—

Prasītāja apgalvo, ka, ierobežojot savu uzdevumu ar tikai ierobežotas tiesiskuma pārbaudes veikšanu, nevis veicot pilnu Triclosan lēmuma administratīvu pārskatīšanu, Apelācijas padome ir pārkāpusi būtisku procesuālu prasību. Atbilstoši prasītājas uzskatam Apelācijas padome ir pārkāpusi arī divas būtiskas procesuālas prasības tādēļ, ka, neizskatot pēc būtības, nav ņēmusi vērā daudzus izšķirošus argumentus un zinātniskos pierādījumus, ko bija iesniegusi prasītāja. Tādējādi Apelācijas padome ne tikai neesot īstenojusi savas administratīvās pārskatīšanas pilnvaras, bet arī esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

—

Attiecībā uz izmēģinājuma testiem uz žurkām prasītāja apgalvo, ka gan ECHA, gan Apelācijas padome esot atzinušas atšķirības starp attiecīgi žurku un cilvēku vairogdziedzera sistēmām, bet galvenokārt pamatojās uz datiem no izmēģinājuma testiem uz žurkām, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz cilvēku tiroksīnu (lai arī veiktie cilvēku pētījumi liecināja, ka šādas ietekmes nav). Tādējādi Triclosan lēmumā: (i) neesot ņemta vērā visa pieejamā atbilstošā informācija, (ii) esot pieļauta pretruna, (iii) esot par pamatu ņemti nesaskanīgi pierādījumi, un tādēļ tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par vajadzību veikt izmēģinājuma testus uz žurkām, ciktāl tajā ir minēta apgalvotā cilvēka attīstības neirotoksicitātes problēma. Attiecībā uz toksisko ietekmi uz seksuālās reprodukcijas sistēmu izmēģinājuma testos uz žurkām gan ECHA, gan Apelācijas padome tāpat neesot ņēmušas vērā visu pieejamo atbilstošo informāciju un esot balstījušās uz nesaskanīgiem pierādījumiem. Prasītāja uzskata, ka tādējādi ECHA un Apelācijas padome ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā par to, vai ir jāveic izmēģinājuma testi uz žurkām attiecībā uz jebkādu toksisko ietekmi uz reproduktīvo sistēmu. Prasītāja uzskata, ka izmēģinājuma testi uz žurkām arī ir acīmredzami nepiemēroti, jo testu rezultāti nekādi nevarot palīdzēt ECHA noskaidrot apgalvotās endokrīno traucējumu problēmas cilvēkiem. Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Triclosan lēmums ir prettiesisks, jo Apelācijas padome apstiprināja izmēģinājuma testus uz žurkām, nepārbaudot, vai ir izpildītas visas samērīguma principa prasības; it īpaši Apelācijas padome neesot pārbaudījusi, vai apgalvoto Triclosan radīto endokrīno traucējumu problēmu noskaidrošanai bija pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi.

—

Attiecībā uz izmēģinājuma testiem uz zivīm prasītāja apgalvo: (i) Apelācijas padome faktiski nav īstenojusi savu rīcības brīvību un nav noskaidrojusi, vai, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pastāv “iespējams risks”, ar kuru būtu pamatota prasība veikt turpmākus izmēģinājumus; (ii) ECHA un Apelācijas padome (ne viena no tām) nav pierādījušas, ka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pastāv iespējams endokrīno traucējumu risks, ar ko būtu pamatojama turpmāka izmēģinājumu veikšana uz zivīm; un (iii) ECHA un Apelācijas padome (abas) esot apvērsušas pierādīšanas pienākumu un pārkāpušas REACH 25. panta 1. punktu, pieprasīdamas prasītājai pierādīt, ka šāds risks nepastāv.

—

Attiecībā uz noturības testiem prasītāja apgalvo, ka, pieprasot, lai prasītāja veiktu izturības testus gan saldūdeņos, gan jūras ūdeņos, it kā lai noskaidrotu iespējamo Triclosan noturības vidē risku, ECHA un Apelācijas padome neesot pienācīgi ņēmušas vērā gan pierādījumu nozīmīgumu attiecībā uz Triclosan noturību, gan prasību ņemt vērā videi nozīmīgus apstākļus, kas minēti XIII pielikumā. Tāpat prasītāja apgalvo, ka, pieprasot, lai prasītāja veiktu noturības testu pelaģiskos ūdeņos (proti, tīrā ūdenī bez nogulsnēm), ECHA un Apelācijas padome nav arī ievērojušas skaidru norādi REACH XIII pielikumā – izvērtēt pierādījumus, kas atspoguļo videi “nozīmīgus” apstākļus. Turklāt, nolemdamas, ka atkāpes simulēšanas testam ir jāatspoguļo videi nozīmīgi apstākļi, gan ECHA, gan Apelācijas padome neesot arī veikušas pienācīgu eksperta vērtējumu, lai identificētu piemērotus testēšanas apstākļus.