a)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenas Austrijā ir strauji augušas, jo īpaši no 2011. gada. Vēl nesen mājokļu cenu dinamika Vīnē bija stiprāk izteikta nekā pārējā Austrijas teritorijā. Tomēr pēdējā laikā mājokļu cenu pieaugums ārpus Vīnes ir bijis ievērojams, pārsniedzot pieaugumu Vīnē. Šādas notikumu attīstības rezultātā izveidojies nekustamā īpašuma cenu līmenis, kas, iespējams, ir augstāks par pamatrādītājiem, salīdzinot ar iekšzemes pamatrādītāju ilgtermiņa attīstību, jo īpaši Vīnē (2). Tomēr saskaņā ar Oesterreichische Nationalbank (OeNB) aprēķiniem pārējā valsts teritorijā mājokļu cenas kopumā atbilst pamatrādītājiem.

b)

Pēdējā laikā mājokļu cenu izteikto dinamiku pavada spēcīgs hipotekārās kreditēšanas pieaugums. OeNB veiktā kreditēšanas standartu apsekojuma rezultāti norāda uz kreditēšanas standartu pazemināšanos. Tomēr tas rāda, ka pieaug jaunu hipotekāro kredītu ņēmēju daļa, kuru parāda/ienākumu attiecība un kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecība ir paaugstināta. Tomēr šie OeNB apsekojuma dati jāinterpretē uzmanīgi, ņemot vērā apsekojuma rezultātu lielās novirzes dažādās bankās, apsekojuma dalībnieku mazo skaitu un dalībnieku atlases mainīgo sastāvu. Tomēr kopumā mājsaimniecības, kurām ir lieli parādi attiecībā pret ienākumiem vai to īpašuma vērtību, var būt īpaši jutīgas pret ekonomikas satricinājumiem, piem., bezdarba pieaugumu, mājsaimniecību ienākumu samazināšanos vai nekustamā īpašuma cenu kritumu. Šādos apstākļos mājsaimniecībām var būt grūtāk apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, krītot mājokļu nekustamā īpašuma cenām. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus). Lai novērtētu potenciāli sliktāko kreditēšanas standartu sistēmisko ietekmi, nepieciešams vairāk informācijas par kreditēšanas standartiem, balstoties uz finanšu starpnieku plašāku atlasi.

c)

Parasti straujš mājokļu nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas apsteidz mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā tas nesen novērots Austrijā, apgrūtina mājsaimniecību iespēju kļūt par mājokļu īpašniecēm un var izraisīt mājsaimniecību parādu sloga vispārēju pieaugumu un/vai tās mājsaimniecību grupas palielināšanos, kurai ir paaugstināti parāda līmeņi. Turklāt, ņemot vērā spēcīgo kreditēšanas un mājokļu cenu dinamiku, pastāv risks, ka vēl vairāk pasliktināsies kreditēšanas standarti.

d)

Austrijas banku hipotekārie riski ir zemi, salīdzinot ar citām Savienības valstīm. Tas saistīts ar zemo mājokļa īpašuma līmeni (3) un mēreno hipotēkas turētāju daļu mājokļa īpašnieku vidū Austrijā. Tomēr Austrijas banku kopējie riski saistībā ar nekustamā īpašuma aktivitātēm, ieskaitot kredītus būvniecības nozarei utt., ir nedaudz lielāki nekā citās Savienības valstīs. Vidējie riska svērumi Austrijas bankām, kuras piemēro uz iekšējiem reitingiem balstītos modeļus, ir krietni virs Savienības vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka Austrijas banku sektors ir relatīvi mazāk jutīgs pret potenciāliem tiešajiem riskiem saistībā ar mājokļu nekustamā īpašuma sektoru. Tomēr jāatzīmē, ka Austrijas banku kopējā vidējā kapitalizācija ir nedaudz mazāka par Savienības vidējo.

e)

Analizējot Austrijā identificēto ievainojamību raksturu, konstatējami gan tās mazinoši, gan pastiprinoši faktori. Pastiprinošie faktori ietver mainīgas procentu likmes kredītu ievērojamo daļu (gan jauniem, gan jau esošajiem kredītiem), kā arī mājokļiem izsniegtos kredītus ārvalstu valūtās, kas mājsaimniecības pakļauj attiecīgi procentu likmes un valūtas kursa riskiem. Tomēr hipotekāro kredītu, kuri izsniegti ar mainīgu procentu likmi vai ārvalstu valūtā, daļa samazinās. Turklāt vairākkārt veikta analīze norāda, ka jo īpaši Austrijā esošu mājokļu kredītu ārvalstu valūtā aizņēmējiem ir ievērojamas riska rezerves, kas mazina saistītās ievainojamības. Citi svarīgi risku mazinošie faktori ir relatīvi zemais mājokļu īpašuma līmenis, kas ir bijis stabils vairākus gadu desmitus, apvienojumā ar labi attīstītu īres tirgu un kopumā mērenu mājsaimniecību parāda līmeni. Turklāt vairums hipotēku amortizējas, un parādi parasti ir bagātākajām mājsaimniecībām.

f)

ESRK ņem vērā Austrijas iestāžu ieviestos pasākumus, t.sk. sagaidāmos ilgtspējīgas kreditēšanas standartus, par kuriem paziņots bankām (4). Turklāt Austrijas Finanšu tirgus stabilitātes padome (FTSP) ieteikusi Finanšu ministrijai paplašināt uz aizņēmēju balstīto makroprudenciālo instrumentu kopumu nekustamā īpašuma finansēšanas jomā, lai nodrošinātu, ka FTSP var rīkoties saistībā ar sistēmiskiem riskiem, kas rodas nekustamā īpašuma tirgus neilgtspējīgas attīstības dēļ (5). Mājokļu nekustamā īpašuma cenas un hipotekārais kredīts pieaug spēcīgi, ir mājsaimniecību grupas ar paaugstinātu parāda līmeni, un dažas pazīmes liecina par kreditēšanas standartu vājināšanos. Lai gan Austrijas iestāžu veiktie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Austrijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā,