15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/18

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gada 27. jūnija paziņojumu un novērtējumus, kuru pamatā ir divas makroreģionu stratēģijas (Donavas reģionam un Baltijas jūras reģionam), kas pašreiz tiek īstenotas. Komiteja arī atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus precizēt makroreģionu stratēģiju koncepciju, kā arī ieteikumus turpmākajiem pasākumiem, ņemot vērā pastāvīgo darbu saistībā ar pašreizējām makroreģionu stratēģijām un rīcības plānu Atlantijas jūras reģionam, stratēģiju, kuru šobrīd izstrādā Adrijas un Jonijas reģionam, makroreģionālo stratēģiju Alpu reģionam, kā arī jebkuru citu nākotnē izstrādātu stratēģiju;

2.

atzinīgi vērtē Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus par makroreģionu stratēģiju pievienoto vērtību, kuros uzsvērta to nozīme pastāvošajos makroreģionos un ieteikts Komisijai un dalībvalstīm, kad tas ir atbilstoši, izmantot makroreģionālās pieejas labāko praksi arī mazāka mēroga un intensitātes sadarbībā;

3.

piekrīt Komisijai, ka makroreģionālās un jūras baseinu stratēģiskās pieejas izstrādā, vadoties no līdzīgiem uzdevumiem, jo to pamatā ir viena un tā pati filozofija, tām ir vienādi mērķi, tajās izmato vienādu pasākumu klāstu attiecīgajās teritorijās un tās iekļaujas vienā un tai pašā Eiropas Savienības politikas jomā. Abu veidu stratēģijas ļauj īstenot daudznozaru sadarbību un daudzlīmeņu pārvaldību. RK aicina Komisiju noskaidrot, kādā veidā, turpmāk īstenojot abas pieejas, iespējams savstarpēji mācīties;

4.

pauž gandarījumu par Komisijas ziņojuma saistībā ar jauno plānošanas periodu 2014.–2020. gadam laicīgu sagatavošanu un atgādina, ka RK jau savā atzinumā “Stratēģija Ziemeļjūras un Lamanša reģionam” (CdR 99/2010 fin) ir aicinājusi izstrādāt Zaļo grāmatu, kurā Komisija precīzāk izpētītu un izklāstītu makroreģionu lomu un funkcijas;

5.

atkārtoti pauž atbalstu makroreģionu stratēģiju izstrādei un īstenošanai, kā arī uzsver politisko un stratēģisko nozīmīgumu līdz šim paveiktajam darbam, kas saistīts ar Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijām un sekmē sadarbību šajos makroreģionos gan starp ES valstīm, gan ar valstīm ārpus ES. Minētās stratēģijas var uzskatīt par piemēru, kā izmantot jaunas pieejas sadarbībā un virzīt Eiropas integrāciju;

6.

norāda, ka makroreģionu stratēģiju izstrādes pamatprincipi iekļauj sadarbības radīto sinerģiju, kura rodas, meklējot risinājumus problēmām, kas skar konkrētu ģeogrāfisku teritoriju, vai ierosmes attiecīgās teritorijas potenciāla īstenošanā. Svarīga ir arī pieejamo resursu koordinācija un esošo iestāžu sadarbības veicināšana, jo sevišķi, ņemot vērā reģionālo un vietējo pašvaldību lomu un neradot papildu administratīvo līmeni;

7.

uzsver ES pievienoto vērtību makroreģionu stratēģiju izstrādē un īstenošanā un norāda Eiropas Komisijas nozīmi; Komisija arī turpmāk būs dalībvalstu sadarbības galvenā stratēģiskā koordinatore makroreģionu stratēģiju izstrādē un īstenošanā;

8.

norāda, ka Komisija izteikusi būtisku ierosinājumu, proti, ka jautājumi saistībā ar makroreģionu stratēģijām būtu regulāri jāapspriež attiecīgajās nozaru padomēs. Apstiprinot un atbalstot stratēģiju, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir būtiska nozīme;

9.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt inovatīvu pārvaldes pieeju izstrādi, kā arī reģionus, pašvaldības un Eiropas struktūras, sevišķi ETSG un citus teritoriālās sadarbības instrumentus, piemēram, darba kopienas, iesaistīt patiesi kopīgā lēmumu pieņemšanas procesā, īpaši, izstrādājot un īstenojot makroreģionālas stratēģijas. Reģionu komiteja uzsver, ka vēl vairāk varētu palielināt pievienoto vērtību, ko ETSG un citi teritoriālās sadarbības instrumenti sniedz makroreģionālu stratēģiju jomā;

10.

uzskata, ka ir jāsekmē vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība, un tā jāpaplašina, ietverot dažādas Savienības politikas jomas, lai to varētu īstenot dažādās nozarēs. Makroreģionu stratēģijas būtu jāizmanto kā sadarbības instrumenti starp vietējo un reģionālo līmeni, dalībvalstīm un ES, lai atbalstītu šos mērķus;

11.

pieņem zināšanai Komisijas ziņojumā iekļautos svarīgākos novērojumus par makroreģionos līdz šim paveikto stratēģiju izstrādes jomā; tiek veltīta lielāka uzmanība pieejamajiem resursiem, lai sasniegtu kopīgos mērķus, sekmēta starpnozaru pieeja, piemēram, vides jautājumiem un reģionu konkurētspējas paaugstināšanai, un sekmēta sadarbība starp iesaistītajām valstīm un starp dažādām valsts līmeņa iesaistītajām pusēm;

12.

balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, norāda, ka pieeja makroreģionu stratēģijām sniegusi konkrētu pievienoto vērtību, lai veicinātu sociālo, ekonomisko un reģionālo kohēziju Eiropā;

13.

norāda, ka pašreizējās makroreģionu stratēģijās plaši un daudzveidīgi uzsvērtas prioritātes, kuru īstenošanai vajadzīga cieša sadarbība. Pārskatītajā Baltijas jūras reģiona stratēģijā pavisam ir 17 prioritāšu jomas un pieci horizontāli pasākumi, savukārt Donavas reģiona stratēģijā ir 11 prioritāšu jomas. Tematikā iekļauti tādi jautājumi kā nepieciešamība sadarboties transporta jomā, vide, uzņēmējdarbība un ekonomika, kvalifikācija un kultūra, kā arī labklājība. Rīcības plānā Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanai norādītas vairāk nekā 100 pamatiniciatīvas, savukārt Donavas reģiona stratēģijā iekļauti vairāk nekā 400 sadarbības projekti, no kuriem 150 jau tiek īstenoti;

14.

norāda, cik svarīga ir iespēja īstenošanas gaitā atkārtoti izvērtēt makroreģionālo stratēģiju prioritātes, ja būtiski mainās apstākļi vai ja to liek darīt gūtā pieredze. Tādējādi īstenošanas procesā resursi tiks novirzīti mērķtiecīgi;

15.

norāda, ka ir svarīgi makroreģionu stratēģijas balstīt uz skaidri definētiem reāliem mērķiem ar makroreģionāliem aspektiem; būtu jāveic nepārtraukta šo mērķu īstenošanas uzraudzība un vērtēšana, kurā iesaistīti visi attiecīgie dalībnieki;

16.

uzsver praktisko sadarbības projektu būtisko lomu, jo tie makroreģionu stratēģijām rada īstu pievienoto vērtību. Praktiskās īstenošanas posmā būtu jāveltī vairāk uzmanības iespējām radīt jaunus un inovatīvus projektus, kas tieši atbilst makroreģionu stratēģijās izvirzītajiem mērķiem. Šobrīd sadarbību projektu īstenošanā lielākoties nosaka ar finanšu instrumentiem saistīti noteikumi, un inovācijai ir ļoti maz iespēju. Tā nav visatbilstošākā pieeja, lai sekmētu makroreģionālo stratēģiju īstenošanu. Turpmāk būs vajadzīga elastīga pieeja atsevišķu finanšu instrumentu izmantošanā, kā arī jāuzlabo dažādu finanšu instrumentu koordinēšanas iespējas. Vairāk jācenšas vienkāršot arī noteikumus, kas attiecas uz finanšu instrumentiem. Komiteja uzsver, ka īpaši svarīga nozīme ir programmai INTERREG B, kuras mērķis ir laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam īstenot sadarbības projektus makroreģionos;

17.

uzsver, ka turpmāk būtu jāizmanto stratēģiskāka pieeja projektu izstrādē, kas atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”, Kopienas vadlīnijām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī valstu un reģionu stratēģijām un programmām. To projektu izstrādē, kas atbalsta makroreģionu stratēģiju īstenošanu, ir svarīgi sekmēt sadarbību nozarēs un prioritāšu jomās, kā arī izmantot pietiekami elastīgu pieeju un reaģēt, lai izmantotu jaunas iespējas un risinātu jaunas problēmas;

18.

uzsver nepieciešamību sekmēt jaunus sadarbības veidus un jaunu projektu iniciatīvas, un kā piemēru norāda sākuma kapitāla nodrošināšanu jaunu sadarbības kopuzņēmumu veidošanai. Pirmajā pieteikumu kārtā par Baltijas jūras reģiona stratēģiju, izmantojot Seed Money Facility, tika piešķirts finansējums 14 sagatavošanas projektiem, lai izstrādātu sadarbības projektus stratēģijas īstenošanas atbalstam. Arī saistībā ar Donavas reģiona stratēģiju veiksmīgi tika sniegts atbalsts līdzīgā projektu sagatavošanas darbā;

19.

aicina makroreģionālajās stratēģijās iesaistītās dalībvalstis un Eiropas Komisiju, izstrādājot ES daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kopīgi apsvērt, kā vislabāk sekmēt starptautiskus projektus kā valsts un reģionālo programmu daļu. Dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas vadlīnijām, nepārprotami jāapliecina dažādu ES finansēšanas programmu un makroreģionālo stratēģiju īstenošanas saikne un, ja iespējams, jānorāda valsts finanšu instrumenti, kurus varētu izmantot šim nolūkam;

20.

uzsver prioritāšu jomu un horizontālo pasākumu koordinatoru sadarbības būtisko nozīmi Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģiju īstenošanā, kā arī reģionālā un vietējā līmeņa sadarbību tādu jaunu projektu izstrādē, kas sekmē makroreģionu stratēģijās izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šiem dalībniekiem būtu jānodrošina arī atbilstoši darbības apstākļi. Eiropas Komisija un attiecīgie dalībnieki tiek aicināti izvērtēt visas iespējas, lai nodrošinātu nozīmīgāko jomu koordinatoriem un horizontālo pasākumu īstenotājiem vienkārši pieejamu un uzticamu finansiālu atbalstu;

21.

norāda: lai gan Komisija ir precizējusi pārvaldības struktūras Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijām, kā arī noteikusi uzdevumus un atbildību dažādām iesaistītajām pusēm (valstu kontaktpunkti, prioritāšu jomu koordinatori, horizontālo pasākumu vadītāji un pamatprojektu virzītāji), saskaņā ar Komisijas veikto aptauju pārvaldība vēl aizvien uzskatāma par problemātisku jautājumu. Reģionu komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt pašreizējo pārvaldības struktūru saskaņošanas iespējas. Būtu jāturpina vietējā un reģionālā līmeņa lomas stiprināšana;

22.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt informāciju par makroreģionālo stratēģiju mērķiem un īstenot pastāvīgu sadarbību, iesaistot iespējami lielāku skaitu ieinteresēto pušu, lai veidotu izpratni par Eiropas sadarbību un sekmētu stingru apņemšanos īstenot stratēģijas. Komiteja uzskata, ka būtu jāizstrādā pamatnostādnes gan makroreģionu, gan valstu līmenī, lai atbalstītu saziņu un ieinteresēto pušu pasākumus. Plašāk būtu jāizmanto digitālās informācijas platformu iespējas, lai apmainītos ar pieredzi un izmantotu labākās prakses piemērus, īstenojot projektus:

23.

norāda, ka augsta līmeņa politiķiem ir jāapliecina stingra apņemšanās un jāuzņemas vadošā loma, lai visās iesaistītajās valstīs panāktu progresu stratēģijas īstenošanā. Jānodrošina saistību izpilde dalībvalstu līmenī, lai iespējami labāk atbalstītu vietējā un reģionālā līmeņa centienus stratēģijas īstenošanā;

24.

atzinīgi vērtē atsevišķo pārskatu par vadības stiprināšanu pašreizējās stratēģijās, kas jāveic saistībā ar ikgadējiem stratēģiju forumiem 2014. gadā;

