EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016XG1210(01)

Padomes secinājumi par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

OJ C 461, 10.12.2016, p. 2–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/2


PADOMES SECINĀJUMI

par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (*1)

(2016/C 461/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:

1.

APSTIPRINA savu prioritāro apņemšanos turpināt cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas samazina dalībvalstu nodokļu bāzes;

2.

UZSKATA, ka koordinēti politikas centieni šajā jomā ES un pasaules līmenī, piemēram, tādu objektīvu kritēriju noteikšana, pēc kuriem nosaka jurisdikcijas, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir daļa no efektīviem pasākumiem, kuri sekmēs ekonomikas izaugsmi un noteiktību nodokļu jomā;

3.

ATGĀDINA Padomes 2016. gada 25. maija secinājumus par ārējo stratēģiju nodokļu uzlikšanai un pasākumiem pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu un jo īpaši šo secinājumu 6.–10. punktu;

4.

NOLEMJ, ka Padome 2017. gadā izveidos ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

5.

šajā sakarībā ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas Komisijas un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) līdz šim veikto sagatavošanas darbu;

6.

APSTIPRINA šo secinājumu pielikumu un NORĀDA, ka turpmākais darbs šajā jomā būtu jākoordinē ar norisēm gan Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā, gan ESAO Iekļaujošajā satvarā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas apkarošanai, un jābalsta uz tām;

7.

AICINA nodrošināt augstus starptautiskus nodokļu labas pārvaldības standartus attiecībā uz nodokļu pārredzamību, taisnīgu nodokļu politiku un BEPS apkarošanas pasākumiem un jo īpaši attiecībā uz nodokļu pārredzamību;

8.

attiecībā uz nodokļu pārredzamību ŅEM VĒRĀ vairāk nekā 100 jurisdikciju apņemšanos īstenot Kopējo ziņošanas standartu (CRS) un izvērtē notiekošo uzraudzību, ko veic Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā, un izvērtējumu par starptautiskajiem standartiem attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma;

9.

saistībā ar taisnīgu nodokļu politiku un BEPS apkarošanas pasākumiem ŅEM VĒRĀ darbu, kas tiek veikts ESAO Iekļaujošajā satvarā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas apkarošanā, tostarp darbu, ko tā ietvaros veic Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forums;

10.

LŪDZ Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) un tās attiecīgajai apakšgrupai līdz 2017. gada janvārim pabeigt darbu pie jurisdikciju izraudzīšanās pārbaudes procedūrai, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pārskatu, un turpināt pētīt ES līmeņa aizsardzības pasākumus, kas Padomei jāapstiprina saskaņā ar Padomes 2016. gada maija secinājumiem.


(*1)  Padome vienojās par to, ka šos secinājumus informatīvā nolūkā publicēs Oficiālajā Vēstnesī.


PIELIKUMS

I.   KRITĒRIJI JURISDIKCIJU PĀRBAUDEI NOLŪKĀ IZVEIDOT ES SARAKSTU AR JURISDIKCIJĀM, KAS NESADARBOJAS

Jurisdikciju pārbaudei būtu jāizmanto šādi labas nodokļu pārvaldības kritēriji, lai – atbilstīgi pārbaudes vadlīnijām– izveidotu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Pārbaudes procesā tiks kumulatīvi izvērtēta jurisdikciju atbilstība nodokļu pārredzamības, taisnīgas nodokļu politikas un BEPS pasākumu īstenošanas ziņā.

Kas attiecas uz turpmākajām pārbaudēm, Padome minētos kritērijus pēc vajadzības pielāgos, ņemot vērā starptautisko standartu attīstību, šādu standartu turpmākus reitingus un to, ka ir būtiski, lai visas atbilstošās jurisdikcijas šajās jomās pastāvīgi un ātri progresētu.

1.   Nodokļu pārredzamības kritēriji

Lai varētu uzskatīt, ka jurisdikcija ir atbilstīga nodokļu pārredzamības ziņā, tai ir jāizpilda šādi kritēriji:

1.1.

sākotnējais kritērijs attiecībā uz ESAO automātiskās informācijas apmaiņas (AEOI) standartu (Kopējais ziņošanas standarts – CRS): jurisdikcijai vajadzētu būt paudušai apņemšanos un sākušai likumdošanas procesu CRS efektīvai īstenošanai, pirmajām apmaiņām (par 2017. gadu) notiekot vēlākais 2018. gadā, un tai līdz 2017. gada beigām – vai nu parakstot Daudzpusējo kompetentās iestādes nolīgumu (DKIN), vai slēdzot divpusējus nolīgumus – vajadzētu būt ieviestām procedūrām, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar visām dalībvalstīm;

nākotnes kritērijs attiecībā uz CRS no 2018. gada: jurisdikcijai – attiecībā uz AEOI CRS – no globālā foruma vajadzētu būt ieguvušai reitingu “lielā mērā atbilstīga”; un

1.2.

jurisdikcijai no globālā foruma vajadzētu būt ieguvušai vismaz reitingu “lielā mērā atbilstīga” attiecībā uz ESAO informācijas apmaiņas pēc pieprasījuma (EOIR) standartu, ņemot vērā paātrināto procedūru; un

1.3.

(suverēnām valstīm) jurisdikcijai vajadzētu būt vai nu:

i)

ratificējušai, piekritušai ratificēt, būt ratifikācijas procesā vai paudušai apņemšanos panākt, lai saprātīgā termiņā stātos spēkā ESAO Daudzpusējā konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību (DKSAP) nodokļu lietās – ar grozījumiem; vai

ii)

tai līdz 2018. gada 31. decembrim vajadzētu stāties spēkā apmaiņas procedūru tīklam, kurš ir pietiekami plašs, lai aptvertu visas dalībvalstis, reāli ļaujot īstenot gan EOIR, gan AEOI;

(jurisdikcijām, kas nav suverēnas) jurisdikcijai vajadzētu vai nu:

i)

piedalīties DKSAP konvencijā ar grozījumiem, kura ir vai nu jau stājusies spēkā vai kuras stāšanos spēkā tie gaida saprātīgā termiņā; vai

ii)

tai vajadzētu būt spēkā esošam apmaiņas procedūru tīklam – vai arī tai vajadzētu būt veikušai nepieciešamos pasākumus, lai šādas apmaiņas vienošanās stātos spēkā saprātīgā termiņā –, kurš ir pietiekami plašs, lai aptvertu visas dalībvalstis, ļaujot īstenot gan EOIR, gan AEOI.

1.4.

Nākotnes kritērijs: ņemot vērā iniciatīvu nākotnes globālai apmaiņai ar faktisko īpašumtiesību informāciju, faktisko īpašumtiesību aspekts tiks iestrādāts vēlākā posmā kā ceturtais pārredzamības kritērijs pārbaužu veikšanai.

Līdz 2019. gada 30. jūnijam būtu jāpiemēro šāds izņēmums:

varētu uzskatīt, ka jurisdikcija ir atbilstīga nodokļu pārredzamības ziņā, ja tā izpilda vismaz divus no šādiem kritērijiem: 1.1., 1.2. vai 1.3.

Šo izņēmumu nepiemēro jurisdikcijām, kuras ir ieguvušas reitingu “neatbilstīga” 1.2. kritērijam vai kuras nav saņēmušas vismaz reitingu “lielā mērā atbilstīga” minētajam kritērijam līdz 2018. gada 30. jūnijam.

Valstis un jurisdikcijas, kas būs iekļautas ESAO un G20 locekļu pašlaik gatavotajā sarakstā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tiks uzskatītas par tādām, kas jāiekļauj ES sarakstā neatkarīgi no tā, vai tās būs izraudzītas pārbaudes procedūrai.

2.   Taisnīga nodokļu politika

Lai varētu uzskatīt, ka jurisdikcija ir atbilstīga taisnīgas nodokļu politikas ziņā, tai ir jāizpilda šādi kritēriji:

2.1.

jurisdikcijai nevajadzētu būt tādiem preferenciāliem nodokļu pasākumiem, ko varētu uzskatīt par kaitējošiem saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 1997. gada 1. decembra rezolūcijā par rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem (1); un

2.2.

jurisdikcijai nevajadzētu veicināt tādas ārzonas struktūras vai procedūras, kuru nolūks ir piesaistīt peļņu, kas neatspoguļo reālu ekonomisku darbību konkrētajā jurisdikcijā.

3.    BEPS apkarošanas pasākumu īstenošana

3.1.

Sākotnējais kritērijs, kas jurisdikcijai būtu jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka tā ir atbilstīga BEPS apkarošanas pasākumu īstenošanas ziņā:

jurisdikcijai līdz 2017. gada beigām būtu jāapņemas ievērot saskaņotos ESAO BEPS apkarošanas minimālos standartus un tos konsekventi īstenot.

3.2.

Nākotnes kritērijs, kas jurisdikcijai būtu jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka tā ir atbilstīga BEPS apkarošanas pasākumu īstenošanas ziņā (kritērijs, kas tiks piemērots, tiklīdz iekļaujošajā satvarā būs pabeigts pārskatīt saskaņotos minimālos standartus):

jurisdikcijai būtu jāsaņem pozitīvs novērtējums (2) par saskaņoto ESAO BEPS apkarošanas minimālo standartu efektīvu īstenošanu.

II.   JURISDIKCIJU PĀRBAUDES PROCESA VADLĪNIJAS NOLŪKĀ IZVEIDOT ES SARAKSTU AR JURISDIKCIJĀM, KAS NODOKĻU NOLŪKOS NESADARBOJAS

1.

Atbilstošo jurisdikciju pārbaudei, ko Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) veic, pamatojoties uz šā pielikuma I daļā izklāstītajiem kritērijiem, būtu jāsākas ātri, lai ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu ziņā, Padome varētu apstiprināt līdz 2017. gada beigām.

2.

Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) ar Padomes Ģenerālsekretariāta atbalstu veiks un pārraudzīs pārbaudes procesu. Komisijas dienesti Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) sniegs palīdzību, veicot darbu, kas vajadzīgs, lai sagatavotu pārbaudes procesu atbilstīgi funkcijām, kā tās pašreiz ir noteiktas saskaņā ar Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem procesu, īpašu uzmanību pievēršot agrākiem un notiekošiem dialogiem ar trešām valstīm.

3.

Pārbaudes procesā būtu jāizvērtē paveiktais Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā un ESAO Iekļaujošajā satvarā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas apkarošanai.

4.

Līdz 2017. gada janvārim pārbaudei izraudzītajām jurisdikcijām būtu jānosūta vēstules, ar kurām šīs jurisdikcijas tiek aicinātas iesaistīties procesā, vienlaikus nodrošinot šā procesa pienācīgu pārredzamību.

5.

Līdz 2017. gada februārim Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) būtu attiecīgā gadījumā jāieceļ dalībvalstis un/vai to eksperti, vai to grupas, lai tie sadarbotos ar Komisiju atbilstošo jurisdikciju pārbaudē.

6.

Līdz 2017. gada vasarai būtu jānotiek rakstiskai saziņai un, ja vajadzīgs, divpusējām sarunām ar attiecīgajām jurisdikcijām, lai izvērstu dialogu un apzinātu risinājumus minēto jurisdikciju nodokļu sistēmās konstatētajām problēmām, kā arī lai panāktu vajadzīgās apņemšanās. Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) vajadzētu būt informētai un aktīvi iesaistītai šajā procesā.

7.

Līdz 2017. gada septembrim Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) būtu jāiepazīstina ar divpusējo sarunu iznākumu un to pašreizējo stāvokli.

8.

Līdz 2017. gada beigām, sekojot vajadzīgajām iestrādēm Rīcības kodeksa jautājumu grupā (uzņēmējdarbības nodokļi) un koordinācijā ar Augsta līmeņa darba grupu nodokļu jautājumos, Padomei būtu jāapstiprina ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

9.

Laikus būtu jāpabeidz darbs pie aizsardzības pasākumu apzināšanas ES līmenī saskaņā ar Padomes 2016. gada maija secinājumiem. Nevienam aizsardzības pasākumam nebūtu jāskar dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, piemēram, kompetence piemērot papildu pasākumus vai valsts līmenī uzturēt sarakstus ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, plašākā nozīmē.

10.

Tiklīdz saraksta sastādīšana tiks pabeigta, nekavējoties būtu jānosūta vēstules sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas nesadarbojas, skaidri paskaidrojot sarakstā iekļaušanas iemeslus un to, kas no attiecīgās jurisdikcijas tiek sagaidīts, lai minēto jurisdikciju no saraksta varētu svītrot.

11.

Tā kā jaunattīstības valstīm var trūkt kapacitātes nodokļu pārredzamības standartu un BEPS apkarošanas minimālo standartu īstenošanai saskaņā ar tādu pašu grafiku kā attīstītajās valstīs, šī situācija ir jo īpaši jāņem vērā pārbaudes procesā, ja vien šādai jurisdikcijai nav augsti reitingi finanšu darbības ziņā un ja tai nav finanšu centru.

12.

Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) būtu jāpilnveido atbilstīgie pasākumi par praktiskajām metodēm un kārtību, kā īstenot šīs vadlīnijas nolūkā efektīvi īstenot jurisdikciju pārbaudes procesu, lai Padome izveidotu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

13.

Inter alia Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) līdz 2017. gada janvārim, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jānosaka 1.3. kritērijā minētā saprātīgā termiņa ilgums, kā arī 2.2. kritērija piemērošanas joma. Saistībā ar 2.2. kritēriju Rīcības kodeksa jautājumu grupai (uzņēmējdarbības nodokļi) kā iespējams indikators būtu jāizvērtē uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas neesamība vai nominālās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas vienāda ar nulli vai ir tai tuva, piemērošana.

14.

Padomei pēc vajadzības būtu regulāri jāatjaunina ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ņemot vērā šīs vadlīnijas, pamatojoties uz informāciju, kuru būs darījusi zināmu Komisija un/vai Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi).


(1)  OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp.

(2)  Tiklīdz būs panākta vienošanās par metodēm, Padome attiecīgi pārskatīs kritēriju formulējumu.


Top