21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/60

Ziņotājs:

Andrés BARCELÓ DELGADO

Līdzziņotājs:

Enrico GIBELLIERI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja:

1.1.1.

aicina Eiropas Savienības iestādes kā galveno prioritāti nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tērauda rūpniecības nozarē;

1.1.2.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kura mērķis ir risināt problēmas, ar ko saskaras ES tērauda rūpniecība pašreizējā krīzes situācijā, un saglabāt ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi Eiropā;

1.1.3.

prasa nekavējoties atjaunot augsta līmeņa ekspertu grupu tērauda rūpniecības jautājumos, jo ir specifiski jautājumi, kuri nav risināmi vispārējā augsta līmeņa grupā energoietilpīgo nozaru jautājumos;

1.1.4.

aicina Komisiju augsta līmeņa grupā tērauda rūpniecības jautājumos pēc tās atjaunošanas iekļaut Komisijas, dalībvalstu, EIB, sociālo partneru, nozares un arodbiedrību pārstāvjus, Pētniecības un izstrādes tehnoloģiju platformu un kompetences centrus;

1.1.5.

mudina Padomi un Komisiju sagatavot ceļvedi, kurā norādītas konkrētas īstenošanas saistības, līdzekļi un mērķi, kas ļaus tikt galā ar analīzē raksturoto apdraudējumu un problēmām;

1.1.6.

rosina Komisiju gada laikā sagatavot papildu ziņojumu par to, kā ir īstenoti paziņojumā izklāstītie pasākumi;

1.1.7.

mudina Komisiju būtiski palielināt un paātrināt esošo tirdzniecības aizsardzības instrumentu efektivitāti un lietderību, lai varētu nekavējoties novērst eksportējošo valstu īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi un atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

1.1.8.

aicina ES iestādes saskaņā ar 15. iedaļu Protokolā par Ķīnas pievienošanos PTO izmantot nestandarta metodes antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanai attiecībā uz Ķīnas importu, kamēr Ķīna nav izpildījusi ES noteiktos piecus kritērijus (1), lai to varētu uzskatīt par tirgus ekonomiku;

1.1.9.

prasa, lai visas izmaiņas režīmā attiecībā uz Ķīnas importu tiktu papildinātas ar atbilstīgiem pasākumiem nolūkā novērst negodīgas tirdzniecības prakses radītu kaitējumu ES rūpniecībai;

1.1.10.

jo īpaši norāda dalībvalstīm, ka ir svarīgi pabeigt pasākumu kopumu tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijai, jo tas paātrinās procesu un anulēs tā sauktos “PTO + elementus” ES sistēmā, jo īpaši “mazākā maksājuma noteikumu”;

1.1.11.

uzsver: tā kā saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksu tērauda izstrādājumu importa nodoklis ir nulle, mazākā maksājuma noteikums tērauda izstrādājumiem ir jāatceļ;

1.1.12.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos paātrināt pagaidu pasākumu noteikšanu. Attiecībā uz kaitējuma starpības aprēķināšanu pašreizējā prakse, nosakot mērķa peļņu, jādefinē skaidrāk un pārredzami, lai nodrošinātu, ka mērķa peļņa ir reālistiska, ka tā sekmē pētniecību un izstrādi Eiropā un ka kaitējums ir efektīvi likvidēts;

1.1.13.

atzīst, ka iepriekšējas uzraudzības sistēmas ieviešana no jauna attiecībā uz dažiem tērauda izstrādājumiem palīdzēs Komisijai pienācīgi vērsties pret negodīgu importu un nodrošinās iespēju ierosināt lietas gadījumos, kad kaitējuma draudi kļūst par vispārpieņemtu praksi;

1.1.14.

mudina Komisiju reģistrēt importu pirms pagaidu pasākumu noteikšanas un ar atpakaļejošu spēku piemērot galīgos antidempinga un/vai kompensācijas maksājumus trīs mēnešus pirms pagaidu pasākumu noteikšanas saskaņā ar pamatregulu;

1.1.15.

rosina Komisiju prasīt, ka citu tirdzniecības partneru darbība ir pilnībā pārredzama attiecībā uz valsts atbalstu un netiešo valsts atbalstu tērauda rūpniecībai, pieprasot to iesaistīšanos, lai izvairītos no valsts iejaukšanās ar mērķi atbalstīt tērauda ražotnes, kas nevar izdzīvot tikai ar tirgus spēkiem;

1.1.16.

aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt skaidras un efektīvas metodes pārstrukturēšanas procesa pārvaldībai sociāli ilgtspējīgā veidā, pienācīgi atjauninot visus pieejamos instrumentus, lai ņemtu vērā pašreizējo ekonomikas stāvokli pasaulē, un nepieļaujot, ka gaidāmā ES tērauda rūpniecības konsolidācija norisinās vienpusēji uz darba ņēmēju rēķina;

1.1.17.

atgādina, ka ir svarīgi veicināt sociālo dialogu, lai uzlabotu darba ņēmēju prasmes, pielāgojoties jaunām problēmām. Tam būs vajadzīgs konkrēts plāns un sīki izstrādāts grafiks, par ko jāvienojas Komisijai un sociālajiem partneriem;

1.1.18.

aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos īpašos noteikumus par valsts atbalstu, lai novērtētu tērauda rūpniecības iespējamo iekļaušanu vispārējā regulējumā;

1.1.19.

rosina Komisiju, ņemot vērā īpatnības saistībā ar Ogļu un tērauda pētniecības fondu (OTPF):

1.1.20.

aicina Eiropas Parlamentu un Padomi nodrošināt, ka ETS pārskatīšanas procesā visefektīvākajiem rūpniecības objektiem piešķirs bezmaksas kvotas bez ierobežojumiem, lai sniegtu vērā ņemamu stimulu citiem rūpniecības objektiem ar mērķi uzlabot to darbību;

1.1.21.

uzsver, ka pilnīgs atlīdzinājums par netiešajām izmaksām, kas izriet no elektrības cenu pieauguma emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas iespaidā un atjaunojamo energoresursu atbalsta, ir jānodrošina saskaņoti, lai novērstu pašreizējos kropļojumus ES vienotajā tirgū;

1.1.22.

prasa Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu sūtījumi no ES tiek apstrādāti un pārstrādāti, pilnībā ievērojot vides un cilvēku veselības aizsardzību;

1.1.23.

mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā un publiskā iepirkuma noteikumu ietvaros pienācīgi atalgot brīvprātīgās ilgtspējas shēmas, ko izstrādājusi tērauda ražošanas nozare, lai palielinātu uzņēmumu saistības pret pašreizējām un nākamajām paaudzēm, un kuras ir labākais veids, kā veicināt ilgtspējīgu pieeju visā ES tirgū.

2.1.

Komisija atzīst, ka tērauda nozare, kas nodrošina 1,3 % no ES IKP, ir pamats daudzu rūpniecības nozaru vērtības ķēdēm, nodrošinot 328 000 tiešo darbvietu, un ka tās ietekme uz netieši saistītajām darbvietām ir pat vēl lielāka. Nozare aptver visu Eiropu, proti, 24 dalībvalstīs izvietots vairāk nekā 500 ražotņu.

2.2.

Nopietnu kaitējumu tērauda nozarei ir radījis ļoti lielos apmēros negodīgi tirgots imports, kas ir pazeminājis tērauda cenas un licis šaubīties par visas nozares dzīvotspēju īstermiņā. Šī situācija seko tūlīt aiz septiņu gadu ekonomikas krīzes, kas smagi skārusi tērauda nozari un kuras dēļ tiešo darbvietu skaits ir samazinājies aptuveni par 90 000.

2.3.

Krīzē izdzīvojušie uzņēmumi darbojas ar samazinātu darbinieku skaitu un ierobežotām manevrēšanas iespējām. Turklāt papildu problēmas Eiropas tērauda rūpniecībai, kas cīnās par konkurētspējas atgūšanu starptautiskā līmenī, rada augstās enerģijas cenas un vides un klimata politikas ietekme. Visbeidzot, nozares grūtības ir saistītas arī ar taupības politiku, kas nelabvēlīgi ietekmē tērauda rūpniecību, jo īpaši celtniecības, būvniecības pakalpojumu, transporta un infrastruktūras tirgos.

