Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumu līdztiesības stratēģija”

(COM(2020) 152 final)

(2020/C 364/11)

Ziņotāja:	Giulia BARBUCCI
Līdzziņotāja:	Indrė VAREIKYTĖ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 22.4.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	18.2.2020.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	17.6.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.7.2020.
Plenārsesija Nr.	553
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	171/38/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK apzinās, ka Covid-19 pandēmija ietekmē dzimumu līdztiesību, un ir stingri uzsvērusi, ka sociālajai un ekonomiskajai nevienlīdzībai ir arī dzimumu dimensija. Jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā šis jautājums ir pilnībā jāņem vērā. Eiropas Komisijai dzimumu līdztiesības stratēģija būtu jāīsteno vienlaikus ar Covid-19 ietekmes mazināšanas pasākumiem, izmantojot īpaši pielāgotus un mērķtiecīgus politikas risinājumus.

1.2.

EESK iesaka visās plānošanas un pārvaldības struktūrās un sistēmās pieņemt dzimumu līdztiesības stratēģijas un aicina Komisiju stingri mudināt dalībvalstis pieņemt tādu pašu pieeju. Turklāt Komiteja atbalsta intersekcionālas pieejas dzimumu līdztiesībai pieņemšanu, arī lai novērstu dažādus diskriminācijas veidus.

1.3.

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka dzimumi ir līdzsvarotā veidā pārstāvēti konsultatīvajās un tehniskajās struktūrās, kas izveidotas, lai apspriestu ar Covid-19 saistītos politikas pasākumus ekonomikas atveseļošanai un sociālās un ekonomiskās atstumtības novēršanai.

1.4.

EESK arī aicina dalībvalstis nodrošināt, ka dzimumperspektīva tiek pilnībā integrēta pasākumos atlabšanai no Covid-19, lai mazinātu dzimumu ilgtermiņa nelīdztiesību, izmantojot stratēģisku un strukturālu pieeju, un veicinātu sieviešu līdzdalību visos darba tirgus līmeņos.

1.5.

EESK aicina gaidāmajā daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam iekļaut spēcīgāku apņemšanos dzimumu līdztiesības jomā. Šī pieeja ir jāintegrē arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Komisijas sešu prioritāšu 2019.–2024. gadam īstenošanā, kā arī Eiropas pusgada ieteikumos.

1.6.

EESK atbalsta Komisijas sagatavoto dzimumu līdztiesības stratēģiju un aicina Komisiju izveidot koordinācijas mehānismu, iesaistot visas dalībvalstis, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO).

1.7.

EESK aicina dalībvalstis pieņemt īpašus pasākumus, lai uzlabotu norādījumus izglītības un karjeras jomā kā līdzekli izpratnes stiprināšanai par dzimumu līdztiesības jautājumiem, un sniegt pienācīgus resursus un rīkus, veidojot pieeju, kurā vairāk tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un kuras rezultātā mazinās dzimumu segregācija izglītībā un nodarbinātībā.

1.8.

EESK aicina Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī rīkoties, lai novērstu digitālo plaisu starp dzimumiem un lai dzimumu aspektu pilnībā integrētu digitālajā programmā un mākslīgā intelekta programmā, nosakot īpašu programmu kopā ar pārraudzības mehānismu, kurā ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un ko atbalsta rādītāji un pēc dzimuma sadalītu datu vākšana.

1.9.

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām ir viens no galvenajiem dzimumu nelīdztiesības un diskriminācijas veidiem, kā to vēl vairāk ir akcentējusi Covid-19 krīze. EESK aicina Komisiju steidzami turpināt darbu pie priekšlikuma ieviest saistošus pasākumus attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību un ir gatava uzņemties iniciatīvu veicināt tādas stratēģijas izstrādi, kas būtu orientēta uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ar mērķi nodrošināt vienādu atalgojumu.

1.10.

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt efektīvu pieeju, lai novērstu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un lai viņām nodrošinātu aizsardzību. EESK iesaka īstenot attiecīgus pasākumus, lai atbalstītu un pieņemtu starptautiskas un Eiropas iniciatīvas, kuru mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm. EESK var strādāt ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu šādu iniciatīvu ātru īstenošanu.

1.11.

EESK ir būtiska loma izpratnes vairošanā, starp sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vācot un izplatot labas prakses piemērus attiecībā uz rīkiem un organizatorisko infrastruktūru, lai novērstu seksuālu uzmākšanos mājās un darbā un sniegtu pret to aizsardzību.

1.12.

EESK iesaka piemērot sistemātisku pieeju aprūpes politikai, kas ietver vairākas citas politikas jomas (darba samaksas pārredzamību, sabiedriskos pakalpojumus, infrastruktūru, nodokļus, transportu, digitālo programmu, mākslīgā intelekta programmu un ES fondus). ES dalībvalstīm būtu arī turpmāk jācenšas palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu piedāvājums, pieejamība un kvalitāte.

1.13.

EESK aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus palielināt sieviešu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū un tādējādi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kā arī atbalstīt jebkuras citas neaizsargātas sieviešu grupas (tostarp romu un migrantu sievietes).

1.14.

Vienlīdzīgas līdzdalības iespējas ir būtisks pārstāvības demokrātijas aspekts visos līmeņos – Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. EESK atbalsta vienlīdzīgu līdzdalību un dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā, kā arī politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, tostarp sociālā un pilsoniskā dialoga struktūrās. Lai risinātu jautājumu par sieviešu nepietiekamo pārstāvību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrās, ir nepieciešamas pozitīvas darbības, kuru pamatā ir likumdošanas, ar budžetu saistīti, brīvprātīgi, organizatoriski un ar kultūru saistīti pasākumi.

1.15.

EESK vēlreiz aicina Padomi turpināt diskusiju saistībā ar direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdēs.

1.16.

EESK mudina plašsaziņas līdzekļu un reklāmas nozari atbalstīt centienus panākt sieviešu līdzsvarotāku līdzdalību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos un palīdzēt izskaust dzimumu stereotipus plašsaziņas līdzekļu saturā, pieņemot rīcības kodeksus un mehānismus, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanas struktūrās.

1.17.

Lai pievērstu uzmanību dzimumu līdztiesības problēmai, EESK aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) dzimumu līdztiesības indeksā aplūkot arī dzimumu līdztiesības aspektu plašsaziņas līdzekļos.

2.   Ievads

2.1.

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai viena no galvenajām Eiropas Savienības vērtībām (1), bet arī saistošs uzdevums rīkoties (2). Komisija ir padarījusi sieviešu un vīriešu līdztiesību par vienu no vadošajiem principiem, kā arī par vienu no savu pilnvaru mērķiem, taču fakti (3), (4), (5) liecina, ka progress dzimumu līdztiesības nodrošināšanā Eiropas Savienībā ir ļoti lēns. Šis EESK atzinums ir izstrādāts, reaģējot uz dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada martā pirms Covid-19 pandēmijas izplatīšanās. EESK apzinās, ka Covid-19 pandēmija ietekmē dzimumu līdztiesību, un dzimumu līdztiesības stratēģijā šis aspekts ir jāņem vērā. Ir svarīgi uzsvērt, ka šī ārkārtas situācija palielina dzimumu nevienlīdzību, kas pastāvēja jau pirms krīzes. Sievietes arvien vairāk ir pakļautas vardarbības, nabadzības, dažādu veidu diskriminācijas un ekonomiskās atkarības riskam, un EESK iesaka Komisijai nekavējoties rīkoties, lai, izmantojot īpaši pielāgotus un mērķorientētus politikas risinājumus, īstenotu dzimumu līdztiesības stratēģiju un vienlaikus risinātu jautājumu par Covid-19 krīzes ietekmi uz sievietēm un meitenēm. Stratēģijā ir minētas vairākas turpmāk aplūkotas darbības jomas.

2.1.1.

Viens no smagākajiem dzimuma diskriminācijas veidiem ir vardarbība pret sievietēm.

2.1.2.

Komisija aicina veikt sistemātisku analīzi, īstenot stingrākus pasākumus, lai izskaustu stereotipus un ar dzimumu saistītu vardarbību, uzmākšanos, iebiedēšanu un mobingu, un ieviest pasākumus, ar kuriem aizsargā cietušos un sauc vainīgos pie atbildības. Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies vardarbība ģimenē, un mājās sievietes ir vairāk pakļautas vardarbībai no partneru puses.

2.1.3.

Sieviešu nodarbinātība. Pierādījumi liecina, ka dzimumu atšķirības ekonomikā un pastāvīgā nelīdzsvarotība aprūpes pienākumu ziņā ievērojami ierobežo sieviešu sociālo un ekonomisko līdzdalību, kā arī piekļuvi taisnīgam atalgojumam, ienākumiem un pensijai. Ekonomiskās atstumtības risku rada arī pastāvīgie stereotipi, kā arī intersekcionāli diskriminācijas veidi. Prasmju neatbilstība darba tirgū ir sekas, ko radījuši vairāki strukturālie faktori, kas lielā mērā ir saistīti ar dzimumu. Šie faktori ne tikai ierobežo ekonomikas politikas ietekmi, bet arī neļauj mūsu sabiedrībai un ekonomikai izmantot sieviešu prasmes un talantus.

2.1.4.

Ļoti svarīgs mērķis un pastāvīga problēma ir līdzsvarota dzimumu līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Lai risinātu dažādās ekonomikas un sociālās problēmas, ir jāpalielina sieviešu pārstāvība vadošos amatos. Lai īstermiņā novērstu dzimumu atšķirības, viena iespēja ir likumdošanas pasākumi.

2.1.5.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir stratēģija, kā sasniegt dzimumu līdztiesību, integrējot dzimumu līdztiesības aspektu visos politikas veidošanas posmos. Lai varētu integrēt dzimumu līdztiesības nostādni un atbalstīt tās iekļaušanu politikas darba kārtībā, visās ES dalībvalstīs ir paredzēta īpaša dzimumu līdztiesības infrastruktūra (6). Vajadzētu vairāk parūpēties, lai šādiem institucionāliem mehānismiem būtu spēcīgāks politiskais atbalsts un lai būtu iespējams prasmīgāk lietot attiecīgos instrumentus (uz pierādījumiem balstītu analīzi, sistemātisku pa dzimumiem sadalītu datu vākšanu, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā (7), dzimumu līdztiesības principa ievērošanu uzraudzībā un novērtēšanā).

2.1.6.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi 2021.–2027. gadam sniedz iespēju atbalstīt dzimumu līdztiesību. EESK ir pieņēmusi atzinumu (8), kurā tā aicina Parlamentu un Padomi ieviest jaunus un atbilstīgus rādītājus, lai labāk uzraudzītu ES finansiālo ieguldījumu dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanā. Mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū (jo īpaši to sieviešu, kas pieder pie neaizsargātām grupām (9), piemēram, sieviešu ar invaliditāti (10) un sieviešu, kuras pakļautas vairākiem diskriminācijas veidiem) un uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumus, bērnu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus un infrastruktūru. Covid-19 krīzes ietekmē īpaši aktuāla ir kļuvusi nepieciešamība finansēt pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, ieguldīt kvalitatīvos un pieejamos publiskajos aprūpes pakalpojumos un saglabāt nodarbinātības līmeni, kā arī atbalstu ienākumiem.

2.1.7.

EESK arī uzskata, ka ES finansējums būtu jāpiešķir, vairāk ievērojot dzimumu līdztiesības aspektu, ka dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt atsevišķam mērķim, nevis tas jāapvieno ar diskriminācijas novēršanas mērķiem, un ka dzimumu līdztiesības aspekts būtu labāk jāiekļauj visos citos konkrētajos mērķos, izmantojot daudznozaru un starpnozaru pieeju.

3.   Vispārīgas piezīmes par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam un īstenošanas priekšlikumi

3.1.

