EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018IP0458

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2281(INI))

OJ C 363, 28.10.2020, p. 58–65 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.10.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 363/58


P8_TA(2018)0458

ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošana

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2281(INI))

(2020/C 363/08)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kas pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas (1), 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam (2), 2017. gada 4. jūlija normatīvo rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai (3) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu (4),

ņemot vērā 2017. gada novembrī parakstīto saprašanās memorandu, aizdevumu mehānisma nolīgumu un dotācijas nolīgumu 2017.–2018. gadam par makrofinansiālo palīdzību 100 miljonu EUR apmērā,

ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz Moldovas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanu 2017.–2019. gadā (NAPIAA),

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2018. gada 3. aprīļa kopīgo dienestu darba dokumentu par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu (SWD(2018)0094),

ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām jaunākā tika pieņemta 2017. gada 24. novembrī Briselē,

ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

ņemot vērā organizācijas Transparency International2015. gada 2. jūlija ziņojumu “The State of Corruption: Armenia, Azerbaijan, Georgia, Moldova and Ukraine” (Stāvoklis korupcijas jomā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina),

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta atzinumu par vēlēšanu reformu Moldovā,

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

ņemot vērā Ārlietu komitejas 2018. gada 3. un 4. aprīļa brauciena uz Moldovu iznākumu,

ņemot vērā ekspertu pētījumus, kas tika sagatavoti pēc Ārlietu komitejas pasūtījuma, tostarp 2017. gada 26. oktobrī publicēto pētījumu par vēlēšanu reformām trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā — un to ietekmi uz politiskajiem procesiem šajās valstīs (5), 2018. gada 28. jūnijā publicēto Eiropas Īstenošanas novērtējumu par asociācijas nolīgumiem starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu (6) un 2018. gada jūlijā publicēto salīdzinošo pētījumu par institucionālā satvara izstrādi attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā (7),

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0322/2018),

A.

tā kā Eiropas Savienības un Moldovas Republikas politiskās un ekonomiskās attiecības ir padziļinājusi Austrumu partnerība un jo īpaši 2014. gada 27. jūnijā parakstītais ES un Moldovas asociācijas nolīgums (AN), kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā, izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA);

B.

tā kā AN pamatā ir kopīgas vērtības, kas ietver “tādu demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kas proklamētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu”,

C.

tā kā, īstenojot šo nolīgumu un pamatojoties uz ES tiesību aktiem un praksi, Moldova ir apņēmusies īstenot vērienīgas valsts reformas daudzās jomās, kas veicina labu pārvaldību, ekonomikas attīstību un pastiprinātu sadarbību ar ES; tā kā, atbalstot šos centienus, ES ir apņēmusies sniegt ievērojamu finansiālu un budžeta palīdzību Moldovai, 2007. gadā piešķirot līdzekļus 1,14 miljardu EUR apmērā un finansējumu reģionālajām programmām;

D.

tā kā DCFTA Moldovas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nodrošina priviliģētu piekļuvi ES tirgum; tā kā pēc DCFTA ieviešanas ES un Moldovas tirdzniecības apjoms 2017. gadā palielinājās par 20 %, — līdz 4 miljardiem EUR; tā kā ES pašreiz ir Moldovas lielākā tirdzniecības partnere, kas veido vairāk nekā 55 % no kopējā tirdzniecības apjoma; tā kā ES ir arī lielākā ieguldītāja Moldovā; tā kā sākotnējie dati par 2018. gadu apstiprina šo pozitīvo tendenci; tā kā Moldovas preferenču izmantošanas līmenis 90 % apmērā norāda uz DCFTA sniegtajām priekšrocībām Moldovas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem; tā kā ir gūti panākumi tādās būtiskās jomās kā sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tehniskie tirdzniecības šķēršļi, muitas dienesti un publiskais iepirkums; tā kā saskaņā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas noteikumiem tika izveidotas vietējās konsultantu grupas, kuras līdz šim ir tikušās trīs reizes,

E.

tā kā apmaiņā pret reformām Moldovā tiesu sistēmas un drošības jomā, tostarp saistībā ar korupcijas apkarošanu, ES 2014. gadā arī vienojās par bezvīzu režīmu tiem, Moldovas iedzīvotājiem, kuri ceļo uz Šengenas zonu un kuriem ir biometriskā pase; tā kā pirmajos četros īstenošanas gados bezvīzu režīmu ir izmantojuši vairāk nekā 1,5 miljoni Moldovas iedzīvotāju;

