KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai

(2020/C 169/03)

I.   IEVADS

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ārkārtas situāciju veselības jomā visās Eiropas valstīs. Tā kā Eiropā no 2020. gada februāra eksponenciāli pieauga inficēšanās gadījumu skaits un nebija ne iedarbīgas ārstēšanas metodes, ne vakcīnas, daudzas ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis (1) (turpmāk “dalībvalstis”) īstenoja tālejošus uz sabiedrību attiecošos pasākumus, tostarp noteica pārvietošanās ierobežojumus un fiziskas distancēšanās prasību. Gandrīz visās dalībvalstīs šie pasākumi ietvēra brīvas pārvietošanās ierobežojumus ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību – tostarp arī pagaidu kontroles ieviešanu pie iekšējām robežām (2). Turklāt kopš Komisijas 16. marta (3), 8. aprīļa (4) un 8. maija (5) ieteikumiem, ko papildina 30. marta norādes (6), tiek īstenoti būtiski ceļošanas ierobežojumi pie Savienības ārējām robežām.

Pēdējo nedēļu laikā Komisija un dalībvalstis ir padziļinājušas koordināciju, kopīgo rīcību un informācijas apmaiņu. Tas ir palīdzējis mazināt šo ierobežojumu ietekmi, ļaujot atjaunot dažus vienotā tirgus darbības aspektus, tostarp piegādāt pirmās nepieciešamības preces, sniegt pakalpojumus visā Eiropā un nodrošināt brīvu pārvietošanos būtisku pārrobežu ceļojumu veikšanai. Ar šiem pirmajiem pasākumiem tika mēģināt panākt līdzsvaru starp mērķi palēnināt epidēmijas izplatīšanos un samazināt risku, ka veselības aprūpes sistēmas saskarsies ar pārmērīgu spiedienu, un nepieciešamību ierobežot negatīvo ietekmi uz personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti.

Pakāpeniski uzlabojoties situācijai veselības jomā, šim līdzsvaram būtu jāmainās, lai varētu atgriezties pie personu brīvas pārvietošanās bez ierobežojumiem un atjaunot Šengenas zonas integritāti, kas ir viens no galvenajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Ierobežojumu atcelšana ir ārkārtīgi svarīga ekonomikas atveseļošanai. Brīvas pārvietošanās ierobežošana un iekšējo robežu atjaunošana kaitē vienotajam tirgum un piegādes ķēžu netraucētai darbībai. Vēl vairāk – tas apdraud arī mūsu eiropiešu dzīvesveidu Savienībā, kur iedzīvotāji var brīvi ceļot pāri robežām darba vai mācību vajadzībām, apciemojot radus vai kā tūristi. Mums jāstrādā, lai atjaunotu šo svarīgo Eiropas integrācijas sasniegumu.

Šā paziņojuma mērķis ir mudināt dalībvalstis iesaistīties procesā, kura mērķis ir atjaunot Savienības teritorijā pārrobežu pārvietošanos bez ierobežojumiem. Personu brīvas pārvietošanās atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai jābūt pakāpeniskam procesam, kurā galvenā nozīme tiek piešķirta cilvēku dzīvībai un veselībai. Tāpēc galvenais kritērijs ceļošanas brīvības atjaunošanai būs epidemioloģiskā situācija, un to papildinās veselības apdraudējumu kontrolēšanas pasākumi, piemēram, veselības drošības prasību noteikšana attiecībā uz dažādiem pārvietošanās un izmitināšanas veidiem. Pārrobežu kustības atjaunošana ir viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējams atjaunot tūrismu un transportu.

Reizē ar šo paziņojumu Komisija ierosina pasākumu kopumu, lai atjaunotu tūrisma ekosistēmas darbību, jo tā ir viens no Eiropas ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras virzītājspēkiem. Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā, pakāpeniski atceļot iekšzemes un pārrobežu ierobežojumus atbilstīgi nediskrimācijas principam, būtu vienlaikus pakāpeniski jāatjauno Eiropas iedzīvotāju brīvas pārvietošanās iespējas un jāatceļ kontrole pie iekšējām robežām.

II.   KOPĪGAIS EIROPAS CEĻVEDIS

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs 2020. gada 15. aprīlī nāca klajā ar Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai (turpmāk “Kopīgais ceļvedis”). Tajā ir sniegts ieteikumu kopums dalībvalstīm par ieviesto pasākumu pakāpenisku atcelšanu un pausts aicinājums īstenot vairāku posmu pieeju, atjaunojot brīvu pārvietošanos bez ierobežojumiem un atceļot pagaidu kontroli pie iekšējām robežām, ko piemēro lielākā daļa dalībvalstu. Tajā arī paredzēts, ka otrajā posmā tiks atcelti ierobežojumi nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, šķērsojot tās ārējo robežu, – šo aspektu Komisija turpina novērtēt.

Kopīgajā ceļvedī Komisija tiek aicināta turpināt 1) ņemot vērā situācijas attīstību, analizēt to pasākumu samērīgumu, kurus dalībvalstis veikušas sakarā ar Covid-19 pandēmiju, un 2) pieprasīt atcelt pasākumus, kas tiks atzīti par nesamērīgiem, jo īpaši tad, ja tie ietekmē vienoto tirgu. Tajā arī uzsvērtas Eiropas kopējās intereses koordinētā veidā pakāpeniski mīkstināt Covid-19 pasākumus. Paralēli neatliekamajai cīņai pret Covid-19 pandēmiju un tās tūlītējām sekām pastāv arī nepieciešamība Eiropas sabiedrībai un ekonomikai atgriezties normālā darbības stāvoklī. Līdztekus ierobežojumu atcelšanas procesam būtu jāpārskata iespēja atcelt ceļošanas ierobežojumus un kontroli pie iekšējām robežām dalībvalstu teritorijās. Visi pasākumi jāveic, pilnībā apzinoties risku, ka to rezultātā var atkal sākt pieaugt slimības pārnese sabiedrībā un šādā gadījumā būtu nepieciešams no jauna ieviest stingrākus slimības apturēšanas pasākumus. Kopīgajā ceļvedī arī norādīts, ka uzmanība būs jāpievērš situācijai ES kaimiņvalstīs. Saskaņā ar paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (7) Komisija jau ir gatava šo reģionu cieši iesaistīt tās Kopīgā ceļveža īstenošanā.

Kopīgajā ceļvedī minēti trīs aspekti, kas jāņem vērā, novērtējot, vai ir pienācis laiks pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un kontroli pie iekšējām robežām: 1) epidemioloģiskie kritēriji; 2) veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un 3) pienācīga uzraudzības kapacitāte. Ņemot vērā iepriekš minēto, tajā ir precizēts, ka pašlaik piemērotā iekšējā robežkontrole un tās pamatā esošie ceļošanas ierobežojumi būtu jāatceļ, tiklīdz epidemioloģiskā situācija būs pietiekami izlīdzinājusies, tiekot plaši un atbildīgi piemērotiem fiziskās distancēšanās noteikumiem. (8) Kopīgajā ceļvedī atkārtoti uzsvērts, ka, pakāpeniski atceļot brīvas pārvietošanās ierobežojumus un atkal atverot robežas, būtu jādod priekšroka pārrobežu un sezonas darba ņēmējiem un jānovērš jebkāda diskriminācija pret ES mobilajiem darba ņēmējiem (9).

III.   COVID-19 APTURĒŠANAS PASĀKUMU ATCELŠANA PIE IEKŠĒJĀM ROBEŽĀM – KRITĒRIJI UN POSMI

Darbā pie ceļošanas ierobežojumu un iekšējās robežkontroles atcelšanas būs jāizsver un jālīdzsvaro dažādi kritēriji, ņemot vērā konkrēto epidemioloģisko situāciju katrā dalībvalstī, kas savukārt vēl var atšķirties dažādos apgabalos un reģionos. Šis objektīvais pamats ir būtisks, lai nodrošinātu, ka ierobežojumi tiek atcelti nediskriminējošā veidā. Šajā paziņojumā ierosinātie posmi būtu jāīsteno saskaņoti. Tiem arī vajadzētu būt elastīgi plānotiem, tostarp paredzot iespēju no jauna ieviest konkrētus pasākumus, ja to prasītu epidemioloģiskā situācija, vai atbilstošā situācijā pat pieļaujot pasākumu paātrinātu atcelšanu. Procesa laika grafiku ietekmēs arī tas, kā iedzīvotāji ievēros fiziskās distancēšanās pasākumu noteikumus. Visiem posmiem vajadzētu būt balstītiem uz situācijas attīstības novērtējumu un kritēriju pastāvīgu uzraudzību. Šajā nolūkā noderīgs būs IV iedaļā aprakstītais koordinācijas mehānisms, kas nodrošinās gan savstarpēju uzticēšanos, gan darbības konsekvenci.

III.1.   Kritēriji

Ceļošanas ierobežojumu un iekšējās robežkontroles atcelšanai jābūt balstītai uz epidemioloģiskās situācijas rūpīgu izvērtēšanu gan visā Eiropā kopumā, gan atsevišķās dalībvalstīs. Atsevišķu valstu līmenī veicamajos pasākumos, ar ko pakāpeniski atceltu ceļošanas ierobežojumus, būtu jāņem vērā gan a) novērtējums par dalībvalstu epidemioloģisko situāciju tuvināšanos, gan b) nepieciešamība piemērot slimības apturēšanas pasākumus, tostarp fizisku distancēšanos, vienlaikus veidojot un saglabājot uzticēšanos sabiedrībā, gan c) proporcionalitāte, t. i., vispārējo ierobežojumu saglabāšanas priekšrocību salīdzinājums ar ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem, tostarp ietekmi uz ES darbaspēka pārrobežu mobilitāti un uz tirdzniecību (10). Šie kritēriji ļaus īstenot vairāku posmu, elastīgu un koordinētu pieeju robežkontroles un ceļošanās ierobežojumu atcelšanai.

Pamatojoties uz apspriedēm ar Covid-19 informācijas grupu iekšlietu jautājumos un ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) zinātniskos ieteikumus, Komisija iesaka dalībvalstīm, atceļot brīvas pārvietošanās ierobežojumus un iekšējo robežkontroli, ņemt vērā turpmāk norādītos elementus un politikas apsvērumus.

a)   Epidemioloģiskā situācija

Eiropas Savienībā ceļošanas ierobežojumi vispirms būtu jāatceļ teritorijās ar salīdzināmu epidemioloģisko situāciju, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra norādījumiem, un teritorijās, kurās ir pietiekama kapacitāte slimnīcu, testēšanas, uzraudzības un kontaktu izsekošanas spēju ziņā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu diskriminējošus pasākumus un nodrošinātu saskaņotu rīcību visā ES. Turklāt ECDC sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un pastāvīgi uztur Covid-19 infekcijas izplatības līmeņa – tostarp reģionāla un vietējā mēroga (NUTS3 līmenis) – karti (11) . Šīs kartes uzdevums ir sniegt ES mēroga informāciju, ko varēs izmantot iestādes, pārvadātāji un pakalpojumu sniedzēji. Ir svarīgi, ka dalībvalstis sniedz ECDC nepieciešamo uzraudzības informāciju, lai tādējādi būtu iespējams nepārtraukti atjaunināt karti un arī iedzīvotāji to varētu izmantot kā uzticamu uzziņas avotu. Dalībvalstīm būtu tiešā veidā vai ar Veselības drošības komitejas starpniecību jāpaziņo ECDC nepieciešamie dati, lai nodrošinātu iespējami precīzu, salīdzināmu un efektīvu slimības pārneses līmeņa reģionālo uzraudzību, ietverot šajos datos pārneses un inficēšanās gadījumu rādītājus, datus par uzņemšanu intensīvās terapijas nodaļās un testēšanas rādītājus.

Intensīvās un pastāvīgi atjauninātās komunikācijas kampaņās ir jāsniedz informācija par katra brīža aktuālo situāciju atsevišķās dalībvalstīs vai to reģionos un apgabalos. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka robežas šķērsojošie cilvēki var plānot un rīkoties, pamatojoties uz pārredzamu informāciju un pilnībā apzinoties situāciju, un līdz ar to arī individuāli uzņemoties atbildību ceļojot ievērot veselības jomas ieteikumus. Komisija papildinās šos informēšanas centienus, turpinot publiskot savā tīmekļa vietnē, inter alia, sarakstu ar konkrētajā brīdī pie iekšējām robežām spēkā esošajām kontrolēm (12).

b)   Apturēšanas pasākumi, tostarp fiziskā distancēšanās

Priekšnoteikums ceļošanas (tostarp pārrobežu) ierobežojumu atcelšanai ir spēja nodrošināt, ka slimības apturēšanas pasākumus, piemēram, fizisko distancēšanos, ir iespējams īstenot visa ceļojuma laikā no tā sākuma līdz pat galamērķim, tostarp šķērsojot robežas. Tur, kur ir grūtāk nodrošināt fizisko distancēšanos, saskaņā ar transporta un viesmīlības nozarei sniegtajiem ieteikumiem (13) būtu jāievieš papildu drošības pasākumi un pasākumi, kas rada līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. Šajā kontekstā noderīgas ir kontaktu izsekošanas lietotnes, turklāt saskaņā ar nesenajiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) norādījumiem (14) un Norādījumiem par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību (15), Komisija un dalībvalstis ir publicējušas protokolu par sadarbspējas principiem, lai nodrošinātu, ka pēc brīvprātības principa apstiprinātas kontaktu izsekošanas lietotnes spēj darboties pāri robežām un to lietotāji var uz tām paļauties it visur Eiropā (16).

Sagaidāms, ka vispārējas izejas stratēģijas īstenošanas ietvaros slimības apturēšanas pasākumi tiks mīkstināti, tomēr noteiktus pasākumus būs nepieciešams piemērot arī turpmāk – tostarp individuālas fiziskās distancēšanās pasākumus un organizatoriskas distancēšanās pasākumus.