25.

vērš uzmanību uz iepriekšējiem atzinumiem par pārskatīto Baltijas jūras reģiona stratēģiju (2012. gadā), Donavas reģiona stratēģiju (2011. gadā), Adrijas–Jonijas jūras makroreģiona teritoriālo sadarbību Vidusjūras reģionā (2011. gadā) un uz stratēģiju Ziemeļjūras un Lamanša reģionam (2010. gadā). Komiteja šajos atzinumos stingri uzsvēra daudzlīmeņu pārvaldības nozīmīgumu stratēģiju īstenošanā. Visu ieinteresēto pušu konsekventa un stabila iesaistīšana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus un to veiksmīgi īstenotu;

26.

uzskata, ka būtu jāņem vērā Komisijas priekšlikums par sabiedrisko un citu ES institucionālo forumu iespējamu iekļaušanu stratēģiju pārvaldībā, un ierosina izskatīt organizāciju iesaistīšanas veidus. Dažādas organizācijas un sadarbības platformas var vēl efektīvāk darboties kā instrumenti, ar kuru palīdzību iesaistīt dalībniekus makroreģionu stratēģijas īstenošanā. Komiteja no savas puses ir gatava sadarboties dažādos ekspertu forumos;

27.

norāda, ka Komisijas veiktajā aptaujā trešdaļa respondentu atbildējuši, ka daudzlīmeņu pārvaldības princips pilnībā netika atspoguļots dalībvalstu vai projektu īstenošanas līmeņa politikas pamatnostādnēs vai lēmumos par projektu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka būtu vairāk jāuzsver daudzlīmeņu pārvaldības principu stiprināšana, īpaši stratēģijas īstenošanā. Šim nolūkam sadarbībā ar Komisiju būs jāizstrādā pasākumi, īpaši stratēģijā iesaistītajās dalībvalstīs;

28.

norāda, ka būtu jāpastiprina ne tikai vietējo un reģionālo pašvaldību, bet arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējas iesaistīties makroreģionu stratēģiju īstenošanā saskaņā ar partnerības un caurskatāmības principiem. Visos makroreģionu stratēģiju īstenošanas pārvaldības līmeņos jāiekļauj regulāras konsultācijas ar vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

29.

norāda, ka Adrijas un Jonijas reģiona stratēģijas izstrādē būtu jāņem vērā pozitīvā pieredze saistībā ar pašreizējo Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģiju īstenošanu, un īpaši šajā gadījumā ierosina ciešāku sadarbību starp dažādām makroreģionu stratēģijām;

30.

atgādina, ka vienbalsīgi pieņemtajā atzinumā “Stratēģija Ziemeļjūras un Lamanša reģionam” (CdR 99/2010 fin) RK aicināja izveidot makroreģionālo stratēģiju Ziemeļjūras un Lamanša reģionam, ņemot vērā šajā reģionā esošās problēmas, un pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav nākusi klajā ar paziņojumu par integrētās jūrniecības politikas īstenošanu paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā;

31.

tāpat atzinīgi vērtētu, ja pirms turpmāku jūras baseinu stratēģiju izstrādes tiktu novērtēta jūras baseinu stratēģiju efektivitāte un tā tiktu salīdzināta ar līdzšinējās makroreģionu stratēģijās gūto pieredzi;

32.

atkārtoti pauž iepriekšējos RK atzinumos izteikto viedokli par dažādu dalībnieku iespējamo iesaisti makroreģionu stratēģiju īstenošanā. Lēmumu pieņemšanai jābūt pārredzamai, informācijas apmaiņai – visaptverošai, un ir jāizstrādā kopīgi darbības principi visos līmeņos;

33.

aicina Eiropas Komisiju un Padomi atbalstīt turpmāko makroreģionālo stratēģiju un ar tām saistīto rīcības plānu izstrādi ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm. Tam būtu jānodrošina arī inovatīvas pārvaldības sistēmas, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirtu reālu lomu koplēmumu pieņemšanā, kad veido un īsteno minētās stratēģijas;

34.

uzsver, ka makroreģionu stratēģijās jāpievēršas tām reģionālajām problēmām, kuras atsevišķas dalībvalstis savā reģionā nevar atrisināt vai saskaras ar nopietnām grūtībām to risināšanā, vai arī tās ir tik raksturīgas konkrētajam makroreģionam, ka jārisina plašākā ES politikas kontekstā. Tāpēc makroreģionu stratēģijām jābūt vērstām ne tikai uz kopējām reģionu interesēm, bet arī jāpiedāvā konkrēti pielāgoti risinājumi īpašām reģionālajām problēmām. Efektīvi transporta sakari makroreģionā ir viens no sadarbības pamatnosacījumiem, un Komiteja uzskata, ka tas būtu jāņem vērā jaunu stratēģiju izstrādē. Vēl viens būtiski nozīmīgs jautājums daudzu ES teritoriju nākotnei ir demogrāfiskais stāvoklis: ar to saistītās specifiskās problēmas atbilst makroreģionu ģeogrāfiskajam aspektam;

35.

atbalsta Komisijas viedokli par nepieciešamību meklēt atbilstošus veidus sadarbības un reģionālās integrācijas sekmēšanai, kā arī turpināt atbalstīt esošos sadarbības veidus, kas ir bijuši lietderīgi un efektīvi, un makroreģionu stratēģijas ir viena no iespējām;

36.

aicina dalībvalstis novērtēt jauno makroreģionālo stratēģiju izstrādi, ņemot vērā kopīgās problēmas un iespējas attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kā arī sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas principus un tādēļ īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām un pārrobežu un kalnu reģioniem . Izvirzot stratēģijas mērķus, diskusijā savlaicīgi būtu jāiesaista vietējais un reģionālais līmenis, kā tas bija Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādes gadījumā. Turklāt nedrīkst aizmirst šajā procesā iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Vietējā un reģionālā līmeņa un pilsoniskās sabiedrības izpratne par reģiona vajadzībām un potenciālu, kā arī esošie vietējās sadarbības tīkli nodrošina stabilu pamatu stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

37.

norāda, ka Padome, ierosinot turpināt darbu, lai optimāli izmantotu Ziemeļu dimensiju un tās partnerības Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā, ņēma vērā viedokli, kas pausts Komitejas atzinumā par pārskatīto ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam (CdR1272/2012 fin). Donavas reģiona stratēģija ir ļoti svarīga, lai sekmētu sadarbību 14 valstīs, tostarp ES valstīs un trešās valstīs;

38.

uzsver, ka makroreģionu stratēģijām būtu jāstiprina ES un konkrēta makroreģiona pozīcijas, kā arī sadarbība reģionu ietvaros un ar reģioniem ārpus ES. Lai gan tās ir ES stratēģijas, bez sadarbības ar trešām partnervalstīm vai vienošanās par prioritātēm nebūs iespējams sasniegt daudzus tajās izvirzītos mērķus. Sadarbība ar reģioniem ārpus ES ir ļoti svarīga gan Baltijas jūras reģiona, gan Donavas reģiona stratēģijas īstenošanā ne tikai saistībā ar makroreģionu saimnieciskās konkurētspējas un kohēzijas sekmēšanu, bet arī ES ārējo sakaru stiprināšanā. Tāpat trešo valstu iesaistīšana, kas skar gan kaimiņattiecību politiku, gan paplašināšanās politiku, jau no sākuma var būt būtisks elements, kurš ietekmē turpmāko makroreģionālo stratēģiju sekmīgu īstenošanu.

39.

uzsver, ka līdz šim saistībā ar stratēģiju izstrādi vēl nevar izdarīt tālejošus secinājumus par to, kā izmantotā pieeja ietekmē ES horizontālo un integrēto mērķu īstenošanu;

40.

norāda, ka ES jaunajā finanšu plānā (no 2014. gada) ir daudzsološas iespējas efektīvākam un ražīgākam darbam stratēģiju izstrādes jomā. Komiteja aicina īstenot mērķtiecīgu sadarbību starp dažādām dalībvalstīm un finansēšanas iestādēm gan ES līmenī, gan valstu attīstības centienu jomā;

41.

ierosina Komisijai arī turpmāk pastāvīgi uzraudzīt gan makroreģionu stratēģiju, gan jūras baseinu stratēģiju īstenošanu un novērtēt to pievienoto vērtību Eiropai kopumā, ne tikai atsevišķām makroreģionu stratēģijām.