F.

tā kā ES ir vairākkārt paudusi bažas par demokrātijas standartu pazemināšanu saskaņā ar Moldovas iestāžu nesen pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par 2018. gada jūnija Kišiņevas pašvaldību vēlēšanu atzīšanu par spēkā neesošām apšaubāmu iemeslu dēļ un nepārredzamā veidā, 2017. gada jūlija vēlēšanu reformu, kas pieņemta, neņemot vērā ODIHR un Venēcijas komisijas negatīvos ieteikumus, progresa trūkumu to personu vajāšanā, kas vainojamas 2014. gadā atklātajā banku krāpšanā 1 miljarda USD apmērā, un par cilvēktiesību pārkāpumu skaita palielināšanos, proti, attiecībā uz tiesnešu, žurnālistu un politisko oponentu neatkarību;

G.

tā kā šo notikumu dēļ ES 2017. gadā neizmaksāja pēdējās divas budžeta atbalsta programmā paredzētās iemaksas tiesu jomas reformām, jo Moldovas iestāžu apņēmība reformēt šo jomu nebija pietiekama, un 2018. gadā ES apturēja makrofinansiālās palīdzības pirmās daļas izmaksu, jo nebija izpildīti politikas nosacījumi, kas pievienoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija lēmumam, kurā noteikts, ka “makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tas, ka saņēmējvalstī tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana”;

H.

tā kā, ņemot vērā šos lēmumus, jaunākie notikumi izraisa vēl lielākas bažas, jo īpaši tā dēvētā fiskālo reformu pakete, kas pieņemta 2018. gada jūlijā, jo nodokļu amnestijas sistēma palielina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus, kā arī vēl vairāk palielina spiedienu uz opozīciju, tās mierīgajām demonstrācijām un mazajiem neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas cenšas saglabāt darbību, neraugoties uz jaunā audiovizuālo mediju pakalpojumu kodeksa pieņemšanu 2018. gada jūlijā;

I.

tā kā organizācija Transparency International 2017. gada korupcijas uztveres indeksā Moldovu kopā ar Azerbaidžānu un Mali ir ierindojusi 122. vietā no 180 valstīm; tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksā Moldovu ierindojusi 81. vietā no 180 valstīm, zemāk par 56. vietu 2014. gadā,

Vispārīgi principi un kopējas vērtības

1.

uzsver AN/DCFTA nozīmi un ņem vērā Moldovas līdz šim panākto progresu; tomēr uzstāj, ka AN/DCFTA pilnīgai īstenošanai, jo īpaši politikas reformu ziņā, ir jābūt galvenajai prioritātei, kas ļautu vēl vairāk padziļināt valsts attiecības ar ES, tā sniedzot labumu visiem Moldovas iedzīvotājiem, kā arī ļaujot izmantot papildu iespējas saskaņā ar Parlamenta atbalstīto politiku “Austrumu partnerība+” (EaP+);

2.

atzinīgi vērtē drosmīgos pozitīvo pārmaiņu veicinātājus Moldovā, jo īpaši tos, kas vada centienus, kuri būtu jāīsteno atbilstīgi ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aicinājumam reformēt banku nozari pēc 2014. gada banku krāpšanas gadījuma 1 miljarda USD apmērā (līdzvērtīgi 12 % no IKP); atzinīgi vērtē SVF pozitīvo novērtējumu 2018. gada jūlijā par SVF atbalstītās programmas īstenošanu; aicina Moldovas politiķus un tiesu varu kopumā pievienoties šiem centieniem, lai reformētu valsti un apkarotu korupciju saskaņā ar AN noteiktajām saistībām, jo politiskās gribas trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē īstenot ticamas reformas; aicina visus politiskos spēkus iesaistīties konstruktīvā dialogā valsts interesēs;

3.

pauž nopietnas bažas par regresu attiecībā uz demokrātiskajiem standartiem Moldovā, proti, vadošie politiskie līderi, kuri kalpo uzņēmējdarbības interesēm un kurus pasīvi atbalsta liela daļa politisko aprindu un tiesu varas pārstāvju, apdraud pamatvērtības, kurām Moldova saskaņā ar AN jo īpaši ir piekritusi, piemēram, demokrātiju, tostarp taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas, kurās tiek ņemta vērā iedzīvotāju griba, demokrātisku daudzpartiju sistēmu un tiesiskumu, tostarp tiesu varas neatkarību, tādējādi Moldovas Republiku padarot par valsti, kas pakļauta oligarhu interesēm un kurā politiskā vara koncentrēta nelielas personu grupas rokās, kura ietekmē parlamentu, valdību, politiskās partijas, valsts pārvaldi, policiju, tiesu sistēmu un plašsaziņas līdzekļus, un tāpēc tiesību aktu īstenošana ir ļoti neapmierinoša, bet iedzīvotāji maz gūst labumu; atkārtoti uzsver savu apņēmību koncentrēties uz saistību izpildi nolūkā ievērot kopējās vērtības, nevis nepārliecinošos t. s. ģeopolitiskos argumentus;

4.

pauž nožēlu par tīšajiem ar demokrātiskajiem standartiem saistīto politisko nosacījumu pārkāpumiem Moldovā, jo īpaši nesenās izmaiņas valsts vēlēšanu tiesību aktos, kur nav ņemti vērā daži ODIHR un Venēcijas komisijas kopīgajā atzinumā paustie galvenie ieteikumi, kā arī Dorin Chirtoacă atcelšana no Kišiņevas mēra amata un Andrei Năstase ievēlēšanas anulēšana, ir izraisījusi to, ka ES ir apturējusi makrofinansiālās palīdzības maksājumus un neizpildītos budžeta atbalsta maksājumus;

5.

atkārtoti uzsver savu nostāju — visi lēmumi par turpmākiem makrofinansiālās palīdzības maksājumiem būtu jāpieņem tikai pēc parlamenta vēlēšanām, kuras paredzēts rīkot 2019. gada februārī, un ar nosacījumu, ka tās noris saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un ka tās izvērtē specializētas starptautiskas iestādes, un maksājumi no visām budžeta atbalsta programmām būtu jāaptur, kamēr nav panākts būtisks progress demokrātisko standartu ievērošanā, tostarp tiesu sistēmas reforma un tiesvedība pret personām, kas vainojamas banku krāpšanā, atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūcijai; tajā pašā laikā aicina Komisiju un EĀDD turpināt pārdalīt līdzekļus, lai Moldovā atbalstītu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kā arī privāto sektoru un vietējās pašvaldības, cita starpā, īstenojot jaunus partnerības un attīstības projektus, vēlams, veicot koordinēšanu ar citu ES valstu atbalstu, un koordinēt centienus ar citām organizācijām, piemēram, SVF, lai nodrošinātu finansiālās palīdzības nosacījumu lielāku saskaņotību; ar piesardzību gaida rezultātu vēlēšanu tiesību aktu pārskatīšanai attiecībā uz iecelšanu amatā un imunitāti, ko veiks Moldovas parlamenta Juridiskā komiteja; aicina Eiropas Komisiju izstrādāt mehānismu, lai uzraudzītu reformas, cita starpā paredzot skaidrus kritērijus;

6.

atgādina AN 2. un 455. panta saturu, ar kuru saskaņā demokrātisko principu ievērošana ir būtisks AN elements, kura pārkāpšanas gadījumā var arī tikt apturētas ar šo nolīgumu saistītās tiesības; atgādina, ka nepieciešams liels darbs, lai arī turpmāk nodrošinātu atbilstību korupcijas novēršanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kritērijiem; prasa, lai visu turpmāko nolīgumu priekšnosacījums būtu tiesu sistēmas reformas, kā arī rūpīga izmeklēšana un to personu kriminālvajāšana, kas atbildīgas par krāpšanu 1 miljarda USD apmērā; turklāt atgādina par korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kritērijiem, kas ir saistīti ar vīzu režīma liberalizācijas politiku;

Nolīguma īstenošanai izveidotā iestāžu sistēma

7.

atzinīgi vērtē daudzu tiesību aktu pieņemšanu atbilstīgi saistībām, kuras Moldova uzņēmusies AN; tomēr uzsver, cik svarīgi ir ātri un pilnīgi īstenot šādus tiesību aktus, lai sasniegtu AN galveno mērķi — panākt reālus un ilgtspējīgus parasto Moldovas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabojumus;

8.

prasa aktīvāk iesaistīt parlamentu, premjerministru un ārlietu un Eiropas integrācijas ministru, lai nodrošinātu augsta līmeņa politisko uzraudzību un rūpīgu pārbaudi attiecībā uz AN īstenošanu, proti, turpinot racionalizēt attiecīgās parlamentārās un valdības struktūras un to uzlabotās administratīvās spējas, koordinējot un sinhronizējot nozaru ministriju plānus un nodrošinot to pilnīgu un efektīvu īstenošanu;

9.

atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentārās asamblejas izveidi un tās pirmo sanāksmi, kas notika Kijevā 2018. gada 8. un 9. jūnijā; mudina šo asambleju arī rūpīgi pārbaudīt asociācijas nolīgumu īstenošanu;

10.

mudina Moldovas iestādes veltīt lielākas pūles AN īstenošanai un tā darbību organizēšanai — jo īpaši, īstenojot tieši valsts rīcības plānu attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu (NAPIAA) — atbilstīgi konkrētām nozarēm un konkrētiem rezultātiem, kas jāsasniedz, nevis saskaņā ar AN pantiem, lai īpašas ekspertu grupas izstrādātu sīku prioritāšu noteikšanas un pasākumu secību, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu;

11.

aicina EĀDD un Komisiju, ņemot vērā demokrātijas standartu ieviešanā panākto progresu, izveidot īpašu ES atbalsta grupu Moldovai, lai nodrošinātu plašākas speciālās zināšanas, proti, attiecībā uz Moldovas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, un pēc nosacījumu izpildes koordinētu finanšu palīdzības sniegšanu Moldovai, lai atbalstītu AN īstenošanu;

12.

mudina EĀDD un Komisiju palielināt iekšējās spējas, lai pastiprinātu AN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši ievērojami palielinot atbilstīgus cilvēkresursus, kā arī lai panāktu kvalitatīvu progresa novērtējumu, proti, ieviešot pārbaudes procesus, kas nodrošina iespēju novērtēt faktiski sasniegtā atbilstību ES tiesību aktu kopumam, kā tas prasīts AN;

13.

atzinīgi vērtē paplašināto ministru līmeņa dialogu ar Moldovu, kā arī citiem asociētajiem partneriem par asociācijas reformām tirdzniecības un atbalsta jomā saistībā ar demokrātijas standartu ievērošanas progresu, šādu dialogu sākšanu citās AN paredzētajās jomās, tostarp politiskie jautājumi, tiesiskums, brīvība un drošība un nozaru sadarbība;

14.

atgādina un atbalsta Venēcijas komisijas atzinumu par Moldovas vēlēšanu reformu, saskaņā ar kuru vairākums (izņemot demokrātisko partiju un sociālistu partiju) neatbalstīja ierosinājumu mainīt parlamenta vēlēšanu sistēmu, ieviešot jauktu vēlēšanu sistēmu, tādējādi radot iespēju, ka uzņēmēju intereses varētu nevajadzīgi ietekmēt kandidātus; tādēļ atkārtoti pauž aicinājumu Moldovas iestādēm uzlabot vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu, ka nākamās vēlēšanas atspoguļo Moldovas iedzīvotāju, nevis dažu atsevišķu personu gribu; aicina arī Moldovas iestādes pilnībā īstenot ODIHR ieteikumus, proti, par partiju finansēšanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; atkārtoti apstiprina Parlamenta gatavību novērot nākamās parlamenta vēlēšanas Moldovā;

Politiskais dialogs, reformas un sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā

15.

pauž bažas par pēdējā brīža izmaiņām 2018. gada jūlijā pieņemtajā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kodeksā, kuras netika apspriestas ar pilsonisko sabiedrību; mudina Moldovas iestādes pilnībā īstenot kodeksu atbilstoši Eiropas standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā ir ieteikusi Eiropas Komisija un Venēcijas komisija; uzsver, ka šajā procesā un jaunā reklāmas likuma pieņemšanas procesā ir svarīgi patiesi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem; uzsver, ka ir jānovērš visi mēģinājumi apdraudēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo īpaši tie, kas varētu veicināt karteļu turpmāku veidošanos plašsaziņas līdzekļu tirgū un saistītajā reklāmas tirgū; mudina Moldovas iestādes jauno likumu par reklāmu pieņemt pēc reālas apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību; ar bažām norāda, ka pašreiz plašsaziņas līdzekļi ir ļoti monopolizēti un pakļauti valsts politiskajām un uzņēmēju grupām; prasa nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un sniegt īpašu palīdzību neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, lai ievērotu kodeksā noteiktās prasības attiecībā uz obligāto vietējo saturu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt plašsaziņas līdzekļu regulatīvās aģentūras patiesu neatkarību;

16.

atzinīgi vērtē centienus veikt reformas valsts pārvaldes un valsts finanšu pārvaldības jomā un mudina veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu pārredzamību;

17.

atzinīgi vērtē labo sadarbību KĀDP jautājumos un jo īpaši lielo atbilstību KĀDP deklarācijām un dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās, kā arī Moldovas sadarbību ar NATO; ņem vērā progresu, kas ir panākts, pieņemot jaunu valsts aizsardzības stratēģiju un rīcības plānu tās īstenošanai 2017.–2021. gadā, pēc tam, kad Moldovas prezidents atsauca valsts drošības stratēģiju; atzinīgi vērtē to, ka stājies spēkā ES un Moldovas nolīgums par klasificētas informācijas apmaiņu;

18.

izsaka atzinību Moldovas pārvaldes iestādēm par pakāpeniskajiem uzlabojumiem attiecībās ar Tiraspoli, jo īpaši īstenojot uzticības veicināšanas pasākumus, cita starpā Gura Bîcului-Bîcioc tilta atklāšanu un sešu papildu protokolu parakstīšanu, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīvi abās Dņestras upes pusēs; atkārtoti pauž ES stingro atbalstu Moldovas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un centieniem panākt Piedņestras jautājuma miermīlīgu risinājumu; bez nosacījumiem atbalsta EDSO, ES un citu ieinteresēto personu centienus un mudina iestādes jo īpaši sadarboties ar Piedņestras MVU, lai palielinātu šo iesaistes līmeni, un papildus censties veicināt cilvēktiesības un ievērot visus ECTK lēmumus; aicina Moldovas iestādes pielikt papildu pūles, lai īstenotu grozīto likumu par Gagauzijas īpašo juridisko statusu;

Tiesiskums un laba pārvaldība

19.

mudina pārvaldes iestādes nodrošināt tiesu varas un specializētu korupcijas apkarošanas iestāžu, tostarp Prokuroru augstākās padomes, Valsts korupcijas novēršanas centra, Korupcijas novēršanas prokurora biroja, Valsts integritātes iestādes un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas aģentūras, neatkarību, objektivitāti un efektivitāti, jo īpaši turpinot nodrošināt pienācīgu resursu piešķiršanu, garantējot pārredzamas atlases procedūras, kurās piedalās neatkarīgi kandidātu meklētāji, un pieņemot konstitucionālus grozījumus saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, kuru mērķis ir jo īpaši likvidēt sākotnējo tiesnešu iecelšanas termiņu uz pieciem gadiem, mainīt Tiesnešu augstākās padomes sastāvu un stiprināt tās nozīmi, kā arī atcelt Moldovas parlamenta pilnvaras iecelt Augstākās tiesas tiesnešus; joprojām pauž dziļas bažas par Moldovas tiesu iestāžu selektīvo tiesu praksi un norāda, ka saskaņā ar organizācijas Transparency International jaunākajiem ziņojumiem tām nav pietiekamas neatkarības no izpildvaras un tās bieži tiek izmantotas kā instruments pret politiskajiem oponentiem un komerciālajām interesēm; norāda, ka ir svarīgi izstrādāt pārliecinošu korupcijas lietu izmeklēšanas reģistru, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa profiliem;

20.

atzinīgi vērtē 2018. gada jūlijā pieņemtos tiesību aktu grozījumus, kuru nolūks ir stiprināt uz nopelniem balstītu tiesnešu atlasi un paaugstināšanu amatā, kā arī viņu pārskatatbildību;

21.

pamatojoties uz konstatējumiem un ieteikumiem pirmajā un otrajā “Kroll” ziņojumā, kas būtu pilnībā jāpublicē, atkārtoti aicina ātri un pārredzami saukt pie atbildības visus, kas ir vainojami 2014. gadā atklātajā banku krāpšanā 1 miljarda USD apmērā, kā arī atgūt nozagtos līdzekļus; ņem vērā Moldovas iestāžu pieņemto stratēģiju par līdzekļu atgūšanu, tomēr ar bažām norāda, ka izmeklēšana šajā lietā tika veikta diezgan neefektīvi; uzsver, ka tiesām ir jāizbeidz ignorēt pārliecinošus pierādījumus un atklātās tiesas sēdēs steidzami ir jāizskata lietas, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta vai kuru izmeklēšana vēl notiek, jo īpaši Ilhan Šor lieta; uzsver, ka politiskā izvēle banku glābšanai izmantot publiskās finanses vēl vairāk ir palielinājusi smago uzticēšanās zudumu Moldovas politikai; aicina Padomi apsvērt individuālas sankcijas un attiecīgās ES dalībvalstis sniegt atbalstu izmeklēšanā;

