1)

Vai Direktīvas 2003/109/EK ( 1 ) 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kurā (tostarp) ir noteikts, ka, lai iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, trešās valsts valstspiederīgajam ir jāpierāda, ka viņa “rīcībā” gan pašam, gan atkarīgajiem ģimenes locekļiem “ir” stabili un regulāri ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šeit runa ir tikai par trešās valsts valstspiederīgā “saviem ienākumiem”?

2)

Vai arī šim nolūkam ir pietiekami, ka trešās valsts valstspiederīgā rīcībā ir ienākumi, neizvirzot nekādas prasības šo ienākumu izcelsmei, tādējādi tos šā trešās valsts valstspiederīgā rīcībā var nodot arī ģimenes loceklis vai cita trešā persona?

3)

Ja atbilde uz pēdējo jautājumu ir apstiprinoša, vai šādā gadījumā pietiek ar trešās personas apņemšanos segt izmaksas, šai trešajai personai apņemoties garantēt, ka pieteikuma iesniedzēja, kurš lūdz piešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, “rīcībā ir stabili, regulāri un pietiekami iztikas līdzekļi savām un no viņa atkarīgo ģimenes locekļu vajadzībām un tādējādi valsts iestādēm viņi nav jāuztur”, lai pierādītu, ka pieteikuma iesniedzēja rīcībā var būt ienākumi Direktīvas 2003/109/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?