši noteiktajos reģionos. Tomēr Indijas valdība atzina, ka ne visa veida ražošana šajās noteiktajās teritorijās var saņemt RVS noteiktos atvieglojumus. Būtībā valsts subsīdiju shēmu reģionāla ierobežošana attiecībā uz visiem uzņēmumiem īpaši noteiktās vietās tās teritorijās pašas par sevi norāda, ka tās ir īpašas. Šāda veida shēmas skaidri dod priekšroku vieniem uzņēmumiem pār citiem uzņēmumiem, jo uzņēmums, kas ir tiesīgs saņemt atvieglojumus var saņemt palīdzību, kamēr tā konkurents, kas atrodas reģionā, uz kuru neattiecas šī shēma, to nevar. Šāda diferencēšana nav objektīva saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu un tāpēc ir īpaša, jo shēmas netiek piemērotas horizontāli visas valsts teritorijā.

(137)

Šķietamā kompensācija, kuru saņem caur RVS par papildizmaksām, kuras radušās nepietiekamas infrastruktūras dēļ, pretēji viena eksportētāja iesniegumā sacītajam, nemaina kompensējamās subsīdijas vērtējumu. Šāda aizbildināšanās ar izmaksām nav pamatota.

(138)

Eksportētājs, kurš sūdzējās, ka vairs nesaņem RVS atvieglojumus, nav pamatojis šo sūdzību, piemēram, nodrošinot GV apstiprinājumu. Tieši pretēji, tas savos vadības ziņojumos par 2002.–2003. gadu (t.i., izmeklēšanas pārskata periodu) norādījis, ka meklē pagarinājumu RVS atvieglojumu saņemšanai līdz 2012. gadam. Jāatzīmē, ka šāds pagarinājums ir iespējams Gujarat RVS. Uzņēmums nav uzrādījis pierādījumu, ka GV ir noraidījusi šādu pagarinājumu.

(139)

IV iebildumi un iesniegtā informācija tādējādi nav mainījuši vērtējumu, ka shēmas – atbrīvošana no pārdošanas un pirkšanas nodokļa – ir kompensējama.

(140)

Subsīdijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz parasti maksājamā pārdošanas un pirkšanas nodokļa apmēru pārskata izmeklēšanas periodā, bet kurš saskaņā ar šīm shēmām paliek nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, šie subsīdiju apjomi (skaitītāji) piešķirti uz visu pārdoto apjomu pārskata izmeklēšanas periodā kā piemērots vērtības rādītājs, jo subsīdija nav eksporta neparedzētais izdevums un to nepiešķir ar atsauci uz saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem. Šajā periodā trīs uzņēmumi saņēma šo shēmu atvieglojumus. Tie saņēma subsīdijas 2,4 % (2 uzņēmumi) un 3,1 % apmērā.

(141)

Gujarat štats rūpnieciskajiem uzņēmumiem piešķir atvieglojumus, atbrīvojot tos no elektrības nodokļu maksāšanas, lai veicinātu rūpniecības attīstību ekonomiski atpalikušās vietās šī štata teritorijā.

(142)

Gujarat valdības (“GV”) īstenotās Elektrības nodokļa atbrīvojuma shēmas detalizēts izklāsts ir noteikts ar 1958. gada Bombejas Elektrības nodokļa likumu un precīzāk, šā likuma 3. panta 2. punkta vi) apakšpunktu un 3. panta 2. punkta vii) apakšpunkta a) un b) daļām, un pieņemti ar 1960. gada Gujarat rīkojumu par likumu piemērošanu.

(143)

Tiesības izmantot šajā shēmā paredzētos atvieglojumus ir uzņēmumiem, kas investē atpalikušajās teritorijās, vai nu dibinot jaunus rūpniecības objektus, vai veicot liela mēroga kapitālieguldījumu esoša rūpnieciska ražošanas objekta paplašināšanā.

(144)

Shēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir investējuši noteiktās ģeogrāfiskās vietās Gujarat štata jurisdikcijā. Tā piešķir pilnvaras GV atbrīvot jebkuru vietu un jebkuru jaunu rūpniecības uzņēmumu no saistībām maksāt elektrības maksājumu. Bez tam jaunos rūpniecības uzņēmumus, kuri nodibināti īpašajās norādītajās vietās, uz piecu gadu laikposmu no ražošanas uzsākšanas vai nu atbrīvo no enerģijas nodokļa vai nodokļa apmērs tiek samazināts uz pusi no parastās likmes.

(145)

Pēc atklājumu paziņošanas viens eksportētājs, kurš saskaņā ar šo shēmu saņēma atvieglojumus, paziņoja, ka sākot ar 2004. gada 4. jūniju tas vairs nesaņem shēmas piedāvātos atvieglojumus. Bez tam, cits eksportētājs sūdzējās, ka nav izmantojis šo shēmu. Tomēr jāatzīmē, ka attiecībā uz pēdējo minēto eksportētāju šī shēma nav bijusi iekļauta, nosakot tam subsīdiju apjomu.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un 2. panta 2. punktu šī shēma ir subsīdija. Tā atbilst GV finansu ieguldījumam, jo piešķirtie atvieglojumi samazina nodokļu ieņēmumu, kurš citkārt būtu saņemams. Bez tam, šie atvieglojumi ir labums saņēmējai kompānijai. Shēma ir arī reģionāli īpaša saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 3. punktu, jo tā ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kas investējuši noteiktā ģeogrāfiskā reģionā Gujarat štata jurisdikcijā. Turklāt ar likumu, noteikumiem vai kādu citu oficiālu dokumentu nav skaidri noteikti kritēriji un apstākļi, saskaņā ar kuriem tiek noteikts, kam ir tiesības izmantot šo veicināšanas pasākumu. Pārbaudes apmeklējumu laikā tika apstiprināts, ka viens uzņēmums ir izmantojis šo shēmu deviņus gadus. Kaut arī uzņēmumam tika pieprasīts, tas neiesniedza citu informāciju kā vien pašu Bombejas Elektrības nodokļa likumu, kas varētu izmainīt šīs analīzes rezultātu.

(147)

IV pauda viedokli, ka, tā kā shēma nav tikusi kompensēta citā gadījumā 1999. gadā, jo to uzskatīja par horizontālu, piemērojot visā štatā, tā tagad nebūtu jākompensē. Šim nolūkam ir sniegts MV valdības Maharashtra štata rūpniecības, enerģijas un darba departamenta atzinums attiecībā uz 1958. gada Bombejas Elektrības nodokļa likumu. Tomēr šī informācija neattiecas uz Gujarat štatu. Bez tam jāatzīmē, ka saskaņā ar šo paziņojumu, ENA veicināšanas pasākumi acīmredzot nav pieejami visos Maharashtra rajonos, tādējādi šī shēma joprojām uzskatāma par reģionāli īpašu. Tika noskaidrots, ka viens apskatītais eksportētājs, kurš atrodas Gujarat, izmantoja šo shēmu pārskata izmeklēšanas periodā. Līdz ar to tiek secināts, ka šī shēma ir kompensējama attiecībā uz šo eksportētāju iepriekšējā apsvērumā uzskaitīto iemeslu dēļ.

(148)

Eksportētājs, kurš sūdzējās, ka vairāk nav tiesīgs saņemt ENA paredzētos atvieglojumus, nav pamatojis šo apgalvojumu, piemēram, sniedzot GV apstiprinājumu. Tieši pretēji, tas savā vadības ziņojumā par 2002./2003. gadu (t.i., pārskata izmeklēšanas periodu) paziņojis, ka iesniedzis pieteikumu ENA atvieglojumu saņemšanas pagarinājumam līdz 2012. gadam, kuru tas jau pietiekoši bija saņēmis iepriekš, kopā deviņu gadu garumā, par spīti faktam, ka saskaņā ar attiecīgo likumdošanu ENA shēmā paredzētais atbrīvošanas laikposms ir tikai pieci gadi. Ir jāatzīmē, ka Gujarat RVS šāds pagarinājums ir iespējams. Uzņēmums nav uzrādījis nevienu pierādījumu, ka GV ir noraidījusi pieprasīto pagarinājumu.

(149)

Atvieglojums ražotājam eksportētājam aprēķināts, pamatojoties uz parasti maksājamās elektrības nodokļa apmēru pārskata izmeklēšanas periodā, kurš, piemērojot šo shēmu, palicis nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, tad tiek piešķirtas subsīdijas (skaitītājs) par kopējo pārdoto apjomu pārskata izmeklēšanas periodā, jo tās ir saistītas ar visu pārdoto apjomu, iekšzemes un eksportēto, un tās nav piešķirtas saistībā ar saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Vienam uzņēmumam, kurš saskaņā ar ENA saņēma atvieglojumus, tika noteikts subsīdiju apmērs 0,2 %.

(150)

Tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji saskaņā ar VPK atvieglojumus nesaņem.

(151)

Nosakot subsīdiju likmi, pastāv konsekventa prakse uzskatīt saistītus uzņēmumus par vienu struktūru. Tas ir tāpēc, ka atsevišķu subsīdiju likmju aprēķināšana varētu veicināt kompensācijas pasākumu apiešanu, padarot tos neefektīvus, kas veicinātu saistītos ražotājus novirzīt to eksportu uz Kopienu caur uzņēmumu ar viszemāko atsevišķo likmi. Lai izvairītos no šādas situācijas, vispirms tiek aprēķināta katras shēmas atsevišķa subsīdiju likme katram saistītajam uzņēmumam un tad, novērtējot šo subsīdiju apmēru, nosaka to vidējo lielumu, kuru piešķir katram no saistītajiem uzņēmumiem.

(152)

Divi eksportētāji ražotāji tika uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem un uz tiem tika attiecināta viena vienota subsīdiju likme, jo katrs no tiem ar savu darbību var ierobežot otru uzņēmumu. Saskaņā ar to gada pārskatiem, galvenās amatpersonas abos uzņēmumos ir radinieki un ir spējīgi “ievērojami ietekmēt” viens otra uzņēmumu. Saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem ievērojami ietekmēt nozīmē dalību uzņēmuma finansiālo un/vai darbības lēmumu pieņemšanā. Šāda ietekme saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nozīmē, ka uzņēmumi tiek kvalificēti kā saistīti. Turklāt saskaņā ar Eiropas Muitas likumu, puses tiek uzskatītas par saistītām, ja tās kontrolē viena otru vai ir vienas ģimenes locekļi (9).

(153)

Pēc informācijas atklāšanas viens no šiem ražotājiem eksportētājiem iebilda pret aprakstīto saistītās puses analīzi. Nesniedzot pierādījumus, tas apgalvoja, ka starp apskatītajiem uzņēmumiem nepastāv darījumu saistības. Tomēr šis ražotājs ne apstrīdēja, ne arī pamatoja faktisko 152. apsvērumā iekļauto, kāpēc, par spīti šiem faktiem, abi uzņēmumi nebūtu uzskatāmi par saistītām pusēm. Līdz ar to iebildums nav vērā ņemams.

Kompensējamo subsīdiju apmērs saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, kas izteikti atbilstoši preces vērtībai, apskatītajiem ražotājiem eksportētājiem svārstās no 25,3 % līdz 35,1 %.

(154)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, subsīdiju likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojas, ir noteikta tādā līmenī, kā uzņēmumam ar visaugstāko atsevišķo likmi, t.i., 35,1 %.

(155)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu pārtraukšanas rezultātā subsidēšana turpinātos vai atkārtotos.

(156)

Kā noteikts 21. līdz 153. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskata izmeklēšanas periodā attiecīgā produkta Indijas eksportētāji turpināja saņemt Indijas varas iestāžu kompensējamās subsidēšanas piedāvātos labumus. Faktiski subsīdiju apmērs, kas tika atklāts pārskatā, ir augstāks nekā tas, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, un kas svārstījās no 0 % līdz 15,3 % (Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/980 43. apsvērums). Pārtraukta tikusi tikai iepriekš 115. un 116. apsvērumā minētā shēma (80 HHC ITA), bet dažos citos gadījumos daži uzņēmumi zaudējuši tiesības saņemt noteiktās shēmās paredzētos atvieglojumus. Tas jau atspoguļots subsīdiju likmju aprēķinā. Atlikušās apskatītās subsīdiju shēmas piešķīra atkārtotus labumus un nepastāv norādes, ka šīs programmas paredzamā nākotnē varētu tikt pārtrauktas vai mainītas. Neveicot šādas darbības, attiecīgie preču eksportētāji turpinās saņemt kompensējamās subsīdijas. Katrs eksportētājs ir tiesīgs piedalīties vairākās subsīdiju programmās. Šādos apstākļos tika uzskatīts par pamatotu secināt, ka subsidēšana iespējams turpināsies arī nākotnē.

(157)

Tā kā tika parādīts, ka subsidēšana turpinās pārskata laikā un, iespējams, turpināsies arī nākotnē, jautājums par atkārtotas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību ir nebūtisks.

(158)

Pārskata izmeklēšanas periodā līdzīgo produktu Kopienā ražoja šādi Kopienas ražotāji: Sandoz, DSM, ACS Dobfar SpA un Antibioticos S.A. Sandoz pieprasīja apvienotu termiņa beigu un starpposma pārskatu par spēkā esošajiem antisubsidēšanas pasākumiem. DSM atbalstīja šo prasību. Sandoz un DSM pilnīgi sadarbojās pārskata izmeklēšanā. Citi Kopienas ražotāji nedz sadarbojās, nedz iebilda pret apvienota termiņa beigu un starpposma pārskata ierosināšanu.

(159)

Viens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas, noteiktajā laikposmā importēja divu veidu apskatāmos produktus no Indijas, kā arī no citām trešajām valstīm. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu šī darbība neizmaina ražotāja kvalifikāciju. Salīdzinot ar ražotāja Kopienā ražoto līdzīgo produkciju, no Indijas importētie apjomi pārskata izmeklēšanas periodā bija tikai relatīvi neliela daļa, t.i., mazāk nekā 10 %. Turklāt ražotāja veiktais produkta imports no Indijas ir tikai pagaidu rakstura, jo tas pārstrukturē savu ražotni Kopienā un ir uzsācis ražot līdzīga veida produktu, kuru tas tika importējis cita starpā no Indijas.

(160)

Pārskata izmeklēšanas periodā līdzīgā produkta kopējā izlaide, kuru saražoja Kopienas uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja 70,5 % no kopējā šādu ražojumu produkcijas Kopienā. Tādējādi šie uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu atbilst Kopienas ražošanas nozares definīcijai. Turpmāk tekstā tie ir “Kopienas ražošanas nozare”.

(161)

Lai izvērtētu apjomu un cenu tendences, tika izmantota Eiropas statistikas biroja atbilstoša statistika par TARIC kodiem 2941101010, 2941102010 un 2941900030 kopā ar datiem, kas iegūti Kopienas ražošanas nozares pārbaudes aptauju rezultātā.

(162)

Kopienas ražošanas nozares dati tika iegūti pārbaudes aptauju rezultātā no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas.

(163)

Nepieciešamības gadījumā, lai saglabātu konfidencialitāti, rādītāji izmantoti, lai parādītu attīstības tendences.

(164)

Pēc atklājumu paziņošanas, viens eksportētājs uzstāja, ka radīto zaudējumu kaitējuma analīzi vajadzēja veikt pamatojoties uz informāciju, kas sniegta Kopienas tirgum pēc paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, t.i., ietverot 10 jaunās dalībvalstis.

(165)

Tā kā pamatregulas 11. panta 1. punkts nosaka, ka informācija, kas attiecas uz laikposmu pēc IP, parasti nav ņemama vērā, un tā kā paplašināšanās notika pēc IP, šis iesniegums ir noraidāms. Jebkurā gadījumā, pieejamā informācija norāda, ka 10 jaunajās dalībvalstīs nenotiek līdzīgā produkta ražošana, kas varētu mainīt Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(166)

Bez tam, viens no eksportētājiem kā vispārīgu komentāru bez turpmāka pamatojuma bija iesniedzis paziņojumu, ka atklātā radīto zaudējumu kaitējuma analīze neapskata visus faktorus, kuri noteikti ar pamatregulas 8. pantu un nav balstīta uz pozitīviem pierādījumiem.

(167)

Konkrēti iebildumi attiecībā uz īpašiem radīto zaudējumu kaitējuma analīzes aspektiem tiks apskatītas attiecīgās analīzes daļas kontekstā. Tomēr atbildot uz vispārējo komentāru, ir jāatzīmē, ka i) radītā kaitējuma analīzes pamatā bija ar pierādījumiem apstiprināti fakti, un ii) tika izvērtēti visi pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktie faktori, kas attiecas uz importu, visi 17. pamatregulas 8. panta 5. punktā noteiktie indikatori, kas attiecas uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē un visi zināmie faktori, kas atšķirīgi no pamatregulas 8. panta 7. punktā noteiktā subsidētā importa.

(168)

Lai noteiktu, vai Kopienas ražošanas nozare ir cietusi no kaitējuma, un noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos indikatorus, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares situāciju, tika pētīts, vai un kādā mērā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā produkta ražošanas lietojums bija jāņem vērā, veicot analīzi.

(169)

Patiešām, līdzīgo produktu Kopienas ražošanas nozare pārdod gan i) nesaistītajiem klientiem, gan ii) turpmākai pārstrādei medikamentu ražošanas tehnoloģijās tajā pašā uzņēmumu grupā (“saistītie uzņēmumi”). Tika uzskatīts, ka pārdošana nesaistītajiem uzņēmumiem veido “brīvo tirgu”. Pārdošana saistītajiem uzņēmumiem turpmākai pārstrādei tika uzskatīta par turpmāku apstrādi, jo tādā gadījumā nav iespējams brīvi izvēlēties piegādātāju.

(170)

Lai pētītu Kopienas ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus, tika atklāts, ka būtiskai analīzei un izvērtējumam jākoncentrējas uz situāciju, kas dominē brīvajā tirgū: pārdošanas apjoms un pārdošanas cena Kopienas tirgū, tirgus daļa, pieaugums, rentabilitāte, eksporta apjoms un cenas. Kur iespējams un piemērojams, šie konstatējumi tika attiecīgi salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu Kopienas ražošanas nozares situācijas redzējumu.

(171)

Attiecībā uz citiem ekonomiskajiem rādītājiem, pamatojoties uz izmeklēšanu tomēr tika atklāts, ka tos var saprātīgi izpētīt tikai atsaucoties uz visu darbību. Patiešām, ražošana (gan ierobežotajam tirgum, gan brīvajam tirgum), ražošanas jauda, tirgus ietilpības izmantošana, investīcijas, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas, un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no visa darbību kopuma, neatkarīgi no tā, vai ražošana ir paredzēta ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(172)

Divi eksportētāji apstrīdēja analīzi attiecībā uz brīvo tirgu un turpmākas apstrādes tirgu. Viņi uzskatīja, ka tā nav bijusi objektīva pamatregulas 8. panta 2. punkta nozīmē.

(173)

Tomēr tiek uzskatīts, ka pašreizējā izpēte parādīja skaidru dalījumu starp brīvo un turpmākas apstrādes tirgu. Faktiski turpmākas apstrādes pircējam nebija izvēles, kā tikai iegādāties no sava turpmākas apstrādes piegādātāja. Šādos apstākļos analīzei vispirms bija jāvērš uzmanība uz brīvo tirgu, jo pārdošana turpmākas apstrādes tirgū nav pakļauta konkurencei ar produkciju, kas tiek pārdota brīvajā tirgū, un tāpēc to neietekmē subsidētais imports. Tālāk tiek norādīts, ka kaitējuma analīze, par spīti šim skaidrajam dalījumam, nav ignorējusi turpmākas apstrādes tirgu. Tieši pretēji – situācija abos tirgos ir tikusi pretstatīta, kā norādīts turpmāk, lai sasniegtu objektīvu galīgo secinājumu par Kopienas ražošanas nozares stāvokli kopumā. Līdz ar to iebildums ir noraidāms.

(174)

Aprēķinot acīmredzamo attiecīgā un līdzīgā produkta patēriņu Kopienā, Komisija pievienoja:

Kā parādīts klātpievienotajā tabulā, attiecīgā produkta un līdzīgā produkta patēriņš Kopienā attiecīgajā laikposmā pieaudzis par 51 %.

(175)

IV un viens eksportētājs izteica viedokli, ka iepriekš norādītā patēriņa informācija būtu jāatspoguļo sīkāk, izdalot pa Kopienas ražotājiem un izdalot brīvo un turpmākas apstrādes patēriņu. Turklāt, tika argumentēts, ka datu ticamība attiecībā uz Kopienas ražotājiem, kas ir atšķirīgi no Kopienas ražošanas nozares, nav pārbaudīta.

(176)

Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozare sastāv tikai no divām pusēm, no kurām tikai viena darbojas turpmākas apstrādes tirgū. Tādēļ, ņemot vērā pamatregulas 29. pantu (“konfidencialitāte”), nav iespējams turpmāks sīkākas informācijas izklāsts. Attiecībā uz datiem par Kopienas ražotājiem, kas ir atšķirīgi no Kopienas ražošanas nozares, ir jāatceras, ka šie ražotāji nesadarbojās ar izmeklēšanu. Tā kā nebija pieejama nekāda cita informācija par viņu devumu Kopienas patēriņā, tika izmantoti pārskata pieprasījumā sniegtie dati. Turklāt neviena no pusēm nesniedza pretēju informāciju vai pierādījumus, kas radītu šaubas par to ticamību.

(177)

Attiecīgā produkta importa apjoms attiecīgajā laikposmā ievērojami pieaudzis. Imports pārskata izmeklēšanas periodā bija par 159 % lielāks nekā 1999. gadā. Importa apjoms pieaudzis daudz straujāk nekā vispārējā patēriņa pieaugums, kurš veidoja 51 %, importa pieaugums no trešajām valstīm, kuras nav Indija, kurš veidoja 13 %, un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms tajā pašā laikposmā – 80 %. Attiecībā uz Indijas attīstības valsts statusu un pamatregulas 14. panta 4. punktu tika atklāts, ka importa no Indijas apjoms pārskata izmeklēšanas periodā bija daudz vairāk nekā 4 % no kopējā līdzīgā produkta importa apjoma Kopienā.

(178)

Apskatāmā produkta vidējā cena ir nedaudz pieaugusi, sasniedzot augstāko punktu 2002. gadā un pēc tam nokritusi atpakaļ 2001. gada līmenī.

(179)

Indijas importa tirgus daļa Kopienas tirgū attiecīgā laikposma laikā palielinājies par 71 %. Tika izteikts viedoklis, ka rādītāju pieaugumam būtu jābūt tikai 66 % uzrādītā 71 % vietā. Ņemot par pamatu uz leju noapaļotās tirgus daļas apjomu procentos, šis viedoklis aritmētiski ir pieņemams. Tomēr iepriekš minētais rādītājs ir aprēķināts pareizi. Lai precīzi indeksētu tirgus daļu, procentu punkti nav noapaļoti. To var redzēt, salīdzinot rādītājus skaitļos un procentos par 1999. un 2000. gadu. Turklāt šī metodika piemērota visās šīs regulas tabulās.

(180)

Lai noteiktu cenu samazinājumu, tika analizēti dati par cenām pārskata izmeklēšanas periodā. Šim nolūkam tika salīdzinātas Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas tās pirmajiem nesaistītajiem klientiem uz ražotāja noteiktās cenas pamata ar Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām to pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Kopienā uz CIF importa cenas pamata, abos gadījumos pēc atlaidēm, rabatiem un komisijas naudas.

(181)

Pamatojoties uz aptaujas atbildēm, lai salīdzinātu, var noteikt dažādus attiecīgā ražojuma un līdzīgā produkta veidus uz produkta veidu pamata (t.i., amoksicilīna trihidrāts, ampicilīna trihidrāts un cefaleksīns) un tā variantus (t.i., pulverveida vai presēts).

(182)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena un ražotāju eksportētāju CIF importa cenas tika salīdzinātas vienādā tirdzniecības līmenī, t.i., ražotāji/izplatītāji Kopienas tirgū, pamatojoties uz svērtajām vidējām cenām pa produktu paveidiem. Pārskata izmeklēšanas periodā praktiski visa ražotāju eksportētāju tirdzniecība Kopienā notika caur tirgotājiem/izplatītājiem.

(183)

Salīdzināšanas rezultāti, izteikti procentos no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas pārskata izmeklēšanas periodā, parādīja ievērojamu cenu dempinga starpību. Salīdzinot ražotājus eksportētājus, šī starpība svārstījās no 11,5 % līdz 17,1 %. Līdz ar to šīs cenu dempinga starpības norāda, ka par spīti pastāvošajiem pasākumiem, Indijas imports izdara nepārtrauktu cenu spiedienu uz Kopienas tirgu.

(184)

Vienmērīgi pieaugošā Kopienas patēriņa rezultātā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā produkta ražošana attiecīgajā periodā turpināja pieaugt. Šī pozitīvā tendence kļuva izteiktāka pārskata izmeklēšanas periodā, kad viens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas, uzsāka viena veida līdzīgā produkta ražošanu Kopienā, kuru tas iepriekš tika tikai importējis.

(185)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda parādīja to pašu pozitīvo tendenci, kā tās ražošana. Daļēji tas ir tādēļ, ka viens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas, pārskata izmeklēšanas perioda laikā investēja jaunās ražošanas rūpnīcās izveidē.

(186)

Jaudas izmantošanas rādītājs ir bijis stabils relatīvi augstā līmenī visā attiecīgajā periodā. Tik augsts izmantošanas rādītājs ir parasts šā veida ražošanā nepārtrauktā pasūtījumu procesa dēļ, ko izmanto līdzīgo produktu izgatavošanai, un Kopienas ražošanas nozarē turklāt sakarā ar izmantošanu pašu vajadzībām.

(187)

Pēc informācijas atklāšanas trīs eksportētāji izteica viedokli, ka šo faktoru attīstība neatspoguļo radītā kaitējuma pazīmes. Tomēr jāatzīmē, ka secinājumi par kaitējumu netika balstīti uz šiem faktoriem.

(188)

Pamatojoties uz Kopienas patēriņa pozitīvo attīstību, Kopienas ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdoto preču apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies. Kopienas ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdoto preču apjoms parādījis lielāku pieaugumu nekā Kopienas patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā. Tomēr laika posmā starp 2000. gadu un pārskata izmeklēšanas periodu Kopienas ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdotās produkcijas apjoma pieaugums bija mazāks nekā Kopienas patēriņa pieaugums. Lielais Kopienas ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdotās produkcijas apjoma pieaugums laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam galvenokārt izskaidrojams ar to, ka Kopienas nozare pārņēma citus Kopienas ražotājus. Tomēr Kopienas ražošanas nozares brīvajā tirgū Kopienā pārdotās produkcijas apjoma 80 % pieaugums attiecīgajā periodā bija mazāk izteikts nekā 159 % attiecīgā produkta importa pieaugums tajā pašā periodā.

