31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/20

Ziņotājs:

Erik SVENSSON

Līdzziņotāja:

Ariane RODERT

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu un ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir likvidēt lielākos šķēršļus, bet uzsver, ka ne visi straujas izaugsmes uzņēmumi ir augsto tehnoloģiju uzņēmumi un ka rīcība ir vajadzīga visās nozarēs.

1.2.

EESK uzskata, ka svarīgāk būtu atsākt centienus īstenot atjauninātu Mazās uzņēmējdarbības aktu, kas visas iniciatīvas apvienotu vienā programmā un vairotu atpazīstamību un saskaņotību.

1.3.

EESK rosina jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem piemērot koordinētas politikas pieeju, kas ņem vērā uzņēmumu daudzveidību, un atzinīgi vērtē īpašos sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētos pasākumus. Tomēr visu iniciatīvu mērķim jābūt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas paver iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

1.4.

Viens no jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu lielākajiem šķēršļiem joprojām ir administratīvais slogs un birokrātija. Tādēļ EESK mudina Eiropas Komisiju pilnībā īstenot šajā jomā paredzētās iniciatīvas un panākt to izpildi.

1.5.

EESK uzsver, ka svarīga ir strukturāla sociālo partneru iesaistīšana un svarīgi ir panākt, ka tiek ievēroti ES noteikumi par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātos inovācijas pasākumus, taču rosina vienkāršot noteikumus un nosacījumus, jo MVU un mikrouzņēmumu resursi ir ierobežoti.

1.7.

Partnerattiecību stiprināšana un resursu kopienu veidošana ir nozīmīgs panākumu faktors. Eiropas Komisijai būtu jāveicina tīklu veidošana, tostarp starpniekstruktūru, veicināšanas struktūru, paātrināšanas struktūru un inkubatoru veidošana.

1.8.

Lai varētu atraisīt jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu izaugsmes potenciālu, ir svarīgi veidot pielāgotus finansēšanas risinājumus, kas nodrošina gan kapitāla, gan kredītu pieejamību, pavērt iespējas piekļūt iepirkuma līgumiem un uzlabot fiskālo vidi. EESK atzinumos ir minēti piemēroti pasākumi.

1.9.

Ļoti svarīga ir prasmju attīstība, tādēļ uzsvars ir jāliek uz izglītojošām uzņēmējdarbības programmām visos līmeņos un agrīnā izglītības sistēmas posmā. Turklāt ir jāveicina un jāpopularizē mentorēšana, apmācība darbvietā un neformālās un ikdienējās mācīšanās programmas.

1.10.

Vajadzīgi pasākumi, kas nevērstu Eiropas Savienībā vērojamo lielo nevēlēšanos uzņemties risku, un tie jāveic, pārskatot otrās iespējas principu un sniedzot attīstības atbalstu, piemēram, nodrošinot finanšpratību/finanšu izglītību.

1.11.

EESK rosina Eiropas Komisiju apkopot visas pašreizējās un jaunās sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalsta iniciatīvas, publicējot paziņojumu ar rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā. Uz to norādīts Padomes secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (2015. gada 7. decembris).

2.1.

Paziņojumā “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” ir norādīts:

2.2.

Paziņojumā Komisija ierosina virkni pasākumu, kas būtu jāveic, lai samazināt un/vai likvidētu šos šķēršļus.

2.2.1.

Šķēršļu novākšana:

2.2.2.

Savešana kopā ar vajadzīgajiem partneriem:

2.2.3.

Finansējuma pieejamība:

3.1.

Šis atzinums ir atbilde uz Eiropas komisijas paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, kurā ierosināti pasākumi, kuru mērķis ir pilnībā atraisīt strauji augošu uzņēmumu potenciālu. EESK tomēr nolēma paplašināt atzinuma darbības jomu un aplūkot šos pasākumus no visu veidu uzņēmumu, tostarp no potenciālo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu viedokļa.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un centienus likvidēt lielākos šķēršļus. EESK vēlas norādīt uz tās visaptverošo dabu jau pieņemtos atzinumos, kuru mērķis bija veidot labvēlīgu vidi dažādu veidu uzņēmumiem Eiropas Savienībā (3), un uz jau iepriekš pausto ierosmi aktīvāk rīkoties saistībā ar uzņēmējdarbības programmu (4).

3.3.

Tā kā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīva ir izvērsts un paplašināts Mazās uzņēmējdarbības akts, EESK uzskata, ka būtu efektīvāk apsvērt iespēju atsākt atjaunināta Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu nekā turpināt tādu pasākumu uzsākšanu, kas paredzēti katram uzņēmumu veidam atsevišķi. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta šo un citas iniciatīvas, kas atbalsta jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus, taču ir grūti gūt pilnīgu priekšstatu par visiem pasākumiem, ja dažādās iniciatīvas netiek apkopotas vienotā un visaptverošā politikas programmā.

3.4.

EESK uzsver, ka vajadzīgs vispārējs efektīvs politikas pasākumu kopums, kurā būtu ņemta vērā uzņēmumu daudzveidība un kurš tādā veidā atbalstītu Eiropas Komisijas mērķi veicināt koordinētu pieeju visās ES politikas jomās.

3.5.

EESK rosina Eiropas Komisiju pievērst uzmanību EESK gatavotajam atzinumam, kurā ir minēta virkne ieteikumu, kas ir cieši saistīti ar jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem:

3.6.

Savukārt 2016. gada decembra atzinumā (5) EESK mudināja Eiropas Komisiju atbalstīt strauji augošus uzņēmumus:

3.7.

Īpaši svarīgi ir atzīt pastāvošo mikrouzņēmumu lielo potenciālu (daudzi no šiem uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi), kā arī sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstības iespējas. EESK turklāt rosina Eiropas Komisiju apsvērt to, ka ne visi strauji augošie uzņēmumi darbojas progresīvo tehnoloģiju nozarē un ka tādām nozarēm kā pakalpojumu nozarei, modes nozarei un elektroniskās komercijas nozarei, kā arī citām novatoriskām nozarēm ir vajadzīga uzmanība un atbalsts.

3.8.

EESK arī mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visās iniciatīvās tiek ņemti vērā tādi jauni uzņēmējdarbības veidi kā sadarbīga ekonomika (6). Uzsākot darbību un izvēršot darbību vienotajā tirgū, tie visi saskaras ar līdzīgiem un papildu šķēršļiem.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē vienotas digitālās vārtejas ieviešanas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi informācijai, taču uzskata, ka šā instrumenta ietekme uz apgrūtinošu noteikumu un regulējuma atcelšanu būs ierobežota. EESK arī iesaka šajā vienotajā digitālajā vārtejā iekļaut pētniecībai un izstrādei veltītu interneta vietni. Strukturāla sadarbība ar starpniekorganizācijām ir ļoti efektīvs līdzeklis jaunuzņēmumu informēšanas uzlabošanai.

3.10.

Eiropas Komisija cenšas likvidēt dažus vistraucējošākos šķēršļus, it īpaši regulējuma, nodokļu un administratīvā sloga jomā. EESK vēlas uzsvērt, ka ļoti sarežģītā un birokrātiskā regulējuma un administratīvā sloga pārvaldības jomā MVU, tostarp mikrouzņēmumu, ģimenes uzņēmumu vai sociālās ekonomikas uzņēmumu iekšējās prasmes bieži vien ir mazas vai to vienkārši nav, un tādēļ vienkāršošana ir ļoti svarīga.

3.11.

EESK atbalsta ierosināto salīdzinošo izvērtēšanu ar mērķi dalīties ar labas prakses piemēriem un apzināt atšķirības starp dalībvalstīm, lai uzlabotu iniciatīvu saskaņošanu. Ja vēlamies panākt salīdzinošās izvērtēšanas secinājumu efektivitāti, tiem ir jābūt pārredzamiem un tie ir jāizplata ieinteresētajām personām.

3.12.

EESK atbalsta arī Eiropas Komisijas lēmumu papildināt Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network) konsultatīvo dienestu ar īpašiem jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu konsultantiem tādos jautājumos kā valstu un Eiropas noteikumi, finansēšanas iespējas, partnerību veidošana un piekļuve pārrobežu publiskajam iepirkumam. Šajā saistībā EESK vēlētos vēlreiz uzsvērt, cik nozīmīga un kādu labumu sniedz strukturētāka sadarbība ar starpniekstruktūrām un iesaistītajām organizācijām, tostarp sociālās ekonomikas ietvaros.

3.13.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos ņemt vērā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu intereses, jo arvien lielākam skaitam jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu ir steidzami jāsasniedz globālais tirgus (bieži vien ļoti šaurā segmentā).

3.14.

