Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju – vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.

Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju – vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.

Lai nodrošinātu atbilstību Parīzes nolīgumam, būs nepieciešams, ka dalībvalstis izvirza pašas savus saistošos mērķus, kuros paredzēts, ka jāsasniedz augstāks atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts vai reģionu iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts vai reģionu un vietējo iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem , un tāpēc jāstimulē atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju spēja reaģēt uz tirgus signāliem .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

Valsts, reģionālajā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

Šādu kopienu veidošanās jāsekmē valsts, reģionālajā un vietējā mērogā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vietējām atjaunojamo energoresursu energokopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst šādu energokopienām neizdevīgu stāvokli, ietver pasākumus, kas tām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū.

Vietējām atjaunojamo energoresursu energokopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst šādu energokopienām neizdevīgu stāvokli, ietver pasākumus, kas tām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū. Dalībvalstīm ieteicams sadarbībā ar Eiropas Komisiju un savām vietējām un reģionālajām pašvaldībām sagatavot ieteikumus, kuros izklāstīti kopienu izveides un darbības pamatprincipi.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

1.   Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %. Pēc tam, kad dalībvalstis ir izvērtējušas priekšnoteikumus un apstākļus uz vietas, tās var izvirzīt savus saistošos mērķus, kas paredz lielāku īpatsvaru.

2.    Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.

2.    Veidu, kā dalībvalstis sasniedz šo vispārējo 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.

4.   Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.

4.   Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu mainīgās ekonomiskās izmaksas un uzlabot Eiropas ražotāju un uzstādītāju tehnoloģiskās iespējas un konkurētspēju vai patērētāju ieinteresētību iegūt atjaunojamo energoresursu enerģiju . Līdzīgi Komisija var, izmantojot ES finansējumu, izveidot mehānismus, kas, ņemot vērā dažādus faktorus un apstākļus, atbalsta tos reģionus vai dalībvalstis, kuru panākumi atjaunojamo energoresursu jomā uzskatāmi par tādiem, kas pārsniedz vidējo rādītāju.

6.     Katra dalībvalsts nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šo direktīvu, enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā atbilst vismaz tās vispārējam nacionālajam mērķrādītājam (šādā sadalījumā: elektroenerģija, siltumenerģijas patēriņš un transports) minētajā gadā attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā norādīts I pielikumā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.

1.   Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas (un līdz ar to visus noteikumus saistībā ar attiecīgo tirgu) izstrādā tā, lai izvairītos no elektroenerģijas tirgu (ņemot vērā visu izmaksu internalizāciju un iekļaujot vides apdraudējumus) kropļošanas , kā arī uzticamības, apgādes kvalitātes, konkurētspējas un cenu pieejamības mazināšanas un lai nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.

2.   Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.

2.   Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā, konkurenciālā, nediskriminējošā un izmaksefektīvā veidā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā, konkurenciālā, nediskriminējošā un izmaksefektīvā veidā.

4 .   Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.

4.     Dalībvalstis var pielāgot finansiālā atbalsta shēmas tālākajos reģionos, pamatojoties uz faktiskajām ražošanas izmaksām, kas izriet no īpašām iezīmēm vai atkarības no ārējiem avotiem, nolūkā palielināt tādas elektroenerģijas īpatsvaru, ko iegūst no atjaunojamiem un citiem vietējiem tīras enerģijas avotiem.

5 .   Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Jāveicina arī pārrobežu sadarbības ieguldījumi, kas nodrošina starpsavienojumus pienācīgā līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, vai citus konkrētus force majeure apstākļus, ko katrā gadījumā atsevišķi nosaka dalībvalstis un Eiropas Komisija, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8  % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Tas neattiecas uz biodegvielu, kura saskaņā ar 2. panta u) apakšpunktu rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku. Šo limitu samazina līdz 3,8  % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas, siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

1.   Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas, siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji. Īpaši uzsverams reģionālās sadarbības lietderīgums.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm, kuras atrodas trešās valstīs un kuras ir iekļautas kopprojektos, to darbības ciklā jāatbilst vides, sociālajiem, darba un drošības standartiem, ko parasti piemēro Eiropas Savienībā un tajā dalībvalstī, kura plāno izmantot šo saražoto enerģiju savos valsts pārskatos.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. janvārim izveido vienu vai vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, kas koordinē visu atļauju piešķiršanas procesu pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās uz atļaujām būvēt un ekspluatēt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas stacijas un ar tām saistītās pārvades un sadales tīkla infrastruktūras.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. janvārim izveido vienu vai vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, kas koordinē visu atļauju piešķiršanas procesu pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās uz atļaujām būvēt un ekspluatēt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas stacijas un ar tām saistītās pārvades un sadales tīkla infrastruktūras. Šos kontaktpunktus savas kompetences ietvaros var pārvaldīt reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   (..)