Visām dalībvalstīm būtu jāpatur spēkā individuāli mērķtiecīgi pasākumi, lai samazinātu vīrusa pārneses risku (17). Ārkārtīgi svarīga ir testēšana un testēšanas kapacitātes stiprināšana, kontaktu izsekošana un izolācijas un karantīnas piemērošana, ja ir aizdomas par Covid-19 gadījumiem. Dalībvalstis var arī apsvērt iespēju izmantot no ceļojumiem atgriezušos personu testēšanu (sistemātiski, pēc nejaušas izlases principa vai balstoties uz riska analīzi) kā līdzekli, lai uzraudzītu vīrusa atkalizplatīšanās risku.

ECDC ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu turpinās vākt relevanto informāciju no dalībvalstīm, lai iegūtu pārskatu par dalībvalstīs spēkā esošajiem apturēšanas pasākumiem, tostarp fiziskās distancēšanās pasākumiem.

Iedzīvotājiem jāspēj ar atbildīgu rīcību aizsargāt sevi un citus. Lai to panāktu, starp dalībvalstīm, kuras ir sākušas atcelt ceļošanas ierobežojumus, vajadzīga koordinēta pieeja fiziskās distancēšanās pasākumiem. Cik vien iespējams, jāizvairās no tādām situācijām, kad pretrunīga informācija rada neskaidrības un netiek ievērota fiziskā distancēšanās. Tālab dalībvalstis varētu, piemēram, nodrošināt vienotu pieejamu tīmekļa vietni, kurā ceļotāji var meklēt sev nepieciešamo informāciju, un ka pēc ieceļošanas to teritorijā cilvēki saņem automatizētu īsziņu ar norādi par valsts vai reģionālo informācijas centru attiecībā uz Covid-19 pandēmijas laikā piemērotajiem īpašajiem pasākumiem un ierobežojumiem, kā arī kontaktinformāciju gadījumā, ja parādās Covid-19 raksturīgi simptomi.

c)   Ekonomikas un sociālie apsvērumi

Vienotais tirgus ir kopīga telpa. Piegādes ķēdes un pakalpojumu sniedzēji nedarbojas neredzamu sienu ietvaros, jo īpaši tas attiecas uz pierobežas reģioniem. Sabiedrības veselības aizsardzībai īstenotie pasākumi neapšaubāmi ir vajadzīgi, taču tie rada lielus ekonomiskus un sociālus zaudējumus un tāpēc tajos būtu īpaši jāņem vērā ietekme uz vienoto tirgu. Jo īpaši ņemot vērā bezprecedenta kopīgos Eiropas centienus atdzīvināt ekonomiku, ierobežojumiem ir jābūt efektīviem un samērīgiem un tie nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams pandēmijas apturēšanai un sabiedrības veselības aizsardzībai.

Kopumā ierobežojumi, kas ieviesti sabiedrības veselības aizsardzībai cīņā pret Covid-19 krīzi, ir radījuši smagas ekonomiskas un sociālās sekas, tostarp produktu un pakalpojumu pieprasījuma kritumu, kas ir novedis pie dažu nozaru (jo īpaši, piemēram, plašākas tūrisma ekosistēmas) faktiskas dīkstāves, kā arī pārtraukumiem piegādes ķēdēs un šķēršļiem darba ņēmēju un pakalpojumu brīvai apritei pāri robežām.

Tā kā dalībvalstīm ir izdevies samazināt vīrusa cirkulāciju, vispārējie ierobežojumi attiecībā uz brīvu pārvietošanos starp reģioniem vai apgabaliem dalībvalstīs ar līdzīgu vispārējo riska profilu būtu jāaizstāj ar mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildina fiziskās distancēšanās pasākumus un visu aizdomīgo gadījumu efektīvu izsekošanu un testēšanu. Līdz brīvas pārvietošanās pilnīgai atjaunošanai par prioritāti joprojām vajadzētu uzskatīt to atlikušo ierobežojumu atvieglošanu attiecībā uz pārrobežu pārvietošanos, kas tiek veikta saistībā ar veselībai, sociālajai un ekonomiskajai darbībai svarīgām jomām.

Tas ir svarīgi ne vien tādēļ, lai nostādītu ekonomiku atpakaļ uz pilnīgas atveseļošanas ceļa, bet arī sociālu un ģimenes apsvērumu dēļ. Daudzas ģimenes ir ilgu laiku izturējušas atšķirtībā, lai palīdzētu apturēt vīrusa uzplūdus. Bieži vien cilvēki atturas atgriezties mājās pie savām ģimenēm, lai tā vietā varētu sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā, strādājot slimnīcās, mājas aprūpes jomā, lauksaimniecības nozarē vai pakalpojumu sfērā. Tiklīdz epidemioloģiskā situācija to atļaus, cilvēkiem ir jābūt iespējai droši ceļot, lai varētu atkal satikt savus ģimenes locekļus.

Šie jautājumi ir tikuši apspriesti ar dalībvalstu pārstāvjiem, un turpmāk redzamajā diagrammā ir apkopoti koordinētas pieejas kritēriji un principi.

III.2.   Atsevišķu posmu pieeja

ECDC savā riska novērtējumā ir secinājis, ka pasākumu atcelšana pārāk ātri vai nekoordinēti, neveicot pienācīgu uzraudzīšanu un nenodrošinot veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, var izraisīt pēkšņu atkārtotu noturīgu vīrusa pārnesi iedzīvotāju vidū (18). Tādēļ ceļošanas ierobežojumu un robežkontroles atcelšanai būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, jo tieši tā arī iekšzemes ierobežojumi tiek atviegloti pakāpeniski. Procesu var sadalīt trīs posmos, ņemot vērā III.1. iedaļā minētos kritērijus. Pāreja no 0. posma, kas ir pašreizējais stāvoklis, uz nākamo posmu būtu jāīsteno elastīgi, nepieciešamības gadījumā – ja pasliktinās epidemioloģiskā situācija – atgriežoties atpakaļ. Šajā sakarā būtu jāievieš atbilstoši sagatavotības plāni, lai pasākumus varētu ātri atjaunot vai atcelt ātrāk, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību.

Pakāpeniski atceļot ceļošanas ierobežojumus, varētu paredzēt to, ka vērā tiek ņemti praksē gūtie panākumi fiziskās distancēšanās vai līdzvērtīgu apturēšanas pasākumu nodrošināšanā ceļošanai visnozīmīgākajās jomās, it īpaši dažādos pārvadājumu un izmitināšanas veidos. Vadlīnijās par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu un Vadlīnijās par sanitārajiem protokoliem viesmīlības iestādēs, ko Komisija ir pieņēmusi kopā ar šo paziņojumu (19), ir sniegti konkrēti elementi, kurus papildus precizē kompetentās iestādes vai nozares struktūras, un pasākumi, kas jāievieš ekonomikas dalībniekiem un kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni it īpaši transporta un tūrisma nozarē. Šo vadlīniju un principu īstenošana praksē būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz ceļošanas ierobežojumu un iekšējās robežkontroles atcelšanu.

Īpaši attiecībā uz tūrismu un pārvadājumiem ceļošanas ierobežojumu un kontroles pakāpeniskā atcelšanā būtu jāņem vērā arī pandēmijas ekonomiskā un sociālā ietekme un ar to saistītie preventīvie pasākumi. Jaunas Covid-19 vadlīnijas (20), protokoli un standarti var papildus nodrošināt, ka ceļošanas risku samazināšanai ir ieviesti strikti, izpildāmi un samērīgi pasākumi šādās jomās: dažādi pasažieru pārvadājumu veidi, autonoma, atpūtas izbraukumi uz ūdens, dažādi izmitināšanas veidi, viesmīlības nozare, tūrisma objekti, izstādes utt. Tiklīdz šādi protokoli tiks iedarbīgi piemēroti, minētajiem pārvadājumu un dažiem tūrisma pasākumu veidiem ceļošanas ierobežojumus varētu atcelt, ņemot vērā brīvdienu ceļojumu plānošanu, kā minēts Kopīgajā ceļvedī.

—    0. posms – pašreizējā situācija

Covid-19 pandēmija ir likusi daudzām dalībvalstīm īstenot tālejošus ierobežošanas pasākumus, tai skaitā pārvietošanās ierobežojumus un fizisko distancēšanos, kuriem ir ļoti būtiska ietekme uz pārvietošanos valsts iekšienē un pāri robežām. Gandrīz visas dalībvalstis nolūkā aizsargāt sabiedrības veselību ieviesa pagaidu iekšējo robežkontroli. Turklāt no brīža, kad tika pieņemtas Komisijas 30. marta vadlīnijas, pie ārējām robežām tiek piemēroti arī ierobežojumi attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem.

Lai risinātu šīs nopietnās problēmas, ko radījusi iekšējās robežkontroles atjaunošana un ceļošanas ierobežojumi, un lai mazinātu to ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, Komisija ir mobilizējusi visus nepieciešamos resursus un nodrošinājusi koordinēšanu ES līmenī. Komisija arī nāca klajā ar praktiskām vadlīnijām, kuru mērķis ir nodrošināt vitāli svarīgu preču nepārtrauktu plūsmu visā Eiropas Savienībā, izmantojot zaļās joslas, atvieglot gaisa kravu pārvadājumus un garantēt nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu (21).

Daudzās ES daļās kritiski svarīgās profesijās strādā personas, kas dzīvo vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā. Tādēļ dalībvalstu ieviestie robežšķērsošanas ierobežojumi var vēl vairāk apgrūtināt un kavēt cīņu pret Covid-19 krīzi. Lai arī kopš Vadlīniju par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu pieņemšanas situācija uz vietas ir uzlabojusies, joprojām pastāv būtiskas problēmas saistībā ar dažu iekšējo robežu šķērsošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj darba ņēmējiem, it īpaši pārvadājumu nozares, robežšķērsojošiem, norīkotiem un sezonas darba ņēmējiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem šķērsot robežas un netraucēti piekļūt viņu darba vietai (22). Tas attiektos arī uz gadījumiem, kad šādi darba ņēmēji un pakalpojumu sniedzēji dalībvalsti šķērso tranzītā. Dalībvalstīm būtu jāinformē darba devēji par to, ka ir jānodrošina pietiekama veselības un drošības aizsardzība.

Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai pēc iespējas drīz pabeigtu pašlaik notiekošo sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumu pārskatīšanu (Regulas (EK) Nr. 883/2004 un 987/2009), sarunas ir jāpabeidz ātri, lai nodrošinātu, ka mobilie darba ņēmēji, kurus skārusi krīze un jo īpaši robežu slēgšana, varētu paļauties uz labi funkcionējošu sociālā nodrošinājuma koordinācijas sistēmu ar modernizētiem noteikumiem, kas arī turpmāk garantēs viņu tiesības.

Iepriekš minētās Komisijas vadlīnijas ir būtiski mazinājušas ierobežojumu ietekmi uz vienoto tirgu un pārvietošanās brīvību, un tās būtu jāpiemēro tik ilgi, kamēr tiks atcelta iekšējā robežkontrole un ceļošanas ierobežojumi kopumā.

—    1. posms – pārvietošanās brīvības pakāpeniska atjaunošana, daļēji atceļot ierobežojumus un kontroli pie iekšējām robežām

Ceļošanas ierobežojumi un robežkontrole būtu pakāpeniski jāatceļ visā ES, ja epidemioloģiskās situācijas attīstība Eiropas teritorijā turpinās saglabāt pašreizējo pozitīvo tendenci, it īpaši tad, kad būs sasniegts pietiekami zems pārneses rādītājs. Ja to nav iespējams izdarīt nekavējoties, ceļošanas ierobežojumi un robežkontrole būtu pakāpeniski jāatceļ attiecībā uz reģioniem, apgabaliem un dalībvalstīm, kurās epidemioloģiskās situācijas attīstībai ir pozitīva tendence un epidemioloģiskā situācija ir pietiekami līdzīga. Gadījumos, kad epidemioloģiskā situācija ir atšķirīgāka, varētu piemērot papildu aizsardzības līdzekļus un pasākumus, kā arī uzraudzību.

Lai tas kļūtu iespējams, pirmais solis būtu tāds, ka iekšzemes epidemioloģiskā situācija pieļauj iekšzemes brīvas pārvietošanās ierobežojumu atvieglošanu. Attiecībā uz pārrobežu transportu būtu jāievēro arī vadlīnijas, kas nosaka drošības prasības dažādiem transporta veidiem, kā izklāstīts vadlīnijās par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu, un gadījumos, kad epidemioloģiskā situācija nav tik līdzīga, var nodrošināt uzraudzību. Kad dalībvalsts pieņem lēmumu atļaut ieceļošanu tās teritorijā vai tās konkrētos reģionos un apgabalos, tai vajadzētu to pieņemt nediskriminējošā veidā – atļaujot ieceļošanu no visiem ES reģioniem vai valstīm, kurās epidemioloģiskā situācija ir līdzīga.

Ja vēl nav pieņemts lēmums pilnībā atcelt iekšējo robežkontroli, varētu veikt pasākumus, lai sāktu ierobežojumu atcelšanas procesu, piemēram, sistemātiskas robežkontroles aizstāšanu ar robežkontroli, ko veic, pamatojoties uz riska novērtējumu, vai policijas īstenotiem vietējiem pasākumiem.

Brīvas pārvietošanās ierobežojumu un robežkontroles atcelšana cita starpā prasīs ciešu koordināciju starp dalībvalstīm. Visas dalībvalstis nepieciešams iepriekš informēt par jebkuru jaunu pasākumu, un vienmēr ir jābūt skaidrībai par to, ka ikviens selektīvs lēmums par ceļošanas ierobežošanu virzienā uz konkrētu dalībvalsts reģionu vai no tā tiek pieņemts pilnīgi objektīvi: ikviena ierobežojuma, kuru paredzēts saglabāt, pamatā vajadzētu būt tikai sabiedrības veselības apsvērumiem un to vajadzētu piemērot samērīgi un nediskriminējoši. Konkrēti, kad dalībvalsts pieņem lēmumu atcelt savus pārvietošanās ierobežojumus, kas attiecas uz izceļošanu uz citu dalībvalsti un ieceļošanu no citas dalībvalsts, vai šādas dalībvalsts reģioniem vai apgabaliem, šāds lēmums bez diskriminācijas ir jāpiemēro visiem ES pilsoņiem un visiem minētās dalībvalsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, un tas būtu jāpiemēro visām Savienības daļām, kurās epidemioloģiskā situācija ir līdzīga. Kontroles atcelšana nebūtu jāierobežo ar kaimiņos esošo dalībvalstu ģeogrāfisko tuvumu, bet gan jābalsta uz salīdzināmu epidemioloģisko situāciju un ar veselību saistītu norādījumu īstenošanu attiecīgajos reģionos neatkarīgi no to tuvuma. Būtu jāveicina raita tranzīta kustība gan profesionālos, gan personiskos nolūkos.