EESK atzīmē un atbalsta šajā iniciatīvā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos panākt atbilstību ES noteikumiem par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

3.15.

EESK vēlas paust viedokli par šo Eiropas Komisijas paziņojumā iekļauto formulējumu: “cita starpā piedāvājot elastīgākus un modernākus darba apstākļus”. Šis apgalvojums varētu izraisīt pārpratumus un, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu.

3.16.

Strukturāla sociālo partneru iesaistīšana ir ļoti svarīga un būtu jāveicina, lai nodrošinātu uzņēmumu godīgu konkurenci un novērstu sociālā dempinga draudus, kā EESK norādījusi vairākos atzinumos (7).

3.17.

EESK vēlas pievērsties pašreizējam procesam, kas saistīts ar ģeogrāfisko bloķēšanu (8). Ģeogrāfiskā bloķēšana varētu būt jauns liels šķērslis jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju vienlaikus izvērst darbību vairākās valstīs un dažādās valodās. Ļoti svarīgi ir informēt par aktīvās un pasīvās pārdošanas atšķirībām. Jāpielāgojas tikai tās valsts tiesību aktiem, kurā iecerēts izvērst aktīvu darbību.

3.18.

EESK atbalsta priekšlikumu uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, īpaši augošo uzņēmumu, iespējas piekļūt “Apvārsnis 2020” programmām. Eiropas Inovācijas padome un Inovāciju radars var būt efektīvi instrumenti, ja tie nerada pārmērīgu slogu un ja ar tiem patiešām var sekmēt MVU izvirzīto mērķu sasniegšanu. Turklāt EESK iesaka šajās iniciatīvās īpašu uzmanību pievērst sociālai inovācijai, kurā bieži vien rodas jauni uzņēmējdarbības modeļi.

3.19.

EESK atzinīgi vērtē arī īpaši pieminētos pasākumus, kas vērsti uz jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kas darbojas sociālajā ekonomikā, un uz sociāliem uzņēmumiem, proti, jomu, kurā EESK ir īpašas zināšanas un par kuru tā ir pieņēmusi atzinumus (9).

3.20.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir atzinusi MVU lielās grūtības aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgās izmaksas maziem uzņēmumiem ir ļoti augstas, un ievērošanas panākšanas izmaksas ir vienlīdz augstas, un tas nozīmē, ka gandrīz neviens jaunuzņēmums un augošais uzņēmums nevar tās atļauties. EESK rosina Eiropas Komisiju rast praktiski īstenojamu šīs problēmas risinājumu.

4.1.1.

Kopumā labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir izaugsmes un inovācijas pamatakmens. EESK uzskata, ka šī Eiropas Komisijas iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja tās mērķis būs vispārēja uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paverot iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

4.1.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir ļoti svarīgi izveidot kontaktus ar īstajiem partneriem. Tā kā Eiropas tirgus galvenokārt ir nacionāls un riska uzņemšanās jomā vairāk tradicionāls, pūliņi jāvelta, ņemot vērā divus aspektus:

4.1.3.

EESK atbalsta EK plānu stiprināt pašreizējo iniciatīvu “Start-up Europe” (Jaunuzņēmumu Eiropa) un koordinēt ES darbu, kas vērsts uz puduru un ekosistēmu sasaisti visā Eiropā.

4.1.4.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisija rīkojusies pareizi, uzsvaru liekot uz kopienu veidošanu, kas ietver partnerības un īpašas ekosistēmas, jo no tām ir atkarīga jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu sekmīga darbība. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija pievērš īpašu uzmanību sociālās ekonomikas uzņēmumiem, atzīdama to īpašās iezīmes un devumu Eiropas sabiedrībai. Tādēļ EESK vēlreiz (10) rosina Eiropas Komisiju visas esošās un jaunās iniciatīvas apkopot saskaņotā ES sociālās ekonomikas rīcības plānā ar mērķi uzlabot atpazīstamību un dažādu iniciatīvu sasaisti.

4.2.1.

EESK aktīvi atbalsta Eiropas Komisijas apņemšanos uzlabot jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. Papildus ierosinātajiem pasākumiem EESK rosina Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt iepirkuma direktīvas transponēšanu un piemērošanu dalībvalstu līmenī. Tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var pilnībā izmantot priekšrocības, kas dod iespēju uzlabot MVU, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. EESK norāda uz jau pieņemtu atzinumu par iepirkumu (11).