2.   (..)

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas. Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas.

7.   Izcelsmes apliecinājumā obligāti precizē:

7.   Izcelsmes apliecinājumā obligāti precizē:

Mazu iekārtu izcelsmes apliecinājumos var norādīt vienkāršotu informāciju.

Mazu iekārtu izcelsmes apliecinājumos var norādīt vienkāršotu informāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1 .   Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.

1.     Saskaņā ar tīklu izturībai un drošībai izvirzītām profilakses prasībām, kas pamatojas uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko ir definējušas kompetentas attiecīgas valsts iestādes:

2 .   Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.

3 .   Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru , lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.

3.     Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību pilnveidot pašreizējo transporta degvielas tīklu infrastruktūru, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu degvielas integrēšanu.

4 .   Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par iespēju un ieinteresētību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot infrastruktūru siltumenerģijas izmantošanai (piemēram, izmantojot centralizētas siltumapgādes sistēmas ), lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Par uzņēmumu un tehnoloģiju attīstību

1.     Eiropas Savienībai šobrīd ir pasaulē vadošā loma ar atjaunojamiem energoresursiem saistītu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomā, pateicoties mūsu produktu un pakalpojumu sniedzēju konkurētspējai, sākot no iekārtu ražotājiem līdz konsultantiem, uzstādītājiem, uzturētājiem un finanšu iestādēm.

Eiropas Komisijas prioritārs mērķis ir laikposmā līdz 2030. gadam nostiprināt un paplašināt šo vadošo lomu.

2.     Komisija un dalībvalstis vismaz 15 % no visiem saviem līdzekļiem piešķir atjaunojamo energoresursu enerģijas, jaudas palielināšanas pasākumu, uzņēmumu konkurētspējas un it īpaši tehnoloģiju attīstības atbalstam.

Tāpat kā ESI fondu gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāievieš mehānismi, kas, ņemot vērā dažādus faktorus un apstākļus, nodrošinātu tiem reģioniem vai dalībvalstīm, kuru progress šajā konkrētajā jomā uzskatāms par augstāku nekā vidējais rādītājs, iespēju stimulēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu šajos apgabalos.

3.     Lai saglabātu šo vadošo lomu, dalībvalstis un Eiropas Komisija, neskarot citas jomas, nosaka šādus prioritāros virzienus:

4.     Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādās īpašu stratēģiju šajā jomā, kurā būs raksturoti prioritārie virzieni un – atkarībā no dažādu atjaunojamo energoresursu nozaru un ģeogrāfisko apgabalu attīstības – nepilnības, iespējas un nākamajos desmit gados iespējamie sabiedriskie pasākumi.

5.     Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību izveidot elektroenerģijas uzglabāšanas infrastruktūru, lai uzlabotu no atjaunojamiem resursiem iegūtās enerģijas integrāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.

1.   Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas un/vai atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas un/vai atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.

2.   Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu .

2.   Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un sadarbīgās struktūras, piemēram, enerģijas piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteiktā palielinājuma īstenošanu un novērtēšanu .

3.   Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot , izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas :

3.   Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu īsteno , izmantojot:

4 .    Šā panta 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai un uzraudzībai dalībvalstis var izmantot struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. pantā noteiktajām nacionālajām energoefektivitātes pienākuma shēmām.

4.     Attiecībā uz dažādajiem īstenojamajiem pasākumiem ņem vērā, ka:

Tādējādi dalībvalstis var izmantot vai izstrādāt

5.   Saskaņā ar 2. punktu norādītās struktūras nodrošina, ka to devums ir izmērāms un verificējams un, sākot no 2021. gada 30. jūnija, dalībvalsts izraudzītajai iestādei katru gadu ziņo par:

5.   Saskaņā ar 2. punktu norādītās struktūras nodrošina, ka to devums ir izmērāms un verificējams un, sākot no 2021. gada 30. jūnija, dalībvalsts izraudzītajai iestādei katru gadu ziņo par:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.

Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir reglamentēta piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem nodrošināt centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ciešāka tirgu integrācija un pāreja uz variablāku elektroenerģijas produkciju nozīmē, ka valstu enerģētikas rīcībpolitikas ir vairāk jākoordinē ar kaimiņvalstīm un ka ir jāizmanto izdevības, ko sniedz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība.

Ciešāka tirgu integrācija un pāreja uz variablāku elektroenerģijas produkciju nozīmē, ka valstu enerģētikas rīcībpolitikas ir vairāk jākoordinē ar kaimiņvalstīm un ka ir jāizmanto izdevības, ko sniedz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība , nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpības principu .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Galvenajiem tirgus principiem būtu jāparedz, ka elektroenerģijas cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šīm cenām būtu jāsignalizē, kad ir vajadzīga elektroenerģija, un tādējādi, balstoties tirgū, jāstimulē investīcijas elastības resursos, piemēram, elastīgā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā vai uzkrāšanā.

Galvenajiem tirgus principiem būtu jāparedz, ka elektroenerģijas cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šīm cenām būtu jāsignalizē, kad ir vajadzīga elektroenerģija, un tādējādi, balstoties tirgū, jāstimulē investīcijas elastības resursos, piemēram, elastīgā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā vai uzkrāšanā. Lai sasniegtu šos mērķus, dalībvalstīm vajadzētu no cenu regulēšanas atteikties pakāpeniski.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tiešas līdzdalības tirgū, konkrētāk, iespējai pielāgot savu patēriņu atkarībā no tirgus signāliem un rezultātā maksāt zemāku cenu par elektroenerģiju vai saņemt cita veida stimulējošus maksājumus. Domājams, ka ieguvumi no aktīvas līdzdalības laika gaitā tikai vairosies, jo pieaugs elektrotransportlīdzekļu, siltumsūkņu un citu elastīgu slodžu konkurētspēja. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai piedalīties visa veida pieprasījumreakcijā, un līdz ar to tiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties viedo uzskaites sistēmu un dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Tas patērētājiem ļautu pielāgot savu patēriņu atkarībā no tādiem cenu signāliem reāllaikā, kas atspoguļo elektroenerģijas vai transportēšanas vērtību un izmaksas dažādos laika periodos, savukārt dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka vairumtirdzniecības cenu risks patērētājus skar saprātīgā mērā. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt, ka patērētāji, kas nevēlas aktīvi iesaistīties tirgū, tādēļ necieš, bet gan tā vietā vietējā tirgus situācijai vispiemērotākajā veidā tiek radīti apstākļi, kas patērētājiem ļauj pieņemt zinīgu lēmumu par pieejamajiem variantiem.

Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tiešas līdzdalības tirgū, konkrētāk, iespējai pielāgot savu patēriņu atkarībā no tirgus signāliem un rezultātā maksāt zemāku cenu par elektroenerģiju vai saņemt cita veida stimulējošus maksājumus. Domājams, ka ieguvumi no aktīvas līdzdalības laika gaitā tikai vairosies, jo pieaugs elektrotransportlīdzekļu, siltumsūkņu un citu elastīgu slodžu konkurētspēja. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai piedalīties visa veida pieprasījumreakcijā, un līdz ar to tiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties viedo uzskaites sistēmu un dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Tas patērētājiem ļautu pielāgot savu patēriņu atkarībā no tādiem cenu signāliem reāllaikā, kas atspoguļo elektroenerģijas vai transportēšanas vērtību un izmaksas dažādos laika periodos, savukārt dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka vairumtirdzniecības cenu risks patērētājus skar saprātīgā mērā. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt, ka patērētāji, kas nevēlas aktīvi iesaistīties tirgū, tādēļ necieš, bet gan tā vietā vietējā tirgus situācijai vispiemērotākajā veidā tiek radīti apstākļi, kas patērētājiem ļauj pieņemt zinīgu lēmumu par pieejamajiem variantiem. Valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jārada vajadzīgie pamatnosacījumi, lai patērētāji varētu piekļūt izsmeļošai informācijai par iesaistīšanās tirgū nosacījumiem un iespējām. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt īpašus pasākumus, kas orientēti uz tiem patērētājiem, kuri ir visneaizsargātākie pret enerģētiskās nabadzības risku, lai nodrošinātu viņu aktīvu dalību tirgū, aizsargātu viņu tiesības piekļūt enerģijai un dotu viņiem iespēju gūt labumu no inovatīvām tehnoloģijām, kas samazina enerģijas patēriņu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izkliedētas enerģijas tehnoloģijas un patērētāju iespēcināšana ir padarījusi kopienas enerģiju un energokooperatīvus par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gaidas tādos aspektos kā energoavoti, energopakalpojumi un vietējā līdzdalība. Kopienas enerģija piedāvā plašas iespējas visiem patērētājiem tieši iesaistīties enerģijas ražošanā, patērēšanā vai kopīgā izmantošanā ģeogrāfiski noslēgtā kopienas tīklā, kas var darboties izolēti vai būt pievienots publiskajam sadales tīklam. Kopienas enerģijas iniciatīvu galvenā iecere ir nodrošināt savus biedrus vai daļu turētājus ar kāda noteikta veida enerģiju (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģiju) par pieņemamu cenu, nevis pirmām kārtām gūt peļņu kā tradicionālam energouzņēmumam. Kopienas enerģijas iniciatīvās patērētāji iesaistās tieši, un tas apliecina, ka šādām iniciatīvām ir potenciāls sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu – tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas – integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un arī piegādes tarifi. Kopienas enerģijas projekti arī dod iespēju enerģijas tirgū piedalīties tādām mājsaimniecības patērētāju grupām, kas citos apstākļos to nespētu. Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām sniegušas ekonomisku, sociālu un vidisku vērtību, kura neaprobežojas tikai ar ieguvumiem, ko dod energopakalpojumu nodrošināšana. Vietējām energokopienām vajadzētu atļaut darboties tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nekropļojot konkurenci. Mājsaimniecības patērētājiem vajadzētu atļaut brīvprātīgi piedalīties kopienas enerģijas iniciatīvās un no tām izstāties, nezaudējot ne piekļuvi kopienas enerģijas iniciatīvas ekspluatētajam tīklam, ne savas tiesības kā patērētājiem. Piekļuve vietējās energokopienas tīklam būtu jāpiešķir ar taisnīgiem un izmaksas atspoguļojošiem nosacījumiem.

Izkliedētas enerģijas tehnoloģijas un patērētāju iespēcināšana ir padarījusi kopienas enerģiju un energokooperatīvus par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gaidas tādos aspektos kā energoavoti, energopakalpojumi un vietējā līdzdalība. Kopienas enerģija piedāvā plašas iespējas visiem patērētājiem tieši iesaistīties enerģijas ražošanā, patērēšanā vai kopīgā izmantošanā ģeogrāfiski noslēgtā kopienas tīklā, kas var darboties izolēti vai būt pievienots publiskajam sadales tīklam. Kopienas enerģijas iniciatīvu galvenā iecere ir nodrošināt savus biedrus vai daļu turētājus ar kāda noteikta veida enerģiju (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģiju) par pieņemamu cenu, nevis pirmām kārtām gūt peļņu kā tradicionālam energouzņēmumam. Kopienas enerģijas iniciatīvās patērētāji iesaistās tieši, un tas apliecina, ka šādām iniciatīvām ir potenciāls sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu – tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas – integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un arī piegādes tarifi. Kopienas enerģijas projekti arī dod iespēju enerģijas tirgū piedalīties tādām mājsaimniecības patērētāju grupām, kas citos apstākļos to nespētu. Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām sniegušas ekonomisku, sociālu un vidisku vērtību, kura neaprobežojas tikai ar ieguvumiem, ko dod energopakalpojumu nodrošināšana. Vietējām energokopienām saskaņā ar skaidri definētiem noteikumiem vajadzētu atļaut darboties tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nekropļojot konkurenci. Mājsaimniecības patērētājiem vajadzētu atļaut brīvprātīgi piedalīties kopienas enerģijas iniciatīvās un no tām izstāties, nezaudējot ne piekļuvi kopienas enerģijas iniciatīvas ekspluatētajam tīklam, ne savas tiesības kā patērētājiem. Piekļuve vietējās energokopienas tīklam būtu jāpiešķir ar taisnīgiem un izmaksas atspoguļojošiem nosacījumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pašlaik, līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, dalībvalstīs jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti.

Pašlaik, līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, dalībvalstīs jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti. Lai patērētājus iesaistītu pieprasījumreakcijā un viņiem piedāvātu dinamisku cenu sistēmu, patērētājiem ir jābūt iespējai ar piegādātāju starpniecību piekļūt informācijai par savu elektroenerģijas patēriņu stundā. Tiek ieteikts šādu piekļuvi informācijai nodrošināt attiecībā uz visiem viedajiem elektroenerģijas skaitītājiem un attiecībā uz visiem līgumā paredzētās jaudas diapazoniem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados nepieciešamība koordinēt valstu regulatīvās darbības vēl palielināsies. Eiropas energosistēmā patlaban notiek visplašākās izmaiņas, ar kādām tā saskārusies pēdējo desmitgažu laikā. Ciešāka tirgus integrācija un centieni vairāk dažādot elektroenerģijas ražošanu prasa veltīt lielākas pūles valsts enerģētikas jomas rīcībpolitiku koordinācijai ar kaimiņvalstīm un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības iespēju izmantošanai.

Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados nepieciešamība koordinēt valstu regulatīvās darbības vēl palielināsies. Eiropas energosistēmā patlaban notiek visplašākās izmaiņas, ar kādām tā saskārusies pēdējo desmitgažu laikā. Ciešāka tirgus integrācija un centieni vairāk dažādot elektroenerģijas ražošanu prasa veltīt lielākas pūles valsts enerģētikas jomas rīcībpolitiku koordinācijai ar kaimiņvalstīm un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības iespēju izmantošanai. Svarīgi ir arī stiprināt valstu regulatīvās iestādes. Dalībvalstīm jānodrošina savu regulatīvo iestāžu neatkarība un netraucēta darbība. Lai valstu regulatīvās iestādes varētu pienācīgi darboties, jānodrošina nepieciešamie līdzekļi, un tām jābūt iespējai pilntiesīgi iesaistīties ES līmeņa sadarbībā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pastāvot skaidri definētiem nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi pamatnostādnēs, kuras pieņemtas saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 57. pantu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. pantu, un attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tās dibināšanas mērķi, Aģentūrai var uzdot veikt arī citus uzdevumus, ievērojot ierobežojumus, kas attiecas uz izpildu pilnvaru nodošanu Savienības aģentūrām.

Pastāvot skaidri definētiem nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi pamatnostādnēs, kuras pieņemtas saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 57. pantu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. pantu, un attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tās dibināšanas mērķi, Aģentūrai var uzdot veikt citus uzdevumus, ievērojot ierobežojumus, kas attiecas uz izpildu pilnvaru nodošanu Savienības aģentūrām.

Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu pieprasīt attiecīgajām dalībvalstu iestādēm sniegt informāciju, kas tai ir vajadzīga uzticēto funkciju veikšanai.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Aģentūra katru gadu publicē ziņojumu par 1. punktā minēto uzraudzības pasākumu rezultātiem. Šajā ziņojumā Aģentūra norāda šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu izveides pabeigšanu.

Aģentūra katru gadu publicē ziņojumu par 1. punktā minēto uzraudzības pasākumu rezultātiem. Šajā ziņojumā Aģentūra norāda šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu izveides pabeigšanu , kā arī sniedz ieteikumus .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojoties uz šo vienoto metodiku, ENTSO-E būtu regulāri jāizstrādā un jāatjaunina reģionālie krīzes scenāriji un jāapzina katram reģionam visnozīmīgākie riski, piemēram, ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi, dabas katastrofas, kurināmā iztrūkums vai ļaunprātīgi uzbrukumi. Apskatot krīzes scenāriju, kas paredz gāzes iztrūkumu, gāzes piegādes traucējumu risks būtu jānovērtē, pamatojoties uz gāzes piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenārijiem, ko izstrādājis gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls atbilstīgi Gāzes piegādes drošības regulas 6. panta 6. punktam [ierosinātā Gāzes piegādes drošības regula]. Dalībvalstīm, balstoties uz šiem scenārijiem , principā ik pēc trim gadiem būtu jāizstrādā un jāatjaunina savi nacionālie krīzes scenāriji. Šiem scenārijiem būtu jāveido pamats riskgatavības plāniem. Apzinot riskus nacionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāapraksta arī iespējamie riski, ko tās saskata attiecībā uz piegādes drošībai nozīmīgas infrastruktūras īpašumtiesībām, un iespējamie pasākumi (ja tādi ir), kas veikti, lai novērstu šādus riskus (piemēram, vispārīgi vai nozares tiesību akti par investīciju vētīšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.), ar norādi par to, kāpēc tās šādus pasākumus uzskata par pamatotiem.

Pamatojoties uz šo vienoto metodiku, ENTSO-E būtu regulāri jāizstrādā un jāatjaunina reģionālie krīzes scenāriji un jāapzina katram reģionam visnozīmīgākie riski, piemēram, ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi, dabas katastrofas, kurināmā iztrūkums vai ļaunprātīgi uzbrukumi. Apskatot krīzes scenāriju, kas paredz gāzes iztrūkumu, gāzes piegādes traucējumu risks būtu jānovērtē, pamatojoties uz gāzes piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenārijiem, ko izstrādājis gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls atbilstīgi Gāzes piegādes drošības regulas 6. panta 6. punktam [ierosinātā Gāzes piegādes drošības regula]. Ieteicams dažādu veidu reģionālās sadarbības ietvaros iepazīstināt ar reģiona situāciju enerģētikas jomā un apspriest to, lai apzinātu iespējas un apdraudējumus. Dalībvalstīm, balstoties uz šo informāciju , principā ik pēc trim gadiem būtu jāizstrādā un jāatjaunina savi nacionālie krīzes scenāriji. Šiem scenārijiem būtu jāveido pamats riskgatavības plāniem. Apzinot riskus nacionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāapraksta arī iespējamie riski, ko tās saskata attiecībā uz piegādes drošībai nozīmīgas infrastruktūras īpašumtiesībām, un iespējamie pasākumi (ja tādi ir), kas veikti, lai novērstu šādus riskus (piemēram, vispārīgi vai nozares tiesību akti par investīciju vētīšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.), ar norādi par to, kāpēc tās šādus pasākumus uzskata par pamatotiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu vienotu pieeju krīžu novēršanai un pārvarēšanai, katras dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jāizstrādā riskgatavības plāns. Šajos plānos būtu jāapraksta iedarbīgi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas aptver visus apzinātos krīzes scenārijus. Šiem plāniem vajadzētu nodrošināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz apstākļiem, kādos krīzes situāciju mīkstināšanai var izmantot ārpustirgus pasākumus. Visiem plānotajiem ārpustirgus pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju krīžu novēršanai un pārvarēšanai, katras dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām , tostarp, kur iespējams, ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un jāizstrādā riskgatavības plāns. Šajos plānos būtu jāapraksta iedarbīgi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas aptver visus apzinātos krīzes scenārijus. Šiem plāniem vajadzētu nodrošināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz apstākļiem, kādos krīzes situāciju mīkstināšanai var izmantot ārpustirgus pasākumus. Visiem plānotajiem ārpustirgus pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc elektroenerģētiskās krīzes situācijas izziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes apspriežas ar savu valsts regulatīvo iestādi (ja tā nav kompetentā iestāde) un iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un Komisijai izvērtējuma ziņojumu.

Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc elektroenerģētiskās krīzes situācijas izziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes apspriežas ar savu valsts regulatīvo iestādi (ja tā nav kompetentā iestāde) un iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un Komisijai izvērtējuma ziņojumu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses tiek aicinātas cieši sadarboties elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanā un riskgatavības plānu izstrādē, lai neviens no veiktajiem pasākumiem neapdraudētu dalībvalstu, līgumslēdzēju pušu vai Savienības piegādes drošību.

Šajā sakarā Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses pēc Komisijas uzaicinājuma var piedalīties Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupā attiecībā uz visiem jautājumiem, kas tās skar.

Dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses tiek aicinātas cieši sadarboties elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanā un riskgatavības plānu izstrādē, lai neviens no veiktajiem pasākumiem neapdraudētu dalībvalstu, līgumslēdzēju pušu vai Savienības piegādes drošību. Īpaši uzsverama un ieteicama ir reģionālā sadarbība nolūkā nodrošināt maksimāli efektīvu enerģijas sektora pārvaldību. Šajā sakarā Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses pēc Komisijas uzaicinājuma var piedalīties Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupā attiecībā uz visiem jautājumiem, kas tās skar.