Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE3799

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības” (COM(2018) 397 final – 2018/0220 (COD))

EESC 2018/03799

OJ C 440, 6.12.2018, p. 95–99 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/95

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 397 final – 2018/0220 (COD))

(2018/C 440/15)

Ziņotājs:

Séamus BOLAND

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 2.7.2018.

Padome, 3.7.2018.

Juridiskais pamats:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

19.9.2018.

Plenārsesija Nr.

537

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

198/0/7

1.   Secinājumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

1.2.

 EESK uzskata, ka priekšlikums ir vērsts uz praktiskiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai risinātu reālās sekas, kuras automobiļu ražošanas un izplatīšanas nozarēm un patērētājiem radīs nenovēršamās juridiskās izmaiņas saistībā ar tipa apstiprināšanas sertifikāciju, ko veic Apvienotās Karalistes iestādes, pamatojoties uz ES tiesību aktiem.

1.3.

 Šajā sakarā EESK uzskata, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt par paraugu daudziem citiem līdzīgiem nolīgumiem, kas būs nepieciešami Brexit rezultātā.

1.4.

 EESK iesaka, panākot vienošanos par šo priekšlikumu, atzīt, ka ir vajadzīgs saprātīgs pārejas termiņš pirms jaunās sistēmas pilnīgas īstenošanas. Kopumā izstāšanās datums – 29. marts – ir pārāk ierobežojošs, un tas būtu jāpaildzina, panākot vienošanos starp AK un ES.

1.5.

 EESK piekrīt, ka pēc tam, kad būs pārtraukta Apvienotās Karalistes dalība, tās tipa apstiprinātājas iestādes vairs nevarēs sertificēt transportlīdzekļus saskaņā ar ES tiesību aktiem un ka Apvienotajā Karalistē esošajiem ražotājiem būs jāsaņem apstiprinājums no jebkuras ES 27 tipa apstiprinātājas iestādes. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības nostāju, ka AK iestāde būtu jāatzīst starptautiskajā mērogā kā tipa apstiprinātāja iestāde, EESK iesaka precizēt ikvienu neskaidrību šajā jautājumā.

1.6.

 EESK norāda, ka šis priekšlikums tiks īstenots saskaņā ar parametriem, kas norādīti kopējā dalības pārtraukšanas nolīgumā, par kuru sarunas vēl turpinās. Tāpēc Komiteja iesaka nodrošināt, lai šis priekšlikums nekādā veidā nebūtu mazāk stingrs.

1.7.

 EESK atzīmē, ka Eiropas Savienība var veikt izmaiņas un grozījumus direktīvās, pamatojoties uz jaunām tehnoloģijām, jaunu informāciju un tā tālāk. Tādēļ Komiteja ierosina nolīgumos nodrošināt nepieciešamo elastīgumu, lai var notikt pienācīgas sarunas.

1.8.

 EESK ieteic visos tirdzniecības nolīgumos, kā arī dalības izbeigšanas nolīgumā ņem vērā to, ka Eiropas Savienībā un AK pastāv ļoti plašs tirgus, un ka visos nolīgumos būtu jānodrošina, lai šajā tirgū nebūtu negatīvu traucējumu.

1.9.

 EESK stingri iesaka piešķirt pietiekamus resursus nepieciešamajām informācijas, apmācības un konsultāciju sistēmām un nodrošināt, ka tās pārredzamā veidā ir pieejamas visām rūpniecības nozares jomām, tostarp patērētājiem un vides aizsardzības nozares pārstāvjiem.

1.10.

 EESK piekrīt, ka, lai gan šis priekšlikums neietekmē pamattiesības, patērētāju tiesības vienmēr būs problēma, un tādēļ iesaka īstenošanas procesā to atzīt.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

 2016. gada 23. jūnijā pēc referenduma par dalību ES Lielbritānijas Apvienotā karaliste un Ziemeļīrija nolēma izstāties no Eiropas Savienības. Šis lēmums attiecas arī uz Gibraltāru.

2.2.

 Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu ES par tās nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Pēc tā aktivizēšanas tika izveidots sarunu process par dalības pārtraukšanu, lai sekmīgi pārvaldītu jaunus, sarežģītus juridiskus pasākumus.

2.3.

 Ja tiks panākta vienošanās, no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts un kļūs par trešo valsti, ja vien nolīgumā netiks ierosināts jauns termiņš.

2.4.

 Ir atzīts, ka izstāšanās radīs nepieciešamību atrisināt daudzus praktiskus jautājumus saistībā ar preču un pakalpojumu regulējumu visā ES. Jo īpaši, tipa apstiprinātājas iestādes, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, no dalības izbeigšanas dienas vairs nevarēs darboties kā ES regulators. Tas savukārt ietekmē esošo un turpmāko regulējumu attiecībā uz precēm, tostarp tām, kuras jau ir apstiprinātas.

2.5.

 Tomēr jāatzīmē, ka precīza AK nostāja par Apvienotās Karalistes tipa apstiprinātāju iestādi tiks noteikta vispārējā nolīgumā, par kuru vēl notiek sarunas.

2.6.

 Kā vienu no daudzajām sekām var minēt traucējumus dažādu produktu piegādes ķēdēs, kas ir smalki pielāgotas, lai preces piegādātu rentablā veidā un savlaicīgi visās dalībvalstīs, ieskaitot Lielbritāniju.

2.7.

 Priekšlikumā ir arī skaidri atzīta vajadzība saglabāt visus kvalitātes standartus, kā arī nodrošināt, ka nemazinās vides un patērētāju aizsardzības standartu līmenis.

2.8.

 Šis priekšlikums vienkārši varētu būt par paraugu citiem līdzīgiem nolīgumiem, un tāpēc ir svarīgi, ka to atbalsta visas ieinteresētās personas un plašāka sabiedrība.

2.9.

 Priekšlikumā norādīts, ka tas neietekmē pamattiesību aizsardzību. Tomēr EESK norāda, ka izmaiņas regulējuma struktūrās, kas ietekmē preces, vienmēr atstās ietekmi uz patērētājiem.

2.10.

 Šajā atzinumā galvenā uzmanība tiks pievērsta situācijai saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmu, ko piemēro mehānisko transportlīdzekļu dzinējiem, transportlīdzekļiem, kas iesaistīti preču pārvadājumos, kā arī motoriem, kas paredzēti stacionārām mašīnām.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

 Komisijas priekšlikuma mērķis ir pievērsties ES tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē tipa apstiprināšanas sistēmu vairākiem produktiem – pēc izstāšanās no Eiropas Savienības šis regulējums uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies.

3.2.

 Konkrēti un ņemot vērā pārejas režīmu, ko var iekļaut izstāšanās nolīgumā, Komisijas priekšlikumā ir uzskaitīti šādi tiesību akti, kas tiks ietekmēti:

—

Direktīva 2007/46/EK par mehānisko transportlīdzekļu un piekabju tipa apstiprinājumiem (ko aizstās regula, kas būs piemērojama no 2020. gada 1. septembra),

—

Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu un trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprinājumu,

—

Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu tipa apstiprinājum; un

—

Regula (ES) 2016/1628 par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru tipa apstiprinājumu.

3.3.

 Priekšlikumā ir arī skaidri noteikts, ka esošā Apvienotās Karalistes tipa apstiprinātāja iestāde vairs nevarēs darboties kā ES tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tāpēc, lai panāktu pastāvīgu atbilstību ES tiesību aktiem un saglabātu piekļuvi Eiropas tirgiem, ražotājiem, kuri saņēmuši apstiprinājumus Apvienotājā Karalistē, būs jāsaņem jauns apstiprinājums no jebkuras ES-27 tipa apstiprinātājas iestādes. Tas attiecas arī uz produktiem, kuri jau ir ražošanā.

3.4.

 Kamēr tas ievērojami ietekmē AK tipa apstiprinātājas iestādes turpmāko lomu, pastāv nopietnas bažas par automobiļu ražošanas nākotni Apvienotajā Karalistē un otrādi – Eiropas Savienībā. Šīs bažas ir vērstas galvenokārt uz juridisko nenoteiktību saistībā ar AK izsniegtajiem tipa apstiprinājumiem un uz to, ka tiek kaitēts vienam no galvenajiem regulējuma principiem, proti, uzturēt regulatīvo konsekvenci visā Eiropas Savienībā.

3.5.