(189)

IV un četri eksportētāji norādīja uz vispārējo Kopienas ražošanas nozares pārdotā apjoma pieaugumu kā pozitīvu zīmi un apgalvoja, ka līdz ar to neapstiprinās radītā kaitējuma konstatējums. Bez tam viņi izteica viedokli, ka Kopienas ražošanas nozares snieguma salīdzinājums ar viena no Indijas eksportētāju sniegumu relatīvos skaitļos būs maldinošs, jo konkurentu lielums ievērojami atšķiras.

(190)

Atbildot uz šiem viedokļiem, jāatzīmē, ka pārdošanas apjoma attīstība šajā gadījumā netika uzskatīta par galveno faktoru, kas norādītu uz radīto kaitējumu apmēru. Tomēr tā kā pārdošanas apjomu pieaugums Kopienas ražošanas nozarei lielā mērā ir attiecināms uz uzņēmumu pārņemšanu 2000. gadā, t.i., iepriekšējo konkurentu pārdošanas apjomu pārņemšanu pretēji jaunai tirdzniecībai, to tomēr nevar uztvert par rādītāju, kas norādītu, ka kaitējums nepastāv. Turklāt 2001. gadā un IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū ir samazinājies.

(191)

Par spīti pieaugušajam pieprasījumam, uz kuru norāda Kopienas patēriņš, Kopienas ražošanas nozares vidējā brīvā tirgus pārdošanas cena laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam samazinājās. Tas norāda uz konkurentu īstenotu cenu spiedienu. Cenas palika praktiski stabilas zemākajā līmenī līdz pat pārskata izmeklēšanas perioda beigām, kaut arī pieprasījums turpināja pieaugt.

(192)

IV un trīs eksportētāji izteica viedokli, ka cenu attīstība uzskatāma par pozitīvu Kopienas ražošanas nozarei.

(193)

Šo viedokli nevar pieņemt. Patiesībā attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare nevienā brīdī nevarēja sasniegt tai nekaitējošu cenu līmeni.

(194)

Kopienas ražošanas nozare palielināja tās tirgus daļu par 30 % laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam, kaitējot citu Kopienas ražotāju un eksportētāju no trešajām valstīm, kas nav Indija, tirgus daļām. Tomēr Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās laika posmā no 2000. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam, kad tā sasniedza tās zemāko līmeni kopš 1999. gada. Šis periods sakrita ar spēcīgo Indijas importa daļas pieaugumu.

(195)

Viens eksportētājs iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās 2001. gadā un IP ir nenozīmīga, ja ņemtu vērā tās pieaugumu 2000. gadā, un norādīja uz vispārējo pieaugumu tirgus daļā visā attiecīgajā periodā.

(196)

Tomēr, šo viedokli nevar pieņemt, jo tas balstīts uz atsevišķu 1999. gada salīdzinājumu ar IP, kurš bez tam arī neņem vērā 2000. gada pieauguma izņēmuma raksturu. Nav saņemts izskaidrojums no šī eksportētāja par to, kāpēc šī acīmredzami regresīvā Kopienas ražošanas nozares brīvās tirgus daļas attīstība pēc 2000. gada nav uzskatāma par negatīvu.

(197)

Šajā kontekstā divi citi eksportētāji iebilda: ja ierobežota tirgus attīstība būtu pozitīvāka, tā būtu apzināta Kopienas ražošanas nozares izvēle izvēlēties rentablāku medikamentu ražošanas tehnoloģiju tirgu.

(198)

Šo iebildumu nevar pieņemt, jo tas ignorē palielinātos krājumus, kas varētu būt pārdoti brīvajā tirgū.

(199)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū pieauga par 80 %, bet pārdošana ierobežotajā tirgū pieauga par 89 %. Īpaši kopš 2001. gada ir novērojama Kopienas ražošanas nozares ierobežotā tirgus palielināšanās, kamēr tās situācija brīvajā tirgū palikusi praktiski nemainīga. Tas sakrīt ar lielo Indijas importa pieaugumu brīvajā tirgū, kas norāda, ka Kopienas ražošanas nozare izmantoja tās izvēli vismaz zināmā mērā nomainīt tirgus, lai izvairītos no tiešas konkurences ar attiecīgā produkta subsidēto importu par zemām cenām.

(200)

Līdzīga sistēma novērojama salīdzinoši izvērtējot tendences Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumā brīvajā un ierobežotajā tirgū. Tas atkārtoti norāda uz Kopienas ražošanas nozares ierobežotā tirgus pieaugušo stratēģisko nozīmi kopš 2001. gada.

(201)

Ņemot vērā to, ka cenas brīvajā tirgū sāka samazināties jau 2000. gadā, transfertcenas ierobežotā tirgu turpināja mēreni pieaugt līdz 2001. gadam. Tomēr runa bija par aizkavēšanos, jo kopš 2002. gada arī ierobežotajā tirgū cenas kritās. To varētu izskaidrot ar faktu, ka transfertcenas parasti netiek tik ātri pielāgotas, jo tās neietekmē tiešā konkurence. Tiek atzīmēts, ka vispārējā cenu attīstība brīvajā tirgū un specializēta pārdošana laikposmā ir vienādas.

(202)

Kopienas ražošanas nozares gada noslēguma krājumu līmenis attiecībā uz ražošanu nokritās par 26 % no 1999. gada līdz 2000. gadam, bet pēc tam strauji pieauga par vairāk nekā 115 % uz pārskata izmeklēšanas perioda beigām. Šis pieaugums laikā sakrīt ar laikposmu, kurā divkāršojās imports no Indijas.

(203)

IV un četri eksportētāji apgalvoja, ka krājumu pieaugums nav bijis nenormāli augsts, tādējādi tas nepierāda radīto zaudējumu kaitējumu. Turklāt tika apstrīdēta gada noslēguma krājumu līmeņu metodes izmantošana. Tā vietā kā piemērotākus rādītājus ieteica izmantot tādas metodes kā vidējā krājumu lielumu noteikšanu pārdošanas dienu skaita izteiksmē.

(204)

Atbildot uz šo iebildumu, jāatzīmē, ka krājumu līmeņu daudzuma noteikšanai tika izmantota Kopienas standarta metode. Līdz ar to pieeja ir objektīva un saskaņā ar PTO noteikto. Prasība izmantot citu metodiku nav pamatota. Tādējādi ir noraidīts ieteikums izvēlēties alternatīvu metodi. Otrkārt, balstoties uz pārbaudītiem faktiem, nevar noliegt, ka krājumu līmenis ir strauji pieaudzis.

(205)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, kas izteikta ieņēmumos no tīrās pārdošanas, brīvajā tirgū ievērojami uzlabojās no zaudējumus radošās situācijas. Pēc 1999. gadā pastāvošo pasākumu 1998. gadā, rentabilitāte pieauga līdz pat 2001. gadam, bet tad strauji pasliktinājās virzienā uz pārskata izmeklēšanas periodu. Bez tam, pierādījies, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā nevienu brīdi nevarēja sasniegt pat pusi no peļņas procentiem, kurus saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas secinājumiem tā būtu varējusi iegūt, ja vien nepastāvētu subsidētais imports, t.i., 15 %. Rentabilitātes attīstība un īpaši tās samazināšanās kopš 2002. gada tiek uzskatīta par svarīgu, jo tā ietekmē Kopienas ražošanas nozarei pieejamos finansu līdzekļus investēšanai izpētē un attīstībā, kas ir nepieciešams turpmākai esošo produktu ražošanas procesu uzlabošanai un jaunu produktu izveidei.

(206)

IV un četri eksportētāji iesniedza komentārus par rentabilitātes analīzi. Tika izteikts viedoklis, ka i) Kopienas ražošanas nozare ir sasniegusi pieņemamu rentabilitātes līmeni, ii) ka kaitējumu neradošs rentabilitātes procents 10 % apmērā (sk. 260. apsvērumu) būtu pārāk augsts un tā vietā 5 % ir pietiekoši, iii) rentabilitātes kritums patiesībā varētu būt saistāms ar Kopienas ražošanas nozares investīciju politiku, iv) vienas puses sākuma fāzes darbības uzskatāmas par sev radītu zaudējumu un v) ka rentabilitātes attīstība būtu jāparāda par katru Kopienas ražotāju.

(207)

Vairākkārtīgi atkārtots, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā nevienu brīdi nevarēja sasniegt pieņemamu peļņas procentu, kā norādīts iepriekš. Tādējādi pasliktināšanās kopš 2002. gada tikai pasliktināja jau tā neapmierinošo situāciju. Turklāt, ņemot vērā īpašos farmaceitiskās nozares apstākļus, peļņas norma 5 % netiek uzskatīts par pietiekošu. Kopienas ražošanas nozare ir nodrošinājusi pierādījumu, ka tā var sasniegt salīdzināmo nefasēto medikamentu tirdzniecības peļņas līmeni virs 10 %. Šāds peļņas līmenis nepieciešams, lai nodrošinātu farmācijas nozares atbalstu ar nepieciešamajiem finansu resursiem, lai turpinātu jauninājumus farmācijas nozarē ar tai raksturīgo augsto ekonomisko risku. Turklāt Kopienas ražošanas nozares samērīgas peļņas procenta neesamību nevar vienkārši skaidrot ar tās investīciju politiku. Tikai viens Kopienas ražotājs attiecīgā perioda laikā atradās sākuma fāzē, bet neviena puse nesasniedza pietiekamu peļņas procentu. Visbeidzot, ņemot vērā pamatregulas 29. pantu (“konfidencialitāte”), nav iespējams turpmāks detalizētas informācijas izklāsts.