4.2.2.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaša uzmanība pievērsta inovācijas iepirkumam un inovācijas partnerībām. Tomēr tādēļ ir nepieciešams vienkāršots regulējums. Direktīvas priekšlikumā aprakstītais inovācijas iepirkums vairāk varētu būt piemērots lieliem uzņēmumiem. Lai varētu piedalīties inovācijas partnerībās, ir vajadzīga atsevišķa nodaļa, un tāpēc jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi nevar tajās piedalīties, jo jaunuzņēmumiem parasti nav tam speciāli paredzētas nodaļas.

4.2.3.

EESK vēlas norādīt, ka Eiropas Komisijas ieviestais instruments (pašdeklarācija, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu), kura mērķis ir palīdzēt MVU piedalīties publiskajā iepirkumā, daudzos gadījumos nesis pretējus rezultātus un tiek uzskatīts par šķērsli dalībai iepirkumā. Jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir grūti apkopot visu vajadzīgo informāciju un veidlapas. Tāpēc ir nepieciešama palīdzība, kas būtu jāsniedz starpniekorganizācijām (MVU organizācijām un citām saistītām organizācijām).

4.3.1.

EESK piekrīt, ka ar jauno Prasmju programmu Eiropai, uzmanību vienlaikus vēršot gan uz kvalitāti, gan uz darba tirgus prasībām atbilstošām prasmēm, tiek risināti daži no vissvarīgākajiem uzdevumiem. Taču to izdosies paveikt tika tad, ja iniciatīvas sasniegs vissvarīgākās mērķgrupas, un tādēļ ir vajadzīga īstenošana, uzraudzība un turpmākā darbība, lai nodrošinātu efektivitāti.

4.3.2.

EESK uzsver, ka jaunā Prasmju programma Eiropai un it īpaši iecerētā iniciatīva “Digitālo prasmju un arodu koalīcija” ir ļoti svarīga un var būt viens no nākotnes pamatakmeņiem.

4.3.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi izstrādā atbildes uz jaunām sabiedrības vajadzībām vai vajadzībām, kas nav pietiekami ņemtas vērā. Šie uzņēmumi ir sociālās inovācijas pionieri. Sociālie Sociālās ekonomikas (un citi) uzņēmēji tādēļ uzskata, ka līdztekus digitālo prasmju iniciatīvām jārīkojas arī citās prasmju jomās, piemēram, uzņēmējdarbības attīstība un gatavība veikt ieguldījumus. Šīs prasmes vienlīdz svarīgas ir arī veiksmīgiem jaunuzņēmumiem.

4.3.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju rosināt dalībvalstis un palīdzēt tām izveidot izglītības programmas uzņēmējiem un atvieglot labas prakses piemēru apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Ieteicams šādas programmas īstenot agrīnā izglītības sistēmas posmā, jo pierādīts, ka tad tām ir lielāka ietekme.

4.3.5.

Jānorāda arī, ka inkubatori un centralizēti pakalpojumi (piemēram, attīstības, mentorēšanas un finanšu atbalsta jomā) bieži vien ir ļoti svarīgi agrīnajā un paplašināšanās posmā. EK būtu jāpopularizē un jāizplata labas prakses piemēri šajā jomā.

4.4.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka nodokļi var būt būtisks šķērslis jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Lielākās problēmas, kas jārisina, ir atbilstības nodrošināšanas augstās izmaksas, it īpaši tās, kuras rada dažādu valstu nodokļu sistēmas.

4.4.2.

EESK rosina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju nedz apmēra, nedz laika ziņā neierobežot to zaudējumu pārnešanu, kas rodas uzņēmuma darbības sākumposmā un izaugsmes posmā.

4.4.3.

EESK atzinīgi vērtē arī Eiropas Komisijas paziņojumā minēto iespēju, ka mazie un vidējie uzņēmumi var iekļauties kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes sistēmā.

4.4.4.

Jānorāda arī, ka patēriņa aplikšana ar nodokļiem PVN sistēmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti sarežģīta. Turklāt jaunuzņēmumiem papildu sarežģījumus rada katrai konkrētai precei vai pakalpojumam piemērojamās PVN likmes noteikšana dalībvalstīs, un tādēļ rodas augstas izmaksas, kas mazina vēlmi nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu izveidot vienotu PVN zonu un ierosināt MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētu PVN regulējuma vienkāršošanas pasākumu kopumu; tādā veidā tiks likvidēti būtiski šķēršļi, kas kavē mikrouzņēmumu darbību.

4.4.5.

Nodokļu uzlikšana privātpersonu ienākumiem no investīcijām daudzās dalībvalstīs arī mazina ieguldījumus jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos, īpaši tad, ja pastāv citas ieguldījumu iespējas ar mazāku nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem. Nodokļu uzlikšanai akciju iegādes iespējām no šāda viedokļa būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpēc EESK piekrīt viedoklim, ka Eiropas Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga dalībvalstu nodokļu sistēmas/atvieglojumi ieguldījumiem jaunuzņēmumos/augošajos uzņēmumos.

4.4.6.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot nodokļu telpu, kas ļautu tiem pilnībā izvērst ekonomisko potenciālu, vienlaikus ņemot vērā to vides un sociālos mērķus atbilstoši brīvas konkurences principiem vienlīdzīgos apstākļos. To var panākt, paredzot šādus dažādus pasākumus:

4.5.1.

Jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi ir atkarīgi no kapitāla un kredītu pieejamības. Iepriekš pieņemtos atzinumos (12) EESK atzīmēja, ka iespējas piekļūt riska kapitālam Eiropas Savienībā ir daudz sliktākas nekā ASV. Tā galvenais iemesls ir ievērojami sadrumstalotā ES riska kapitāla nozare (kas koncentrēta dažās dalībvalstīs). EESK konstatē, ka Eiropas Komisija šo problēmu risina, izveidojot Eiropas riska kapitāla fondu, un rosina Eiropas Komisiju ņemt vērā EESK priekšlikumus (13) un rūpīgi pārraudzīt tā izmantošanu un ietekmi.

4.5.2.

Šajā pašā atzinumā komiteja norādīja uz vietējo ieguldītāju nepietiekamu iesaisti un ieteica stimulus publiskā un privātā sektora partnerībām, ja pastāv asimetrisku fondu izveides iespēja (tādi jau eksistē Somijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā un Nīderlandē). EESK tagad atzinīgi vērtē līdzīgu risinājumu, kas dod iespēju privātīpašumā esošiem ieguldījumu fondiem iegūt publiskā sektora garantijas ieguldījumiem jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē arī priekšlikumu palielināt ESIF un COSME budžetu ar mērķi nodrošināt papildu finansējumu efektīvai jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu politikai, kurā ņemta vērā to daudzveidību.

4.5.4.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa jaunuzņēmumu ir finansēti ar banku aizdevumiem, kas nodrošināti ar personiskām un ģimenes garantijām. Aizņemšanās bankā ir plaši izplatīta, taču jānodrošina, ka finansēšanai ir pieejams arī riska kapitāls, kas Eiropā netiek pietiekami izmantots, jo nodokļu sistēmas ir orientētas uz sodīšanu, riska kapitāla kultūra nav attīstīta, finanšpratība ir slikta un maksātnespējas sistēmas ir sadrumstalotas.

4.5.5.

EESK mudina ES dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu meklēt un popularizēt citas juridiskās formas, kā veikt uzņēmējdarbību, piemēram, vienkārša akciju sabiedrība (Simple Joint Stock Company) ar lielu inovācijas un izaugsmes potenciālu. Šāda forma ir raksturīga jaunuzņēmumiem (Francija un Slovākija).

4.5.6.

EESK arī mudina dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu vienkāršot un saskaņot bankrota tiesības, tostarp “otrās iespējas” principa piemērošanu, kā EESK ierosinājusi atzinumā par uzņēmumu maksātnespēju (14).

4.5.7.

Maksātnespējas procesā un tiesību aktos problēmas sagādā bankrotējošo jaunuzņēmumu aktīvu atbilstīga novērtēšana. Daudzos gadījumos galvenā vērtība ir zinātība nevis pamatlīdzekļi, kā EESK jau iepriekš norādījusi (15).

4.5.8.

Iepriekšējos atzinumos EESK visaptveroši raksturojusi sociālās ekonomikas uzņēmumiem nepieciešamo finanšu ekosistēmu (16). Tāpat kā jaunuzņēmumiem arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāpiedāvā jaukta kapitāla risinājumi ar garantijas elementu, kā arī novatoriski instrumenti otrajam finansēšanas posmam un iespējas iegūt finanšu izglītību, tostarp gatavību veikt ieguldījumus. Ieguldījumiem sociālās ekonomikas uzņēmumos un šo uzņēmumu finansēšanai piemīt īpaša iezīme, proti, ienākumi no ieguldījumiem ir arī to sociālā ietekme. Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā.

5.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaši norādīts uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti sociālās ekonomikas uzņēmumu jomai, un minēti citi pasākumi jauniem uzņēmējdarbības veidiem.

5.2.

Šajā saistībā būtiski ir norādīt uz EESK atzinumā (17) jau aplūkoto saikni starp sociālo inovāciju un sociālās ekonomikas jaunuzņēmumiem un jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Īpaši svarīga ir izpratne, ka sociālās inovācijas pamatā ir atšķirīgs inovācijas process, kas balstīts uz īpašiem kritērijiem un principiem. Visu sociālās ekonomikas jaunuzņēmumu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu atbalsta pasākumu pamatā tāpēc jābūt izpratnei par to pamatvērtībām, piemēram, sociālo un ekoloģisko ietekmi, kopējo vērtību un “open source” aspektiem, kas saistīti ar sociālo inovāciju (18). Tikai tādā gadījumā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jaunie sociālo uzņēmumu modeļi gūs labumu no šiem atbalsta pasākumiem, būs ilgtspējīgi un sekmīgi paplašināsies.

5.3.

Svarīgi ir arī izprast, kā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jauna veida uzņēmumi paplašinās un vai tie to dara (tā vietā tie var nolemt, ka tie paši nepaplašināsies, bet dalīsies ar kādu labu ideju). Kā EESK uzsvērusi iepriekš, svarīgi ir šo dažādo uzņēmumu veidu loģiku pilnībā ņemt vērā visās iniciatīvās, kas paredzētas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, un atbilstoši pielāgot atbalsta instrumentus. Atbalsta mehānismi bieži nav balstīti uz šiem sociālās ekonomikas vai pilnīgi jaunajiem ekonomikas modeļiem, bet gan uz tradicionālo uzņēmējdarbības modeli, kas pašlaik ir norma.

6.1.

EESK pastāvīgi uzsvērusi nepieciešamību palielināt dažādu uzņēmumu veidu atpazīstamību, atzīšanu un veicināšanu. Tas arī nozīmē, ka jāuzlabo statistikas apkopošana un jāpēta Eiropas Savienībā pašlaik pastāvošie dažādie uzņēmējdarbības modeļi un to īpašā loģika.

6.2.

Ļoti noderīga būtu datu bāze, kurā apkopoti labas prakses piemēri, kas saistīti ar visu daudzveidīgo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu veicināšanas pasākumiem. Eiropas Komisijai ir visas iespējas atvieglot dalībvalstu labas prakses piemēru apmaiņu.

6.3.

Būtu jāpopularizē sociālās ekonomikas uzņēmumu vērtības, principi un mērķi, jo tie var iedvesmot uzņēmējus. Šās nozares pieredzi un metodes ir viegli pārnest uz parastiem uzņēmējdarbības modeļiem. Tas attiecas uz partnerības un iesaistīšanās principiem, kuru pamatā ir kopīga radīšana, balstoties uz sadarbību starp nozarēm un ieinteresētajām personām, licencēšanas nolīgumi, spēju veidošana, tā dēvētā “pikpaunā sēdēšanas” (piggybacking) stratēģija, kas ļauj izmantot citu uzņēmumu radītās iespējas, open source ātrai risinājumu izplatīšanai, viedie tīkli, kuri balstīti uz dalīšanos ar vērtībām vai kolektīvām vērtībām, un jaunu standartu ieviešana, piemēram, kustības ar mērķi mainīt politiku. Pēdējā gadījuma piemērs ir tas, ka sociālā inovācija parasti ved uz sociālās politikas inovāciju. Tieši tādā pašā veidā parastie uzņēmumi var iedvesmot sociālās ekonomikas uzņēmumus, piemēram, tirgvedībā, tirdzniecībā un uzņēmējdarbības vadībā, vēlreiz apliecinot labas prakses piemēru apmaiņas noderību.

6.4.

EESK, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, ir piemērota aktīvai dalībai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā un uzlabošanā Eiropas Savienībā, tādā veidā pozitīvi ietekmējot nodarbinātību, sociālo labklājību un izaugsmi. Tāpēc rosinām Eiropas Komisiju saistībā ar citām MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētām iniciatīvām izmantot komitejas iespējas un spējas.