Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 62016TN0098

Lieta T-98/16: Prasība, kas celta 2016. gada 4. martā – Itālija/Komisija

OJ C 145, 25.4.2016, p. 34–35 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/34

Prasība, kas celta 2016. gada 4. martā – Itālija/Komisija

(Lieta T-98/16)

(2016/C 145/42)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāvis, S. Fiorentino un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 23. decembra lēmumu C (2015) 9526 final, kas paziņots tajā pašā dienā, par valsts atbalstu SA.39451 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Itālija īstenojusi par labu BANCA TERCAS (Cassa di risparmio della provincia di Teramo S.p.A.);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apstrīdētajā lēmumā ir atzinusi, ka ieguldījums kopumā 295,14 miljonu euro apmērā, ko Banca Tercas piešķīris Fondo interbancario di tutela dei depositi, ir valsts atbalsts, kas ticis piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Šo ieguldījumu veido trīs dažādi pasākumi: neatmaksājams ieguldījums 265 miljonu euro apmērā (1. pasākums), garantija 35 miljonu euro apmērā (ar atbalsta elementu, kas var tikt aprēķināts 0,14 miljonu euro apmērā), kas piešķirta Banca Tercas kredītriska darījumu saistībā ar kādu Itālijas uzņēmumu grupu segšanai (2. pasākums), un, visbeidzot, vēl viens neatmaksājams ieguldījums 30 miljonu euro apmērā, kas paredzēts darījuma fiskālo izdevumu segšanai (3. pasākums).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums un kļūdains faktu atspoguļojums saistībā ar to līdzekļu publisko raksturu, kas ir apstrīdēto pasākumu priekšmets.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka lēmums ir kļūdains, ciktāl tajā Fondo interbancario di tutela dei depositi izmantotie līdzekļi ir tikuši kvalificēti par valsts līdzekļiem, it īpaši neņemot vērā principus, ko Tiesa ir apstiprinājusi 2004. gada 15. jūlija spriedumā C-354/02 Pearle u.c. un 2013. gada 30. maija spriedumā C-677/11 Doux Èlevage.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums un kļūdains faktu atspoguļojums saistībā ar apstrīdēto pasākumu attiecināmību uz valsti.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka lēmums ir kļūdains, ciktāl tajā apstrīdētie pasākumi ir atzīti par tādiem, kas ir attiecināmi uz valsti, neņemot vērā, ka tie izriet no tādas privāto tiesību struktūras kā Fondo interbancario di tutela dei depositi autonoma lēmuma un ka neviena valsts iestāde nav īstenojusi nekādu prettiesisku ietekmi vai spiedienu, lai panāktu šāda lēmuma pieņemšanu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums un kļūdains faktu atspoguļojums saistībā ar selektīvas priekšrocības piešķiršanu. Kritērija par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā kļūdaina piemērošana.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka lēmums ir kļūdains, ciktāl tajā nav ņemts vērā, ka apstrīdētie pasākumi atbilda arī tā dēvētajam kritērijam par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā, jo Fondo interbancario di tutela dei depositi tie šķita ekonomiski pamatoti, ņemot vērā alternatīvo situāciju, kas pastāvētu Banca Tercas likvidācijas maksātnespējas procesa rezultātā gadījumā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpums un kļūdains faktu atspoguļojums saistībā ar apgalvotā valsts atbalsta saderības ar iekšējo tirgu izvērtējumu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija visbeidzot ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka apstrīdētie pasākumi nebija saderīgi ar iekšējo tirgu, pat ja tie būtu kvalificējami par valsts atbalstu.
Top