Raitai un drošai ceļošanai vajadzētu būt iespējamai profesionālos nolūkos, taču tā ir svarīga arī personisku iemeslu dēļ, piemēram, tikšanās ar ģimeni. Krīzes dēļ ir bijuši nepieciešami ilgi atšķirtības periodi starp ģimenes locekļiem dažādās dalībvalstīs, un daudzi no viņiem ir snieguši būtisku ieguldījumu vīrusa apkarošanā. Ļaujot ģimenēm droši atkalapvienoties tajās dalībvalstīs, kurās epidemioloģiskā situācija ir līdzīga, tiks izrādīts svarīgs žests viņu ieguldījuma godināšanai.

—    2. posms –ierobežojumu un kontroles pie iekšējām robežām vispārēja atcelšana

Šajā pēdējā posmā, kad epidemioloģiskā situācija visā ES būs pietiekami labvēlīga un salīdzināma, tiks atcelti visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un kontrole pie iekšējām robežām, vienlaikus uz vietas dalībvalstu teritorijā (vai to daļās) saglabājot nepieciešamos veselības pasākumus (personīgā higiēna, fiziskā distancēšanās utt.) un turpinot rīkot plašas informācijas kampaņas. Joprojām paliek spēkā tas, ka personu brīvas pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīvas aprites pilnīgas atjaunošanas nolūkos ir jāievēro vadlīnijas, ar kurām nosaka drošības prasības dažādiem transporta un izmitināšanas veidiem.

IV.   KOORDINĀCIJAS MEHĀNISMS

Komisijai var būt atbalsta un koordinējoša loma lēmumu par brīvas pārvietošanās ierobežojumu un iekšējās robežkontroles atcelšanu sagatavošanā, savukārt dalībvalstis, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, novērtē situāciju savā valstī un pieņem lēmumu par ierobežojumu atcelšanu. Līdzīgi kā lēmumi par pagaidu kontroles pie iekšējām robežām atjaunošanu, arī lēmumi par pārbaužu atcelšanu būtu jāpieņem, apspriežoties ar pārējām dalībvalstīm, it īpaši tieši skartajām dalībvalstīm.

Kopš Covid-19 uzliesmojuma Komisija un dalībvalstis dažādos forumos ir regulāri apmainījušās ar informāciju un labu praksi, tai skaitā tehniskā līmenī ar Covid-19 Informācijas grupas iekšlietās starpniecību un politiskā līmenī regulārās videokonferenču sanāksmēs, kuras rīkoja Komisija. Ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt ciešu koordināciju starp dalībvalstīm, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un tiecoties uz kopīgu mērķu sasniegšanu, un tai arī turpmāk vajadzētu būt pakāpeniskās pieejas daļai. Tādēļ Komisija turpinās nodrošināt šos forumus, kuros apmainīties ar informāciju ar mērķi sekmēt un sagatavot lēmumu pieņemšanu attiecībā uz koordinētu un pakāpenisku brīvas pārvietošanās ierobežojumu un iekšējās robežkontroles atcelšanu.

Īstenojot izejas stratēģiju, būtu jāpadziļina informācijas apmaiņa un, turpinot Covid-19 Informācijas grupas iekšlietās darbu, – jāpastiprina koordinācija, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un konsekventu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežojumu un kontroles pie iekšējām robežām atcelšanai saskaņā ar ES noteikumiem un principiem, vienlaikus sniedzot iesaistītajām valstīm nepieciešamo elastīgumu.

Lai izvairītos no jauna koordinācijas mehānisma vai platformas izveides, Komisija ierosina sagatavot konkrētus ieteikumus jau esošu un labi darbojošos regulējumu ietvaros. Piemēram, to varētu īstenot ES integrētā krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānisma (IPCR) ietvaros, kas pašlaik ir pilnībā aktivēts. Padome varētu pastiprināt neformālu koordinēšanu starp dalībvalstīm un Komisiju, tai skaitā attiecībā uz mērķorientētu ieteikumu sagatavošanu. Protams, Komisija turpinās pildīt savu institucionālo lomu, tai skaitā tehniskā līmenī sekmējot apmaiņu ar informāciju un labu praksi.

V.   SECINĀJUMS

Komisija nodrošina turpmāko ievirzi, lai atbalstītu dalībvalstu centienus atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus un iekšējo robežkontroli. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas krīzes pastāvīgo attīstību un dinamisko situāciju, informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm tiks turpināta tehniskā līmenī un vajadzības gadījumā politiskā līmenī. Kā uzsvērts Kopīgajā ceļvedī, tiks piemērota rūpīgi izstrādāta, saskaņota un pakāpeniska pieeja. Tāpat Komisija turpinās analizēt to pasākumu samērīgumu, ko dalībvalstis veikušas sakarā ar Covid-19 pandēmiju attiecībā uz iekšējām un ārējām robežām un ceļošanas ierobežojumiem, un iejauksies, lai pieprasītu atcelt pasākumus, kuri tiks uzskatīti par nesamērīgiem,

Lai arī ir skaidrs, ka lēmums par pārvietošanās brīvības atjaunošanu, atceļot robežkontroli un ceļošanas ierobežojumus, ir ļoti jutīgs, tomēr tas veido būtisku posmu to ierobežojumu atcelšanā, ar kuriem pašlaik saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi. Šā procesa atlikšana, pārsniedzot to, kas vajadzīgs sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, radītu smagu slogu ne tikai vienotā tirgus darbībai, bet arī miljonu ES iedzīvotāju dzīvei, kuriem ir atņemtas iespējas brīvi pārvietoties, kas ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem sasniegumiem. Vienotā tirgus raitas darbības atjaunošana ir pamatprasība, lai ES ekonomika un it īpaši svarīgā tūrisma ekosistēma un transports atveseļotos.

Komisija ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm Covid-19 Informācijas grupas iekšlietās un integrētā krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānisma ietvaros ar mērķi sagatavot ceļu 1. un 2. posma veiksmīgai īstenošanai, tiklīdz apstākļi to ļaus, ar vispārēju mērķi atjaunot Šengenas zonas integritāti un atgriezties pie brīvas un neierobežotas personu un darba ņēmēju pārvietošanās un preču un pakalpojumu aprites ES teritorijā.

---

(1)  Šengenas asociētās valstis ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

(2)  Kā noteikts 18. punktā Komisijas 2020. gada 16. marta Pamatnostādnēs C(2020) 1753, dalībvalstis var atjaunot pagaidu kontroli pie iekšējām robežām, ja to pamato sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apsvērumi. Ārkārtēji kritiskā situācijā dalībvalsts var noteikt vajadzību no jauna ieviest robežkontroli, reaģējot uz lipīgas slimības radīto risku. Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu dalībvalstīm ir jāpaziņo par robežkontroles atjaunošanu.

(3)  COM(2020) 115 final.

(4)  COM(2020) 148 final.

(5)  COM(2020) 222.

(6)  Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku, C(2020) 2050, 2020. gada 30. marts.

(7)  COM(2020) 315 final.

(8)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) sadarbībā ar dalībvalstīm uzturēs karti ar regulāri atjauninātiem reģionālā līmeņa epidemioloģiskajiem datiem.

(9)  Vadlīnijas par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā, kuras Komisija pieņēma 2020. gada 30. martā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020XC0330(03)

(10)  Piemēram, robežšķērsojoši un sezonas darba ņēmēji.

(11)  https://qap.ecdc.europa.eu/public/extensions/COVID-19/COVID-19.html

(12)  Skatīt https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/schengen/reintroduction-border-control_en

(13)  C(2020) 3139 un C(2020) 3251.

(14)  https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19-contact-tracing-public-health-management.

(15)  C(2020) 2523 final, 16.4.2020.

(16)  Protokols par brīvprātīgi lietojamu kontaktu izsekošanas lietotņu sadarbspējas principiem, 2020. gada 13. maijs

(17)  Tiem jāietver šādi pasākumi: pastāvīga atkārtota sabiedrības informēšana, padomu sniegšana cilvēkiem ar simptomiem par izolēšanos un kontaktēšanos ar veselības dienestiem; roku higiēna; respiratorā etiķete; fiziskā distance starp cilvēkiem; masku nēsāšana, kas uzskatāma par infekcijas avotu kontroles līdzekli (t. i., novēršot pilienu izplatīšanos no inficētiem cilvēkiem ar simptomiem vai bez tiem).

(18)  ECDC riska novērtējums.

(19)  C(2020) 3139 un C(2020) 3251.

(20)  C(2020) 3139.

(21)  Visu vadlīniju pārskats atrodams šeit: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/health/coronavirus-response/travel-and-transportation-during-coronavirus-pandemic_lv

(22)  Iespējamu kritiski svarīgu profesiju uzskaitījumu, kas nav izsmeļošs, skatīt 2. apsvērumā “Vadlīnijās par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošanu”, kuras Komisija pieņēma 2020. gada 30. martā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020XC0330(03).