8.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/44

1.1.

Priekšlikums atvieglo un sekmē to, kā tehniski īstenot ar Kioto protokolu saistītās pastāvošās vienošanās. Komiteja atbalsta priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā.

2.1.

Kioto protokols – 1997. gadā noslēgta starptautiska vienošanās, kurā noteikts, ka valstīm jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas,— stājās spēkā 2005. gadā. Rūpnieciski attīstītās valstis apņēmās līdz 2012. gadam par aptuveni 5,2 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt ikgadējās oglekļa emisijas, kuras nosaka, pamatojoties uz sešām siltumnīcefekta gāzēm (SEG). Lai arī kopš 1990. gada SEG emisiju apjoms pasaulē paaugstinājās par 40 %, Kioto protokols tomēr tiek uzskatīts par nelielu, taču būtisku pirmo soli virzībā uz rīcību starptautiskā līmenī.

2.2.

Saskaņā ar Kioto protokolu 15 dalībvalstu ES apņēmās no 2008. gada līdz 2012. gadam samazināt kopējās emisijas par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un šis mērķis, šķiet, ir vairāk nekā sasniegts. Dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās kopš 2004. gada, arī ir jāsamazina emisijas par 5 %, 6 % vai 8 % saskaņā ar Kioto protokolu, un tās virzās uz šo mērķu sasniegšanu vai pārsniegšanu. ES ir vienpusēji apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt visās 28 dalībvalstīs radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

2.3.

No 1990. gada līdz 2011. gadam ES IKP ir palielinājies par 45 %, savukārt kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms (tostarp starptautiskās aviācijas radītās emisijas, kas ņemtas vērā ES vienpusējās saistībās) pašreizējās 28 dalībvalstīs 2011. gadā bija par 16,9 % zemāks nekā 1990. gadā un paredzams, ka 2012. gadā – par 18 % zemāks nekā 1990. gadā. Jaunākās dalībvalstu prognozes liecina, ka 2020. gadā kopējo emisiju, tostarp starptautiskās aviācijas radīto emisiju, apjoms būs par 21 % mazāks nekā 1990. gadā.

2.4.

Ar “Dohas grozījumu” Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam nosaka otro saistību periodu – no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.5.

Kioto protokola otrajā saistību periodā joprojām tiks izmantota un uzlabota esošā visaptverošā emisiju uzskaites sistēma, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu snieguma pārredzamību un to saistību izpildi.

2.6.

Lai turpinātu Kioto protokola īstenošanu pēc 2012. gada, ir jāizstrādā virkne tehniskās īstenošanas noteikumu Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei. Nesen pieņemtajā Pārraudzības mehānisma regulā nav juridiskā pamata, kas sniegtu Komisijai iespēju pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz otrā saistību perioda noteikumu īstenošanu. Tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamo juridisko pamatu, ir jāgroza Regula (ES) Nr. 525/2013.

3.1.

Ierosinātā regula nodrošina pamatu, kas vairākus tehniskus aspektus ļauj īstenot, pieņemot tiesību aktus. Šie konkrētie tehniskie jautājumi ir šādi:

4.1.

Kopumā priekšlikums ļautu Eiropas Savienībai ieviest Kioto protokola otro saistību periodu, dodot iespēju piešķirt, pārskaitīt un pārnest Kioto uzskaites vienības. Turklāt Komisija varētu lemt par “deleģētajiem aktiem”. Priekšlikums atvieglo un sekmē pastāvošo vienošanos tehnisko īstenošanu. Komiteja atbalsta priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā.