EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CA0251
Case C-251/16: Judgment of the Court (Fourth Chamber) of 22 November 2017 (request for a preliminary ruling from the Supreme Court — Ireland) — Edward Cussens, John Jennings, Vincent Kingston v T.G. Brosnan (Reference for a preliminary ruling — Common system of value added tax (VAT) — Sixth Directive 77/388/EEC — Article 4(3)(a) and Article 13B(g) — Exemption of the supply of buildings, and of the land on which they stand, other than as described in Article 4(3)(a) — Principle that abusive practices are prohibited — Applicability in the absence of national provisions transposing that principle — Principles of legal certainty and of the protection of legitimate expectations)
Lieta C-251/16: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Edward Cussens, John Jennings, Vincent Kingston/T. G. Brosnan Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma — Sestā direktīva 77/388/EEK — 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 13. panta B daļas g) punkts — Ēku un zem tām esošās zemes pārdošanas atbrīvojums no nodokļa, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā — Ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips — Piemērojamība, ja nav valsts tiesību normu, ar ko būtu ieviests šis princips — Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi
Lieta C-251/16: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Edward Cussens, John Jennings, Vincent Kingston/T. G. Brosnan Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma — Sestā direktīva 77/388/EEK — 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 13. panta B daļas g) punkts — Ēku un zem tām esošās zemes pārdošanas atbrīvojums no nodokļa, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā — Ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips — Piemērojamība, ja nav valsts tiesību normu, ar ko būtu ieviests šis princips — Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi
OJ C 22, 22.1.2018, p. 10–11
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
22.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 22/10 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Edward Cussens, John Jennings, Vincent Kingston/T. G. Brosnan
(Lieta C-251/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Sestā direktīva 77/388/EEK - 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 13. panta B daļas g) punkts - Ēku un zem tām esošās zemes pārdošanas atbrīvojums no nodokļa, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā - Ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips - Piemērojamība, ja nav valsts tiesību normu, ar ko būtu ieviests šis princips - Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi)
(2018/C 022/12)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Supreme Court
Pamatlietas puses
Prasītāji: Edward Cussens, John Jennings, Vincent Kingston
Atbildētājs: T. G. Brosnan
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīgi no valsts tiesību normas, ar ko tas tiek īstenots valsts tiesību sistēmā, tas var tikt tieši piemērots, lai atteiktos atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa tādu nekustamo īpašumu pārdošanu kā pamatlietā aplūkotā, kas ir veikta pirms 2006. gada 21. februāra sprieduma lietā Halifax u.c. (C-255/02, EU:C:2006:121) pasludināšanas, un tas nav pretrunā tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem; |
|
2) |
Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja attiecīgie darījumi pamatlietā būtu jāpārkvalificē, piemērojot ļaunprātīgas rīcības aizlieguma principu, darījumi, kas nav uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību, var būt apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz atbilstošajām valsts tiesību normām, kurās šāda aplikšana ar nodokli ir paredzēta; |
|
3) |
ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai, pamatojoties uz 2006. gada 21. februāra sprieduma Halifax u.c. (C-255/02, EU:C:2006:121) 75. punktu, noteiktu, vai attiecīgo darījumu pamatlietā galvenais mērķis ir vai nav nodokļu priekšrocības iegūšana, iepriekš noslēgto attiecīgo nekustamo īpašumu pamatlietā nomas līgumu mērķis ir jāņem vērā atsevišķi; |
|
4) |
ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda nekustamo īpašumu nodošana kā pamatlietā aplūkotā var izraisīt nodokļu priekšrocības iegūšanu pretēji attiecīgo Sestās direktīvas 77/388/EEK noteikumu mērķiem, ja īpašnieks vai īrnieks šos nekustamos īpašumus faktiski vēl nav lietojis pirms to pārdošanas trešajām personām. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir pamatlietā; |
|
5) |
ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāpiemēro tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kas ir saistīta ar nekustamo īpašumu pārdošanas darījuma iespējamu atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa. |