EESK atbalsta Komisijas pieeju pastiprināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu kā stratēģiju dzimumu līdztiesības panākšanai un prasa ņemt vērā arī Covid-19 pandēmijas īpašo ietekmi uz sievietēm. Divējādā pieeja – pozitīvas darbības un dzimumu perspektīvas integrēšana – ir pilnībā jāatspoguļo finanšu plānošanas mehānismu pārvaldībā. Šī pieeja ir jāintegrē arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā un Komisijas sešās prioritātēs 2019.–2024. gadam (11), kā arī Eiropas pusgada ieteikumos.

3.2.

Pašreizējā ES līmeņa institucionālā infrastruktūra dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (Tiesiskuma un patērētāju ĢD, EIGE, Eiropas Parlaments un ES iestādes, kā arī padomdevējas struktūras (12) un Līdztiesības jautājumu darba grupa (13), kuras darba pamatā ir Eurofound un Eurostat sniegtie dati) būtu labāk jāintegrē ES politikas pārvaldības procesā. Papildus konkrētajiem dzimumu līdztiesības aspektiem šai institucionālajai infrastruktūrai vajadzētu būt neatņemamai politikas mehānisma daļai attiecībā uz pašreizējiem galvenajiem darba kārtības jautājumiem (digitālo programmu, Prasmju programmu, ES zaļo kursu, Eiropas jaunatnes mērķiem (14) un citiem).

3.3.

EESK piekrīt idejai, ka dzimumu līdztiesības jomā ir vajadzīga daudzdisciplināra un starpnozaru pieeja, kas aptver dažādas jomas un ir vērsta uz sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kuri izraisa dzimumu nevienlīdzību, turklāt ir jāveicina ieguldījumi faktoros, kas sekmē dzimumu līdztiesību. EESK aicina īstenot stratēģisku pieeju (15), uzraugot dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu visos tematiskajos mērķos, kas noteikti jaunajā finanšu shēmas regulējumā no 2021. līdz 2027. gadam.

3.4.

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 vīrusa dēļ ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā jau ir palēninājusies. Īstenojot stratēģiju, ir svarīgi pilnībā izvērtēt un ņemt vērā makroekonomikas politikas ietekmi uz dzimumu līdztiesību, lai nepieļautu pašreizējās dzimumu nevienlīdzības palielināšanos (16).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju pievērsties pašreizējam koordinācijas mehānismam dzimumu līdztiesības jomā, lai uzraudzītu stratēģijas īstenošanu un ziņotu par sasniegumiem virzībā uz dzimumu līdztiesību. Izmantojot šo koordinācijas mehānismu, ar dzimumu saistītus apsvērumus varētu ņemt vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un Eiropas pusgada ieteikumos.

4.2.

EESK jau ir aicinājusi Eiropas Komisiju ieteikt ES valstīm, ka tās varētu noteikt savus mērķus un rādītājus tā, lai, izmantojot gada rezultātu pārskatu, uzraudzītu situāciju.

4.3.   Ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušana

4.3.1.

Gan mājās, gan darba vidē sievietes joprojām ir tās, kas biežāk ziņo par antisociālu uzvedību un vardarbību (17). EESK var uzņemties nozīmīgu lomu iniciatīvās, kuru mērķis ir paplašināt zināšanas šajā jomā, lai novērstu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm. Sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var atbalstīt vardarbības pret sievietēm novēršanu un tādas kultūras veicināšanu, kurā ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, vairojot izpratni, kā arī apkopojot un izplatot paraugprakses piemērus.

4.3.2.

Sociālo partneru 2007. gada Eiropas pamatnolīgums par uzmākšanos un vardarbību darbā ir instruments, kas dod iespēju nodrošināt, ka darbavietā nepastāv uzmākšanās un vardarbība, un tas jāpiemēro visā Eiropā un jebkurā darbavietā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

4.3.3.

Ir jāatbalsta un jāpieņem starptautiskās un Eiropas iniciatīvas vardarbības izskaušanai pret sievietēm. EESK var sniegt stingru atbalstu, palīdzot īstenot SDO Konvenciju par vardarbību un seksuālu uzmākšanos darbavietā. Visām valdībām starptautiskā un Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Savienībai būtu jāratificē un jāpilda SDO 2019. gada Konvencija Nr. 190 par vardarbību un uzmākšanos. EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas iniciatīvu 2021. gadā ierosināt pasākumus Stambulas konvencijas mērķu sasniegšanai.

4.3.4.

Viens no šķēršļiem sieviešu darbībai tiešsaistē un sociālajos tīklos ir iebiedēšana tiešsaistē (18). EESK ir aicinājusi Eiropas Komisiju stiprināt līdzšinējo darba grupu “Sievietes digitālajā jomā” un turpināt darbu saistībā ar iniciatīvu Digital4her (19). Eiropas Komisijai šie brīvprātīgie pasākumi jāsaskaņo ar tiesisko regulējumu, kura mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm.

4.3.5.

EESK ir vairākkārt aicinājusi Komisiju atjaunināt Ieteikumu par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, par ko EK vienojusies ar starptautiskiem IT uzņēmumiem, nelikumīgu naidīgu izteikumu definīcijai pievienojot uzmākšanos tiešsaistē un sieviešu aizskaršanu (20).

4.3.6.

Komiteja ierosina izveidot ES līmeņa ārkārtas juridisko fondu, no kura varētu sniegt atbalstu tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras apstrīd tiesā tādus tiesību aktus, kas pārkāpj sieviešu tiesības (21).

4.4.   Dzimumu nelīdztiesības izskaušana

4.4.1.

Izglītība. Joprojām pastāv dzimumu nelīdztiesība izglītībā; tas izraisa gan dzimumu segregāciju darba tirgū, nodarbinātībā un ienākumu līmenī, gan arī prasmju neatbilstību (22) (23). Nākot klajā ar īpašiem pasākumiem, būtu jāpievēršas izglītības ievirzes un konsultāciju sistēmai (24). Izglītībai ir svarīga nozīme stereotipu un aizspriedumu izskaušanā jau no pamatskolas.

4.4.2.

Digitālajām un mākslīgā intelekta tehnoloģijām un prasmēm jābūt pieejamām ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociālekonomiskās izcelsmes. Ir svarīgi palielināt sieviešu un meiteņu skaitu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT nozarēs, novērst digitālo plaisu, kuras dēļ sieviešu skaits šajās nozarēs ir neliels, un vairāk nākt klajā ar dažādiem sieviešu digitālo lomu modeļiem, lai pārvarētu stereotipus, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās Covid-19 ārkārtas situācijas ietekmi.

4.4.3.

Veicinot sieviešu un meiteņu nodarbinātību darbvietās, kas saistītas ar IKT sistēmu izstrādi, var palīdzēt mazināt dzimumu aizspriedumu atspoguļojumu konkrētā tehnoloģijā. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt vispārēju piekļuvi prasmju pilnveidei STEM, IKT un mākslīgā intelekta jomā, kā arī darba aizsardzību sievietēm, kurām draud darba zaudēšana zema IKT prasmju līmeņa dēļ.

4.4.4.

Īpaša uzmanība un pasākumi būtu jāveltī arī dzimumu aspektam finanšu izglītībā.

4.4.5.

Nodarbinātība. Dzimumu atšķirības nodarbinātībā ir radījušas ilgtermiņa atšķirības ienākumos, kredītu, darba samaksas un pensiju pieejamībā, kā arī saasina nabadzības, sociālās atstumtības un bezpajumtniecības risku. Eiropas Savienība ir izstrādājusi tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā, tomēr vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības joprojām ir viens no galvenajiem plaši izplatītajiem dzimumu nevienlīdzības un diskriminācijas veidiem.

4.4.6.

Šajā ziņā vadoša loma varētu būt darba koplīgumiem. Ar jebkuru pasākumu būtu jācenšas novērst dzimumu atšķirības, lai uzlabotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, paaugstinātu darba kvalitāti un palielinātu darba tirgus stabilitāti

4.4.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par saistošu pasākumu paredzēšanu attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību; tie ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, un tie var būtiski palīdzēt veicināt stratēģiju dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ar mērķi nodrošināt vienādu atalgojumu. Veselības un sociālās aprūpes nozarē 104 valstīs sieviešu ir 70 % no visiem darba ņēmējiem (PVO dati), bet pakalpojumu nozarē visā pasaulē – 58,6 % no darba ņēmējiem (SDO dati); ņemot vērā šo īpatsvaru, pandēmijas apstākļos ir apdraudēta viņu veselība. Sieviešu segregācija – viņu pārsvars zemu atalgotās nozarēs un nestabilās darbvietās – viņas īpaši pakļauj riskam zaudēt darbvietu un saskarties ar veselības problēmām.

4.4.8.

Kā pārliecinājāmies arī Covid-19 krīzes laikā, aprūpes, uzkopšanas, tirdzniecības un veselības aprūpes nozarē strādājošie un viņu veiktais darbs sniedz lielu labumu sabiedrībai un ekonomikai. Šīs darbvietas un nozares, kurās tradicionāli nodarbinātas daudzas sievietes, bieži vien ir nepietiekami atalgotas, nepietiekami novērtētas un tām raksturīgi nestabili darba apstākļi. Tādēļ ir būtiski, ka sabiedrība šo profesiju veikumu novērtē augstāk un nosaka tam atbilstošu ekonomisku vērtību, tādā veidā mazinot atalgojuma un citas ar dzimumu saistītas atšķirības un palielinot šo profesiju sociālo un ekonomisko vērtību.

4.4.9.

Lielāki ieguldījumi publiskā sektora digitalizācijā ļauj sievietēm un vīriešiem vairāk un labāk iesaistīties darba tirgū un var palīdzēt tiem, kuriem ir aprūpes pienākumi vai ir vajadzīga palīdzība, lai pārvarētu šķēršļus, kas saistīti ar birokrātiju un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem (25).

4.4.10.

Sievietes uzņēmējas Eiropas Savienībā joprojām veido tikai nelielu daļu no kopējā uzņēmēju skaita. Atvieglojot investīciju kapitāla pieejamību uzņēmējām un veicinot dzimumu līdzsvaru finanšu iestāžu amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, tostarp par investīcijām (26), var atbalstīt gan sieviešu uzņēmējdarbību, gan dzimumu līdztiesību.

4.4.11.

Aprūpe un darba un privātās dzīves līdzsvars. Sievietes joprojām veic lielāko daļu neapmaksāta darba – tas attiecas gan uz bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, gan darbiem mājsaimniecībā (27). Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumi, ko nodrošina tiesību akti vai darba koplīgumi, var palīdzēt labāk saskaņot vajadzības gan sievietēm un vīriešiem, gan tiem darba ņēmējiem, kuri darbojas arī kā aprūpētāji. Pandēmija ir palielinājusi neapmaksāta aprūpes darba slogu, it īpaši laikā, kad karantīnas dēļ skolas, bērnudārzi un darba vietas ir slēgti.

4.4.12.

EESK aicina īstenot direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru, īpaši attiecībā uz apmaksātu atvaļinājumu, lai nodrošinātu, ka gan sievietes, gan vīrieši var izmantot savas tiesības uz aprūpes veikšanu. Turklāt EESK mudina dalībvalstis veikt papildu centienus, lai sasniegtu pašreizējo un vēl neīstenoto mērķi nodrošināt, ka 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem saņem formālo aprūpi, un pievienotu mērķrādītāju aprūpei pēc skolas, lai vecāki, kuri to vēlas, varētu strādāt pilna laika darbu. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka mērķi tiek sasniegti pilnībā.

4.4.13.

EESK aicina dalībvalstis izmantot ES fondus, lai palielinātu pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras piedāvājumu, pieejamību cenas ziņā un kvalitāti.

4.4.14.

Ir arī jāpalielina sieviešu ar invaliditāti līdzdalība darba tirgū, īstenojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

4.4.15.

Izstrādājot saskaņošanas un darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas pasākumus, sabiedrības novecošanas apstākļos lielāka uzmanība būtu jāpievērš vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei.

4.4.16.

Aprūpes politikai ir vajadzīga sistemātiska pieeja, kas ietver vairākas citas politikas dimensijas (infrastruktūru, nodokļus, transportu, digitalizācijas programmu, veselību un prasmes, mākslīgo intelektu un ES fondus) un kurā vadoša loma var būt sociālajam dialogam, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

4.5.   Dzimumu līdztiesības nodrošināšana lēmumu pieņemšanā

4.5.1.

Vienlīdzīgas līdzdalības iespējas ir būtisks pārstāvības demokrātijas aspekts visos līmeņos – Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. EESK atbalsta vienlīdzīgu līdzdalību un dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā, kā arī politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, tostarp sociālā un pilsoniskā dialoga struktūrās. Lai risinātu jautājumu par sieviešu nepietiekamo pārstāvību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrās, ir nepieciešamas pozitīvas darbības, kuru pamatā ir likumdošanas, ar budžetu saistīti, brīvprātīgi, organizatoriski un ar kultūru saistīti pasākumi.

4.5.2.

Dzimumu atšķirības darba tirgū rada arī dzimumu nelīdzsvarotību lēmumu pieņemšanā. Eiropas Savienībā vīriešu skaits vadošos amatos ir divreiz lielāks nekā sieviešu skaits. Gandrīz visās ekonomikas nozarēs sieviešu-vadītāju skaits ir nepietiekams. Dzimumu ziņā vislīdzsvarotākā pārvaldība ir publiskajā sektorā (28).

4.5.3.

Tiesību akti var palīdzēt, bet ir maz ticams, ka tie vieni paši ietekmēs kultūru un organizatoriskos mehānismus. Dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē var sasniegt arī, pieņemot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt pozitīvus apstākļus un labāku izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai palielinātu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

4.5.4.

EESK aicina Padomi turpināt diskusiju saistībā ar direktīvu par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdēs (29). Komiteja aicina arī uzņēmumus uzņemties iniciatīvu un ievērojami palielināt sieviešu līdzdalību augstākajos lēmumu pieņemšanas amatos.

4.5.5.

Komiteja ir ieteikusi (30) meklēt efektīvas stratēģijas un instrumentus (piemēram, juridiskus, budžeta un brīvprātīgus pasākumus, dzimumu kvotas), lai panāktu dzimumu līdzsvaru ievēlētos un ieceltos amatos nozīmīgās politiskajās struktūrās, un ierosina Komisijai arī turpmāk atbalstīt dalībvalstu pasākumus šajā jomā. Komiteja atkārtoti aicina (31) Padomi pārskatīt pamatnostādnes par EESK locekļu iecelšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās norises Savienībā.

4.6.   Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana

4.6.1.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir labākā pieeja, kas dod iespēju dzimumu līdztiesības aspektu iekļaut visu dalībnieku darbībā un visos līmeņos, taču šīs pieejas darbība un īstenošanas veids ir jāuzlabo.

4.6.2.

EESK aicina stingrāk apņemties veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Efektīvi jāīsteno un jānovērtē dzimumu līdztiesības veicināšanas nosacījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu programmu, projektu un fondu atbilstību un saskaņotību.

4.6.3.

EESK atbalsta Komisijas sagatavoto dzimumu līdztiesības stratēģiju un aicina Komisiju pievērsties pašreizējiem koordinācijas mehānismiem (Padomdevējai komitejai vienlīdzīgu iespēju jautājumos, Augsta līmeņa grupai dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jautājumos un Līdztiesības jautājumu darba grupai), lai uzraudzītu, vai stratēģija tiek pareizi īstenota, ziņotu par sasniegumiem un veicinātu ES līmeņa apmaiņu ar pieejām un pieredzi.

4.7.   Dzimumi plašsaziņas līdzekļos

4.7.1.

Lai arī plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme sabiedrības attieksmes veidošanā, to ietekme uz dzimumu līdztiesību jau ilgstoši netiek pietiekami novērtēta. Plašsaziņas līdzekļu nozarei būtu jāuzņemas iniciatīva, lai nodrošinātu, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme uz dzimumu līdztiesības atspoguļošanu un veicināšanu sabiedrībā.

4.7.2.

Lai uzlabotu dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē, ir būtiski palielināt sieviešu līdzdalību vadošos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos (32) (33), pieņemt rīcības kodeksus, kā arī citus pasākumus (34) (35), kas padara seksismu un stereotipus nelikumīgus un atbalsta dzimumperspektīvas iekļaušanu plašsaziņas līdzekļu nozares un tajā pieejamā satura organizatoriskajā pārveidē.

4.7.3.

Ir svarīgi atzīt plašsaziņas līdzekļu saturā iekļauto dzimumu stereotipu ietekmi. EESK aicina nākamajā EIGE dzimumu līdztiesības indeksā iekļaut jaunu tematisko ievirzi – plašsaziņas līdzekļi un reklāma.

---

(1)  LES 2. pants.

(2)  LESD 8. pants: “Savienība savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.”

(3)  EIGE (2019). Dzimumu līdztiesības indekss 2019. gadā īsumā: joprojām tālu no finiša līnijas.

(4)  Eiropas Komisija (2019). Jauns redzējums par dzimumu līdztiesību.

(5)  Eurofound (2020). Dzimumu līdztiesība darbā.

(6)  EIGE (2019). Pekinas + 25 politikas pārskats: H joma – Institucionālie mehānismi sieviešu stāvokļa uzlabošanai: dalībvalstis samazina centienus.

(7)  https://eige.europa.eu/gender-mainstreaming/toolkits/gender-budgeting

(8)  OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp., 1.8. punkts.

(9)  OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp., 1.6. punkts.

(10)  EIGE (2017). Eiropas sociālo tiesību pīlārs kā iespēja dzimumu līdztiesībai Eiropas Savienībā, 6. lpp.

(11)  https://ec.europa.eu/info/priorities_lv

(12)  LESD 300. pants.

(13)  Komisija ir izveidojusi Līdztiesības jautājumu darba grupu, kuras sastāvā ir visu Komisijas dienestu un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji, lai papildus galvenajām darbībām, kas minētas dzimumu līdztiesības stratēģijā, nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta konkrētu integrēšanu operatīvā un tehniskā līmenī. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_20_357

(14)  https://youthforeurope.eu/european-youth-goals-2019-2027/

(15)  OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp.

(16)  Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.

(17)  Eurofound (2020), “Dzimumu līdztiesība darbā”, Eiropas apsekojuma par darba apstākļiem 2015. gada izdevums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(18)  EIGE (2017), “Dzimumu līdztiesība un jaunieši: digitalizācijas iespējas un riski” – galvenais ziņojums.

(19)  OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp.

(20)  Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.

(21)  Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.

(22)  Avots: Eurostat; Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušie: (kods:SDG_04_10); Pieaugušo līdzdalība apmācībā (kods: sdg_04_60); Augstākās izglītības iegūšana (kods: sdg_04_20).

(23)  Cedefop (2020), Eiropas prasmju indekss 2020.

(24)  Cedefop (2019), ziņojums “Ne tikai jaunas darbvietas: digitālā inovācija atbalsta karjeru”.

(25)  OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp., 1.12. punkts.

(26)  Eurofound (2019), Sieviešu uzņēmējdarbība: publiskais un privātais finansējums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(27)  EIGE (2017). Eiropas sociālo tiesību pīlārs kā iespēja dzimumu līdztiesībai Eiropas Savienībā, 8. lpp.

(28)  Eurofound (2018), Sievietes pārvaldībā: nav pietiekami pārstāvētas un ir pārslogotas?, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(29)  Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.

(30)  OV C 240, 16.7.2019., 1. lpp.

(31)  Skatīt 30. zemsvītras piezīmi.

(32)  Dzimumu līdztiesības indekss, EIGE (2019).

(33)  Ar dzimumiem saistītas statistikas datubāze, EIGE (2020).

(34)  https://eige.europa.eu/gender-mainstreaming/good-practices/denmark/kvinfo-expert-database

(35)  http://www.womeninnews.org/ckfinder/userfiles/files/Gender%20Balance%20Guidebook_FINAL_RGB%20(1).pdf