4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/44

(1)

Pēc tam, kad presē parādījās informācija par to, ka Francija bija pieņēmusi finanšu mērus, kas paredzēti tam, lai atbalstītu kuģubūves remontdarbu darbību Havras ostā, Komisija pieprasīja Francijai paskaidrojumus 2001. gada 21. decembra vēstulē. 2002. gada 15. marta vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 19. martā, Francija informēja Komisiju par to, ka valsts varasiestādes bija finansiāli atbalstījušas kādu kuģubūves remontdarbu uzņēmumu, sabiedrību Société de réparation navale et industrielle (SORENI). Pasākums tika reģistrēts kā neizziņots finansiāls atbalsts (NN 53/2002), ņemot vērā, ka tas jau bija piešķirts brīdī, kad informācija tika sniegta, un ka cita starpā 2001. gada decembrī jau bija samaksāta 1 720 000 euro liela summa.

(2)

Savā 2002. gada 4. aprīļa vēstulē Komisija pieprasīja Francijai papildu informāciju. Tā atbildēja ar 2002. gada 3. jūnija vēstuli, kas reģistrēta nākamajā dienā.

(3)

Savā 2002. gada 12. augusta vēstulē Komisija informēja Franciju par savu lēmumu attiecībā uz šo pasākumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. paragrāfā. Lieta tika reģistrēta ar numuru C 55/2002. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2), un ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt savus novērojumus.

(4)

Francija iesniedza savus novērojumus 2002. gada 1. oktobra vēstulē, kas reģistrēta nākamajā dienā. Apvienotā Karaliste izteica savus novērojumus 2002. gada 16. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 24. oktobrī. Apvienotās Karalistes novērojumi tika nodoti Francijai, un tai tika dota iespēja uz tiem reaģēt.

(5)

Komisija uzdeva Francijai papildu jautājumus 2002. gada 4. novembra vēstulē. Francija sniedza atbildes un novērojumus 2003. gada 14. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Francija deva papildu informāciju 2003. gada 2. oktobra vēstulē, kas reģistrēta nākamajā dienā, un 2003. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija uzdeva Francijai jaunus papildu jautājumus 2003. gada 21. novembra vēstulē, un Francija uz tiem atbildēja 2003. gada 29. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī, un 2004. gada 29. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(6)

Finansiālā atbalsta saņēmējs ir SORENI, kuģubūves remontdarbu uzņēmums, kas atrodas Havrā, tas ir, reģionā, kas var saņemt finansiālus atbalstus, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu. SORENI ir dibināts 2001. gada 1. novembrī, lai pārņemtu trīs kuģubūves remontdarbu sabiedrību aktīvus, kā paskaidrots tālāk tekstā.

(7)

Būvlaukums Ateliers et chantiers du Havre – Construction navale (ACH-CN), kas atradās Havrā, tika slēgts 2000. gadā bankrota dēļ. ACH-CN saņēma finansiālu atbalstu sakarā ar slēgšanu, ko Komisija bija apstiprinājusi ar Lēmumu 2002/132/EK (3). Trīs ACH-CN filiāles, kas veica kuģubūves remontdarbu darbības (SIREN, TMTM un MECA HELIX, tālāk tekstā sauktas «trīs filiāles»), turpināja pastāvēt, tomēr drīz saskārās ar ekonomiskām grūtībām, kas izskaidrojamas ar darba apakšlīgumu zaudēšanu, ko tām iepriekš bija piegādājis ACH-CN, un ar rēderu uzticības zaudēšanu.

(8)

2001. gadā divpadsmit šo trīs filiāļu vietējās apakšlīgumu slēdzējpuses nolēma kopīgi dibināt jaunu uzņēmumu SORENI, lai pārņemtu trīs filiāļu kuģubūves remontdarbu darbības.

(9)

Divpadsmit vietējās apakšlīgumu slēdzējpuses iesniedza piedāvājumu par pārņemšanu 2001. gada 24. augustā. SORENI tika dibināts 2001. gada 1. novembrī un 2001. gada 9. novembrī iegādājās trīs filiāļu aktīvus. SORENI iegādājās aktīvus par cenu 1 001 euro (tas ir, 1 000 euro par uzkrājumiem un viens simbolisks euro par aktīviem). Saskaņā ar Francijas nostāju SORENI piedāvājums bija vienīgais pēc tam, kad izgāzās sarunas ar ārzemju investoru, kas bija parādījies iepriekš tajā pašā gadā.

(10)

Sākotnēji Francija bija norādījusi Komisijai, ka trīs filiāles pārņemšanas brīdī bija pakļautas sanācijai tiesas uzraudzībā. 2003. gada 29. decembra vēstulē tā laboja šo informāciju, precizējot, ka aktīvu pārņemšana bija notikusi ārpus sanācijas tiesas uzraudzībā un ka šīs trīs filiāles 2003. gada decembrī pastāvēja vienīgi kā tukšas čaulas, ņemot vērā notiekošo strīdu un neatmaksāto parādu daļu, un ka tās neveica nekādu ekonomisko darbību.

(11)

Saskaņā ar Francijas sociālo likumdošanu, kas attiecas uz uzņēmuma pārtraukšanu (Darba likuma panta L 122-12 otrā rindkopa), SORENI vajadzēja pārņemt trīs filiāļu visus darba līgumus, kuru nosacījumiem bija jāpaliek nemainīgiem kvalifikācijas, atalgojuma un darba stāža ziņā. Sekojoši saskaņā ar Francijas nostāju SORENI pārņēma 127 trīs filiāļu algotos darbiniekus. Tāpat SORENI vajadzēja pārņemt arī algu izdevumus par summu 318 164 euro, kas radušies pirms pārņemšanas sakarā ar tādu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, kas bijuši saskarē ar azbestu.

(12)

Komisija atzīmē, ka 2003. gada 14. janvārī darbinieku skaits tika samazināts līdz 117 algotiem darbiniekiem, no kuriem 99 bija ražošanas darbaspēks. Francija norādīja, ka sešu gadu laikā pirms pārņemšanas ražošanas darbaspēka skaits bija samazinājies par 47 %, sarūkot no 188 darbiniekiem trijās filiālēs kopā 1997. gadā līdz 99 darbiniekiem SORENI 2002. gadā.

(13)

Uzņēmējdarbības plāns tika izveidots 2001. gadā. SORENI dzīvotspēju vajadzēja garantēt uzņēmējdarbības plānam piecu gadu laikposmam. Saskaņā ar Francijas nostāju SORENI problēmas, pirmkārt, radās to grūtību dēļ, ar kurām saskārās uzņēmuma akcionāri, kuri kā apakšlīgumu slēdzējpuses iepriekš bija atkarīgi no trīs filiālēm. Otrkārt, SORENI bija mantojis izdevumus un grūtības sakarā ar pārņemtajiem darbiniekiem, proti, ar visu darba līgumu pārņemšanu, ar priekšlaicīgu pensionēšanu sakarā ar saskari ar azbestu finansēšanu, kā arī nepieciešamību piemērot ražošanas līdzekļus un racionalizēt darbību. Tā kā SORENI pārņēma kuģubūves remontdarbu darbību, uzņēmumam, visticamāk, drīzumā bija iespējams saskarties ar līdzīgām problēmām kā tās, kas skāra trīs filiāles: grūtības saņemt apakšlīgumu pie kāda kuģubūves uzņēmuma Havrā (kā ACH-CN), tirgus zaudējums vispār un uzticamības zaudējums Havras kuģubūves remontdarbiem vispār.

(14)

Saskaņā ar Francijas nostāju uzņēmējdarbības plāns uz pieciem gadiem, ko Francija uzskata par pārstrukturēšanas plānu, kalpo tam, lai atrisinātu šīs problēmas, pieņemot trīs pasākumu virknes. Pirmā no tām paredz piemērot ražošanas līdzekļus, investējot līdzekļus ēku remontā, transportā un pārnēsājamo darbarīku komplektos (investīcijas, kas aprēķinātas 1. tabulas 1. daļā). Otrā pasākumu virkne paredz reorganizēt uzņēmuma tirdzniecības politiku. Saskaņā ar Francijas nostāju uzņēmuma tirdzniecības politika tiks no jauna mērķēta vienlaicīgi uz vietējiem rēderiem un uz nacionālajiem un starptautiskajiem tirgiem. Šī politika vispārīgā nozīmē ir mērķēta uz to, lai atgūtu to klientu uzticību, kas pagātnē sadarbojās ar trīs filiālēm. SORENI plāno īstenot šo mērķi, pirmkārt, pieņemot darbā jaunus darbiniekus un, otrkārt, iegādājoties jaunas tehnoloģijas, kas ļautu uzņēmumam dažādot savu darbību un tātad atbildēt uz plašāku vajadzību loku. Šīs otrās pasākumu virknes izmaksas ir aprakstītas 1. tabulas 2. daļā. Trešā pasākumu virkne ir vērsta uz ražošanas reorganizāciju divos līmeņos: materiālu, krājumu un pasūtījumu pārraudzīšana (racionalizācija un datorizācija), kā arī personāla apmācība. Šīs trešās pasākumu virknes izmaksas ir aprakstītas 1. tabulas 3. daļā.

(15)

Cita starpā Francija par pārstrukturēšanas izdevumiem uzskata, pirmkārt, no trīs filiālēm pārņemtos izdevumus par tādu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, kas bijuši saskarē ar azbestu, un, otrkārt, algas par pirmajiem trīs darba mēnešiem pēc uzņēmuma pārņemšanas. Saskaņā ar Francijas nostāju šie trīs mēneši atbilst laikposmam, kas nepieciešams, lai iegūtu pirmos līgumus. Šie izdevumi ir aprakstīti 1. tabulas 4. daļā.

1. TABULA

2. Izdevumi par SORENI pārstrukturēšanu

(16)

Kopējās izmaksas, kas uzskatītas par nepieciešamām, lai SORENI sāktu darbību, sekojoši sastāda 6 495 164 euro.

(17)

Saskaņā ar Francijas nostāju šis plāns balstās uz reālistiskiem apgrozījuma pieņēmumiem, kas atspoguļo pastāvošo un iespējamo kuģubūves remontdarbu pieprasījumu Havrā. Francija uzsver, ka trīs filiāļu rīcībā bija atzītas zināšanas kuģubūves remontdarbu sektorā un ka to algotajiem strādniekiem, kurus tagad ir pārņēmis uzņēmums SORENI, ir vērtīgas darba prasmes. Tāpat Francija atgādina, ka SORENI uzņēmējdarbības plāns un iespējamā ārzemju investora plāns bija līdzīgi, kas liecina par reālistisku novērtējumu. SORENI prezidenta personīgajiem sakariem vajadzētu būt priekšrocībai tirgus izpētē. Saskaņā ar Francijas nostāju ir jāuzlūko SORENI kuģubūves remontdarbu darbības Havras ostas attīstības kontekstā.

(18)

Saskaņā ar Francijas nostāju summa 6 495 164 euro, kas nepieciešama SORENI, ir jāfinansē no subsīdijām un aizdevumiem, ko piešķir valsts un privāti avoti, kas norādīti 2. tabulā. Francija ir pieņēmusi iepriekšēju lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu SORENI 2001. gada 28. septembrī, tas ir, pēc tam, kad tika iesniegts piedāvājums par trīs filiāļu pārņemšanu, bet pirms SORENI dibināšanas un pirms cesijas stāšanās spēkā. Juridiski saistošs lēmums par atbalsta piešķiršanu tika pieņemts 2001. gada 29. novembrī.

(19)

Francijas valsts piešķīra SORENI subsīdiju par summu 3 430 000 euro. No šīs summas divas daļas, viena 1 720 000 euro apmērā un otra 730 000 euro apmērā, jau bija izmaksātas SORENI 2003. gada septembrī.

(20)

Augšnormandijas reģionālā padome, Piejūras Sēnas departamenta padome un Havras pilsēta katra piešķir SORENI subsīdiju par summu 380 000 euro. No kopīgās summas 1 140 000 euro 1 070 997 euro bija jau izmaksāti SORENI 2003. gada septembrī.

(21)

Privātie maksājumi tiek aprakstīti kā SORENI akcionāru kapitāla iemaksas (462 000 euro) un banku aizdevumi (1 300 000 euro), kas ir pamats apgrozījuma kapitāla drošībai cesijas veidā.

2. TABULA

Finanšu pasākumi saistībā ar SORENI pārstrukturēšanu

(22)

Saskaņā ar Francijas nostāju Havras ostas attīstībai ir nepieciešamas kuģubūves remontdarbu darbības, kas tai nodrošinātu stabilu darbības līmeni. Francijas uzsver, ka apspriežamajiem pasākumiem būs ierobežots iespaids uz konkurenci trīs faktoru dēļ. Pirmkārt, pārstrukturēšanas plāns ietvertu personāla samazināšanu. Otrkārt, Francija kā SORENI galvenos klientus (5) nacionālajos un starptautiskajos tirgos norāda ARNO Denkerkā un SOBRENA Brestā. Šīs divas sabiedrības savukārt nekonkurētu ar SORENI attiecībā uz vietējiem klientiem. Šajā kontekstā Francija paziņo, ka vietējie klienti rada no 40 līdz 45 % no SORENI apgrozījuma. Interferences līmenis starp šo uzņēmumu un tā galvenajiem konkurentiem sekojoši būtu mazāks. Treškārt, SORENI ir MVU Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts finansiāliem atbalstiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (6) 2. panta b) punkta nozīmē.

(23)

Lēmumā uzsākt pārbaudes formālo procedūru (tālāk tekstā saukts «Lēmums par procedūras uzsākšanu») apspriežamie pasākumi ir tikuši vērtēti saskaņā ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1540/98 par finansiālu atbalstu kuģubūvei (7) (tālāk tekstā saukta «Regula par kuģubūvi»), kā arī ar Kopienas vadlīnijām par valsts finansiāliem atbalstiem grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (tālāk tekstā sauktas «vadlīnijas par pārstrukturēšanu»).

(24)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija ir izteikusi šaubas attiecībā uz iespēju atļaut apspriežamos finanšu pasākumus kā palīdzību pārstrukturēšanā, pirmkārt, uzskatot, ka SORENI šķita esam tikko dibināts uzņēmums, radies no trīs filiāļu likvidācijas, un, otrkārt, ņemot vērā vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punktu, saskaņā ar kuru kāds tikko radīts uzņēmums neatbilst prasībām, lai saņemtu finansiālu atbalstu tā glābšanai un pārstrukturēšanai, pat ja tā sākotnējā finansiālā situācija ir nestabila.

(25)

Tāpat Komisija izteica šaubas attiecībā uz SORENI uzņēmējdarbības plāna spēju pieņemamā laikā novest uzņēmumu pie ilgtermiņa dzīvotspējas un attiecībā uz reālistisku pieņēmumu pamatu, kā to paredz vadlīnijas par pārstrukturēšanu. It īpaši Komisija uzskatīja, ka plāns, ko Francija tai iesniedza, neietvēra ne tirgus izpēti, ne iepriekšējus novērtējumus par pārdošanu un izmaksām nākamajos gados.

(26)

Cita starpā Komisija atzīmēja, ka 9. preambulā minētais ārzemju investors, balstoties uz līdzīgu plānu, bija atteicies pārņemt kuģubūves remontdarbu darbības. Beidzot Komisija izvirzīja jautājumu par to, vai valsts avotu finansiālais atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai atļautu īstenot uzņēmējdarbības plānu, un vai maksājuma saņēmēja līdzdalība ir bijusi nozīmīga, kā to pieprasa vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

(27)

Apvienotā Karaliste ir iesniegusi sekojošus novērojumus. Pirmkārt, tā norādīja, ka nesaprot, kā paredzēto pasākumu kopums var tikt uzskatīts par finansiālu atbalstu pārstrukturēšanā, ņemot vērā, ka kuģubūves būvlaukums turpinās pildīt tās pašas darbības kā iepriekš pastāvējušie uzņēmumi acīmredzot bez ievērojamas kapacitātes vai personāla samazināšanas. Otrkārt, Apvienotā Karaliste uzskata, ka atsevišķas investīcijas un atsevišķas izmaksas nevar tikt iekļautas aprēķinos, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Treškārt, Apvienotā Karaliste atzīmē, ka SORENI ir tiešs konkurents britu kuģubūves remontdarbu nozarei.

(28)

Reaģējot uz Lēmumu par procedūras uzsākšanu, Francija piegādāja papildu informāciju un iesniedza sekojošus komentārus.

(29)

Tajā, kas attiecas uz jautājumu par to, vai SORENI ir uzņēmums, kas var saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, Francija uzsver, ka, lai gan SORENI ir jauna juridiska persona, tā patiesībā pārstāv iepriekšējo kuģubūves remontdarbu darbību turpinājumu un tāpēc tai ir jāvar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Lai pamatotu šo viedokli, Francija uzsver, ka trīs filiāļu aktīvu, darbības veida, tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma, kā arī materiālo un cilvēku resursu pārņemšana un it īpaši to saistību pārņemšana, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā, (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu) ļauj pielīdzināt SORENI trīs filiālēm, tas ir, pastāvošai sabiedrībai.

(30)

Cita starpā Francija apliecina, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tad tā tomēr aizvien paliktu sabiedrība grūtībās tajā nozīmē, kādā tas definēts vadlīnijās par pārstrukturēšanu, izdevumu dēļ (darba līgumi, tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu) un grūtību dēļ (nepieciešamība pēc ražošanas līdzekļu piemērošanas un pēc racionalizācijas), kas saistītas ar aktīviem.

(31)

Tajā, kas attiecas uz šaubām par uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju un it īpaši par tirgus informācijas trūkumu, Francija apraksta tirgu, kurā SORENI darbojas, kā tādu, kas ietver sekojošas darbības: piestātnes darbi nelielu bojājumu gadījumā, profilaktiskas aprūpes darbi un lieli remontdarbi. SORENI galvenie konkurenti ARNO Denkerā un SOBRENA Brestā būtu uzskatāmi par tādiem, kas konkurē ar SORENI nacionālo un starptautisko klientu jomā, bet nevis vietējo klientu jomā, kas sastāda 40 līdz 45 % no SORENI apgrozījuma. Francija arī uzsver, ka kuģubūves remontdarbu darbību pastāvēšana tāda izmēra ostā kā Havra ir nepieciešams apstāklis visa ostas kopuma labai funkcionēšanai. Tā kā SORENI ir vienīgais kuģubūves remontdarbu uzņēmums Havrā, tā pastāvēšana saskaņā ar Francijas nostāju ir vitāli nepieciešama ostai.

(32)

Lai ilustrētu uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju, Francija iesniedza iepriekšēju novērtējumu par apgrozījumu un izmaksām piecu gadu periodam, kuru laikā ir jāīsteno pārstrukturēšanas plāns. Šie dati ir parādīti 3. tabulā.