2.4.

Neraugoties uz ES tērauda rūpniecības augsta līmeņa tehnoloģisko veiktspēju, pieprasījuma samazināšanās jaunietekmes valstīs un jaudas pārpalikums visā pasaulē, jo īpaši Ķīnā, ir radījis bezprecedenta situāciju, kuras risināšanai nepieciešami ārkārtēji un steidzami pasākumi.

2.5.

Ķīnā jaudas pārpalikums un negodīga tirdzniecības prakse ir izraisījusi ievērojamu eksporta pieaugumu, destabilizējot globālos tērauda tirgus un pazeminot tērauda cenas visā pasaulē. Tā kā ES tirgus ir visatvērtākais tirgus pasaulē, kuram piemēro nulles nodokli un kurā nav tehnisku šķēršļu tirdzniecībai, ekonomikas atlabšanas nelielā apmēra lielāko daļu tirgū ir absorbējis negodīgs imports par ārkārtīgi zemām cenām.

2.6.

Komisija ir uzsākusi desmit jaunas izmeklēšanas par negodīgu tirdzniecību saistībā ar tēraudu. Situācija vēl nebūt nav normalizējusies, un, lai tiktu galā ar šīm norisēm, ir vajadzīgi steidzami ilgtermiņa pasākumi.

2.7.

Nodarbinātība un ieguldījumi tērauda nozarē ir samazinājušies, un, ja netiks veikti nekādi pasākumi, drīzumā sagaidāma darbvietu skaita vēl lielāka samazināšanās.

2.8.

EESK pauž nožēlu par to, ka nav atjaunināts 2013. gada rīcības plāna tērauda rūpniecībai Eiropā īstenošanas ceļvedis, un šķiet, ka attiecībā uz dažiem uzdevumiem tas ir nonācis strupceļā.

2.9.

2013. gada 11. decembra atzinumā (2) EESK jau ir uzsvērusi, ka 2013. gada rīcības plāns tērauda rūpniecībai (3) bija “visaptverošs rīcības plāns tērauda nozarei”. Diemžēl EESK nevar paust tādu pašu viedokli par izskatāmo paziņojumu, kurā trūkst konkrētu mērķu un konkrētu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu.

20.10.

EESK norāda, ka Eiropas tērauda rūpniecības rīcības plāns tika sīkāk precizēts, un tajā tika ierosināts ceļvedis, kurā noteikti konkrēti pasākumi Eiropas tērauda ražošanas nozares saglabāšanai.

2.11.

Pēc vairākām Konkurētspējas padomes sanāksmēm, Eiropadomes 2016. gada 17. marta sanāksmes un G7 sanāksmes 2016. gada maijā EESK uzskata, ka būtiskā politiskā griba ir acīmredzama un ka tagad ir īstais laiks pārvērst šo gribu efektīvos un atbilstošos pasākumos, kuru mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tērauda rūpniecībā.

3.1.1.

ES joprojām būs vadošajās pozīcijās pasaulē attiecībā uz atklātu un brīvu tirdzniecību, ja vien tirdzniecība tiks veikta taisnīgos tirgus apstākļos. Ņemot vērā to, ka nav starptautisku konkurences noteikumu, cīņā pret negodīgu tirdzniecības praksi, kas kaitē ES rūpniecībai, būtiska loma ir tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

3.1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vēl vairāk paātrināt pagaidu pasākumu noteikšanu attiecībā uz savām iekšējām procedūrām un vajadzīgo resursu piešķīrumiem. Pašreizējās prakses maiņa un pārbaudes apmeklējumi pēc pagaidu pasākumu noteikšanas varētu paātrināt šo procesu, neradot vajadzību veikt izmaiņas pamatregulās.

3.1.3.

Attiecībā uz tiesvedību antisubsidēšanas lietās EESK mudina Komisiju paplašināt izmeklēšanu, lai iekļautu visas subsīdiju shēmas, kas konstatētas izmeklēšanas gaitā, pat tad, ja tās nav norādītas sākotnējā sūdzībā.

