Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52019IE3060

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nodokļu uzlikšana sadarbīgajā ekonomikā – ziņošanas pienākumi” (atzinuma papildinājums)

OJ C 364, 28.10.2020, p. 62–66 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.10.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/62

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nodokļu uzlikšana sadarbīgajā ekonomikā – ziņošanas pienākumi”

(atzinuma papildinājums)

(2020/C 364/09)

Ziņotāja:

Ester VITALE

Biroja lēmums

18.6.2019.

Juridiskais pamats

Piemērošanas noteikumu (2010) 29. pants

 

Atzinuma papildinājums

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

24.6.2020.

Pieņemts plenārsesijā

16.7.2020.

Plenārsesija Nr.

553

Balsojuma rezultāts

(par / pret / atturas)

210/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Nodokļu uzlikšana un fiskālā politika ir jāpielāgo, ņemot vērā pastāvīgo sadarbīgās ekonomikas attīstību. Šajā nolūkā nebūtu jāveido jauni vai īpaši nodokļu režīmi, bet EESK uzskata, ka pareizāk būtu pašreizējos nodokļu tiesību aktus un modeļus pielāgot jaunajam ekonomiskajam kontekstam, saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem.

1.2.

 EESK prasa, lai nacionālajās fiskālajās sistēmās tiktu ņemta vērā sadarbīgā ekonomika un digitālās platformas un šajā jomā tiktu ievēroti principi, kas raksturo taisnīgu, tiešām konsekventu, paredzamu un neitrālu nodokļu sistēmu, vienlaikus nodrošinot sabiedrības interesi par to, lai visas ieinteresētās personas pildītu nodokļu saistības.

1.3.

 EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas digitalizācijai un operatīvo instrumentu un risinājumu izstrādei piemērojamā fiskālā politika ir jākoordinē starptautiskā līmenī. EESK tāpēc atzinīgi vērtē ciešo Komisijas, dalībvalstu un ESAO/G20 sadarbību un atzīst, ka uzsāktās sadarbības veidi jau ir nesuši dažus jūtamus rezultātus, un ir gaidāms, ka citi spēcīgāki rezultāti to ietekmēs nākotnē.

1.4.

 Ir svarīgi, lai starptautiskās, ES un valstu iestādes efektīvi un ātri risinātu jautājumus, kurus izvirza digitālā un sadarbīgā ekonomika, un izmantotu proaktīvu pieeju, nevis rīkotos tikai tad, kad radušās specifiskas problēmas.

1.5.

 Svarīgs jautājums, kas saistīts ar nodokļu sistēmām, kuras jāpiemēro sadarbīgajai ekonomikai, ir digitālo platformu pienākums vākt, ziņot nodokļu iestādēm un glabāt informāciju par veiktajiem darījumiem (ziņošanas pienākumi). Šiem pienākumiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu platformām.

1.6.

 Atbilstīgs informācijas sadalījums funkcionālā un samērīgā datu vākšanas un apmaiņas sistēmā faktiski varētu, no vienas puses, veicināt nodokļu iestāžu aktivitāti un, no otras puses, nodrošināt stabilu un paredzamu sistēmu uzņēmumiem un pozitīvi ietekmētu sadarbīgās ekonomikas nozari kopumā.

1.7.

 EESK vēlas, lai tiktu izstrādāts Eiropas standarts to datu un informācijas vākšanai par platformu lietotājiem, kas platformām būs jāpaziņo nodokļu iestādēm un laika gaitā jāglabā. Ziņošanas pienākumiem būtu jābūt skaidriem un saskaņotiem starp dažādām dalībvalstīm. Eiropas standarts varētu ierobežot dalībvalstu vienpusējos pasākumus, kas veido neefektīvu, neviendabīgu regulējumu un nenoteiktību par piemērošanu iekšējā tirgū.

1.8.

 Runājot par vispārējiem principiem, kas būtu jāievēro, veicot regulatīvus pasākumus ziņošanas jomā, EESK uzskata, ka ir svarīgi izvēlēties tādu pieeju, kas atbilstu samērīguma principam, kā noteikusi ES Tiesa savā judikatūrā, un attiecīgi panākt, lai, neradot pārmērīgu un nepamatotu apgrūtinājumu platformu un galalietotāju privātajām interesēm, tiktu sasniegts iecerētais regulatīvais mērķis – iegūt skaidru informāciju, kas derīga nodokļu iestāžu darbībai.

1.9.

 EESK uzskata, ka sadarbīgās ekonomikas nodokļu noteikumi, tostarp noteikumi par ziņošanas pienākumiem, katrā konkrētā gadījumā būtu jāpielāgo sadarbīgās ekonomikas dažādiem sektoriem un dažādām darbības jomām, kas bieži vien savā starpā atšķiras.

1.10.

 EESK uzskata, ka svarīgi ir izpētīt, vai drīzumā īstenojamo direktīvu par konkrētām prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz informācijas pieprasījumiem krāpšanas atklāšanai PVN jomā var izmantot arī saistībā ar ziņošanas pienākumiem tiešo nodokļu jomā.

1.11.

 Protams, informācijas apmaiņai starp privātpersonām un publiskajām iestādēm ir jānotiek, ievērojot ES tiesību aktus par privātumu un par personas datu apstrādi, nepieciešamības un proporcionalitātes principu un šauri interpretējot iespējamās atkāpes no vispārējiem principiem privātuma jomā nodokļu noteikumu izpildes nolūkā.

2.   Ievads un vispārīgie principi

2.1.

 Efektīvas nodokļu politikas izstrāde sadarbīgās ekonomikas nozarei ir izaicinājums gan ES un valstu iestādēm, gan šīs nozares dalībniekiem. Šajā sakarā ļoti svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem sadarbīgās ekonomikas dalībniekiem un starp šiem dalībniekiem un tradicionālajiem dalībniekiem, kas darbojas tajās pašās nozarēs.

2.2.

 EESK uzskata, ka sadarbīgā ekonomika pēdējos gados ir pastāvīgi un ievērojami attīstījusies un sniedz iespēju turpmākai Eiropas Savienības valstu attīstībai arī nākotnē, jo tā ļauj mobilizēt neizmantotos resursus un aktivizēt individuālu iedzīvotāju iniciatīvu. Tajā pašā laikā Komiteja atzīst, ka ir vajadzīgs regulējums, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju tiesību aizsardzību, nodokļu saistību izpildi un godīgu konkurenci.

2.3.

 Šajā atzinumā izmantotā jēdziena “sadarbīgā ekonomika” definīcija apzīmē uzņēmējdarbības modeļus, kuru darbību atvieglo sadarbības platformas, kas paver iespēju ierobežotu laiku izmantot preces vai pakalpojumus, kurus bieži piedāvā privātpersonas. Tāpēc un arī no metodoloģiskā viedokļa būtu svarīgi panākt vismaz minimālu vienprātību starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm par “sadarbīgās ekonomikas” jēdzienu, jo tas ļautu izvairīties no būtiskām atšķirībām starp dažādām iekšējā tirgū piemērotām definīcijām.

2.4.

 Sadarbīgā ekonomika ir sarežģīta ekonomikas parādība, kas tiesību aktos ir jāaplūko visaptveroši, jo tā skar dažādus sabiedrības aspektus un daudzus juridiskus veidojumus, kas tradicionāli saistīti ar atšķirīgiem un nesaistītiem jautājumiem. Piemēram, sadarbīgās ekonomikas pastāvīgā attīstība ietekmē patērētāju tiesību noteikumus, darba tiesības, sociālo aizsardzību, līgumtiesības, tiesības uz privātumu un sabiedrisko pakalpojumu tiesības.

2.5.

 EESK uzsver, ka valstu nodokļu sistēmās, tās efektīvi koordinējot ES līmenī, pienācīgi jāņem vērā jaunie darbības modeļi, kas saistīti ar sadarbīgo ekonomiku. Taisnīgas nodokļu sistēmas principi (t. i., saskaņotības, paredzamības un neitralitātes) šo jauno modeļu saistībā būtu jāievēro visiem iesaistītajiem dalībniekiem – publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem.

2.6.

 Tomēr tradicionālie nodokļu noteikumi netiek līdzi tehnoloģiju nepārtrauktajai attīstībai, un bieži vien rodas nobīde laikā starp ārkārtīgi straujo digitālās ekonomikas attīstības tempu un nodokļu noteikumu izstrādes tempu. Tādēļ būtu labi, ja tradicionālo noteikumu un principu pielāgošana atbilstoši pārmaiņām notiktu savlaicīgi un atbilstīgi un tiktu koordinēta ES likumdevēja un valstu dažādo likumdevēju darbība.

2.7.

 Īpaši svarīgi ir, lai starptautiskās, ES un valstu iestādes efektīvi un koordinēti risinātu jaunos jautājumus, kurus izvirza digitālā un sadarbīgā ekonomika, un izmantotu proaktīvu pieeju, nevis rīkotos tikai tad, kad radušās specifiskas problēmas.

2.8.

 EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas digitalizācijas kontekstā nodokļu politika un konkrētu instrumentu un risinājumu izstrāde būtu jākoordinē starptautiskā vai pat pasaules līmenī. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ciešo Komisijas, dalībvalstu un ESAO/G20 sadarbību un atzīst, ka šī sadarbība jau ir nesusi dažus konkrētus rezultātus, un ir gaidāms, ka citus pārliecinošākus rezultātus minētā sadarbība nesīs nākotnē.

3.   Ziņošanas pienākumi

3.1.

 Digitālo platformu pienākums vākt, ziņot nodokļu iestādēm un glabāt informāciju par veiktajiem darījumiem ir ļoti svarīgs ar sadarbīgās ekonomikas nodokļu sistēmām saistīts jautājums. Optimāls informācijas sadalījums funkcionālā un samērīgā datu vākšanas un apmaiņas sistēmā faktiski varētu, no vienas puses, veicināt nodokļu iestāžu darbību, jo tās ātri un vienkārši saņemtu datus, un, no otras puses, nodrošināt platformām un to lietotājiem paredzamu sistēmu. Ziņošanas pienākumiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu platformām un nozares dalībniekiem.

3.2.

 Transporta nozarē jau eksistē vairāki piemēri efektīvai sadarbībai starp platformām un nodokļu iestādēm. Piemērs tam ir Igaunija un noteikumi, kas tur pieņemti, lai atvieglotu nodokļu deklarāciju iesniegšanu tiem autovadītājiem, kuri iesaistījušies automobiļu koplietošanas platformās. Vēl viens inovatīva risinājuma piemērs (arī Igaunijā) ir iestādēm paziņojamo datu minimālā un proporcionālā apjoma noteikšana un iespēja platformu operatoriem izmantot īpašu bankas norēķinu kontu nodokļu saistību izpildei. Šāds norēķinu konts sekmē tiešas un ātras attiecības starp operatoriem, to bankām un nodokļu iestādēm. Taču jākonstatē, ka dažos reģionos tiešsaistes platformas nevēlas sadarboties ar finanšu iestādēm.

3.3.

 Šajā sakarā EESK vēlas, lai tiktu izstrādāts Eiropas standarts to datu un informācijas vākšanai par platformu lietotājiem, kas platformām būs jāpaziņo nodokļu iestādēm un laika gaitā jāglabā. Dalībvalstu vienpusējo pasākumu lielais skaits un nesaskaņotu sistēmu līdzāspastāvēšana iekšējā tirgū, kā tas daļēji jau notiek, vien apgrūtina darbību un mazina efektivitāti sadarbīgās ekonomikas nozarē kopumā.

3.4.

 Veidojot saskaņotu Eiropas ziņošanas modeli, būtu jābalstās uz līdzšinējā praksē gūto pieredzi un atsauksmēm par darbību. Vairākās dalībvalstīs tiek piemērotas dažādas ziņošanas sistēmas, kas atšķiras gan organizatoriski, gan vācamo un nosūtāmo datu daudzuma un veida ziņā. Dažās dalībvalstīs ziņošanas sistēmas ir ļoti smagnējas, un platformām ir jāiegulda ievērojama piepūle, savukārt citās dalībvalstīs sistēmas ir elastīgākas un mazāk ietekmē pastāvīgo darbību. Dažu dalībvalstu pieredze arī liecina par to, ka fakultatīvas un brīvprātīgas ziņošanas sistēmas, uz kurām neattiecas konkrētas likumā noteiktas prasības, nedarbojas efektīvi.

3.5.

 EESK uzskata, ka pašreizējā sadrumstalotība ilgākā termiņā nav ilgtspējīga, jo var radīt pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izrādīties neefektīva iekšējā tirgus dažādās jomās pastāvošo noteikumu neviendabības dēļ. Tāpēc saistībā ar ziņošanas jautājumu būtu jāatrod līdzsvarota un samērīga pieeja, kas nodrošinātu vienkāršotu un funkcionālu sistēmu. Ziņošanas pienākumu vienkāršošana faktiski varētu kļūt par konkrētu stimulu digitālajām platformām nodrošināt atbilstību.

3.6.

 Runājot par vispārējiem principiem, kas būtu jāievēro, veicot regulatīvus pasākumus sadarbīgās ekonomikas nodokļu jomā vispār un, konkrētāk, ziņošanas pienākumu jomā, EESK uzskata, ka svarīgi būtu izvēlēties tādu pieeju, kas atbilstu samērīguma principam, kā noteikusi ES Tiesa savā judikatūrā. Tādēļ vajadzēs panākt, lai tiktu sasniegts iecerētais regulatīvais mērķis, proti, vākt skaidru informāciju, kas derīga nodokļu iestāžu darbībai sabiedrības interesēs, neradot pārmērīgu apgrūtinājumu platformu privātajām interesēm un galalietotājiem.

3.7.

 Šādai pieejai būtu jānodrošina skaidri un paredzami noteikumi nozares dalībniekiem, lai tādējādi, no vienas puses, neradītu pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas (piemēram, nevajadzīgi un nesamērīgi pieprasot datus), un, no otras puses, nodrošinātu iespēju nodokļu iestādēm efektīvi vākt informāciju.

3.8.

 Turklāt samērīgā un pamatotā ziņošanas sistēmā būtu jānosaka, kādi dati no kvalitatīvā viedokļa ir absolūti nepieciešami un jāvāc nodokļu noteikumu izpildes nolūkā, vienlaikus neradot pārmērīgu pienākumu slogu platformām un to profesionālajiem lietotājiem vai galalietotājiem. Samērīgā pieejā būtu jānošķir arī profesionālie lietotāji, kas darbojas sadarbīgajā ekonomikā, un neprofesionālie lietotāji, un attiecīgi būtu jāpielāgo ziņošanas prasības katrai no šīm atšķirīgajām kategorijām.

3.9.

 Citi aspekti, kas būtu saskaņoti jāregulē ES līmenī: i) vispārējie nosacījumi, kas reglamentē par personas datu apstrādi atbildīgās personas apstrādes darbības likumību; ii) par apstrādi ieinteresētās personas; iii) subjekti un mērķi, kādiem personas dati var tikt izpausti; iv) apstrādes kārtības izstrāde; v) apstrādes mērķu ierobežošana; vi) glabāšanas termiņi.

3.10.

 Protams, informācijas apmaiņai starp privātpersonām un publiskajām iestādēm ir jānotiek, ievērojot ES tiesību aktus par privātumu un par personas datu apstrādi, nepieciešamības un proporcionalitātes principu un šauri interpretējot iespējamās atkāpes no vispārējiem principiem privātuma jomā nodokļu noteikumu izpildes nolūkā.

3.11.

 Šajā sakarā varētu būt lietderīgi uzlabot un veicināt arī informācijas apmaiņu starp dažādām valstu nodokļu iestādēm. To vajadzētu darīt ar mērķi strukturēt efektīvus sadarbības veidus un novērst krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saskaņot dažādu iestāžu darbības praksi.

3.12.

 Sadarbīgās ekonomikas nodokļu noteikumi, tostarp ziņošanas sistēmas, jebkurā gadījumā būtu jāpielāgo dažādiem sadarbīgās ekonomikas sektoriem, jo dažādajām šīs nozares darbībām bieži vien ir atšķirīgas un savdabīgas iezīmes, kurām nepieciešami specifiski un īpaši pielāgoti noteikumi.

3.13.

 EESK iesaka saskaņā ar fiskālās neitralitātes principu nodokļu jomā noteikti nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas sadarbīgās ekonomikas ietvaros, un attiecībā uz līdzīgām tradicionālām darbībām ar mērķi novērst darbības traucējumus tirgos, kuros vienlaikus sadzīvo gan tradicionālās, gan sadarbīgās ekonomikas izpausmes.

3.14.

 Visbeidzot, lai stimulētu sadarbīgās ekonomikas izaugsmi, lietderīgi būtu noteikt minimālās robežvērtības, zem kurām konkrētas darbības būtu jāuzskata par neprofesionālām vai ekonomiskā ziņā nenozīmīgām, un līdz ar to uz tām varētu attiecināt īpašus nodokļu atbrīvojumus. Tomēr svarīgi ir, lai šīs robežvērtības tiktu noteiktas pamatoti, vispirms veicot rūpīgu regulējuma ietekmes analīzi.

4.   PVN un sadarbīgā ekonomika

4.1.

 PVN uzlikšanas nolūkā svarīgi ir precīzi noteikt jēdzienu “nodokļa maksātājs” un izvērtēt, vai persona darbojas, veicot saimniecisko darbību. Turklāt joprojām ir pārāk sarežģīti noteikt, kāds nodokļu režīms būtu jāpiemēro sadarbīgajā ekonomikā veiktajiem darījumiem, kuros netiek maksāts skaidrā naudā, bet kuru gadījumā tomēr ir paredzēta kaut kāda atlīdzība vai ekvivalents, kas, piemēram, balstīts uz lietotāju personas datu izmantošanu un vērtības iegūšanu no šādiem datiem.

4.2.

 Precīzāk, lai varētu uzlikt PVN, ir jānošķir šādas trīs dažādas situācijas, kas saistītas ar pakalpojumu atlīdzināšanu, proti, i) situācijas, kad par sniegto pakalpojumu tiek saņemta noteikta naudas summa; ii) situācijas, kad atlīdzība nav naudas summa, bet cits pakalpojums vai nemonetāra atlīdzība; un iii) situācijas, kad pakalpojumi tiek sniegti bez maksas vai cita veida atlīdzības (1).

4.3.

 Saistībā ar konkrētiem gadījumiem, kas varētu atbilst iepriekšējā punktā minētajai ii) iespējai, EESK rosina rūpīgi apsvērt, vai uz sadarbības platformu darbību attiecas PVN maksāšanas pienākumi.

4.4.

 Tāpēc EESK uzskata par lietderīgu Eiropas Komisijas PVN ekspertu grupas veikto pirmo pētījumu VAT treatment of the sharing economy (“PVN režīms sadarbīgajā ekonomikā”) un uzskata, ka šajā virzienā iesāktais darbs ir vēl jāpadziļina.

4.5.

 Būtu arī labi, ja Eiropas Komisija un valstu nodokļu administrācijas veicinātu attiecīgus sadarbības pasākumus un savstarpēju koordināciju attiecībā uz PVN noteikumu piemērošanu sadarbīgās ekonomikas nozarei, gan ar mērķi izveidot saskaņotu darbības praksi, gan ar mērķi veikt tādas informācijas apmaiņu, kas būtu noderīga izpildes darbībām, kā arī krāpšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai.

4.6.

 EESK uzskata: svarīgi ir izpētīt, vai drīzumā īstenojamo direktīvu par konkrētām prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem krāpšanas atklāšanai PVN jomā var izmantot arī saistībā ar ziņošanas pienākumiem tiešo nodokļu jomā attiecībā gan uz maksājumiem ar kredītkarti internetā, gan uz maksājumiem, kas veikti, izmantojot tiešos bankas pārskaitījumus un citus ātras maksāšanas veidus.

Briselē, 2020. gada 16. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  PVN ekspertu grupas sanāksme – 2019. gada 1. aprīlis, taxud.c.1(2019)2026442 – EN, VAT Treatment of the sharing economy (PVN režīms sadarbīgajā ekonomikā), VEG 081.

Top