22.

pauž bažas, ka palielināsies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks pēc steigā notikušās tā dēvētās fiskālo reformu paketes pieņemšanas 2018. gada jūlijā, kurā ietverta nodokļu amnestijas shēma, ar kuru varētu tikt legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi; prasa šo paketi grozīt, lai novērstu šādas nepilnības, un vienlaikus apņemas arī turpmāk lielu uzmanību veltīt tās īstenošanai, saskaņojot to ar Komisiju, EĀDD un citām starptautiskām organizācijām;

23.

uzsver arī nepieciešamību risināt un novērst citus organizētās noziedzības gadījumus, tostarp ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros, jo īpaši no Krievijas; uzsver tiesnešu atbildību tiesiskuma nodrošināšanā un uzsver, ka likumīgi notiesātiem tiesnešiem būtu jāizcieš tiem noteiktais sods;

24.

prasa, lai tiktu nodrošināta iespēja tiešsaistē piekļūt augstākā līmeņa politisko un administratīvo amatpersonu aktīvu elektroniskajām deklarācijām, sekojot Ukrainas paraugam;

25.

aicina Moldovas iestādes ievērot starptautiskos principus un īstenot paraugpraksi, kas garantē labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības darbībai; uzsver pilsoniskās sabiedrības būtiski svarīgo uzdevumu, uzraugot reformu īstenošanu, kā arī veicinot valsts iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību; īpaši sagaida, ka turpmākie tiesību akti neierobežos nedz valsts, nedz ārvalstu finansējuma piešķiršanu Moldovas NVO un PSO un lieki nepalielinās to administratīvo un ziņošanas slogu; pauž nožēlu, ka vairākos gadījumos iedzīvotāju līdzdalība ir bijusi ierobežota, kā tas bija 2018. gada martā, kad centrālā vēlēšanu komisija noraidīja pieteikumu organizēt referendumu par vēlēšanu sistēmas grozījumiem;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

26.

pauž bažas par pazīmēm, kas liecina par valsts pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu, un aicina iestādes nekavējoties apturēt nepamatotus vai nesamērīgus kriminālprocesus, daži no kuriem ir uzsākti, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām, un selektīvu tiesu praksi pret politiskajiem oponentiem, viņu advokātiem un/vai ģimenēm; kritizē to, ka ES dalībvalstu vai EĀDD delegāciju veikto procesa uzraudzību arvien vairāk apgrūtina publiska tiesas procesa trūkums; pauž īpašas bažas par tiesvedību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgiem tiesnešiem, piemēram, Domnica Manole un Gheorghe Balan, žurnālistiem un valdības vai Moldovas Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja Vladimir Plahotniuc kritizētājiem; mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas telpās; uzsver, ka ir vajadzīga efektīva izmeklēšana attiecībā uz apsūdzībām par spīdzināšanu apcietinājumā un psihiatriskās ārstniecības iestādēs; aicina iestādes garantēt arī pulcēšanās un vārda brīvību un jo īpaši mierīgu demonstrāciju rīkošanu, un to, lai tiktu stingri ievērotas pamattiesības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

27.

atzinīgi vērtē jaunas valsts stratēģijas dzimumu līdztiesības jomā pieņemšanu 2017. gadā un aicina iestādes nodrošināt tās pilnīgu īstenošanu;

28.

aicina iestādes būtiski pastiprināt centienus, lai ievērotu cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām, apkarojot joprojām lielu satraukumu radošo naida runu, vardarbību, sociālo atstumtību un diskrimināciju pret LGBTQI, personām ar invaliditāti un minoritātēm, piemēram, romiem, kā arī naida runu un diskrimināciju dzimuma vai politiskās piederības dēļ;

29.

stingri nosoda neseno Turcijas iedzīvotāju, kuri varētu būt saistīti ar kustību Gülen, nolaupīšanu/izdošanu Turcijai, pārkāpjot tiesiskumu un cilvēka pamattiesības; mudina Moldovas iestādes nodrošināt, ka visi izdošanas pieprasījumi no trešām valstīm tiek izskatīti pārredzamos tiesas procesos, pilnībā ievērojot Eiropas principus un standartus;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

30.

atzinīgi vērtē to, ka sakarā ar DCFTA stāšanos spēkā ievērojami pieaudzis Moldovas imports uz ES un ka ES ir lielākais ieguldītājs Moldovā, tomēr pauž nožēlu par to, ka minētais nav uzlabojis iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju; brīdina, ka nespēja panākt progresu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā apdraud iedzīvotāju atbalstu valsts proeiropeiskai virzībai;

31.

atgādina, ka ir svarīga neatkarīga tiesu sistēma un cīņa pret korupciju, kā arī administratīvā un birokrātiskā sloga samazināšana, lai palielinātu investīcijas un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi;

32.

mudina panākt turpmāku progresu sanitāro un fitosanitāro standartu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā;

33.

aicina nodrošināt faktisku atbilstību tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem un starptautiskajām saistībām, jo īpaši pienācīgi īstenojot SDO pamatkonvencijas;

34.

uzskata, ka svarīgākais DCFTA aspekts ir tiesību aktu tuvināšana ES acquis, tādēļ ka faktiskā piekļuve ES tirgum un reformas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no attiecīgo tiesību aktu atbilstošas īstenošanas un izpildes; apzinās, ka Moldovas pārvaldībai, iestādēm un publiskajai administrācijai tas ir nozīmīgs un sarežģīts uzdevums, un mudina Komisiju sniegt atbilstošu tehnisko un finansiālo atbalstu;

Enerģētika un citas sadarbības jomas

35.

atzinīgi vērtē Enerģētikas likuma izsludināšanu 2017. gadā kā vēl vienu soli virzībā uz trešās enerģētikas paketes transponēšanu un mudina veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu energoregulatoru aģentūras ANRE neatkarību; atzīst Moldovas centienus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes veicināšanā un uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt agroekoloģiskās lauksaimniecības metodes saistībā ar ilgtspējīgu lauku attīstību;

36.

prasa mērķtiecīgāku rīcību vides aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz Dņestras upes ūdens resursu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu un koordinēšanu;

Institucionālie noteikumi

37.

prasa ES, tās dalībvalstīm un Moldovai paplašināt paziņošanu par AN īstenošanu un paredzamajiem ieguvumiem, ko Moldovas iedzīvotājiem radīs saistītās reformas un ciešāka integrācija ar Eiropas Savienību; uzsver, ka ir jācīnās pret Krievijas veikto dezinformāciju, izmantojot faktus un pieejamu kvalitatīvu informāciju visās galvenajās Moldovā izmantotajās valodās;

38.

atkārtoti pauž apņemšanos palielināt ar ES austrumu partnervalstīm noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību; vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD biežāk un regulārāk nosūtīt Parlamentam un Padomei rakstiskus ziņojumus par šo nolīgumu īstenošanu;

39.

uzskata, ka būtu lietderīgi Moldovas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Moldovai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante apspriešanas procesus;

40.

norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Moldovas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

41.

aicina EĀDD un Komisiju vienlaikus publicēt visus gada asociācijas nolīgumu īstenošanas ziņojumus un vienlaikus publicēt salīdzinošu novērtējumu par katra saistītā partnera panākto progresu AN/DCFTA īstenošanā, salīdzinot ar konkrētiem kritērijiem;

42.

nolemj sagatavot gada ziņojumus par asociācijas nolīgumu īstenošanu;

o

o o

43.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0303.

(2)  OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.

(3)  OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp.

(4)  OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(5)  Pētījums “The electoral reforms in three association countries of the Eastern Neighbourhood – Ukraine, Georgia and Moldova” (Vēlēšanu reformas trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā), Eiropas Parlaments, 2017. gada 26. oktobris.

(6)  Eiropas Īstenošanas novērtējums “Association agreements between the EU and Moldova, Georgia and Ukraine” (Asociācijas nolīgumi starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu), Eiropas Parlaments, 2018. gada 28. jūnijs.

(7)  Pētījums “The Development of an Institutional Framework for the Implementation of the Association Agreements in Georgia, Moldova and Ukraine” (Institucionālā satvara izstrāde attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā), Eiropas Parlaments, 2018. gada jūlijs.


Top