3.1.4.

Komisijai un visai ES kopumā ir jārisina jautājums par Ķīnas tirgus ekonomikas statusu (TES) tādā veidā, kas neapdraud antidempinga pasākumu efektivitāti. Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļas a) punkta ii) apakšpunkta darbība var izbeigties 2016. gada decembrī, bet tādēļ nevajadzētu automātiski un nepelnīti piešķirt Ķīnai tirgus ekonomikas statusu, ja tā neizpilda kritērijus, kas izklāstīti ES Antidempinga pamatregulā.

3.1.5.

EESK izsaka cerību, ka pašreizējais ietekmes novērtējums, ko veic Komisija, būs visaptverošs un sektorāls un tajā tiks ņemta vērā arī TES piešķiršanas Ķīnai īpašā ietekme, it īpaši uz dažiem Eiropas reģioniem, ja netiek noteikti pienācīgi un patiešām efektīvi papildu pasākumi.

3.2.1.

EESK atzīst Komisijas centienus divpusējās vai daudzpusējās sarunās, kuru mērķis ir panākt vienošanos par jaudas samazināšanu un pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu. Minēto divpusējo un daudzpusējo sarunu rezultāti tomēr nav apmierinoši.

3.2.2.

Lai novērstu jaudas pārpalikuma cēloņus, ir vajadzīga stingra apņemšanās periodiski ziņot par valsts atbalsta shēmām un īpašajiem pasākumiem, par ko panākta vienošanās ESAO un PTO ietvaros.

3.2.3.

EESK izsaka cerību, ka Padome sadaļas par enerģiju un izejvielām iekļaus katra jauna brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) mandātā, jo tas dos Komisijai iespēju ietvert minētās sadaļas vispārējās sarunās par pilnīgi visiem BTN.

3.2.4.

Turklāt turpmākajās sarunās un jaunajos nolīgumos kā svarīgi punkti jāiekļauj pilsoniskās sabiedrības organizāciju, arodbiedrību un individuālu darba ņēmēju tiesību pilnīga ievērošana attiecībā uz vides jautājumiem.

3.2.5.

Komisijai būtu jādara zināmi atklātībai gadījumi, kad kāda valsts nepilda savas saistības valsts atbalsta pārredzamības un ziņošanas jomā, un jāuzskata tie par nevēlēšanos sadarboties tirdzniecības aizsardzības procedūrās.

3.2.6.

Diplomātiskās sarunas nevar būt šķērslis, lai piemērotu tirdzniecības aizsardzības līdzekļus, ja tie ir vajadzīgi.

4.1.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) faktiski rada riska uzņemšanās papildu spēju tirgū, lai atbalstītu ES tērauda uzņēmumu izstrādātus dzīvotspējīgus investīciju projektus. Tomēr šobrīd šis fonds diemžēl ir pieejams samērā nedaudziem uzņēmumiem, jo, cenām esot tik zemā līmenī, tērauda tirgus apstākļi nevar garantēt atbilstošu ienākumu no ieguldījumiem.

4.2.

Uzsvars jāliek uz tāda regulējuma izveidi, kas garantē pienācīgu atdevi no ieguldījumiem tērauda rūpniecības nozarē. Atbilstoši pašreizējam regulējumam, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajai politikai, finansējuma ir pietiekami daudz.

4.3.

Ieguldījumi Eiropas tērauda rūpniecībā ir jāpalielina, lai modernizētu rūpnīcas un iekārtas, kā arī jāveicina pētniecība un jaunu produktu un procesu izstrāde.

5.1.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas paziņojumu, tomēr tam trūkst sīki izstrādāta rīcības plāna, lai nodrošinātu, ka tērauda rūpniecība joprojām ir pievilcīga nozare talantīgiem jauniešiem. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt skaidras un efektīvas metodes pārstrukturēšanas procesa pārvaldībai sociāli ilgtspējīgā veidā, izmantojot visus pieejamos instrumentus (Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), struktūrfondus utt.) un palielinot to elastīgumu un spēju reaģēt uz strauji mainīgās globālās ekonomikas izaicinājumiem. Sociālā dialoga veicināšanai ar mērķi pilnveidot darba ņēmēju prasmes, lai viņi pielāgotos jaunajiem izaicinājumiem, būs vajadzīgs konkrēts plāns un sīki izstrādāts grafiks, par ko jāvienojas Komisijai un sociālajiem partneriem.

5.2.

Saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai atbalstītu tērauda rūpniecību, kurai joprojām ir izšķiroša loma visās pakārtotajās ražošanas nozarēs. Šī valsts intervence ir noritējusi dažādos veidos, piemēram, atbalsts ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, energoefektīvās tehnoloģijās un ieguldījumiem ar mērķi aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī kompensācijas par netiešajām enerģijas izmaksām.

5.3.

Lai tirgus cikliskās lejupslīdes apstākļos saglabātu prasmes, ir īstenoti tādi pasākumi kā, piemēram, daļējs bezdarbs, saīsināta darbalaika režīms Vācijā (Kurzarbeit), shēmas darbinieku aizstāšanai (contrato relevo Spānijā) un solidaritātes līgumi (Itālijā).

7.1.

Eiropas Tērauda tehnoloģiju platforma (ESTEP) ir izveidojusi nozīmīgas partnerības, iesaistot visu Eiropas tērauda rūpniecības nozari, tās piegādātājus un patērētājus (transporta nozari, būvniecības nozari un enerģētikas nozari), MVU, privātās un valsts pētniecības iestādes, valsts iestādes un arodbiedrību pārstāvjus.

7.2.

ESTEP darba grupas ir rūpīgi izanalizējušas Eiropas Komisijas ierosināto jauno pētniecības un inovācijas ceļvedi, un tās pārskatītajā programmā jau ir ietverti temati, kas attiecas uz tērauda nozari.

7.3.

Ogļu un tērauda pētniecības fonds (OTPF) 2002. gadā sekmīgi pārņēma Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) atlikušos aktīvus. Pēdējos desmit gados gan OTPF, gan pamatprogrammas ietvaros ir veicināta un pastiprināta uz sadarbību balstīta pētniecība Eiropas tērauda nozarē. ESTEP“spoguļgrupa” apvieno pārstāvjus no 20 ES-28 dalībvalstīm.

7.4.

Būtisks priekšnosacījums konkurētspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā ir joprojām būt tehnoloģiju izstrādes avangardā, saglabājot un izvēršot ES tērauda ražošanas nozares pētniecības un izstrādes spējas. Šajā ziņā OTPF ir svarīgs un unikāls instruments. Eiropas Komisija 2013. gada septembrī publicēja uzraudzības un novērtējuma ziņojumu, kurā skaidri apliecināta OTPF efektivitāte.

7.5.

Nesen Pētniecības un inovācijas ĢD tīri administratīvu iemeslu dēļ nolēma samazināt rūpniecības konsolidēto un būtisko lomu OTPF programmu pārvaldībā, tādējādi apdraudot tās tiešo saikni ar rūpniecību. EESK mudina Komisiju atcelt minēto lēmumu.

8.1.

Komisija nevar sev piedēvēt panākumus saistībā ar cenu atšķirības starp ASV un ES samazināšanu, jo tas ir noticis bez Komisijas iejaukšanās. Cenu starpība joprojām ir nepieņemama un nopietni kaitē ES tērauda rūpniecības konkurētspējai.

8.2.

Būtu jāveic aktīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka enerģijas cenas nemazina ES tērauda rūpniecības konkurētspēju.

9.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos konstatē, ka jāpanāk līdzsvars starp mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķi nodrošināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

9.2.

Eiropas tērauda ražošanas nozare ir videi visnekaitīgākā visā pasaulē, un ES ir jārīkojas, lai izvairītos no ražotņu pārvietošanas uz trešām valstīm, kurās ir zemāki vides aizsardzības standarti un augstāks emisiju līmenis nekā ES.

9.3.

Kritērijiem nevajadzētu patvaļīgi piemērot nekādu lineāru samazinājuma koeficientu, jo tas samazinās emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanas apjomu zem tehniski un ekonomiski sasniedzamiem līmeņiem.

9.4.

Kritēriju pārskatīšanai jābalstās uz reāliem, tehniski un ekonomiski sasniedzamiem līmeņiem, piedāvājot pilnu kompensāciju visefektīvākajām ražotnēm.

9.5.

Kapitālietilpīgās nozarēs, piemēram, tērauda rūpniecībā, ir vajadzīgi skaidri un paredzami reglamentējošie noteikumi, kas, savlaicīgi ieviesti, ļauj pareizi plānot vajadzīgos ieguldījumus. Visas ieinteresētās puses jāiesaista atklātā un konstruktīvā diskusijā par ES ETS reformu.

9.6.

Inovācijas fonds ir vērtīgs instruments, bet tas nedrīkstētu samazināt bezmaksas kvotu piešķiršanas apjomu, kas ir pieejams oglekļa emisiju pārvirzes aizsardzībai. Jāizveido ilgtspējīgas darbvietas jaunajā ekonomikā, kurā tērauda rūpniecība ir būtiska sastāvdaļa. Godīgā pārejā ir patiešām jānodrošina, ka atlaistajiem darbiniekiem tiek radītas iespējas atrast darbu augošajās nozarēs, vienlaikus garantējot viņiem darba apstākļus un tiesības apvienoties arodbiedrībās.

9.7.

EESK uzsver, ka ES ETS nedrīkst reformēt uz tērauda nozares darbinieku rēķina. Visās reformās ES vērienīgie klimata mērķi ir jāsaskaņo ar atjaunotu un modernizētu tērauda rūpniecību un jānodrošina, ka Eiropas tērauda ražošanas nozarei ir dots jauns stimuls, tā ir modernizēta un cenšas sasniegt Eiropas mērķus klimata jomā.

10.1.

Pārstrāde neapšaubāmi ir pieeja, kas dod labumu videi, un tērauds, būdams pastāvīgs materiāls, ir ideāli piemērots pārstrādei. Tomēr nav saimniecisku pierādījumu tam, ka pārstrādei “jāsamazina ražošanas izmaksas”; ar dažiem izņēmumiem realitāte patiesībā ir gluži pretēja. Ja pārstrāde būtu tīri saimnieciska darbība, nebūtu nekādas vajadzības to veicināt, jo ikviens uzņēmējs automātiski, bez jebkāda tiesiskā regulējuma pārietu uz pārstrādi.

10.2.

EESK nevar atbalstīt apgalvojumu, ka atkritumu cikla beigu kritēriji ir palīdzējuši veicināt lielāku pieprasījumu pēc pārstrādāta tērauda. Atkritumu cikla beigu kritēriju piemērošana aprobežojas ar dažām ES dalībvalstīm un pretstatā Komisijas apgalvojumam nav palīdzējusi uzlabot lūžņu kvalitāti; kritēriju ieviešanas zemais līmenis izskaidrojams ar to, ka tie uzliek lielāku administratīvo un reglamentējošo slogu lūžņu tirdzniecībai iekšzemes tirgū, nekādi neveicinot un neuzlabojot pārstrādes procesu.

10.3.

Aprites ekonomikas tiesību aktu kopumā ir daudz labu nodomu, bet nav nepieciešamās apņēmības patiešām veicināt blakusproduktu, piemēram, izdedžu, izmantošanu, izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga, kādu dažas dalībvalstis mēģina ieviest. Blakusproduktu izmantošana ievērojami palīdz samazināt dabas resursu un atkritumu izgāztuvju izmantošanu.

10.4.

Tērauds nekad netiek izlietots, bet gan nemitīgi pārveidots; tādējādi dabas resursu izmantošana tērauda ražošanai pirmajā reizē ir pārveidojošs process, kurā dzelzs tiek padarīta pieejama “praktiskākā formā” turpmākai izmantošanai (aprites cikliem) un tādējādi tiek samazināts vidēja/ilgtermiņa spiediens uz dabas resursiem.