EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62019TN0043
Case T-43/19: Action brought on 24 January 2019 WV v EEAS
Lieta T-43/19: Prasība, kas celta 2019. gada 24. janvārī – WV/EĀDD
Lieta T-43/19: Prasība, kas celta 2019. gada 24. janvārī – WV/EĀDD
OJ C 103, 18.3.2019, p. 52–53
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
18.3.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 103/52 |
Prasība, kas celta 2019. gada 24. janvārī – WV/EĀDD
(Lieta T-43/19)
(2019/C 103/68)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: WV (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2018. gada 28. marta lēmumu par prasības par kaitējuma atlīdzību noraidīšanu, kā arī vajadzības gadījumā – 2018. gada 26. oktobrī pieņemto lēmumu par 2018. gada 26. jūnija sūdzības noraidīšanu; |
|
— |
līdz ar to, apmierinot prasību par kaitējuma atlīdzību, ko prasītāja formulējusi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu un kas aprakstīta 2017. gada 29. novembra dokumentā, atzīt un piešķirt prasītājai kompensāciju, kura jāizmaksā EĀDD, par summu 690 000 EUR apmērā, kura tiesvedības laikā var tikt palielināta un kas ex aequo et bono ir aprēķināta par mantiskiem zaudējumiem, morālo kaitējumu, kaitējumu reputācijai un profesionālo kaitējumu, kopā ņemtiem, un kas noteikta 2019. gada 31. janvārī, un kura tiesvedības laikā var tikt palielināta, neietekmējot tiesības prasīt atlīdzību par negūtajiem nākotnes ienākumiem iespējamās aiziešanas no darba iestādēs dēļ; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu par to, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 12., 12.a , 22.b, 24., 25. un 26. pants, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. un 2. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).
Prasītāja šī pamata ietvaros atsaucas arī, pirmkārt, uz to, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 47. un 52. pants, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, tiesības uz aizstāvību, sacīkstes princips, kā arī LESD 296. pants.
Otrkārt, viņa uzskata, ka administrācija ir arī ļaunprātīgi izmantojusi tiesības un nepareizi izmantojusi procedūru, kā arī acīmredzami pārkāpusi tiesisko paļāvību un pušu procesuālo tiesību vienlīdzību. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts princips, ka administrācijai lēmums ir jāpieņem, balstoties tikai uz likumīgi pieļaujamiem apsvērumiem, proti, tādiem apsvērumiem, kas ir atbilstīgi un kuru pamatā nav acīmredzamu kļūdu faktu vai juridiskajā vērtējumā, kā arī esot pārkāpti samērīguma, pienākuma sniegt palīdzību un rūpības pienākuma, saprātīga termiņa un labas pārvaldības principi.
Tādējādi apstrīdētais lēmums esot balstīts uz neobjektīvu un tendenciozu faktu un piemērojamo tiesību normu vērtējumu.
Prasītāja būtībā apgalvo, ka nepārprotami pastāvot cēloņsakarība starp EĀDD pieļautajiem pārkāpumiem un ciestajiem zaudējumiem, jo EĀDD nepareizā rīcība esot būtiski kaitējusi prasītājas profesionālajai, morālajai un finansiālajai integritātei. Ar pieļautajiem pārkāpumiem esot aptraipīta un pat nolīdzināta līdz ar zemi prasītājas reputācija viņas iestādēs strādājošo un ārējo partneru acīs un viņai tikušas atņemtas reālas profesionālās izaugsmes iespējas, tādējādi viņu nostādot bezpalīdzības situācijā, kura ir pamatā trauksmei un/vai satraukumam un nedrošībai attiecībā uz nākotni.