15.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/2

—

atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. septembra spriedumu lietā T-483/12 un noraidīt prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelācijas ceturtās padomes 2012. gada 3. septembra lēmumu lietā R 2103/2010–4;

—

pakārtoti, atceļot pārsūdzēto Vispārējās tiesa spriedumu, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—

piespriest prasītājai (Nestlé Unternehmungen Deutschland GmbH) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz kļūdainu vērtējuma kritēriju piemērošanu, vērtējot pieļaujamo novirzi konkrētajā iebildumos izvirzītās preču zīmes izmantošanā atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa iebildumos izvirzītās preču zīmes atšķirtspējīgās sastāvdaļas tiesiski kļūdaini ir noteikusi, ņemot vērā sajaukšanas iespējas noteikšanai izmantojamos kritērijus. Noteiktu sastāvdaļu radītais iespaids vai attiecīgi dominēšana preču zīmē, kam ir izšķiroša loma, konstatējot sajaukšanas iespēju, attiecībā uz pieļaujamo novirzi izmantošanā vērtējumā nevar tikt izmantots vienādi. Šajā ziņā runa nav par sajaukšanas iespējas riska konstatēšanu. Drīzāk ir būtiski tas, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantotā forma atšķiras vienīgi nedaudz, un abi apzīmējumi kopumā var tikt uzskatīti par līdzvērtīgiem.

2.

Turpinājumā Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā visus nozīmīgos apstākļus iebildumos izvirzītās preču zīmes atšķirtspējīgo sastāvdaļu noteikšanai. Vispārējā tiesa juridiski kļūdaini ir pārņēmusi Apelācijas padomes kritērijus, pati neizvērtējot iebildumos izvirzītās kombinētās preču zīmes atsevišķās un daudzās sastāvdaļas.

3.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējās tiesas izmantošanas veida noteikšanas pamatojumā ir pretrunas un loģiskas kļūdas. Lai gan Vispārējā tiesa norāda, ka, lai drīkstētu apstiprināt tiesības saglabājošu izmantošanu, izmantotais apzīmējums no tā veida, kādā tas ir reģistrēts, drīkst atšķirties vienīgi ar “nenozīmīgām sastāvdaļām” un izmantotais apzīmējums un reģistrētā preču zīme būtu jāuzskata par “kopumā līdzvērtīgiem”. Piemērojot šos vērtējuma kritērijus, Vispārējā tiesa tomēr izraisa pretrunas un pieļauj loģikas kļūdas. Turklāt Vispārējā tiesa piemērojot neelastīgu vērtējumu, vai trīs tās skatījumā atšķirtspējīgie elementi ir sastopami izmantotajā veidā. Ņemot vērā šos kritērijus, Vispārējā tiesa izsecinot tiesības saglabājošu izmantošanu un šajā ziņā neievērojot, ka izmantotajā veidā ir pievienoti daudzi jauni elementi, kādēļ izmantotais apzīmējums un reģistrētā preču zīme vairs nevarot tikt uzskatīti par “kopumā līdzvērtīgiem”.