3. TABULA

SORENI apgrozījuma un izmaksu novērtējums.

(33)

Cita starpā Francija paziņo, ka iemesli, kuru dēļ ārzemju investors ir atteicies pārņemt trīs filiāļu darbības, nav bijuši atkarīgi no uzņēmējdarbības plāna kvalitātes. Tie bijuši saistīti ar grūtībām panākt vienošanās ar algotajiem darbiniekiem un ostas varasiestādēm, kā arī saistīti ar paša investora finansiālām grūtībām.

(34)

Kas attiecas uz apspriežamo mēru proporcionalitāti, Francija apstiprina, ka summa atbilst līdzekļu minimumam, kas nepieciešams kuģubūves remontdarbu darbību sākšanai Havrā. Francija norāda, ka ir jānovērtē SORENI akcionāru ieguldījums, ņemot vērā faktu, ka viņi paši atrodas grūtā finansiālā situācijā.

(35)

Cita starpā Francija ir pieprasījusi Komisijai izvērtēt apspriežamo finanšu pasākumu saderību ar kopējo tirgu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, gadījumā, ja palīdzība nebūtu saderīga, piemērojot vadlīnijas par pārstrukturēšanu. Francija uzsver, ka kuģubūves remontdarbu darbība ir būtiska labai Havras ostas funkcionēšanai tādā nozīmē, ka tā nodrošina kuģu uzņemšanu, ostas, ar kuģošanas drošību saistīto dienestu un ar tūrismu saistīto dienestu darbībai nepieciešamo kuģu uzturēšanu (izpriecu braucienu kuģu labošana). Francija arī uzsver, ka kuģubūves remontdarbu uzturēšana Havrā ir Kopienas interesēs, jo tā darbojas kopīgās transporta politikas virzienā, kas veicina jūras transportu. Visbeidzot Francija uzsver vēsturiskos un stratēģiskos iemeslus, kas pamato kuģubūves remontdarbu uzturēšanu Havras ostā.

(36)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. paragrāfu ar kopēju tirgu nav saderīgi tādi valsts vai izmantojot valsts resursus piešķirti finansiāli atbalsti, lai kādā veidā tie nebūtu izdarīti, kas kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot labvēlīgus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem vai ražojumiem, tādā mērā, cik šie finansiālie atbalsti skar sakarus starp dalībvalstīm.

(37)

Pirmkārt, subsīdija 3 430 000 euro apmērā, ko SORENI piešķīrusi Francijas Valsts, ir finansiāla priekšrocība, kas piešķirta, izmantojot valsts resursus. Cita starpā kritērijs par valsts resursiem attiecas arī uz ekonomiskām priekšrocībām, ko piešķīrušas reģionālas vai vietējas dalībvalstu struktūras. Sekojoši pirmais Līguma 87. panta 1. paragrāfa piemērošanas kritērijs arī ir izpildīts tajā, kas attiecas uz subsīdijām (par summu 380 000 euro katra), ko SORENI piešķīra Augšnormandijas reģions, Piejūras Sēnas departaments un Havras pilsēta.

(38)

Otrkārt, tā kā apspriežamās subsīdijas bija paredzētas konkrētam uzņēmumam SORENI, izvēles kritērijs, kas ir par pamatu Līguma 87. panta 1. paragrāfa piemērošanai, ir izpildīts.

(39)

Treškārt, izskatāmie finanšu pasākumi piešķir SORENI ekonomisku priekšrocību, kas tam netiktu piešķirta no privātā sektora. Sekojoši šie pasākumi, ņemot vērā vienīgi to raksturu, ir tādi, kas var kropļot konkurenci.

(40)

Ceturtkārt, kritērijs, pēc kura pasākumam ir jāskar sakari, ir izpildīts ar brīdi, kad maksājuma saņēmējs veic ekonomisku darbību, kurā iesaistīti sakari starp dalībvalstīm. Tieši tāds ir SORENI veikto kuģubūves remontdarbu darbību gadījums. Šo punktu Francija neapstrīd, bet vienīgi uzsver, ka “galvenie” SORENI konkurenti ir Francijas uzņēmumi, un Apvienotā Karaliste šo punktu ir skaidri apstiprinājusi, atzīmējot, ka SORENI ir tiešs konkurents britu kuģubūves remontdarbu nozarei.

(41)

No tā Komisija secina, ka SORENI piešķirtās subsīdijas, kādas tās aprakstītas II daļā, visas ir uzskatāmas par valsts finansiālu atbalstu Līguma 87. panta 1. paragrāfa nozīmē.

(42)

Komisija arī atzīmē, ka Francija nav pakļāvusies pienākumam, kas tai ir saistošs, piemērojot Līguma 88. panta 3. paragrāfu, pienācīgā laikā informēt Komisiju par savu plānu piešķirt finansiālu atbalstu, lai atļautu Komisijai iesniegt savus novērojumus. Sekojoši finansiālais atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu.

(43)

Tā kā SORENI darbojas kuģubūves remontdarbu sektorā, finansiālie atbalsti, kas tam piešķirti, lai atbalstītu tā darbību, attiecas uz jomu, kurai piemērojami īpaši likumi par valsts finansiāliem atbalstiem, kas piemērojami kuģubūvei. Kopš 2004. gada 1. janvāra šie likumi ir iekļauti kopīgajos noteikumos par valsts finansiāliem atbalstiem kuģubūvei (9), kas aizstāja Regulu par kuģubūvi. Tomēr saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumu definēšanu, kas piemērojami nelikumīgu valsts finansiālu atbalstu novērtēšanā (10), nelikumīgi finansiāli atbalsti, tas ir, tādi, kas izdarīti, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. paragrāfu, tiks novērtēti saskaņā ar pamata kritērijiem, kas ir definēti jebkādā juridiskā instrumentā, kas ir spēkā esošs atbalsta piešķiršanas dienā. Sekojoši ir piemērojama Regula par kuģubūvi. Rūpēs par to, lai tiktu ievērota vispusība neatkarīgi no tā, vai Komisija piemēro Regulu par kuģubūvi vai kopīgos noteikumus par valsts finansiāliem atbalstiem kuģubūvei, kas ir šo regulu aizstājuši, ir jātiek precizētam, ka tam nav nekādas ietekmes uz secinājumiem attiecībā uz saderības novērtējumu, ņemot vērā, ka būtiskie kritēriji, lai novērtētu finansiālus atbalstus glābšanai un pārstrukturēšanai, reģionālus finansiālus atbalstus un finansiālus atbalstus apmācībai, ir identiski (11).

(44)

Regulas par kuģubūvi 2. pants formulē noteikumu, ka finansiāli atbalsti, kas tiek piešķirti kuģubūvei, tikai tad ir uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie ievēro minētās regulas nosacījumus.

(45)

Saskaņā ar Francijas nostāju apspriežamā finansiālā atbalsta mērķis ir SORENI darbību pārstrukturēšana. Finansiāli atbalsti tādu uzņēmumu pārstrukturēšanai, kas darbojas kuģubūves remontdarbu sektorā, var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu ar nosacījumu, ja tie ir saskaņā ar Regulas par kuģubūvi 5. pantu, kas vienlaikus atsaucas uz vadlīnijām par pārstrukturēšanu un izklāsta specifiskus nosacījumus, kas piemērojami kuģubūves sektoram.

(46)

Sekojoši Komisija izskatīja jautājumu par to, vai ir tikuši izpildīti kritēriji, ko paredz vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

(47)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu, lai drīkstētu saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, attiecīgajam uzņēmumam ir jāvar tikt uzskatītam par grūtībās esošu minēto vadlīniju nozīmē. Lai gan nepastāv Kopienas noteiktas definīcijas, Komisija uzskata, ka uzņēmums ir grūtībās, ja tas nav spējīgs ar saviem paša finanšu resursiem vai ar resursiem, ko tam ir gatavi piegādāt tā īpašnieki/akcionāri un kreditori, apturēt zaudējumus, kas gadījumā, ja netiktu saņemts ārējs finansiāls atbalsts no valsts varasiestādēm, to vestu uz gandrīz drošu ekonomisku bojāeju īsā vai vidējā termiņā (vadlīniju par pārstrukturēšanu 4. punkts). Kāda uzņēmuma grūtības atklājas, piemēram, ar pieaugošu zaudējumu līmeni, apgrozījuma samazinājumu, pārmērīgu krājumu pieaugumu, pārprodukciju, naudas plūsmas samazinājumu, pieaugošiem parādiem, finansiālu saistību progresiju, kā arī ar tīro aktīvu vērtības samazinājumu vai izbeigšanos.

(48)

Tomēr vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punkts formulē noteikumu, ka kāds tikko dibināts uzņēmums neatbilst likuma prasībām, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, pat ja tā sākotnējais finansiālais stāvoklis ir nestabils. Tieši tā notiek, ja jaunais uzņēmums rodas no iepriekš pastāvoša uzņēmuma likvidācijas vai vienīgi no tā aktīvu pārņemšanas.

(49)

Tikko dibinātu uzņēmumu izslēgšana no tiesībām saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai ir motivēta ar principu, saskaņā ar kuru jauna uzņēmuma dibināšanai ir jāizriet no lēmuma, kuru izraisījusi tirgus situācija. Sabiedrība tātad ir dibināma tikai tādā gadījumā, ja tai ir iespēja veikt savu darbību konkrētajā tirgū, citiem vārdiem sakot, ja tā jau no sākuma ir kapitalizēta un dzīvotspējīga.

(50)

Jauna sabiedrība nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, ņemot vērā to, ka, lai gan pavisam noteikti tā var saskarties ar darbības iesākšanas grūtībām, tā netiks konfrontēta ar tādām grūtībām, kādas aprakstītas vadlīnijās par pārstrukturēšanu. Šīs grūtības, kas aprakstītas 47. preambulā, ir saistītas ar sabiedrības vēsturi, jo to sākums ir sabiedrības darbībā. Jaunai sabiedrībai saskaņā ar tās raksturu nav iespējams tikt konfrontētai ar tāda veida grūtībām.

(51)

Jauna sabiedrība turpretī var tikt konfrontēta ar zaudējumiem darbības iesākšanas dēļ, ņemot vērā, ka tai ir jāfinansē investīcijas un darbības izmaksas, ko sākotnēji, iespējams, darbības ienākumi nespēj nosegt. Tomēr šīs izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma darbības iesākšanu un nevis ar pārstrukturēšanu. Sekojoši tie nevar tikt finansēti ar finansiāliem atbalstiem pārstrukturēšanai, neatņemot šiem atbalstiem to specifisko mērķi un ierobežoto pielietojumu.

(52)

Šis vadlīniju par pārstrukturēšanu piemērošanas lauka ierobežojums attiecas uz jaunajiem uzņēmumiem, kas radušies no iepriekš pastāvošu uzņēmumu likvidācijas vai vienīgi no šo uzņēmumu aktīvu pārņemšanas. Šādos precedentos jaunā sabiedrība parasti nepārņem iepriekš pastāvējušo uzņēmumu parādus, kas nozīmē, ka tas netiek konfrontēts ar grūtībām, kas aprakstītas vadlīnijās par pārstrukturēšanu.

(53)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija bija izvirzījusi jautājumu par to, vai SORENI ir jauna sabiedrība.

(54)

Šajā sakarā Komisija atzīmē un Francija piekrīt, ka SORENI ir jauna juridiska persona, kam piemīt no trīs filiālēm atšķirīgs juridisks raksturojums. Tomēr Francija aizstāv viedokli, ka, lai gan SORENI ir no iepriekšējiem uzņēmumiem atšķirīga juridiska persona, tas ir trīs filiāļu ekonomisko darbību turpinātājs, jo trīs filiāļu darbība, aktīvi, kā arī tirdzniecības un ražošanas uzņēmums, konkrēti saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā, tika nodotas SORENI, kurš sekojoši nevar tikt uzskatīts par jaunu uzņēmumu. Francija arī uzsver, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tas aizvien paliek uzņēmums grūtībās, ņemot vērā, ka tas veic tāda paša veida darbību kā trīs filiāles un ka uz to attiecas finansiālās saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā.

(55)

Komisija nepiekrīt Francijas viedoklim, saskaņā ar kuru SORENI ir uzskatāms par trīs filiāļu ekonomiskās darbības turpinātāju. Ir jāatzīmē, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI ir pārņēmis filiāļu darbības, aktīvus, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu, kā arī to personālu un atsevišķas saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu), pārņemšana iezīmēja robežu starp veco un jauno darbību. Par to liecina fakts, ka trīs filiāļu kreditoriem tiek maksāts par pārdošanas produktiem un viņiem nav iespējas vērsties pie SORENI kā pie aktīvu pircēja.

(56)

Kas attiecas uz Francijas argumentu, saskaņā ar kuru pārņemtie darba līgumi un sociālās saistības, kas no tiem izriet (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu), nozīmē saistības, kas ļauj pielīdzināt SORENI trīs filiālēm, Komisija uzskata, ka sociālās saistības ir parastas juridiskas sekas Francijas sociālajai likumdošanai (kas šajā jomā ir salīdzināma ar daudzu citu valstu likumdošanu), kas vienlaikus ir bijusi zināma investoram un ir bijusi aprēķināma. Sekojoši būtu bijis vajadzīgs ņemt vērā visas izmaksas saistībā ar iegādātajiem aktīviem, nosakot pirkuma cenu.

(57)

Kas attiecas uz Francijas argumentu, saskaņā ar kuru pat gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tas tomēr arvien būtu uzņēmums grūtībās, Komisija atzīmē, ka SORENI neatklāj tādas īpašības, kas piemīt uzņēmumam grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu nozīmē, kādas tās ir aprakstītas 47. preambulā. Uzņēmums ir vienkārši konfrontēts ar parastajām iestādes izmaksām un parastajām darbības iesākšanas izmaksām, kas radušās sakarā ar to, ka investīcijas plāns ir tikai tā sākumā.

(58)

Kādas tirdzniecības darbības uzsākšanas izmaksas ir neizbēgamas un nav saistītas ar sabiedrības vēsturi. SORENI būtu vajadzējis paciest tāda paša veida izmaksas, ja tā akcionāri būtu nolēmuši dibināt tādu sabiedrību, kas ir pilnīgi neatkarīga no iepriekšējām darbībām kuģubūves remontdarbu jomā, pieņēmums, kas nepieciešami radītu darbības uzsākšanas izmaksas, konkrēti tehnikas iegādei, personāla pieņemšanai un apmācībai u.c.

(59)

Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka izmaksas, kas radušās no saskarē ar azbestu bijušu strādnieku priekšlaicīgas pensionēšanas, kas ir vienīgās finansiālās saistības, kas pārņemtas no trīs filiālēm, nav tāda rakstura saistības, kas padarītu SORENI par uzņēmumu grūtībās direktīvu par pārstrukturēšanu nozīmē.

(60)

Visbeidzot SORENI pārņemtais personāls nozīmē darba prasmes, kas saskaņā ar Francijas nostāju ir viens no elementiem, kas nodrošina SORENI uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju. Sekojoši šis personāls var tikt uzskatīts par daļu no SORENI pārņemtajiem aktīviem un nevis par finansiālu nastu. Patiesībā šai pārņemšanai būtu jāatvieglo SORENI ieiešana tirgū, jo tā atbrīvo sabiedrību no papildu izmaksām par jauna personāla pieņemšanu un apmācību.

(61)

Noslēgumā Komisija atzīmē, ka SORENI nav pārņēmis no trīs filiālēm finansiālās saistības, kas nozīmētu iepriekšējās kuģubūves remontdarbu darbības turpinājumu. SORENI ir tikko dibināts uzņēmums, kas cita starpā nav grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu nozīmē.

(62)

Saskaņā ar Komisijas pieņemto praksi, kopš 1999. gada, kad stājušās spēkā vadlīnijas par pārstrukturēšanu, sabiedrība tiek uzskatīta par “jaunu” divu gadu laikā pēc dibināšanas. Komisija atzīmē, ka SORENI ir tikusi dibināta 2001. gada 1. novembrī kā jauna sabiedrība. Sekojoši tā nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai divus gadus pēc tās dibināšanas, tas ir, līdz 2003. gada 1. novembrim. Tā kā juridiski saistošais lēmums piešķirt SORENI finansiālu atbalstu ir pieņemts 2001. gada 29. novembrī, šis nosacījums ir izpildīts.

(63)

No tā Komisija secina, ka SORENI nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai.

(64)

Sekojošajos pieņēmumos Komisija pārbauda, vai informācija, ko iesniegusi Francija, ir spējusi izgaisināt pārējās šaubas, ko tā bija izteikusi Lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz finansiālā atbalsta atbilstību pārējiem nosacījumiem, kas piemērojami finansiāliem atbalstiem pārstrukturēšanai.

(65)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu finansiāla atbalsta piešķiršanas nosacījumam ir jābūt pārstrukturēšanas plāna pieņemšanai, kas atļautu saprātīgā termiņā atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz nākamās saimniekošanas apstākļiem, lai ļautu uzņēmumam darboties saviem paša spēkiem. Šim mērķim ir jātiek sasniegtam galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, proti, ar atteikšanos no darbībām, kas paliktu strukturāli zaudējumus nesošas arī pēc pārstrukturēšanas.

(66)

Komisijas izteiktās šaubas par šo punktu tika motivētas ar faktu, ka ārzemju investors bija atteicies pārņemt apspriežamās kuģubūves remontdarbu darbības un īpaši tāpēc, ka viņa rīcībā bija nepietiekami daudz informācijas par tirgus izpēti un par SORENI apgrozījuma un izmaksu novērtējumu tiem darbības gadiem, uz kuriem attiecas uzņēmējdarbības plāns.

(67)

Francija paskaidroja, ka ārzemju investors bija atsaucis savu piedāvājumu tādu grūtību dēļ, kas nebija saistītas ar pārstrukturēšanas plāna raksturu, bet gan tādu finansiālu problēmu dēļ, ar kurām tas pats bija saskāries.

(68)

Svarīgi, ka Francija iesniedza Komisijai detalizētus provizoriskus datus par īstenošanas nosacījumiem, proti, apgrozījumu un izmaksas noteicošajam laikposmam.

(69)

Šī informācija kliedēja Komisijas šaubas tajā, kas attiecas uz uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju.

(70)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu finansiālā atbalsta summai un intensitātei ir jābūt ierobežotai līdz stingram minimumam, kas nepieciešams, lai atļautu pārstrukturēšanu atkarībā no uzņēmuma finansiālajām iespējām. Finansiālā atbalsta saņēmējiem ir jādod būtisks ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu līdzekļiem vai no ārēja finansējuma, kas iegūts pēc tirgus nosacījumiem.

