1.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/9

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (1) 28. pants sākotnēja redakcijā ir jāinterpretē tādējādi, ka piekļuve numuriem, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, ir jānodrošina ne tikai galalietotājiem no citām dalībvalstīm, bet arī galalietotājiem no attiecīgā publiski pieejamā komunikāciju tīkla operatora dalībvalsts ar sekām, ka šī pienākuma izpildes pārbaudei, ko veic valsts regulatīvā iestāde, tiek paredzētas prasības, kas izriet no Savienības tiesību efektivitātes un valsts tiesību interpretācijas atbilstoši Savienības tiesībām principiem?

2)

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: Vai Direktīvas 2002/22 28. pants, skatīts kopā ar Pamattiesību hartas 16. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izpildītu pirmajā normā minēto pienākumu, var tikt piemērota procedūra, kas valsts regulatīvajām iestādēm ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK ar piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (2) 5. panta 1. punktā?

3)

Vai Direktīvas 2002/19 8. panta 3. punkts, skatīts kopā ar Direktīvas 2002/22 28. pantu un Pamattiesību hartas 16. pantu, vai Direktīvas 2002/19 8. panta 3. punkts, skatīts kopā ar Direktīvas 2002/19 5. panta 1. punktu un Pamattiesību hartas 16. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai nodrošinātu publiski pieejama komunikāciju tīkla iekšzemes operatora galalietotājiem piekļuvi pakalpojumiem, kas tiek sniegti cita iekšzemes operatora tīklā, izmantojot numurus, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, valsts regulatīvā iestāde var noteikt norēķinu starp operatoriem par savienojumu principus, izmantojot nodevu par zvana savienojuma pabeigšanas nodrošināšanu likmes, kas ir noteiktas vienam no operatoriem, pamatojoties uz Direktīvas 2002/19 13. pantu, atkarībā no izmaksām, ja operators šādas likmes piemērošanu ir piedāvājis sarunu, kas notikušas, izpildot Direktīvas 2002/19 4. pantā paredzēto pienākumu, bet nav novedušas pie labvēlīga rezultāta, gaitā?