—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru attiecībā uz romu atzīšanu par grupu, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība pret diskrimināciju,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2153 (2017) par romu un klejotāju integrācijas veicināšanu,

—

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (1),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (2) un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī (5),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2016. gada ziņojumu par pamattiesībām un FRA EU–MIDIS I un II pārskatu, kā arī citus pētījumus un ziņojumus par romiem,

—

ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Minority SafePack”, kas reģistrēta 2017. gada 3. aprīlī,

—

ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus no romu pilsoniskās sabiedrības, NVO un pētniecības iestādēm,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā antičigānisms (6) ir īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un kas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naida runa, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija (7);

B.

tā kā romu (8) pamata cilvēktiesības Eiropā joprojām ir ierobežotas;

C.

tā kā Komisijas ziņojumā par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu (COM(2018)0785) izklāstītajos konstatējumos uzsvērts, ka “programma ir ļoti svarīga, lai izstrādātu ES un valstu instrumentus un struktūras, kas paredzēti romu iekļaušanas veicināšanai, taču tās mērķis “pārtraukt romu atstumtību” nav sasniegts”;

D.

tā kā Komisijas veiktais novērtējums parāda, ka ar integrācijas stratēģijām dažādie mērķuzdevumi ir jārisina vienlaikus un visaptveroši, lielāku uzmanību pievēršot cīņai pret antičigānismu; tā kā līdztekus četriem romu integrācijas mērķiem (izglītība, mājoklis, nodarbinātība un veselība) būtu jāizvirza arī īpašs romu nediskriminācijas mērķis;

E.

tā kā romu integrācijas jomā gūtie vispārējie panākumi ir visai ierobežoti; tā kā uzlabojumi ir konstatēti tādās jomās kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana un agrīnā pirmsskolas izglītība, taču saasinājusies segregācija skolās; tā kā ir uzlabojies romu veselības stāvokļa pašnovērtējums, taču romi vēl aizvien nesaņem pilnu medicīniskās aprūpes segumu; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav uzlabojusies romu piekļuve nodarbinātībai, turklāt palielinājies to romu īpatsvars, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu; tā kā lielas bažas rada mājokļu trūkums un tikai nedaudz mazinājusies nabadzība; tā kā vēl aizvien nopietnas bažas rada antičigānisms un tā izpausmes, piemēram, naida noziegumi un naidīgi izteikumi gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā tika plānots, ka ES rīcība var dot būtisku pievienoto vērtību valstu rīcībpolitikām attiecībā uz romiem un to īstenošanā politiskā, pārvaldības un finanšu jomā;

F.

tā kā novērtējumā konstatētas nepilnības programmas sākotnējā izstrādē un īstenošanas laikā tās efektivitāte bijusi ierobežota;

G.

tā kā novērtējumā konstatēts, ka jānostiprina romu tiesības un līdzdalība, izmantojot mērķorientētus pasākumus; tā kā vissvarīgāk ir nostiprināt romu un NVO tiesības un palielināt to iespējas;

H.

tā kā novērtējums liecina, ka ES programmā pietiekama uzmanība nav pievērsta konkrētām romu grupām, ka ir jārisina multiplā un krusteniskā diskriminācija un ka stratēģijās jāiekļauj spēcīga dzimumu dimensija un uz bērniem orientēta pieeja;

I.

tā kā pašreizējā ES programmā trūkst skaidru mērķu un izmērāmu mērķuzdevumu; tā kā kvalitatīvās un kvantitatīvās uzraudzības procedūras ir nepietiekamas, savukārt konkrētām valstīm adresētie ieteikumi nav saistoši; tā kā pārāk maz tiek darīts, lai romi un viņu kopienas vairāk kā līdz šim iesaistītos šīs programmas un romiem paredzēto pasākumu, programmu un projektu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā novērtēšanā;

J.

tā kā lielākajā daļā standarta programmu romi nav iekļauti un tā kā mērķorientētās darbības, kuras finansē struktūrfondi, nav spējušas panākt ilgtspējīgas pozitīvas pārmaiņas to romu dzīvē, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā;

K.

tā kā dalībvalstīm nepārprotami ir pienākums veikt korektīvus pasākumus, lai novērstu tādu praksi, kas diskriminē romus;

L.

tā kā nolūkā uzlabot romu apstākļus un iespējas dzīvē izšķirīga nozīme ir uzticības veidošanai starp romiem un citām tautībām; tā kā uzticība ir būtiska visai sabiedrībai kopumā,

1.

2.

3.

4.