(208)

Pārdošanas ierobežotajā tirgū rentabilitātes tendences ir tādas pašas, kaut arī augstākā līmenī, t.i., tās palielinājās līdz 2001. gadam un pēc tam samazinājās. Starpību rentabilitātes līmeņos var galvenokārt saistīt ar faktiem, ka i) tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“SGA”) ir zemākas, jo nav nepieciešamas marketinga izmaksas, un ii) augstākas transfertcenas, ja salīdzina ar cenām brīvajā tirgū. Ja nebūtu augstāka līmeņa peļņas, kas sasniegta no pārdošanas ierobežotajā tirgū, ražošanas nozare būtu vēl sliktākā vispārējā finansu situācijā.

(209)

Pēc 1999. gada Kopienas ražošanas nozare nepārtraukti investēja līdzīgā produkta ražošanā. 2002. gadā tā investēja jaunā ražošanas tehnikā, lai paliktu konkurētspējīga, uzlabotu vides un drošības standartus un palielinātu ražošanas jaudu.

(210)

Laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam, t.i., pēc pasākumu ieviešanas, peļņa no kapitāla ieguldījuma palielinājās. Tomēr kopš tā laika tā ievērojami samazinājās. Kaut arī to var daļēji saistīt ar vienas jaunas ražotnes izveidošanas sākumposmu, šo situāciju ir ietekmējusi neapmierinošā rentabilitātes situācija, kuru izraisījis konkurentu cenu spiediens.

(211)

Attiecīgā periodā naudas plūsmas svārstības, kas radušās līdzīga produkta pārdošanas rezultātā, zināmā mērā ir Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu politikas sekas. Tomēr naudas plūsmas kraso samazināšanos laika posmā starp 2002. gadu un pārskata izmeklēšanas periodu var izskaidrot tikai ar šo faktoru. Arī cenu spiediens, kuru īstenoja konkurenti, neapmierinoši ietekmēja naudas plūsmas attīstību.

(212)

Kopienas ražošanas nozarei nav bijušas ievērojamas grūtības palielināt kapitālu.

(213)

Pēc atklājumu paziņošanas IV un eksportētāji izteica viedokli, ka i) iepriekš minētie dati jāatšifrē par katru Kopienas ražotāju atsevišķi, ii) spēja vairot kapitālu neapstiprina radītā kaitējuma konstatējumu, iii) uz naudas plūsmu šķietami nevar attiecināt tādas pašas tendences kā uz ieguldījumu rentabilitāti un rentabilitāti un tāpēc tā jāpārvērtē un iv) bez turpmāka pamatojuma analīze ir nepietiekama.

(214)

Atbildot uz šiem iebildumiem, jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas 29. pantu (“konfidencialitāte”) nav iespējams atklāt informāciju par katru Kopienas ražotāju atsevišķi. Runājot par spēju vairot kapitālu, nav izdarīts negatīvs secinājums attiecībā uz radīto kaitējumu. Attiecībā uz iebildumu par naudas plūsmu, pēc rūpīgas attiecīgā rādītāja atkārtotas izmeklēšanas ir apstiprinājies jau iepriekš minētais. Attiecībā uz iebildumu par vispārīgu nepietiekamu analīzi, jāņem vērā, ka i) radītā kaitējuma konstatējums būtībā nav balstīts uz šiem rādītājiem un ii) ka iebildumos nav pamatots, kāpēc turpmāka detalizēta izpēte varētu mainīt vispārējo spriedumu.

(215)

Nodarbinātība līdzīgā produkta ražošanai bija stabila līdz 2001. gadam, bet ievērojami pieauga 2002. gadā, jo Kopienā viens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojas, izveidoja jaunu ražotni. Šī pati tendence bija vērojama arī kopējās algu izmaksās. Tomēr rādītājs ražīgums uz strādājošo, kaut arī bija audzis līdz 2001. gadam, 2002. gadā samazinājās. Šo tendenci skaidri var attiecināt uz jaunās ražotnes sākuma fāzi. Izmeklēšanas laikā netika atklāti pierādījumi tam, ka būtu samazinājies darba ražīgums.

(216)

IV un četri eksportētāji apgalvoja, ka nodarbinātības, ražīguma un algu tendences nav atbalsta punkts, lai atklātu radīto materiālo zaudējumu šajā lietā.

(217)

Tomēr jāatzīmē, ka šāds secinājums nav izdarīts par nodarbinātību un ražīgumu. Attiecībā uz algām, ir pieaudzis tikai kopējais algu apmērs. Vidēji uz strādājošo algas pat ir nedaudz samazinājušās (sk. tabulu tālāk). Tā parāda, ka i) nav notikusi pozitīva attīstība uz strādājošo, un ii) Kopienas ražošanas nozares apņemšanos būt rentablai.

(218)

Ņemot vērā subsidētā importa no Indijas apjomu un it īpaši tā cenas, faktiskās subsidēšanas ietekmi, kas ir ievērojama, nevar uzskatīt par vērā neņemamu.

(219)

Šajā kontekstā IV un trīs eksportētāji apgalvoja, ka subsīdiju starpība ir pārspīlēta.

(220)

Tomēr, kā iepriekš norādīts 153. un 154. apsvērumā, izmeklēšana parādījusi, ka kompensējamo subsīdiju apmērs, kas izteikts atbilstoši preces vērtībai, apskatītajiem ražotājiem eksportētājiem svārstās starp 25,3 % un 35,1 %. Tas skaidri norāda uz ievērojama apmēra subsidēšanu.

(221)

Apskatāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares situācija uzlabojās. Tomēr tā pilnībā neatguvās no pagātnes subsidēšanas un turpina būt vāja.

(222)

Laikposmā starp 1999. gadu un pārskata izmeklēšanas periodu, apskatāmā produkta subsidētā importa apjoms palielinājās ievērojami, t.i., par 159 % un tā tirgus daļa Kopienas tirgū pieauga par 70 %. Šī attīstība kontrastē ar eksportētāju no citām valstīm un Kopienas ražošanas nozares daudz nelabvēlīgāku attīstību. Imports no citām valstīm Kopienas tirgū attiecīgajā laikposmā pieauga tikai par 7 %, un to tirgus daļa pat samazinājās par 29 %. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi pieauga par 80 % un tā tirgus daļa par 20 %. Tomēr šo pozitīvo attīstību var pamatā saistīt ar to, ka Kopienas ražošanas nozare 2000. gadā pārņēma citus Kopienas ražotājus. Kopš 2001. gada Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas attīstības tendence ir pat regresīva. Sevišķi var novērot, ka kopš 2000. gada Kopienas ražošanas nozare relatīvos rādītājos neiet kopsolī ar Kopienas patēriņa pieaugumu, un vērojama tās Indijas konkurentu spēcīgā izaugsme Kopienas tirgū.

(223)

Šajā kontekstā tiek atzīmēts, ka attiecīgajā periodā no Indijas subsidētā importa vidējās cenas ir bijušas ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Turklāt pārskata izmeklēšanas periodā apskatāmās valsts importa cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Izvērtējot vidējās cenas, cenu dempings pārskata izmeklēšanas periodā svārstījās starp 11,5 % un 17,1 %.

(224)

Šī Indijas importa īstenotā cenu spiediena sekas ir tādas, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā nevienu brīdi nevarēja sasniegt zaudējumu neradošu cenu līmeni. Kaut arī Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pēc pasākumu īstenošanas sākotnēji uzlabojās, kopš 2001. gada tā ir pasliktinājusies un tās faktiskais līmenis ir zem tā, ko tā spētu sasniegt, ja nebūtu subsidētā importa, t.i., 10 % no apgrozījuma (sk. 260. apsvērumu). Tomēr tikai pieņemams rentabilitātes līmenis ļaus Kopienas ražošanas nozarei palikt dzīvotspējīgai ilgstoši.

(225)

Šī Kopienas ražošanas nozares negatīvā tendence atspoguļota tabulā, kurā atsevišķi atspoguļotas ieguldījumu rentabilitāte un naudas plūsmas tendences.

(226)

Attiecībā uz pārdošanu ierobežotajā tirgū Kopienas ražošanas nozares izvēle pārdot daļu tās produkcijas ierobežotajā tirgū nodrošināja tai iespēju uzturēt tirgus ietilpības izmantošanas līmeni. Ievērojama tirgus ietilpības izmantošana samazina ražošanas izmaksas sakarā ar apjomradītiem ietaupījumiem. Turklāt, kā minēts iepriekš, pārdošanas apjomu, cenu un tirgus daļas starp brīvo un ierobežoto tirgu tendences ievērojami neatšķīrās. Ja ražošanas nozare nesaņemtu augstāku peļņu no specializētas pārdošanas, tā būtu vēl sliktākā finansiālā situācijā. Tādējādi izmantošana pašu vajadzībām neveicināja stāvokli, kas nodara kaitējumu. Tieši otrādi – ja nepastāvētu ierobežots tirgus, Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums būtu vēl lielāks.

(227)

Divi eksportētāji apgalvoja, ka nevar secināt, ka ierobežotā tirgus pārdošana neietekmēja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo specializētās pārdošanas cenas nav ticamas, t.i., pārdošanas ierobežotajā tirgū rentabilitāte tiktu mākslīgi paaugstināta.

(228)

Tomēr ierobežota tirgus augstāku rentabilitāti neizraisīja galvenokārt augstākas transfertcenas, tas īpaši ir saistīts ar zemākām SGA (sk. 208. apsvērumu). Turklāt šajā iebildumā netiek ņemta vērā apjomradīto ietaupījumu ietekme. Tādējādi tas nevar mainīt secinājumu, ka pārdošana ierobežotajā tirgū nenodara kaitējumu.

(229)

Rezultātā tika apstiprināts, ka pamatregulas 8. panta 1. punkta nozīmē kopumā Kopienas ražošanas nozare ir cietusi materiālus zaudējumus. Jāatgādina, ka pamatregulas 8. panta 5. punkts nepieļauj Kopienas ražošanas nozares visiem ekonomiskajiem rādītājiem būt negatīviem, lai radītu materiālu zaudējumu kaitējumu. Turklāt visiem ekonomiskajiem rādītājiem nav vienāda nozīme. Tomēr rentabilitāte ir viena no galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem, jo tā ir ikviena saimnieciska uzņēmuma galvenais mērķis. Šajā gadījumā radās nepietiekams rentabilitātes līmenis. Vēl viens svarīgs radītā kaitējuma rādītājs, kas ļoti ietekmē rentabilitāti, ir cenu līmenis. Kopienas ražošanas nozare nevienu brīdi attiecīgajā periodā nevarēja sasniegt kaitējumu neradošu cenu līmeni brīvajā tirgū, jo pastāvēja ārējs, galvenokārt ievērojami subsidētā Indijas importa radīts, cenu spiediens.

(230)

2000. gadā, ļoti iespējams, piemēroto pasākumu dēļ Indija zaudēja tās otrā lielākā eksportētāja Kopienas tirgū pozīcijas starpposma periodā, turpretim eksportētāji no Omānas ieguva tirgus daļu. Tomēr kopš tā laika Indijas eksportētāji ne tikai atguvuši savas pozīcijas, bet pārskata izmeklēšanas periodā pat ir ieņēmuši vadošo vietu, kļūstot par lielāko eksportētāju uz Kopienas tirgu.

(231)

Subsidētā importa no Indijas apjomu pieaugums, īpaši kopš 2002. gada, sakrita ar faktu, ka 2002. gadā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājās par apmēram 36 %. Tika atklāts, ka šajā laikā viens no Kopienas ražotājiem izveidoja jaunu ražotni un atradās sākuma fāzē, un tas šajā laikā varēja ietekmēt tā rentabilitāti. Tomēr tika atklāts arī tas, ka citam Kopienas ražotājam, kurš neatradās sākuma fāzē, arī ievērojami samazinājās rentabilitāte, t.i., par apmēram 17 % salīdzinājumā ar 2001. gadu, kas vēl vairāk pasliktinājās pārskata izmeklēšanas periodā. Turklāt, kā norādīts 207. apsvērumā, nevienu brīdi Kopienas ražošanas nozare nevarēja sasniegt kaitējumu neradošu cenu līmeni. Tieši pretēji, sākot ar 2002. gadu Kopienas ražošanas nozare no jauna bija spiesta pazemināt cenas, lai noturētu tās tirgus daļu.

(232)

Pēc atklājumu paziņošanas trīs eksportētāji apgalvoja, ka Indijas importa daļa Kopienas tirgū, kas IP laikā bija 2,5 %, un tā apjoms attiecībā pret kopējo importu 8,4 % izmeklēšanas periodā, pie tam abi rādītāji nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2002. gadu, ir pārāk maza, lai nodarītu kaitējumu, it īpaši attiecībā uz lielāko tirgus daļu, kura ir Kopienas ražošanas nozares pārziņā. Turklāt tika apgalvots, ka analīze, kas izteikta relatīvos lielumos ir maldinoša, jo Indija 1999. gadā sāka ar ļoti nelielu, t.i., 1,5 % tirgus daļu un 3,7 % importa apjomu.

(233)

Atbildot uz šo iebildumu, ir jāņem vērā, ka gan Indijas tirgus daļa, gan tās importa apjoms IP laikā, ievērojami pārsniedz minimālo slieksni, kas noteikts pamatregulas 10. panta 11. punktā un 14. panta 4. punktā, tādējādi tie var būt kaitējuma cēlonis. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu, uz kaitējuma cēloni var norādīt vai nu importa apjoms, vai subsidētā importa cenu līmenis. Šajā gadījumā skaidri novērojama šāda cenu līmeņa ietekme. Kā jau noteikts sākotnējās izmeklēšanas gaitā, apskatāmais produkts, lielapjoma prece, ir jutīgs pret cenu izmaiņām un ātri reaģē uz jebkādu cenu pazeminošu spiedienu. Šādos gadījumos mazi apjomi var ietekmēt produkta cenu tirgū. Būtībā šajā gadījumā attiecīgajā periodā Indijas cenas noteica vidējo cenu spiedienu.

(234)

Tāpēc tika apstiprināts, ka subsidētais imports no Indijas zināmā mērā negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares situāciju attiecīgajā periodā, īpaši attiecībā uz rentabilitāti.

(235)

Attiecīgā produkta imports no citām valstīm, kas nav Indija, kopš 1999. gada un pārskata izmeklēšanas periodā ir palielinājies tikai par 7 %, t.i., ievērojami zem Kopienas patēriņa pieauguma līmeņa. Starp šīm valstīm galvenie piegādātāji Kopienas tirgum ir Omāna, ASV, Ķīna, Dienvidkoreja un Singapūra. Tomēr to vidējās importa cenas bija ievērojami augstākas nekā Indijas importa cenas un, izņemot Omānas importa cenas, augstākas arī nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Importa cenas no Omānas ir līdzīgā līmenī ar Kopienas ražošanas nozares cenām, bet Omānas tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā bija mazāk izteikts nekā citu trešo valstu tirgus daļu pieaugums.

(236)

Pēc atklājumu paziņošanas IV un divi eksportētāji izteica viedokli, ka, salīdzinot vidējās pārdošanas cenas, būtu jāņem vērā spēkā esošās kompensācijas maksājumi Indijas importam. Tas radītu gandrīz vienādu Indijas un Omānas cenu līmeni. Bez tam tika atzīmēts, ka vidējās cenas no dažām trešajām valstīm, piemērām, ASV un Ķīnas, ir ievērojami samazinājušās attiecīgajā periodā, turpretim cita starpā Indijas cenas palielinājās. Turklāt cits eksportētājs apgalvoja, ka veicot analīzi nav tikusi ņemta vērā Indijas importa apjomu samazināšanās laika posmā no 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam, un tas, ka citas trešās valstis bija galvenie piegādātāji un ka vidējās cenas no Dienvidkorejas un Indijas laika posmā no1999. līdz 2001. gadam bija vienādas.

(237)

Attiecībā uz spēkā esošo sākotnējo kompensācijas maksājumu, ir jāatzīmē, ka lielam importa apjomam no Indijas bija uzlikta nulles nodokļa likme vai likme, kura joprojām ir iemesls zemākai vidējai piegādes cenai par vidējo Omānas cenu līmeni. Tādējādi vidēji Omānas imports neradīja tā paša līmeņa cenu spiedienu. Bez tam attiecīgajā periodā importa cenas no visām citām trešajām valstīm arī bija vidēji augstākas nekā Indijas cenu līmenis, līdz ar to atkal ir skaidra norāde uz Indiju kā galveno cenu spiediena avotu. Apjoma ziņā novērojums ir pareizs – Indija tiešām nebija vienīgais ievērojama importa avots visā attiecīgajā laika periodā. Tomēr tiek atgādināts, ka Indija ir vienīgā valsts, pret kuru tiek īstenoti šie pasākumi. Tas, protams, ietekmēja apskatāmā produkta tirdzniecības plūsmu. Bez tam, par spīti pasākumiem, Indijas importa apjoms ievērojami palielinājās kopš 2001. gada, un Indija atguva tās pozīciju kā lielākā eksportētāja 2002. gadā, lai IP laikā pat kļūtu par pašu lielāko eksportētāju. Tāpēc neliels Indijas izcelsmes preču importa samazinājums laika posmā starp 2002. gadu un IP neietekmēja tirgu, kas visbeidzot atalgoja Indijas cenu veidošanas politiku. Līdz ar to iepriekš minētie iebildumi nav pieņemami. Tāpēc tika apstiprināts, ka imports no trešām valstīm nebūtu nodarījis zaudējumu radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kas mainītu cēloņsakarību starp Indijas izcelsmes subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(238)

Attiecīgā produkta patēriņš Kopienas tirgū attiecīgajā periodā ir palielinājies par 51 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu nevar saistīt ar pieprasījuma samazināšanos Kopienas tirgū.

(239)

Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītāji attiecīgajā periodā pieauga par 16 %. Kopienas ražošanas nozares eksporta cenas vidēji bija par 10 % līdz 15 % augstākas nekā pārdošanas cenas Kopienā. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares eksports nevairo tās kaitējumu radošo situāciju.

(240)

Šajā kontekstā IV un viens eksportētājs iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare viņu aptaujā sniegtajā atbildē min spēcīgu Indijas konkurentu konkurenci trešo valstu tirgos, kā rezultātā Kopienas ražošanas nozarei ir zemas cenas un tā zaudē savu tirgus daļu trešo valstu tirgos, kuras, no pirmā acu skatiena, ir pretrunā ar iepriekšminētajiem konstatējumiem. Tādējādi, balstoties uz Kopienas ražošanas nozares izvērtējumu, Kopienas tirgum nevarētu būt nodarīts kaitējums vai veidota cēloņsakarība ar Indijas izcelsmes importu.

(241)

Šai ziņā tiek atzīmēts, ka, pieņemot, ka šādu produktu noieta tirgus pieaug visā pasaulē, nepastāv pretruna starp eksporta cenu samazināšanos un Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu trešajās pasaules valstīs un faktu, ka šāda eksporta apjoms ir palielinājies un ka tā cenas ir augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas Kopienā. Tāpēc, lai gan Kopienas ražošanas nozares eksports varētu bijis labāks bez zemo cenu subsidētā Indijas izcelsmes eksporta konkurences trešo valstu tirgos, nepastāv norāde, ka eksporta dēļ Kopienas ražošanas nozare nebūtu pakļauta kaitējumu radošajai cenu konkurencei Kopienas tirgū, kuru būtībā radīja zemo cenu subsidētais imports no Indijas. Tādējādi arguments ir noraidāms.

(242)

Kopienas ražošanas nozare ir svarīgs konkurents izpētes produktam kā to parāda tā tirgus daļa un tā ir nepārtraukti investējusi līdzekļus, lai saglabātu pašreizējo situāciju tās ražošanā. Ražīguma kritums uz strādājošo uz kg pēc 2001. gada var tikt tikai un vienīgi attiecināts uz viena Kopienas ražotāja jaunas rūpnīcas sākuma fāzi. Tāpēc tam ir pagaidu raksturs. Rezultātā netika atklāti pierādījumi par to, ka konkurētspējas trūkums varētu pārtraukt cēloņsakarību starp importu no Indijas un kaitējumu, no kura cieš Kopienas nozare.

(243)

Kā noteikts 226. apsvērumā, uzskata, ka izmantošana pašu vajadzībām nevairo kaitējumu radošo situāciju. Tieši pretēji – bez ierobežota tirgus Kopienas ražošanas nozares kaitējumu radošā situācija varētu būt pat sliktāka.

(244)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pētīts, vai spēkā esošo pasākumu pārtraukšanas rezultātā pastāv kaitējuma atkārtošanās iespēja.

(245)

Kā norādīts 161. un 243. apsvērumā, tika noteikts, ka pārskata izmeklēšanas periodā un par spīti spēkā esošajiem pasākumiem, Kopienas ražošanas nozare turpināja ciest kaitējumu, kuru rada attiecīgā produkta subsidētais imports. Kaitējuma samazināšanas līmenis, kas atklāts pašreizējā izmeklēšanā svārstījās starp 17,3 % un 48,1 % un tas ir augstāks nekā tas, kas tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā (starp 12,6 % un 28,9 %), par spīti faktam, ka šajā pārskatā Kopienas ražošanas nozares mērenas peļņas procents tika samazināts par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu (sk. 260. apsvērumu). Turklāt izmeklēšanā tika noteikts, ka par spīti iekšzemes tirdzniecībai un eksportam uz citām valstīm izpētes produktam joprojām pastāv ievērojama rezerves kapacitāte Indijā it īpaši pie eksportētājiem, kas ir pakļauti relatīvi augstām maksājumu likmēm Kopienā. Tāpēc tika uzskatīts par piemērotu secināt, ka subsidētais zemo cenu imports no Indijas arī turpmāk palielināsies un līdz ar to, ja pasākumi tiktu atcelti, kaitējums arī iespējams turpinātos nākotnē.

(246)

Tā kā Kopienas ražošanas nozare turpina ciest materiālus zaudējumus subsidētā importa dēļ, par spīti tam, ka pastāv pasākumi, nebija nepieciešams analizēt turpmāku kaitējumu atkārtošanās iespējamību.

(247)

Tika pētīts, vai eksistē nepārvarami iemesli, kuri novestu pie secinājuma, ka Kopienas interesēs šajā gadījumā nav turpināt īstenot pasākumus. Šim nolūkam un saskaņā ar pamatregulas 31. panta 1. punktu izmeklēšanā tika apskatīta iespējamā pasākumu ietekme uz visām attiecīgajām pusēm. Lai izvērtētu, vai Kopienas interesēs ir turpināt īstenot pasākumus, tika izsūtītas aptaujas anketas attiecīgā produkta lietotājiem un importētājiem un līdzīgā produkta ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādātājiem.

(248)

Kā jau norādīts iepriekš, Kopienas ražošanas nozare, kas ražo līdzīgo produktu, nepārtraukti palielina tā ražošanu. Tas bija iespējams pateicoties aizvien pieaugošajām investīcijām, kuras veica Kopienas ražošanas nozare, lai uzturētu tās konkurētspēju, jo tā ir viena no galvenajiem konkurentiem izpētes produktam. Jāatgādina, ka pārskata izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare paplašināja tās ražošanas telpas, atvēra jaunu ražotni Kopienā un sagatavoja plānus vēl vienas jaunas rūpnīcas atvēršanai Kopienā. Kopienas ražošanas nozares nepārtraukto ieguldījumu procesu ir iedragājusi tās rentabilitātes neapmierinošā attīstība, kuras iemesls ir nepārtraukts cenu spiediens, kuru izdara attiecīgā produkta Indijas imports Kopienas tirgū.

Tiek uzskatīts, ka bez pasākumiem, kas ir izveidoti un darbojas, lai koriģētu subsidētā importa ietekmi, Kopienas ražošanas nozarei būs jāsastopas ar cenu dempingu, un tādējādi cenu pazemināšanās negatīvi ietekmēs rentabilitāti, peļņu no kapitāla ieguldījuma un naudas plūsmu. Iespējams, tas pat varētu apdraudēt Kopienas ražošanas pastāvēšanu. Tātad tiek uzskatīts, ka atkāpšanās no pasākumiem nav Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(249)

Aptaujas anketas tika izsūtītas visiem zināmajiem attiecīgā produkta importētājiem/tirgotājiem, bet atbildēja tikai viens no deviņpadsmit. Tomēr importētājs, kas sadarbojas, neizteica komentārus par iespējamo pasākumu turpināšanas ietekmi uz tā darbību. Pamatojoties uz saņemto informāciju, ir skaidrs, ka importētāji/tirgotāji Kopienā izpētes produktu iegādājas no dažādiem avotiem. Tā kā nav fundamentālas kvalitātes atšķirības starp produktu, kas importēts no Indijas un to, kas iegādāts no citiem avotiem, tiek uzskatīts, ka importētājiem/tirgotājiem Kopienā nebūs grūtības iegādāties produktu no dažādiem citiem avotiem, ja pasākumi tiks turpināti. Turklāt importētājs, kas sadarbojas, ir aktīvi iesaistīts daudz dažādu produktu tirgošanā un tāpēc nav būtiski atkarīgs no attiecīgā produkta. Lai gan tā pārdotā attiecīgā produkta tirdzniecība attiecīgajā periodā strauji pieauga (septiņkārtīgi pēc apjoma), šī tirdzniecība ir tikai neliela daļa no tā kopējā apgrozījuma (aptuveni 1,4 % pārskata izmeklēšanas periodā). Visbeidzot, importētājs nenorādīja, ka pasākumu piemērošanas turpināšana kādā veidā ietekmētu nodarbinātību, jo imports nenozīmē darbaspēka iesaistīšanu.

(250)

Kaut arī importētāji/tirgotāji var nebūt pasākumu pusē, balstoties uz pieejamo informāciju, var secināt, ka šāda iespējama interese pieļaut izbeigt pasākumus nav svarīgāka par faktisko Kopienas ražošanas nozares interesi turpināt labot netaisno un kaitējumu radošo Indijas rūpniecības praksi, kā apkopots 248. apsvērumā.

(251)

Lai izvērtētu iespējamo ietekmi, kāda būtu kompensācijas pasākumu turpināšanai uz Kopienas ražošanas nozares piegādātājiem, visiem šādiem zināmajiem piegādātājiem tika izsūtītas aptaujas anketas. Kopumā tika izsūtītās sešas aptaujas anketas un saņemtas divas atbildes. Tie piegādātāji, kuri Kopienas ražošanas nozarei piegādā glikozi un dekstrozi, ir pasākumu turpināšanas pusē. Kaut arī Kopienas ražošanas nozares nav starp svarīgākajiem šo piegādātāju klientiem, šis bizness tomēr dod nodarbinātību un rentabilitāti šiem piegādātājiem. Ja Kopienas ražošanas nozare iegrožotu vai pat apturētu līdzīga produkta ražošanu, šādu biznesa attiecību pastāvēšana būtu apdraudēta.

(252)

Tādēļ un jebkādas pretējas informācijas trūkuma dēļ tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana būs atbilstoša piegādātāju interesēm.

(253)

Aptaujas anketas tika izsūtītas arī pieciem zināmiem apskatāmā produkta Kopienas lietotājiem, t.i., farmācijas uzņēmumiem. Komisija lūdza, kopā ar citu informāciju, viņu komentārus par to, vai spēkā esošo pasākumu uzturēšana būtu Kopienas interesēs un kā šie pasākumi turpinātu tos ietekmēt. Tomēr netika saņemta neviena atbildes anketa, un līdz ar to komentāri netika darīti zināmi. Ņemot vērā to, ka lietotāji var iegādāties pētāmo produktu ne tikai no Indijas, bet arī no citiem avotiem, un tā kā nav pieejama informācija par pasākumu ekonomisko ietekmi uz lietotāja biznesu (piemēram, nodarbinātību, rentabilitāti, investīciju politiku), nebija iespējams noteikt līdzvērtīgi svarīgu lietotāja interesi.

(254)

Kaut gan – par spīti klusēšanai – lietotāji varbūt neatbalsta pasākumus, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no ieinteresētajām sadarbības pusēm, nav tādu pamatotu lietotāju interešu pārtraukt pasākumus, kas būtu svarīgāki par Kopienas ražošanas nozares faktisko interesi turpināt piemērot pasākumus, lai cīnītos pret netaisno un kaitējumu radošo Indijas tirdzniecības praksi, kā apkopots 248. apsvērumā.

(255)

Viens eksportētājs izteica viedokli, ka nav pienācīgi ņemtas vērā Kopienas patērētāju intereses un tāpēc Kopienas interešu analīze pilnībā neatbilst pamatregulas 31. pantam. Tiek argumentēts, ka negatīvi var tikt ietekmētas patērētāju intereses, ja medikamentu ražošanas tehnoloģiju ražotāji veiks cenu paaugstināšanu, pamatojoties uz galējo dozēto formu ražošanas pieaugušajām izmaksām.

(256)

Atbildot uz šo iebildumu, ir jāatceras, ka neviena patērētāju organizācija nav izteikusi komentārus šīs izmeklēšanas gaitā. Bez tam Kopienas patērētāji vairumā ir medicīniski apdrošināti. Nav pieejams pamatots pierādījums tam, ka medicīniskās apdrošināšanas prēmijas ievērojamā mērā nelabvēlīgi ietekmētu noteiktu antibiotiku izgatavošanas tehnoloģiju izmaksu paaugstināšanās. Turklāt nav skaidrs, kādā mērā noteiktu antibiotiku ražošanas tehnoloģiju ražotāji, t.i., lietotāji, ir tiesīgi veikt izmaksu paaugstināšanu. Šādos apstākļos nav iespējams noteikt nekādu pretēju Kopienas patērētāju līdzvērtīga svarīguma interesi.

(257)

Izpētot dažādās iesaistītās intereses, tiek uzskatīts, ka no vispārējās Kopienas interešu perspektīvas nav tādu interešu, kas būtu pretējas un svarīgākas par Kopienas ražošanas nozares interesēm turpināt piemērot pasākumus. Turpinot īstenot pasākumus, sagaidāms, ka Kopienas ražošanas nozarei būs iespēja uzlabot tās rentabilitāti pieņemamā līmenī un īstenot tās ieguldījumu programmu, kuras rezultātā pozitīvi tiks iespaidota nodarbinātība un konkurētspēja tirgū. No otras puses, pamatojoties uz pieejamo informāciju, netika konstatētas citu Kopienas iesaistīto pušu līdzvērtīga svarīguma (t.i., importētāji/tirgotāji, piegādātāji, lietotāji un patērētāji) pretējas intereses.

(258)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz subsīdiju turpināšanu, kaitējumu un Kopienas intereses, tiek uzskatīts par piemērotu saglabāt kompensācijas pasākumus attiecībā uz attiecīgā produkta importu no Indijas. Lai noteiktu šo pasākumu līmeni, tika uzskaitītas subsīdiju likmes, kas tika atklātas pārskata izmeklēšanas periodā, un maksājumus, kas nepieciešami, lai samazinātu kaitējumu, no kā cieš Kopienas ražošanas nozare.

(259)

Nepieciešamais cenu palielinājums, lai mazinātu kaitējumu tika noteikts katrai kompānijai, salīdzinot izsvērtā vidējo attiecīgā produkta importa cenu ar līdzīgā produkta kaitējumu neradošo cenu, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu atšķirība tika izteikta procentos no CIF importa vērtības.

(260)

Kaitējumu neradošo cenu iegūst, ņemot Kopienas ražošanas nozares izsvērto ražošanas izmaksu kopā ar 10 % peļņas procentu. Šis peļņas procents, kurš ir par vienu trešdaļu mazāks nekā tas, ka saņemts sākotnējā izmeklēšanā (sk. 205. apsvērumu), atspoguļo sasniedzamo peļņas procentu vienādām Kopienas ražošanas nozares produktu grupām, kas nav pakļautas negodīgai konkurencei. Ņemot vērā pieaugušo konkurenci, tika uzskatīts par piemērotu un pamatotu minimums 15 % peļņas procentu vietā, kuru noteica sākotnējā izmeklēšanā. Šī peļņa ļautu Kopienas ražošanas nozarei turpmāk ieguldīt izpētē un attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju.

(261)

Īpašu apstākļu neesamības dēļ par piemērotu tika uzskatīta aplikšana ar standarta maksājumu, t.i., atbilstoši preces vērtībai.

(262)

Ņemot vērā nodokļa līmeni, četru eksportētāju, kas sadarbojas, gadījumā subsīdiju likme bija augstāka par kaitējuma samazināšanas līmeni. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, mazāka maksājuma, kas atspoguļo kaitējuma samazināšanas līmeni, noteikšana tika uzskatīta par adekvātu, lai novērstu šādu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei cik vien attiecas uz importu no šiem četriem eksportētājiem. Maksājumu likmēm, kas piemērojamas importam no šiem eksportētājiem, jābūt diapazonā no 17,3 % līdz 30,3 %. Attiecībā uz pārējiem trim eksportētājiem, kaitējuma novēršanas līmenis bija augstāks nekā noteiktās subsīdiju likmes, līdz ar to maksājumu likmes, kas piemērojamas šīm kompānijām, balstāmas uz pēdējo. Importam no šiem eksportētājiem piemērojamām likmēm jābūt diapazonā no 25,3 % līdz 32 %. Ievērojot faktu, ka sadarbības līmenis ar Indijas eksportētājiem ir augsts (virs 80 %), nodokļa līmenim visiem uzņēmumiem jānosaka tā uzņēmuma līmenī, kuram ir augstākā individuālā nodokļa likme, t.i., 32 %.

(263)

Individuālu uzņēmumu kompensējamo nodokļu likmes, kas noteiktas šajā regulā, atspoguļo šo situāciju, kāda tika atklāta pārskatā attiecībā uz eksportētājiem, kas sadarbojas. Tādējādi tās ir vienīgi piemērojamas attiecīgā produkta importam no šiem uzņēmumiem. Attiecībā uz attiecīgā produkta importu, ja to ražojis kāds cits uzņēmums, atšķirīgs no tiem, kas minēts šīs regulas lēmuma rezolutīvajā daļā, tajā skaitā struktūras, kuras saistītas ar šeit īpaši minētajiem, nevar saņemt labumus no šīm nodokļa likmēm, un tām piemērojama nodokļa likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(264)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās kompensācijas nodokļa likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (10) kopā ar visu attiecīgo informāciju, it īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kas saistās ar, piemēram, tās nosaukuma maiņu vai tā izmaiņām ražošanā un pārdošanas struktūrās. Ja nepieciešams, pēc apspriedes ar padomdevēju komiteju regula tiks attiecīgi mainīta, atjaunojot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājumu likmes,

—

17,3 % – KDL Biotech Ltd., Mumbai (TARIC papildkods: A580),

—

28,1 % – Nectar Lifesciences Ltd., Chandigarh (TARIC papildkods: A581),

—

25,3 % – Nestor Pharmaceuticals Ltd., Deli (TARIC papildkods: A582),

—

30,3 % – Ranbaxy Laboratories Ltd., Deli (TARIC papildkods: 8221),

—

28,1 % – Torrent Gujarat Biotech Ltd., Ahmedabad (TARIC papildkods: A583),

—

28,1 % – Surya Pharmaceuticals Ltd., Chandigarh (TARIC papildkods: A584),

—

32 % – visiem citiem uzņēmumiem (TARIC papildkods: 8900).