 Priekšlikuma mērķis ir risināt šos jautājumus, pagaidu kārtā mainot spēkā esošos noteikumus, lai ietekmētie ražotāji var iesniegt kādai no ES-27 iestādēm pieteikumu un ar minimālām neērtībām saņemt apstiprinājumu. Tā galvenie punkti ir šādi:

—

attiecīgajiem ražotājiem nepārprotami atļauj iesniegt kādai no ES-27 tipa apstiprinātājām iestādēm pieteikumus esošo tipu jauniem apstiprinājumiem,

—

ļauj neatkārtot testus, kas kalpojuši par pamatu Apvienotās Karalistes piešķirtiem apstiprinājumiem, tādēļ ka ES-27 tipa apstiprinātāja iestāde iepriekš nebija norīkojusi un paziņojusi tehnisko dienestu,

—

nodrošina, ka šādus apstiprinājumus drīkst piešķirt, ja tiek izpildītas prasības jauniem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, nevis jauniem tipiem,

—

ierosina palīdzēt pirms anulēšanas identificēt jaunas tipa apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tirgū jau esošiem ražojumiem, lai izvairītos no situācijas, kad neviena tipa apstiprinātāja iestāde nav atbildīga par atbilstības pārbaudēm ekspluatācijas laikā un par iespējamiem atsaukumiem nākotnē.

3.6.

 Komisijas priekšlikumā ir atzīta nepieciešamība aizsargāt patērētājus transportlīdzekļu drošības un vides standartu uzturēšanas ziņā.

3.7.

 Priekšlikumā skaidri norādīts, ka tipa apstiprinātājas iestādes darbs nebeidzas līdz ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ražošanu vai laišanu tirgū, bet turpinās vairākus gadus pēc šo ražojumu laišanas tirgū.

4.   Piezīmes

4.1.

 Automašīnu ražotāji pieprasa jaunus sertifikātus jauniem modeļiem, kuri tiek izlaisti aptuveni ik pēc septiņiem gadiem, bet arī nozīmīgām konstrukcijas vai dzinēja izmaiņām, kas var notikt biežāk. Tas neapšaubāmi norāda uz nepieciešamību steidzami nodrošināt, ka pēc Brexit netraucēti tiek pielīdzināti regulatīvie mehānismi, kas vajadzīgi to ražošanai.

4.2.

 Apmēram 56 % no visiem Apvienotajā Karalistē ražotajiem transportlīdzekļiem tiek eksportēti uz Eiropu; bet tikai apmēram 7 % no Eiropā ražotajiem transportlīdzekļiem tiek eksportēti uz AK. Tomēr dati, kas mēra tirgus funkcijas attiecībā uz rezerves daļu piegādi, varētu liecināt par sarežģītāku pasākumu kopumu, kam vajadzīgs saskaņots regulatīvais režīms.

4.3.

 EESK norāda, ka, neraugoties uz šā priekšlikuma publicēšanu, tā ietekmi nevar novērtēt, ņemot vērā lielo nenoteiktību pašreizējās sarunās starp ES un Apvienoto Karalisti.

4.4.

 EESK uzskata, ka šis priekšlikums ir vairāk piemērots tam, lai to iekļautu sekmīgās sarunās par nolīgumu starp Lielbritāniju un ES un līdz ar to panāktu pietiekamu vienošanos īstenot pasākumus, kas ļautu tirdzniecībai norisināties muitas savienības un/vai vienotā tirgus ietvaros.

4.5.

 EESK piekrīt paziņojumam, ko publicējusi Pārstāvju palāta (2017.–2019. gada sesijas piektais ziņojums “Brexit ietekme uz autobūves nozari”): “Ir sarežģīti noteikt, kā starptautiski lielapjoma ražotāji – kas veido lielāko daļu no AK autobūves nozares – varētu ekonomiskā ziņā rentabli bāzēt ražošanu Apvienotajā Karalistē, ja nebūs vienošanās vai pastāvēs PTO tarifu sistēma.” Tāpēc gadījumā, ja nebūs vienošanās, priekšlikums būs jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tas ir pietiekami pārdomāts, lai sagatavotos šādam scenārijam.

4.6.

 Par AK tipa apstiprinātājas iestādes turpmāko lomu – par to, kāda būs precīza situācija šajā jautājumā – Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība pagaidām vēl nav vienojušās. EESK uzskata, ka ir būtiski atrisināt šo jautājumu, ja vēlas, lai jaunais tiesiskais režīms būtu sekmīgs.

5.   Problēmas

5.1.

 EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķus, jo īpaši nodomu samazināt nozari ietekmējošās izmaksas, kuras saistītas ar kavēšanos uz robežām un nevajadzīgu birokrātiju, vienlaikus nodrošinot augstāko standartu piemērošanu. Tomēr EESK uzskata, ka šo mērķu sasniegšana ir ļoti grūts uzdevums, ņemot vērā to, ka tagad kopumā ir jāizstrādā jauna regulatīvā sistēma.

5.2.

 Tomēr EESK arī norāda, ka šāds režīms nenovēršami radīs augstākas izmaksas, galvenokārt tāpēc, ka Lielbritānija vairs nebūs dalībvalsts un attiecībā uz to– tāpat kā citām trešām valstīm – būs vajadzīgi atšķirīgi noteikumi.

5.3.

 Ar noteikumiem regulētie jautājumi, piemēram, vide, patērētāju tiesības, produktu kvalitāte u. c., bieži vien ir pakļauti jauniem vai mainītiem iekšējiem ES tiesību aktiem un pašreizējām direktīvām. EESK uzskata, ka gan ES, gan Apvienotajai Karalistei būs jānodrošina pietiekami elastīgs regulatīvā režīma nolīgums, lai šim apstāklim pielāgotos un līdz ar to rastos pēc iespējas mazāk darbības traucējumu.

5.4.

 Eiropas Savienībā transportlīdzekļu ražošanas un izplatīšanas process ir attīstījies ļoti integrētā veidā. Darbojas daudzas sarežģītas un efektīvas piegādes ķēdes, un visi eksperti un EESK uzskata, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tās būtiski mainīsies. EESK arī uzskata, ka šādi traucējumi samazinās šo sistēmu efektivitāti.

5.5.

 Tā kā Lielbritānijā tiek ražots un eksportēts uz Eiropas Savienību liels skaits transportlīdzekļu, EESK ir īpaši noraizējusies par to, ka Apvienotās Karalistes jebkāda veida izslēgšana no šā tirgus negatīvi ietekmēs vispārējo konkurētspēju, kas savukārt palielinās izmaksas visām ekonomikas nozarēm, kā arī patērētājiem. Tāpēc ar Komisijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka jāaizsargā visas šīs intereses, ir jānodrošina pastāvīga apņemšanās to īstenot, un šis elements jāiekļauj turpmākajos nolīgumos.

5.6.

 Ņemot vērā ierosināto izmaiņu sarežģītību, būs vajadzīga stingra abu pušu apņemšanās sniegt visaptverošu informāciju un apmācības programmas nozarei, kā arī tipa apstiprinātājām iestādēm. Tas ir ievērojams uzdevums resursu ziņā, un būs vajadzīgs ievērojams laiks. Termiņa prasība būs īpaši problemātiska, ņemot vērā pašreizējo Apvienotās Karalistes izstāšanās grafiku, kā noteikts saskaņā ar 50. pantu.

5.7.

 Ņemot vērā nolīguma apspriešanas ilgumu, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu dažādu sistēmu atbilstību, EESK uzskata, ka būs vajadzīgs pārejas periods arī pēc 2019. gada marta, kas ir izstāšanās datums.

5.8.

 Tā kā pozitīvs iznākums būs tad, ja turpināsies pašreizējā sistēma, kas regulē transportlīdzekļu un ar tiem saistīto produktu apriti starp AK un Eiropas Savienību, EESK uzskata, ka Apvienotajā Karalistē ražotajiem transportlīdzekļiem būs jāatbilst ES noteikumiem. Tādēļ tiek norādīts, ka šo priekšlikumu būs ļoti grūti administrēt, ja vien Apvienotā Karaliste zināmā veidā nebūs asociēta ar muitas savienību vai vienoto tirgu vai abiem.

5.9.

 EESK uzskata, ka jaunās Apvienotās Karalistes jaunais trešās valsts statuss pastāvīgi radīs problēmas transportlīdzekļu, mobilo un nemobilo ierīču regulatīvajam režīmam. Tādēļ nespēja ātri risināt šīs problēmas var radīt apstākļus, ka ražotāji, iespējams, būs spiesti mainīt savu pašreizējo piegādes ķēdi, kas varētu ietekmēt pieejamo produktu nepārtrauktību un izmaksas patērētājiem.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

Top