(71)

Saskaņā ar Francijas nostāju pārstrukturēšanas izmaksas sasniedz 6 495 164 euro. Šo summu var sadalīt trīs daļās: pirmo sastāda […] euro liela summa, kas veltīta investīcijām un atjaunošanas darbiem, kā arī tirdzniecības un ražošanas reorganizācijai; otrā daļa sastāda […] euro lielu summu, kas paredzēta algu izmaksām pirmajos trijos SORENI darbības mēnešos; un trešā daļa, kas ir saistīta ar saskarē ar azbestu bijušu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, ir vienāda ar […] euro.

(72)

Komisija uzskata, ka algu izmaksas, kas atbilst trīs pirmajiem SORENI darbības mēnešiem un saistības, kas attiecas uz kompensāciju izmaksām strādniekiem, kas bijuši saskarē ar azbestu un ar kuriem līgumi bija noslēgti pirms pārņemšanas, nevar tikt uzskatīti par pārstrukturēšanas izdevumiem. Tie ir saimniekošanas izdevumi, kas sabiedrībai ir jāfinansē no saviem pašas līdzekļiem.

(73)

Sekojoši Komisija uzskata par pārstrukturēšanas izdevumiem tikai tos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pārstrukturēšanas plānu, tas ir 3 900 000 euro.

(74)

SORENI ir tikusi piešķirta 4 570 000 euro liela summa, kas nākusi no dažādiem valsts avotiem.

(75)

Komisija uzskata, ka proporcionalitātes kritērijs nav ticis izpildīts, ņemot vērā, ka finansiālā atbalsta summa ir lielāka par likumā pieļautajām izmaksām, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Sekojoši pat gadījumā, ja SORENI varētu saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, apspriežamais atbalsts nebūtu saderīgs ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu.

(76)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pārbaudīja pasākumus saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu, kas pieņemtas 1999. gadā. Francija neapstrīdēja šo pieeju savā atbildē par minēto lēmumu. Ir jāatzīmē, ka Regula par kuģubūvi tās 5. pantā atsaucas uz Kopienas 1994. gada vadlīnijām par valsts finansiālajiem atbalstiem grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12) (tālāk tekstā sauktas «1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu»), kas 1999. gadā tika aizvietotas ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu. Komisija tomēr secina, ka pat gadījumā, ja 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu būtu piemērotas, iepriekš izklāstītā argumentācija nebūtu atšķirīga. Pirmkārt, jauna sabiedrība jau saskaņā ar savu raksturu nevar būt uzņēmums grūtībās. Pat ja 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu nav tik pašsaprotamas, tās konkrēti savā grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijā ir skaidri vērstas uz pastāvošu un nevis tikko radītu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu. Otrkārt, kritērijs par finansiālā atbalsta ierobežošanu līdz minimumam pastāvēja jau 1994. gada vadlīnijās par pārstrukturēšanu (13) un nav izpildīts šajā lietā.

(77)

Sekojoši finansiālais atbalsts nebūtu saderīgs, piemērojot 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

(78)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica domu, ka apspriežamie pasākumi varētu tikt uzskatīti par tādiem, kas nozīmē reģionālo atbalstu investīcijās.

(79)

Nosacījumi reģionālā atbalsta investīcijās saderībai ar kopējo tirgu ir izklāstīti Regulas par kuģubūvi 7. pantā. Pirmkārt, pasākumiem ir jāattiecas uz kādu Līguma 87. panta 3. paragrāfa a) vai c) punktā minētu reģionu. Otrkārt, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt minētās regulas noteiktos griestus. Treškārt, tiem ir jābūt pasākumiem, kas paredzēti tādu investīciju atbalstīšanai, kuru nolūks ir uzlabot vai modernizēt būvlaukumus ar mērķi paaugstināt pastāvošo iekārtu produktivitāti. Ceturtkārt, finansiālais atbalsts nedrīkst būt saistīts ar būvlaukuma finansiālu pārstrukturēšanu. Piektkārt, finansiālajam atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz tādu maksājumu atbalstam, kas ir atbilstīgi likumu prasībām Kopienas vadlīniju nozīmē, kas piemērojamas finansiālam atbalstam ar reģionālu galamērķi (14).

(80)

Havras reģions ir zona, kas var saņemt finansiālus atbalstus, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu. Saskaņā ar Regulu par kuģubūvi un pamatojoties uz Komisijas apstiprināto reģionālo finansiālo atbalstu karti, finansiālo atbalstu intensitāte šim reģionam nedrīkst pārsniegt 12,5 % neto (15).

(81)

Saskaņā ar Kopienas vadlīniju, kas piemērojamas finansiāliem atbalstiem ar reģionālu galamērķi, 4. punkta 5. apakšpunktu kā likumam atbilstoši finansiāla atbalsta maksājumi ir noteikts vienveidīgu maksājumu kopums, kas atbilst sekojošiem investīciju elementiem: laukums, ēkas un iekārtas. Saskaņā ar minēto vadlīniju 4. punkta 6. apakšpunktu likumam atbilstoši maksājumi var ietvert arī atsevišķus nemateriālu investīciju veidus.

(82)

SORENI iesniegtās kopējās izmaksas, kas tiek uzskatītas par pārstrukturēšanas izmaksām, ir parādītas 1. tabulā. Pēc tam, kad Komisija bija vēlreiz izvērtējusi šīs izmaksas, pārbaudot to likumīgo atbilstību reģionālo finansiālo atbalstu saņemšanai investīcijās, tā nonāca pie secinājuma, ka vienīgi 4. tabulā minētās izmaksas izpilda 81. preambulā aprakstītos kritērijus.

4. TABULA

Izdevumi, kas likumīgi atbilst reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās saņemšanai

(83)

Komisija pieļauj, ka šīs investīcijas palīdz SORENI uzņēmējdarbības plāna mērķu realizēšanai, kādi tie ir aprakstīti 14. preambulā, un tātad būvlaukuma uzlabošanai un modernizācijai ar mērķi paaugstināt produktivitāti. Cita starpā šīs investīcijas atbilst izdevumu vienveidīgam kopumam: investīcijas ēkās (4. tabulas 1. un 2. punkts) un investīcijas iekārtās (4. tabulas 3. līdz 8. punkts). 4. tabulas 9. un 10. punkts atbilst nemateriālām investīcijām (licenču un programmatūras iegādāšanās).

(84)

Komisija atzīmē, ka pārējie izdevumi, kas parādīti 1. tabulā, likumīgi neatbilst reģionālu finansiālu atbalstu saņemšanai investīcijās, jo tie ir tikai apsaimniekošanas vai apmācības izdevumi. Kas attiecas uz posteni Organizācija un datorizācija ([…] euro; skat. 1. tabulu), Komisija no Francijas iesniegtās informācijas nevar secināt, vai tie ir izdevumi, kas atbilst kritērijiem par likumīgu atbilstību reģionāliem finansiāliem atbalstiem investīcijās.

(85)

Secinot kopīgie izdevumi, kas likumīgi atbilst reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās saņemšanai, sastāda summu 1 550 000 euro (1 412 560 euro pašreizējā vērtībā, bāzes gads 2001., pašreizējās vērtības noteikšanas likme 6,33 %).

(86)

Maksimāli pieļaujamā finansiālā atbalsta intensitāte ir 12,5 % neto (kas šajā gadījumā atbilst 18,9 % bruto (16). Pieļaujamais finansiālais atbalsts sekojoši ir 266 691 euro.

(87)

Komisija nonāk pie secinājuma, ka finansiālais atbalsts par labu SORENI var tikt daļēji atļauts kā reģionāls finansiāls atbalsts investīcijās, nepārsniedzot 266 691 euro lielu summu.

(88)

Komisija atzīmēja, ka daži no izdevumiem, ko SORENI uzrāda savā uzņēmējdarbības plānā, attiecas uz apmācību. Finansiālais atbalsts tika piešķirts pēc tam, kad stājās spēkā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu finansiāliem atbalstiem apmācībā (17) (tālāk tekstā saukta “Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā”).

(89)

Komisija pieņēma Regulu par finansiāliem atbalstiem apmācībā ar tiesībām, ko tai deva Padomes 1998. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu atsevišķiem valsts horizontālu finansiālo atbalstu veidiem (18). Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā kā vēlāks likums groza Regulu par kuģubūvi, kura sevī neparedz iespēju piešķirt finansiālus atbalstus apmācībā par labu kuģubūvei. Regulas par finansiālo atbalstu apmācībā 1. pants paredz, ka tā tiek piemērota finansiāliem atbalstiem apmācībā, kas piešķirti visos sektoros, un sekojoši tā tiek piemērota arī kuģubūves sektoram.

(90)

Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā paredz, ka individuāli finansiāli atbalsti ir saderīgi ar kopējo tirgu, ja tie izpilda visus nosacījumus, ko šī regula paredz, proti, ja tie nepārsniedz maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti un ja tie sedz izmaksas, kas ir likumīgi atbilstošas, piemērojot 4. panta 7. paragrāfu.

(91)

Apmācības izmaksas, kas ir likumīgi atbilstošas finansiālo atbalstu apmācībā saņemšanai, ir apvienotas 5. tabulā un veido summu 700 000 euro. Tās izpilda nosacījumus, kas paredzēti Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 4. panta 7. paragrāfā.

5. TABULA

Izdevumi, kas likumīgi atbilst finansiālo atbalstu apmācībā saņemšanai

(92)

Saskaņā ar Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 4. pantu tādu mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā, kas atrodas reģionos, kuri var saņemt reģionālus finansiālus atbalstus, piemērojot Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % specifiskas apmācības projektiem. Patiesībā šajā gadījumā Francijas varasiestādes nav precizējušas, cik liela apmācības daļa var tikt uzskatīta par “vispārīgu” Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 2. panta e) punkta nozīmē.

(93)

Sekojoši kopējā summa par finansiāliem atbalstiem apmācībā sasniedz 280 000 euro;

(94)

Komisija nonāk pie secinājuma, ka no finansiālā atbalsta, kas piešķirts SORENI, 280 000 euro liela summa var tikt atļauta kā finansiāls atbalsts apmācībā.

(95)

Francija ir pieprasījusi Komisijai izvērtēt apspriežamo finanšu pasākumu saderību ar kopējo tirgu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, uzsverot, ka kuģubūves remontdarbu darbība ir būtiska Havras lieluma ostas labai funkcionēšanai.

(96)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka tādā mērā, cik SORENI piedāvātie remontdarbu pakalpojumi tiešām būtu būtiski ostas funkcionēšanai, šīm darbībām būtu pamatā jātiek nodrošinātām ar pašas ostas līdzekļiem bez nepieciešamības vērsties pēc finansiāliem atbalstiem pie valsts. Bez tam Komisija daļu finansiālā atbalsta atļauj kā reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās un šī iemesla dēļ ņem vērā reģionālās problēmas, kas atklājas.

(97)

Cita starpā Regula par kuģubūvi ietver specifisku un izsmeļošu noteikumu kopumu, kas piemērojami sektoram, šajā gadījumā kuģubūvei, kas attiecībā pret Līgumu atrodas pozīcijā lex specialis. Finansiālā atbalsta atļauja, tieši piemērojot Līgumu, izjauktu mērķus, kas izvirzīti, nosakot specifiskus un ierobežojošus noteikumus, kas piemērojami kādam sektoram.

(98)

Sekojoši Komisija nevar novērtēt apspriežamo finansiālo atbalstu, tieši pamatojoties uz Līgumu.

(99)

Komisija secina, ka Francija ir nelikumīgi īstenojusi finansiālo atbalstu par summu 4 570 000 euro, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. paragrāfu. Pamatojoties uz šī finansiālā atbalsta novērtējumu, Komisija secina, ka kā finansiāls atbalsts SORENI pārstrukturēšanā šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas neizpilda nosacījumus, kas paredzēti Regulā par kuģubūvi un vadlīnijās par pārstrukturēšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka finansiālais atbalsts ir daļēji saderīgs ar kopējo tirgu kā reģionāls finansiāls atbalsts investīcijās Regulas par kuģubūvi 7. panta nozīmē un kā finansiāls atbalsts apmācībā Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā nozīmē. Starpībai starp jau izmaksāto summu (3 520 997 euro) un saderīgo summu (266 691 euro + 280 000 euro = 546 691 euro) ir jātiek atgūtai (2 974 306 euro). Starpība starp piešķirto nesaderīgo summu (4 023 309 euro) un summu, kam ir jātiek atgūtai, (2 974 306 euro) nedrīkst tikt izmaksāta (1 049 003 euro),

a)

266 691 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā reģionāls atbalsts ieguldījumiem saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

b)

280 000 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā atbalsts apmācībai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

c)

4 023 309 euro nav saderīgi ar kopējo tirgu, no kuriem 1 049 003 euro vēl nav izmaksāti un 2 974 306 euro jau ir nodoti SORENI rīcībā.