EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0032

Lieta C-32/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 13. novembra rīkojumu lietā T-40/14 Electrabel SA , Dunamenti Erőmű Zrt /Eiropas Komisija 2015. gada 28. janvārī iesniedza Electrabel SA , Dunamenti Erőmű Zrt

OJ C 89, 16.3.2015, p. 15–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 89/15


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 13. novembra rīkojumu lietā T-40/14 Electrabel SA, Dunamenti Erőmű Zrt/Eiropas Komisija 2015. gada 28. janvārī iesniedza Electrabel SA, Dunamenti Erőmű Zrt

(Lieta C-32/15 P)

(2015/C 089/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Electrabel SA un Dunamenti Erőmű Zrt (pārstāvis – J. Philippe, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 13. novembra rīkojumu lietā T-40/14 tiktāl, ciktāl ar to apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība ir noraidīta kā nepieņemama;

atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par pieņemamu vai, pakārtoti, par pieņemamu attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 10. janvāra;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus apelācijas pamatus. Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību būtībā atlīdzināt zaudējumus, kas tām radušies Elektroenerģijas piegādes līguma (PPA) nepareizas izbeigšanas dēļ, piemērojot nelikumīgo Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu 2009/609/EK par valsts atbalstu C 41/05 (1). Vispārējā tiesa uzskatīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par noilgušu un noraidīja to prasību kā nepieņemamu.

Ar pirmo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas attiecīgi apalvo, ka Vispārējā tiesa nav norādījusi pamatojumu tam, kādēļ apelācijas sūdzības iesniedzēju prasībai nav piemērojams Vispārējās tiesas Reglamenta (turpmāk tekstā – “Reglaments”) 102. panta 2. punkts, kurā ir paredzēta procesuālo termiņu pagarināšana, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, kaut arī Līgumu, Tiesas statūtu (turpmāk tekstā – “Statūti”) un Reglamenta interpretācija parāda, ka 102. panta 2. punkts ir piemērojams Statūtu 46. panta pirmajā daļā noteiktajam noilguma termiņam.

Ar otro apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas attiecīgi norāda, ka, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 268. pantu un 340. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, prasīdama apelācijas sūdzības iesniedzējām norādīt uz savu zaudējumu atkārtošanos sākotnējā prasībā.

Ar trešo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas attiecīgi apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav norādījusi pamatojumu tam, kādēļ judikatūra, uz ko apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas, lai pamatotu to zaudējumu atkārtošanos, nav salīdzināma ar to situāciju, kaut arī apelācijas sūdzības iesniedzējas bija iesniegušas izsmeļošus pierādījumus.

Ar ceturto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas attiecīgi norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iebeidzēju argumentus, ka to zaudējumi turpinās, jo Komisijas lēmums vēl joprojām tiek pārskatīts.


(1)  OV L 225, 53. lpp.


Top