15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/30

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu I pielikumā;

2.

Eiropas Savienība – zināmā mērā pieaugošās migrācijas dēļ – ekonomikas un sociālajā jomā saskaras ar ievērojamām problēmām, kas ir finanšu un ekonomiskās krīzes atskaņas;

3.

īpaši problemātiskas šīs tendences ir demokrātiskajām vērtībām, sociālajai kohēzijai, nodarbinātības izredzēm un darba dzīvei, kā arī jauniešu – jo īpaši to, kuri ir pakļauti riskam un kuriem ir mazāk iespēju, – iekļautībai un labklājībai;

4.

ja vēlamies šīs problēmas sekmīgi risināt, ir būtiski, lai jauniešos – dodot viņiem iespēju apgūt nepieciešamās dzīves prasmes (1) – tiktu stiprināta izpratne par to, kas ir aktīvs pilsoniskums, kādas ir tā tiesības un pienākumi, ka tas nozīmē – tiek atzītas un ievērotas demokrātiskās vērtības, kultūras daudzveidība un tiek garantēta vārda un ticības brīvība;

5.

dzīves prasmju attīstīšana ir svarīga ne vien saistībā ar liela jauniešu bezdarba radīto ekonomisko, politisko, sociālo un cilvēkresursu izmaksu problēmas risināšanu – tā ir vienlīdz svarīga arī saistībā ar palīdzēšanu jauniešiem definēt un veidot savu nākotni ar kvalitatīvas nodarbinātības, sociālas iekļautības un aktīva pilsoniskuma palīdzību;

6.

Padomes Rezolūciju par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai (2) un jo īpaši tajā pausto atziņu, ka “Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz darba tirgus tūlītējām vajadzībām, bet arī uz tādiem izglītības un apmācības aspektiem, kas spēj sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, veidot nozares, radīt darbvietas un jaunus tirgus, pavērt cilvēkiem (tostarp visneaizsargātākajiem) iespējas, bagātināt demokrātisko dzīvi un veidot pilsoņus, kas uzņemas pienākumus, ir talantīgi un aktīvi”;

7.

to, ka tiek pārskatīts ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā (3), kas dod iespēju izmantot iekļaujošu pieeju to kompetenču attīstīšanā, kuras var palīdzēt jauniešiem un veicināt to, lai viņu pieaugšana un pāreja uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi noritētu sekmīgi. Esošajā Eiropas pamatprasmju sistēmā – gan izmantojot atšķirīgu terminoloģiju – jau ir norādīts uz daudzām tām dzīves prasmēm, kuras ir definētas šajos Padomes secinājumos.

8.

jauniešu bezdarba un no tā izrietošās sociālās kārtības izjukšanas un politiskās atsvešinātības problēmu risināšanai ir daudzi aspekti, tomēr jaunatnes sektoram – efektīvi liekot lietā darbu ar jaunatni – ir noteikta loma tajā, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt un attīstīt tādas dzīves prasmes, kuras viņiem palīdz maksimāli palielināt savu potenciālu un ir atbalsts piepildītas un ražīgas personīgās, sabiedriskās un darba dzīves sasniegšanā un saglabāšanā. Ar šādu dzīves prasmju palīdzību arī var palīdzēt novērst marginalizāciju un apkarot tādu propagandu, retoriku un uzvedību, kas varētu būt saistīta ar radikalizāciju, kura var novest pie vardarbīga ekstrēmisma;

9.

darbā ar jaunatni var izmantot dažādus pasākumus, projektus, programmas, darbības un iniciatīvas, ko dažādi jaunatnes darba nodrošinātāji piedāvā daudzveidīgos kontekstos, tomēr darbā ar jaunatni – gan attiecībā uz šāda darba praksi, gan attiecībā uz tā mērķi – viena no noteicošajām pazīmēm ir jauniešu personīgā un sabiedriskā attīstība;

10.

efektīvs darbs ar jaunatni var jauniešiem dot labvēlīgus rezultātus,

11.

dzīves prasmes ir labvēlīga, atbalstoša un uz problēmu risināšanu vērsta uzvedība, ko pienācīgi un atbildīgi liek lietā ikdienas dzīvē – mājās, tiešsaistē, kopienā, izglītībā/apmācībā un darbavietā. Tas ir personīgo un sociālo prasmju kopums, ko iegūst, iesaistoties izglītībā un apmācībā, jaunatnes darbā un neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, un kuras var izmantot, lai risinātu tādus jautājumus, parādības un problēmas, ar kurām bieži saskaras ikviens savā ikdienas dzīvē;

12.

dzīves prasmes ir svarīgas visiem jauniešiem, tomēr īpaši nozīmīgas un svarīgas tās ir tiem jauniešiem, kuri ir pakļauti riskam, un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un saistībā ar viņu vajadzībām nodarbinātības jomā, sociālo iekļautību un demokrātisko līdzdalību;

13.

gādāšana par to, lai jaunieši iegūst un attīsta dzīves prasmes, un šā procesa veicināšana var būt jaunatnes politikas daļa gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī;

14.

II pielikumā ir iekļauts dzīves prasmju uzskaitījums, kurā minētas vairākas to raksturīgās īpašības. Šis uzskaitījums nav nedz preskriptīvs, nedz galīgs, un tajā ir ietvertas tās dzīves prasmes, kuras vislabāk var veicināt un palīdzēt jauniešiem iegūt, izmantojot darbu ar jaunatni (4).

15.

dzīves prasmes, kā tās definētas II pielikumā, attīstās, un dalībvalstu un attiecīgo Eiropas, valsts un vietējo ieinteresēto personu ziņā ir noteikt, kāda būs to prioritārā secība, kā ar tām iepazīstinās un kā tās veicinās;

16.

jaunatnes politikas ietvaros un jauniešu atbalstam paredzētajos pasākumos sekmēt darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu dzīves prasmju attīstībā;

17.

jaunatnes darba nodrošinātāju vidū izplatīt un veicināt tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, ko izstrādājuši jaunatnes darba veicēji un kas var jauniešiem palīdzēt iegūt dzīves prasmes;

18.

turpināt atbalstīt jaunatnes darba nodrošinātāju izglītību, apmācību un pasākumus, kuru ietvaros notiek mācīšanās no līdzbiedriem, lai palielinātu šā darba nodrošinātāju spēju palīdzēt jauniešiem iegūt dzīves prasmes;

19.

attiecīgā gadījumā atzīt un validēt tādas izglītības un apmācības programmas, kuras palielina jaunatnes darba veicēju – neatkarīgi no tā, vai viņu darbs ir apmaksāts vai brīvprātīgs, – un jauniešu līderu spējas sekmīgi izmantot tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, kas jauniešiem palīdz identificēt, iegūt un attīstīt dzīves prasmes, izmantojot novērtēšanas un pašnovērtēšanas instrumentus un metodes;

20.

jauniešu vidū veicināt un stiprināt brīvprātīgo darbu, kas var sekmēt to, ka jaunieši iegūst dzīves prasmes, un mudināt viņus piedalīties jaunatnes darba projektos un iniciatīvās līdztekus jaunatnes darba nodrošinātājiem;

21.

veicināt un nodrošināt mācīšanās no līdzbiedriem un savstarpējas mācīšanās iespējas, projektus un iniciatīvas jaunatnes darba nodrošinātājiem, lai viņi varētu apmainīties ar zināšanām, instrumentiem un pieredzi jauniešu dzīves prasmju sekmēšanā un attīstīšanā;

22.

apsvērt, kuras dzīves prasmes, ko jaunieši ieguvuši, pateicoties darbam ar jaunatni, var identificēt un dokumentēt un kā to darīt – lai veicinātu novērtēšanu un sertificēšanu ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai paredzētiem mehānismiem (5);

23.

maksimāli izmantot Erasmus+ un citas ES finansētas programmas, lai atbalstītu to, ka tiek izmantots darbs ar jaunatni, nolūkā sekmēt un attīstīt dzīves prasmes jauniešu vidū;

24.

stiprināt dialogu starp darbu ar jaunatni, jaunatnes politiku un jaunatnes pētniecību, un stiprināt tā darba koordinēšanu, ko veic vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, – tādējādi sekmējot tīklošanu, sadarbību, mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu saistībā ar dzīves prasmju veicināšanu un attīstīšanu jauniešu vidū;

25.

identificēt, atbalstīt un izplatīt esošus un inovatīvus instrumentus, metodes un praksi, kas sekmē dzīves prasmes dažādajos kontekstos, kādos norit darbs ar jaunatni;

26.

veicināt un atbalstīt starpnozaru partnerības un iniciatīvas, jo īpaši tādas, kurās iesaistās jaunatnes darba nodrošinātāji, izglītības un apmācības iestādes, sociālie un nodarbinātības dienesti un sociālie partneri, kas jauniešiem palīdz iegūt un attīstīt dzīves prasmes;

27.

veicināt to, lai tiktu uzkrātas zināšanas par dzīves prasmēm, ko sekmē un attīsta darbā ar jaunatni, un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt jaunatnes darba veicēju spēju veidošanu un profesionālo izaugsmi;

28.

veicināt darbu ar jaunatni kā jaunās prasmju programmas sastāvdaļu, kura gan piešķir papildu vērtību, gan papildina un atbalsta visus minētās programmas aspektus;

29.

veicināt un atbalstīt to, lai, palīdzot jauniešiem iegūt un pilnveidot kompetences, kas vajadzīgas, lai veicinātu viņu sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi, tiktu izmantota starpnozaru pieeja;

30.

gādāt par to, lai šie Padomes secinājumi veicinātu Ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā pārskatīšanu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar Eiropas pamatprasmju sistēmā ietverto dzīves prasmju dimensiju un šo dimensiju nostiprināt.