EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62018CA0055
Case C-55/18: Judgment of the Court (Grand Chamber) of 14 May 2019 (request for a preliminary ruling from the Audiencia Nacional — Spain) — Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO) v Deutsche Bank SAE (Reference for a preliminary ruling — Social policy — Protection of the safety and health of workers — Organisation of working time — Article 31(2) of the Charter of Fundamental Rights of the European Union — Directive 2003/88/EC — Articles 3 and 5 — Daily and weekly rest — Article 6 — Maximum weekly working time — Directive 89/391/EEC — Safety and health of workers at work — Requirement to set up a system enabling the duration of time worked each day by each worker to be measured)
Lieta C-55/18: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 14. maija spriedums (Audiencia Nacional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts — Direktīva 2003/88/EK — 3. un 5. pants — Ikdienas un iknedēļas atpūta — 6. pants — Maksimālais nedēļas darba laiks — Direktīva 89/391/EEK — Darba ņēmēju drošība un veselība darbā — Pienākums izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu)
Lieta C-55/18: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 14. maija spriedums (Audiencia Nacional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts — Direktīva 2003/88/EK — 3. un 5. pants — Ikdienas un iknedēļas atpūta — 6. pants — Maksimālais nedēļas darba laiks — Direktīva 89/391/EEK — Darba ņēmēju drošība un veselība darbā — Pienākums izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu)
OJ C 255, 29.7.2019, p. 9–10
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
29.7.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 255/9 |
Tiesas (virspalāta) 2019. gada 14. maija spriedums (Audiencia Nacional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE
(Lieta C-55/18) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - 3. un 5. pants - Ikdienas un iknedēļas atpūta - 6. pants - Maksimālais nedēļas darba laiks - Direktīva 89/391/EEK - Darba ņēmēju drošība un veselība darbā - Pienākums izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu)
(2019/C 255/11)
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Nacional
Pamatlietas puses
Prasītāja: Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)
Atbildētāja: Deutsche Bank SAE
piedaloties: Federación Estatal de Servicios de la Unión General de Trabajadores (FES-UGT), Confederación General del Trabajo (CGT), Confederación Solidaridad de Trabajadores Vascos (ELA) un Confederación Intersindical Galega (CIG)
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 3., 5. un 6. pants, kas aplūkoti kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar interpretāciju, kāda tam ir sniegta valsts judikatūrā, darba devējiem nenosaka pienākumu izveidot sistēmu, kura ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu.