25.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/17

1.

Vai Direktīvas 2009/103 (1) 2. pants, 10. panta 1. un 4. punkts un 24. panta 2. punkts, Iekšējā reglamenta (2) 3. panta 4. punkts, 5. panta 1. un 4. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. pants, kā arī Hartas 47. pants (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja:

prasītājs šajā tiesvedībā (Birojs B) var pamatot savu prasību pret atbildētājiem (atbildīgo personu un transportlīdzekļa īpašnieku) vienīgi ar apstākli, ka ir tikušas segtas Biroja A izmaksas, un tam (prasītājam) nav pienākuma pierādīt atbildētāja vai atbildīgās personas civiltiesiskās atbildības nosacījumu iestāšanos (vainu, prettiesisko darbību, cēloņsakarību un zaudējumu apmēru), un tam nav pienākuma pierādīt, ka, izmaksājot kompensāciju cietušajai pusei, ārvalsts tiesību akti tika piemēroti pareizi?

2.

Vai Direktīvas 2009/103 24. panta 1. punkta piektās daļas c) apakšpunkts un Iekšējā reglamenta 3. panta 1. un 4. punkts (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par zaudējumu kompensācijas izmaksu cietušai pusei Birojam A skaidrā un saprotamā veidā (ieskaitot informācijas paziņošanas valodu) ir jāinformē atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks (ja tā nav viena un tā pati persona) par prasījuma kārtošanas procesa uzsākšanu un par šī procesa gaitu un jādod tiem pietiekamu laiku, lai varētu iesniegt savus komentārus vai iebildumus par gaidāmo lēmumu par kompensācijas izmaksu un/vai par šīs kompensācijas apmēru?

3.

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša (proti, atbildētāji (atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks) var pieprasīt prasītājam (Birojam B) iesniegt pierādījumus vai var izvirzīt iebildumus, vai apšaubīt tostarp ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, atbildīgās personas civiltiesisko atbildību reglamentējošo tiesību aktu piemērošanu, zaudējumu apmēru un tā aprēķināšanas metodi), vai Direktīvas 2009/103 2. pants, 10. panta 1. punkts un 24. panta 2. punkts un Iekšējā reglamenta 3. panta 4. punkta otrā daļa (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka, neraugoties uz to, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Birojs B nav lūdzis Birojam A iesniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma valstī piemērojamo tiesību aktu interpretāciju un par prasījuma kārtošanu, Birojam A katrā ziņā ir jāiesniedz šī informācija Birojam B, ja pēdējais to pieprasa vēlāk, kopā ar jebkādu citu informāciju, kas ir vajadzīga Birojam B, lai pamatotu tā [regresa] prasību pret atbildētājiem (atbildīgo personu un transportlīdzekļa īpašnieku)?

4.

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša (proti, Birojam A ir jāinformē atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks par prasījuma kārtošanas procesu un jāļauj tiem iesniegt iebildumus saistībā ar atbildību vai zaudējumu apmēru), kā tas, ka Birojs A nav izpildījis savu pienākumu iesniegt informāciju, ietekmēs:

5.

Vai Iekšējā reglamenta 5. panta 1. punkts un 10. pants ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka summa, kuru Birojs A ir izmaksājis kā kompensāciju cietušai personai, ir uzskatāma par nekompensējamu risku, ko ir uzņēmies Birojs A (ja vien šo risku neuzņemas Birojs B), nevis citas personas, kura ir iesaistīta tajā pašā ceļu satiksmes negadījumā, finansiālais pienākums, a fortiori ņemot vērā šīs lietas apstākļus: