26.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 126/20

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Izglītības atvēršana” un uzskata, ka ir pienācis laiks veicināt augstvērtīgas un inovatīvas mācīšanās un mācību apguves metodes, izmantojot jaunas tehnoloģijas un digitālu saturu. Komisijas paziņojumā ierosināto pasākumu vispārīgie mērķi ir sasniegt labākus rezultātus un uzlabot efektivitāti, arī palielinot motivāciju un efektivizējot mācību procesus;

2.

secina, ka paziņojumā minētās prioritātes galvenokārt ir orientētas uz to, lai

3.

atbalsta Komisijas viedokli, ka “atvērtās tehnoloģijas dod iespēju ikvienam mācīties jebkurā vietā un laikā, izmantojot jebkādas ierīces un jebkādu personu palīdzību”. Tā tomēr uzsver, ka vietējais un reģionālais līmenis jāiesaista jau sākuma posmā, ja to vēlas īstenot praksē;

4.

atbalsta šādus Komisijas secinājumus:

5.

pieņem zināšanai, ka piekļuves atvērtiem izglītības resursiem (OER) veicināšana ir nozīmīgs uzdevums (1). Jau tiek sperti attiecīgi soļi šajā virzienā. Tomēr ir rūpīgi jāpārbauda, kā to var īstenot sistemātiski, lai iesaistītu visus un ne tikai tos, kas spontāni izrāda interesi;

6.

uzskata, ka vēl viens svarīgs uzdevums ir panākt, lai izglītības piedāvātāji, mācībspēki un tie, kas mācās, apgūst digitālās prasmes un līdz ar to attīsta apmācības un mācīšanās metodes. Tas ir jāveicina, jāstimulē un jāpaātrina. Jau šodien ir mācību modeļi, kas ir veidoti tā, ka atbalsta mācībspēkus un izglītības iestāžu vadītājus e-mācībās.

7.

neapšauba, ka attīstība pati par sevi veicinās daudzu jaunu tehnisku iespēju rašanos un iedzīvotāji tās izmantos, jo spontāni un ātri paši pielāgosies šai attīstībai; uzskata, ka Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī jārūpējas par tādu ilgtspējīgu un drošu sistēmu izveidi, kas kļūs par izglītības sistēmas sastāvdaļu kopumā un palīdzēs panākt vislielāko iespējamo ietekmi uz attiecīgo izglītības vidi. Visiem nav vienādas spējas izmantot jaunās tehnoloģijas, tāpēc būtu jāapsver īpaši pasākumi, lai nepalielinātos plaisa starp dažādām grupām;

8.

uzskata, ka šos pasākumus jāsistematizē un jāstrukturē, lai tie būtu pieejami visiem neatkarīgi no tādiem faktoriem kā izglītības iestāde, izglītības iestādes veids, izglītības situācija, dzimums, vecums, sociālais profils, etniskā piederība vai dzīvesvieta. Tehnoloģiju izmantošanā jāievēro arī personas integritāte un kopējās vērtības. Ieviešot jaunas tehnoloģijas izglītības mērķiem un inovatīvu mācīšanās un mācību apguves metožu attīstīšanai, jānodrošina personas integritātes un to personas datu aizsardzība, kas ir mācībspēku rīcībā;

9.

atbalsta Komisijas viedokli, ka datorprasme nozīmē daudz vairāk nekā tikai tīri tehnisku prasmi strādāt ar datoru. Tā nozīmē arī kritisku un pārdomātu apiešanos ar informāciju un interaktīvo plašsaziņas līdzekļu atbildīgu izmantošanu. Šo prasmi veicina arī interese iesaistīties dažādās grupās un tīklos kultūras, sociālo un/vai profesionālo mērķu sasniegšanai;

10.

secina, ka viens no galvenajiem Komisijas iniciatīvas mērķiem ir Eiropā uzsākt plašas debates par piekļuvi atvērtajiem izglītības resursiem, ar jauno tehnoloģiju palīdzību attīstīt jaunas inovatīvas un efektīvākas mācīšanās un mācību apguves metodes un ar šajā procesā radušos jauno iespēju palīdzību attīstīt un izmantot kontaktus un tīklus, kas orientēti uz šīm mācīšanās un mācību apguves metodēm;

11.

atbalsta un uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma dažādu ar infrastruktūras izvēršanu saistīto pasākumu izplatīšanā un īstenošanā, kā arī svarīga loma attiecīgajās debatēs un analīzē. Tāpēc šajos pasākumos jāiesaista visi pārvaldības līmeņi (Eiropas, valstu, reģionālais, vietējais);

12.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības gan kā sabiedrības dalībniekus, gan kā izglītības nodrošinātājus lielā mērā skar ar šo attīstību saistītie jautājumi. Turklāt darba tirgum ir vajadzīgi labi izglītoti iedzīvotāji ar attiecīgām prasmēm, kuri veiksmīgi var iekļauties sabiedriskajā dzīvē, attīstīties tālāk un veicināt sociālo kohēziju;

13.

uzskata, ka jauno tehnoloģiju izmantošanā uzmanību nedrīkst veltīt tikai atsevišķu mācībspēku digitālajām prasmēm un attieksmei; daudz vairāk uzmanība jāvelta vispārējiem apstākļiem, kādos mācībspēki darbojas. Lielāka uzmanība būtu jāvelta izglītības pārvaldes iestāžu līmenim, jo tas ar mācību plānu un vadlīniju palīdzību var veicināt IT pastiprinātu izmantošu apmācībā;

14.

pieņem zināšanai: Komisijas paziņojumā ir uzsvērts, ka ES savā attīstībā ir atpalikusi no citiem pasaules reģioniem un pastāv risks, ka tai var neizdoties sasniegt tādu pašu līmeni. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir sīkāk jāanalizē faktori, kas dod iespēju, piemēram, ASV vai noteiktām Āzijas valstīm sekmīgi ieguldīt uz IKT balstītās stratēģijās, lai pārveidotu savu izglītības sistēmu;

15.

tāpēc atbalsta Komisijas priekšlikumu, izmantojot jaunās programmas “Erasmus +” un “Apvārsnis 2020”, atbalstīt izglītības iestādes jaunu darbības un izglītības modeļu izstrādē un uzsākt pasākumus, lai testētu jaunas pedagoģiskās pieejas, mācību programmu izstrādi un prasmju novērtējumu;

16.

uzskata: lai jaunās inovatīvās mācīšanās un mācību apguves metodes būtu sekmīgas, ir būtiski izstrādāt izglītības līmeņa novērtēšanas kritērijus, kas atbilst jaunajām mācīšanās un mācību apguves metodēm; Komisija šim jautājumam jau ir pievērsusies (2);

17.

norāda: zinātniski pētījumi liecina, ka izglītības pasākumi neapzināti vai apzināti ir orientēti uz to, kas tiek pārbaudīts, citiem vārdiem sakot, uz to, kas būs pārbaudījumā. Ja tiks saglabāti līdzšinējie valstīs pastāvošie pārbaudījumu un eksāmenu veidi, jaunās prasmes pārāk aktīvi izmantot nevarēs. Daudzās pārlieku tradicionālās izglītības vidēs IKT iekārtu un viedtālruņu izmantošanu uzskata par krāpšanu;

18.

uzskata, ka jaunajās rezultātu novērtēšanas metodēs jānovēršas no tradicionālās mācību priekšmetu nodalīšanas. Tā vietā šajās novērtēšanas metodēs daudz vairāk jāņem vērā mērķi, kas izriet no pamatprasmju attīstīšanas priekšnoteikumiem;

19.

uzskata, ka jācenšas atteikties no parastajiem vispārinošajiem pārbaudījumiem, kas, iespējams, notiek ar datora palīdzību, un jāvirzās uz testiem, kurus skolēni veic visā mācību procesā, kuri piedāvā dinamisku pārmaiņu un pastāvīgi nodrošina atgriezenisku saikni uz nepareizi saprastiem jautājumiem vai pieļautajām kļūdām. Ja skolēni strādā digitālā vidē, var izveidot instrumentus, kas dod iespēju pastāvīgi apkopot šo informāciju un sniegt efektīvu novērtējumu. Ja ir iespējams pastāvīgi nodrošināt spēcīgu, strukturētu un pārredzamu novērtēšanu, pedagogam ir vieglāk individuāli novērot katru skolēnu un savlaicīgi spert iespējamos nepieciešamos soļus – uz to Komisija norāda arī savā paziņojumā;

20.

no šā skatpunkta raugās arī uz Komisijas priekšlikumu, proti, sadarbībā ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm pētīt un izmēģināt digitālo prasmju iegūšanas sistēmas un pašnovērtējuma instrumentus izglītojamajiem, skolotājiem un organizācijām. Reģionu komiteja uzskata, ka arī šajā jomā savlaicīgi jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās darbojas vietējā līmenī, un tām jābūt izšķirošai lomai attīstības un pārmaiņu procesos;

21.

viena no jomām, kurā Komisijai jābūt svarīgai lomai, ir šāda: Komisijai dažādos veidos jāatbalsta apmācība pāri valstu un valodu robežām, izmantojot jaunus tehniskus risinājumus un radošas, inovatīvas mācību metodoloģijas. Šādā gadījumā bieži jārosina un jāstimulē mācības svešvalodās, taču tie var būt arī uz sabiedriskajām zinātnēm orientēti mācību priekšmeti, kultūras, estētikas un dabas zinātņu priekšmeti;

22.

uzskata, ka dalībvalstu un izglītības iestāžu svarīgs uzdevums ir veicināt inovatīvu apmācības un mācīšanās vidi, arī izmantojot ES struktūrfondus un ieguldījumu fondus. Vienlaikus valstu līmenī vai attiecīgajā likumdošanas līmenī daudzos gadījumos jāpārbauda, kādas mācību plānos izvirzītās prasības kavē mācīšanos un zināšanu nodošanu citos veidos, kas atšķiras no tradicionālās mācīšanas, kura norit klasēs. Iespējams, ka pēc šādas pārbaudes būs vajadzīga izglītības sistēmu (un mācību plānos izvirzīto prasību) reorganizācija, lai veicinātu mūsdienīga tehniskā aprīkojuma izmantošanu apmācībā, izglītībā, zināšanu pārbaudē un vērtēšanā;

23.

uzsver, ka no teritoriālās attīstības viedokļa noteikti ir jācenšas nodrošināt, ka digitālo nelīdzsvarotību, kas IKT ierīču pieejamības jomā pakāpeniski samazinās, neaizstāj līdzīga nelīdzsvarotība, kura saistīta ar to izmantošanas veidiem. Tāpēc ir vajadzīgas papildu – īpaši lauku teritorijām vai nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām paredzētas – programmas, lai novērstu tā dēvēto “otro” digitālo plaisu vai to mazinātu, ja tā jau ir izveidojusies;

24.

norāda, ka šodien daudzi uz IKT balstīti mācību veidi tiek izmantoti augstskolu un universitāšu izglītības jomā. Šajā līmenī studējošie bieži jau ir ieguvuši spēju mācīties patstāvīgi, iegūt informāciju un to apstrādāt. Šodien ir iespējams bez maksas studēt Stenfordā, MIT vai Hārvardā un saņemt apliecību, jo šo procesu neierobežo plaši noteikumi par piekļuves tiesībām, kvalifikāciju vai izvēli. Šis miljoniem studentu pieplūdums pamatā mainīs pašreizējo augstākās izglītības modeli;

25.

uzskata, ka noteikti jājautā, vai dažas augsta līmeņa augstskolas (tās bieži atrodas anglosakšu sistēmas valstīs) pēc 15 gadiem varētu dominēt augstākās izglītības jomā un varētu mazināties daudzu valstu vai reģionālo augstskolu popularitāte un vai šai tendencei būs tikai mazsvarīga nozīme;

26.

atzīmē, ka aizvien lielākā starptautiskā konkurence dažādā mērā ietekmēs dažādas mācību jomas. Priekšmetus vai izglītību, kas spēcīgi sakņojas valstu tradīcijās, piemēram, jurisprudence vai pedagoģiskā izglītība, kuros gan mācību saturs, gan mācību grāmatas pārsvarā atbilst valstu tradīcijām, tas ietekmēs mazāk nekā priekšmetus, kas pēc savas būtības ir starptautiski, kā, piemēram, daudzas tehniskas un dabas zinātņu jomas, medicīna un modernās valodas;

27.

norāda, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir aizvien svarīgāka loma izaugsmes veidošanā gan Eiropā, gan arī reģionālajā un vietējā līmenī. Pasaules mēroga konkurence un jaunas tehniskās iespējas izmaina prasības attiecībā uz zināšanām un kompetenci;

28.

vērš uzmanību uz to, ka gan organizācijām gan atsevišķiem indivīdiem aizvien biežāk jāpārorientējas, t.i., jāapgūst jaunas zināšanas un vairāk jāmācās, lai nākotnē varētu turēties apritē. Tāpēc uzņēmumiem un reģioniem ir aizvien lielāka interese meklēt inovatīvus veidus kā nosegt nākotnē nepieciešamo prasmju pieprasījumu. Par lielāko šķērsli tiek uzskatīts piemērotu zināšanu un prasmju trūkums. Reģionu komiteja uzskata, ka svarīgs līdzeklis šādu šķēršļu novēršanā var būt šāds: vairāk atvērt piekļuvi pie brīvi pieejamas izglītības, piemēram, interneta kursiem;

29.

uzskata, ka ir nepieciešami īpaši centieni, lai gados jaunus skolēnus sistemātiski un visaptveroši atbalstītu viņu attīstībā. Pētījumi rāda, ka bērni jau agrīnā vecumā var iemācīties darboties ar e-grāmatu lasītāju. Šajā sakarā jāievāc informācija arī par to, kā jaunāko vecuma grupu apmācību un zināšanu nodošanu var atbalstīt ar modernām digitālām tehnoloģijām;

30.

uzskata, ka tas galvenokārt jādara, lai varētu atbalstīt pareizo un savstarpēji saistīto prasmju attīstību, tostarp nodrošinātu, ka bērni iemācās rīkoties patstāvīgi, noteikt mācīšanās virzienu un paši sevi novērtēt. Šajā jomā jau tiek īstenotas labas iniciatīvas, taču Reģionu komiteja uzsver, ka jāvelta vairāk pūļu, lai labumu no tām gūtu visi skolnieki;

31.

atzīmē, ka Eiropā bieži vērojama jau pašlaik reti apdzīvotu rajonu, lauku rajonu, mazpilsētu un vidēju pilsētu iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi lielpilsētu teritorijās. Komiteja uzskata, ka būtu rūpīgāk jāpēta, kā ar jauniem tehniskiem līdzekļiem varētu īpaši atbalstīt mācīšanos, informācijas ieguvi, saziņu un sadarbības tīklu veidošanu retāk apdzīvotos rajonos, kur skolēnu skaits samazinās, skolas, iespējams, ir jāslēdz un skolēniem tādēļ ceļā uz skolu jāpavada daudz laika. Ar jaunām tehnoloģijām būs grūti aizstāt izglītotus pedagogus, kas strādā attiecīgajās skolās, taču būtu jāapsver un jāinformē, kā izmantojot IKT un īpaši apmācītus mācībspēkus, varētu saglabāt plašas iespējas iegūt augstvērtīgu izglītību un apmācību;

32.

norāda arī uz pieaugušo izglītības priekšnosacījumiem, kuru radīšana būtu jāatbalsta un kuri būtu jāuzlabo; Komiteja uzskata, ka tādi priekšnosacījumi kā jaunas tehnoloģijas un jaunas mācību metodes paver jaunas iespējas, lai izstrādātu elastīgākas pieaugušo mācību metodes un viņi varētu apvienot mācības dažādos izglītības līmeņos un tādā veidā ātrāk un neatkarīgi no dzīves vietas apgūt prasmes, kas viņiem vajadzīgas darba tirgū;

33.

uzskata, ka to savukārt varētu atbalstīt, ja vietējā un/vai reģionālajā līmenī varētu pavērt iespējas palīdzēt cilvēkiem plānot studijas un orientēties tādā jautājumā kā izglītības atzīšana un iespējas saņemt konsultācijas profesionālās orientācijas jomā; būtu jānodrošina arī, ka tiek atzītas (piemēram, apstiprinātas) prasmes, kas nav iegūtas formālās izglītības sistēmā vai iegūtas ārzemēs. Taču tāpēc stāvoklis ir jāanalizē, lai varētu novērst iespējamos šķēršļus valstu tiesību aktos un radīt stimulus iesaistītajiem dalībniekiem (piemēram, augstskolām), lai tie sadarbotos un iesaistītos šajā procesā;

34.

uzskata arī, ka būtu jāanalizē, kā ar valstu un Eiropas līmenī izstrādātajiem instrumentiem varētu dokumentāli apstiprināt prasmes, kas iegūtas, izmantojot ciparu tehnoloģijas vai internetu. Tāpēc ir ļoti būtiski izveidot Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu, kas patiešām darbojas. Komiteja tāpēc uzsver, ka Komisijai ir steidzami jānāk klajā ar konkrētu priekšlikumu šajā jomā;

35.

norāda, ka veiksmīgs mācību process, kurā integrēta IKT izmantošana, rada priekšnosacījumus, lai varētu uzlabot tā dalībnieku atbilstību pašreizējam un turpmākajam pieprasījumam darba tirgū. Šis ir vietējam un reģionālajam līmenim ļoti nozīmīgs jautājums;

36.

atzīmē, ka jaunās mācību metodes rada arī jaunus un atšķirīgus prasmju kopumus, kas bieži neatbilst tradicionālajam izglītības modelim, kā arī tradicionālajiem izglītību apliecinošajiem dokumentiem un gala pārbaudījumu veidiem. Tāpēc būtu jāattīsta darba devēju izpratne par šo parādību un jāveicina tās palielināšana. Vietējās un reģionālās pašvaldības varētu aktīvi atbalstīt darba devējus un vietējos/reģionālos nodarbinātības jomas pārstāvjus šo jautājumu risināšanā;

37.

uzsver, ka un augstvērtīgi bezmaksas mācību materiāli ir izglītības panākumu stūrakmens. Komisijas paziņojumā uzsvērta brīvi pieejamu zināšanu nozīmība, un tas nozīmē, ka to sniegšanai izmanto līdzekļus, kas ir visiem pieejami;

38.

piekrīt Komisijai, kas uzsver, ka runa nav tikai par tālmācību tās tradicionālajā izpratnē. Runa ir par mācīšanas un mācīšanās materiālu, kas papildina tradicionālos mācību līdzekļus, izmantošanu, jo tas atļauj apvienot mācīšanos noteiktā mācību iestādē un tiešsaistes mācību iespēju izmantošanu. Publiskās apspriešanās rezultāti liecina, ka šādas izglītības iespējas līdz šim nodrošinātas neregulāri un sporādiski;

39.

uzskata, ka viens no priekšnosacījumiem ir to, kas mācās, un mācībspēku iespējas piekļūt modernam aprīkojumam. RK uzskata, ka platjoslas interneta pieslēgums ir svarīgs elements, lai piedalīties varētu visi. Kā uzsvērts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumos, dators pats par sevi ir mazāk svarīgs nekā interneta pieejamība. (3) Šajā jomā atšķirīgi ir ne tikai dažādu dalībvalstu priekšnosacījumi. Būtiskas atšķirības vērojamas arī pašās dalībvalstīs;

40.

uzskata, ka reģioni, kuru attīstības līmenis ir zemāks, ir jāatbalsta, lai visiem, kas mācās, nodrošinātu vienādas iespējas izmantot tehnoloģijas. Lai šo mērķi sasniegtu, svarīgākais uzdevums ir platjoslas infrastruktūras stratēģiska paplašināšana. Reģionos un rajonos, kur stāvoklis nav tik labvēlīgs, nav radīti apstākļi, lai jaunieši varētu izmantot jaunās mācību iespējas un apgūt demokrātiju, savukārt citviet ir izveidoti pamati turpmākai attīstībai (4);

41.

pilnībā piekrīt Komisijai, kas uzskata, ka, izmantojot struktūrfondu un investīciju fondu līdzekļus, visas skolas un – ideālā gadījumā – visas klases būtu jāpievieno platjoslas datu pārraides tīklam un tajās būtu jānodrošina iespēja piekļūt bezmaksas datu bāzēm. Reģionu komiteja norāda uz tās jau iepriekš izteikto piezīmi, ka visaptveroša IKT risinājumu izmantošana augstskolu līmenī var sekmēt to studentu skaita pieaugumu, kuri dzīvo reti apdzīvotos rajonos, uz salām, kalnu rajonos un attālākajos reģionos (5);

42.

uzsver tomēr, ka jaunāko tehnoloģiju izmantošana nebūs efektīva, ja vienlaikus netiks izmantotas arī jaunākās mācīšanas metodes. Valda uzskats, ka vairāk zināšanu rodas, ja ir pieejams vairāk informācijas. Tas nozīmē, ka tie, kas mācās, paši ir atbildīgi par zināšanu apguvi. Šī pieeja tomēr nav ļoti efektīva. Tādēļ ir jānošķir divas lietas: informācijas pieejamība un informācijas pārvēršana zināšanās (to katrs dara pats);

43.

atzīmē, ka šis pārvēršanas process ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka priekšnosacījumiem, iepriekšējām zināšanām, intereses un motivācijas. Tas jāņem vērā, domājot par iespējām apgūt prasmes digitāli un ar šo procesu saistīto pedagoģisko darbību. Jaunas tehnoloģijas var izmantot, lai piedāvātu dažādas mācīšanās iespējas, kuras atbilst skolēnu/studentu mācīšanās veidam. Tagad, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, daudz labāk iespējams atbalstīt visas mācīšanās metodes;

44.

norāda, ka dažādās jomās, tostarp datu uzglabāšanā arvien vairāk izmanto mākoņdatošanu. Tās nodrošinātāji piedāvā uzņēmumiem un organizācijām iespējas uzglabāt noteiktu daudzumu datu, kam tie var piekļūt, izmantojot internetu. Kopš aptuveni desmit gadiem pieejami ir dažādi interneta veidi. Viens no pamatprincipiem ir tas, ka lietotājiem nebūtu jāpamana, vai datne atrodas vietējā serverī jeb serverī, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā;

45.

norāda tomēr uz vairākiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar personas datu un skolnieku datu uzglabāšanu pie privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas bieži atrodas citā pasaules daļā. Viens jautājums ir, vai šie uzņēmumi ir gatavi slēgt izmantošanas līgumus ar daudzām dažādu valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un valsts līmeņa iestādēm. Reģionu komiteja vēlētos, ka Komisija šajā jomā īstenotu integrētāku pieeju;

46.

šajā sakarā arī norāda, ka tai nav skaidrs, kam pieder tiesības uz materiāliem, ko tie, kas mācās, un mācībspēki izstrādājuši, darbojoties attiecīgajā mācību iestādē vai ārpus tās. Viņi arvien biežāk izstrādā savus mācīšanās un mācīšanas materiālus, kas papildina citu izstrādātos materiālus, kurus var pielāgot. Pašu izstrādāto materiālu daudzums palielinās vairāku iemeslu dēļ, arī tādēļ, ka to izstrādē lietoto ierīču, piemēram, datoru, video kameru un digitālo kameru cenas arvien samazinās;

47.

norāda, ka šo ierīču izmantošana kļūst arvien vienkāršāka un to lietošanas prasmes arvien uzlabojas. Licencēšanas procedūras ļauj materiālu izstrādātājiem izvēlēties, kuras tiesības viņi vēlas saglabāt savā īpašumā un no kurām viņi var atteikties. Iespējams, ka šajā sakarā ir jāprecizē tiesības uz digitālo saturu, piemēram, tīmekļa vietnēm, mācību materiāliem, mūziku, video klipiem, fotogrāfijām un tīmekļa dienasgrāmatām. Dažkārt būs vajadzīgas licences, kas atbilst vairāku valstu tiesību normām. Reģionu komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāsekmē attiecīgu tehnisko risinājumu un stabilu pamatnoteikumu izstrāde šajā jomā;

48.

atzīmē, ka arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām nozīmīgs ir jautājums, cik ilgi ir jānodrošina katra skolnieka/studenta sniegumu apliecinošo dokumentu un līdzīgu dokumentu publiskā pieejamība;

49.

šajā sakarā vēlētos norādīt uz vēl vienu jautājumu, proti, tā dēvēto “datu izrakšanu” (data mining) un to, kā būtu jāattiecas pret uzņēmumiem, kas izmanto skolnieku un mācībspēku datus, lai tos pārdotu citiem;

50.

uzskata, ka dažādi Eiropas reģioni varēs sadarboties tikai tad, ja, kā Komiteja jau iepriekš uzsvēra, reģioniem, kur stāvoklis ir mazāk labvēlīgs, tiks veltīta īpaša uzmanība, lai dalībvalstis un reģioni, kuru attīstības līmenis ir zemāks nekā citviet Eiropā, ar struktūrfondu un ieguldījumu fondu palīdzību varētu paplašināt vietējās IKT struktūras, piedalīties kopīgos projektos ar citām Eiropas skolām un nodrošināt brīvi pieejamus mācīšanas un mācību materiālus;

51.

norāda, ka vairums cilvēku apgūst vairāk zināšanu, ja viņiem paver iespēju sadarboties un attīstīt jaunas idejas, jautāt un kritizēt. Valda uzskats, ka šādu prasmju nozīme mūsdienu un nākotnes darba tirgū un sabiedrībā arvien pieaugs. Reģionu komiteja uzskata, ka pašlaik, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, datorspēles un videospēles un pieaugot mijiedarbībai plašsaziņas līdzekļu sabiedrībā, attīstās modeļi un struktūras, kas mūsdienu izglītības un apmācības sistēmām būtu jāintegrē mācību procesā;

52.

uzsver, ka iepriekš minētajā ESAO pētījumā (6) norādīts uz darbībām, ko visbiežāk veic, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Pētījumā minēts, ka mācībspēki gatavo uzdevumus skolniekiem un pārlūko internetu, lai sagatavotu mācību stundas un prezentācijas. Daudz retāk skolotāji digitāli sazinās ar vecākiem, lai novērtētu skolnieku panākumus vai digitālos mācību līdzekļus. Reģionu komiteja uzskata: tas liecina, ka ļoti svarīgi ir paplašināt un vairāk attīstīt pedagoģisko darbību, kurā tiek izmantotas informācijas un saziņas tehnoloģijas; tas jādara, arī paverot iespējas sazināties ar citām skolām, to skolotājiem un skolniekiem;

53.

uzskata, ka noteikti būtu jāizveido kopīgs Eiropas forums, kurā dažādas ieinteresētās personas var iesaistīties, lai izstrādātu standartus un rādītājus, kas ļautu novērtēt sasniegumus informācijas un saziņas tehnoloģiju izmantošanā dažādās mācību iestādēs, skolās un citā mācību vidē;

54.

uzsver, ka Komisijas paziņojumā minētā nepieciešamība nodrošināt attīstību – nepieciešamība lietot jaunas tehnoloģijas un digitālu saturu, lai veicinātu augstvērtīgu un novatorisku mācīšanās un mācīšanas metožu izmantošanu, – būtiski un dažādi skar vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir gan iestādes, gan pakalpojumu sniedzējas un bieži arī izglītības pakalpojumu sniedzējas un izmantotājas, kuru intereses un vajadzības ir saistītas ar labi izglītotiem darba ņēmējiem un labi sagatavotiem iedzīvotājiem. Taču paziņojumā vietējam un reģionālajam līmenim veltīts ļoti maz uzmanības;

55.

uzsver, ka turpmākajā darbā jāatzīst vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme un tās vairāk jāiesaista, jo pašvaldībās var rīkot debates un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu tehniskos priekšnosacījumus mācībām, kurās izmanto ciparu tehnoloģijas, novatorisku un šādam procesam piemērotu mācīšanas metožu izstrādei, mācīšanās un mācīšanas materiālu brīvai pieejamībai un centieniem atbalstīt šādam procesam nepieciešamo tīklu un sakaru veidošanu.