EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013XC0730(01)

Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi ( “Banku darbības paziņojums” ) Dokuments attiecas uz EEZ

OJ C 216, 30.7.2013, p. 1–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1


Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 216/01

1.   IEVADS

1.

Kopš finanšu krīzes sākuma Komisija ir pieņēmusi sešus paziņojumus (“krīzes paziņojumi”) (1). Minētajos paziņojumos tika sniegti sīki izstrādāti norādījumi par kritērijiem attiecībā uz finanšu iestādēm sniegtā valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.

Krīzes paziņojumos ir sniegta vispusīga saskaņotas rīcības sistēma, ko piemēro, sniedzot atbalstu finanšu nozarei, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti un vienlaikus vienotajā tirgū samazinātu konkurences traucējumus banku starpā un dalībvalstīs. Tajos ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz piekļuvi valsts atbalstam un prasības, kas jāizpilda, lai, ņemot vērā Līgumā noteiktos valsts atbalsta principus, šādu atbalstu uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Pieņemot krīzes paziņojumus, valsts atbalsta noteikumi, ar kuriem regulē valsts palīdzību finanšu nozarei, vajadzības gadījumā ir tikuši regulāri atjaunināti, lai pielāgotos krīzes attīstības tendencēm. Jaunāko attīstības tendenču dēļ krīzes paziņojumi atkal ir jāatjaunina.

Juridiskais pamats

3.

Krīzes paziņojumi, kā arī visi atsevišķie lēmumi par atbalsta pasākumiem un shēmām, kas ietilpst šo paziņojumu darbības jomā, pieņemti, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas izņēmuma kārtā ļauj piešķirt atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

4.

Lai risinātu finanšu nozares problēmas, kopš krīzes sākuma ir veikti nozīmīgi pasākumi. Krīzes attīstības gaitā bija jāpielāgo daži valsts atbalsta sistēmas noteikumi, kas attiecās uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu, vienlaikus neizslēdzot iespēju izņēmuma gadījumos sniegt nozīmīgu valsts atbalstu. Lai gan izņēmuma gadījumos tika izmantoti fiskālie un monetārie instrumenti, kas palīdzēja novērst turpmāku krīzes pasliktināšanos, ekonomikas atveseļošanās joprojām ir ļoti trausla un Eiropas Savienības līmenī nevienmērīga. Dažās dalībvalstīs finanšu nozarei vēl joprojām ir problēmas, kas saistītas ar piekļuvi termiņfinansējumam un aktīvu kvalitāti, ko rada ekonomikas recesija un valsts vai privāto parādu īpatsvara samazināšana. Finanšu tirgos vēl joprojām ir spriedze un negatīvas ietekmes paplašināšanās risks.

5.

Pastāvīgs saspīlējums valsts parāda tirgos uzskatāmi liecina par ilgstošu finanšu tirgu nestabilitāti. Tā kā Savienībā finanšu nozarē pastāv intensīva savstarpējā saistība un savstarpējā atkarība, tirgū palielinās bažas par negatīvo ietekmi. Finanšu tirgu lielās nestabilitātes un ekonomisko perspektīvu neskaidrības dēļ izraisītais nopietnu traucējumu pastāvīgais risks dalībvalstu ekonomikai pamato dalībvalstīm saglabāto iespēju – kā drošības tīklu – izmantot ar krīzi saistītus atbalsta pasākumus finanšu nozarei, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

6.

Tā kā finanšu tirgos ir pastāvīga spriedze un ir iespējama negatīvas plašākas ietekmes pieaugšana, Komisija uzskata, ka joprojām ir izpildītas prasības par valsts atbalsta piemērošanu finanšu nozarei saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tomēr šīs atkāpes piemērošana joprojām ir iespējama tikai tik ilgi, kamēr turpinās krīzes situācija, kas patiešām rada tādus ārkārtas apstākļus, kuros ir apdraudēta vispārējā finansiālā stabilitāte.

Galvenais mērķis – finansiālā stabilitāte

7.

Gan reaģējot uz finanšu krīzi, gan rīkojoties saskaņā ar krīzes paziņojumiem, Komisijas galvenais mērķis ir bijusi finansiālā stabilitāte, vienlaikus nodrošinot gan atbalsta, gan banku un dalībvalstu konkurences traucējumu ierobežošanu līdz minimumam. Lai saglabātu finansiālo stabilitāti, ir jānovērš būtiska negatīva plašāka ietekme uz pārējo banku sistēmas daļu, ko varētu izraisīt kredītiestādes bankrots, kā arī jānodrošina, lai banku sistēma kopumā turpinātu sniegt atbilstīgus aizdevumus reālajai ekonomikai. Komisija, saskaņā ar šo paziņojumu novērtējot valsts atbalstu finanšu nozarei, par galveno svarīgāko faktoru joprojām uzskata finansiālo stabilitāti. Komisija savu novērtējumu veiks, ņemot vērā krīzes attīstību no akūtām un sistēmiskām grūtībām līdz situācijai, kad Savienības daļās ir daudz pamatīgākas ekonomiskās grūtības, kas attiecīgi rada lielāku vienotā tirgus sadrumstalošanas risku.

8.

Šis galvenais mērķis tiek ņemts vērā, ne vien nodrošinot iespēju grūtībās nonākušām bankām piekļūt valsts atbalstam, ja tas vajadzīgs finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, bet arī novērtējot pārstrukturēšanas plānus. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka bez spēcīgas finanšu nozares finansiālo stabilitāti nav iespējams nodrošināt. Tādēļ kapitāla piesaistīšanas plāni ir jānovērtē, cieši sadarbojoties ar kompetento uzraudzības iestādi, izvirzot mērķi atjaunot dzīvotspēju pieņemamā termiņā un uz stabila un ilgtspējīga pamata; pretējā gadījumā bankrotējošā iestāde ir noteiktā kārtībā jālikvidē.

9.

Tomēr, piemērojot valsts atbalsta noteikumus konkrētiem gadījumiem, Komisija ņem vērā makroekonomikas vidi, kas ietekmē gan bankas dzīvotspēju, gan attiecīgās dalībvalsts reālās ekonomikas vajadzību turpināt piekļūt stabilu banku kredītiem. Novērtējot banku pārstrukturēšanas plānus, Komisija arī turpmāk ņems vērā katras iestādes un dalībvalsts specifiku. Proti, tā veiks banku ilgtermiņa dzīvotspējas proporcionālu novērtējumu, lai konstatētu, vai nepieciešamību pēc valsts atbalsta radījusi valsta parāda krīze, nevis pārmērīga riska uzņemšanās (2), un savā novērtējumā atspoguļos vajadzību saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, jo īpaši, ņemot vērā sloga sadalījuma attīstību Savienībā.

10.

Turklāt gadījumos, kad dalībvalstī ir jāpārstrukturē lielas finanšu nozares daļas, Komisija, novērtējot konkrētas bankas pārstrukturēšanas plānus, cenšas piemērot saskaņotu pieeju, lai nodrošinātu sistēmisku risinājumu. Komisija šo pieeju īpaši ir izmantojusi attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām piemēro ekonomikas korekciju programmu. Tādēļ Komisijai jo īpaši jāņem vērā kopējā ietekme, ko konkrētu iestāžu pārstrukturēšana rada nozares līmenī (piemēram, attiecībā uz tirgus struktūru) un ekonomikai kopumā, proti, attiecībā uz atbilstīgu aizdevumu nodrošināšanu reālajai ekonomikai uz stabila un ilgtspējīga pamata.

11.

Turklāt, vērtējot sloga sadalījumu un konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumus, Komisija novērtē ierosināto pasākumu, tostarp atsavināšanas, īstenošanas iespējamību un to ietekmi uz tirgus struktūru un piekļuves šķēršļiem. Vienlaikus Komisijai ir jānodrošina, lai konkrētajā gadījumā vai konkrētajā dalībvalstī paredzētie risinājumi būtu saderīgi ar mērķi novērst būtiskas neatbilstības dalībvalstīs, kas varētu veicināt turpmāku vienotā tirgus sadrumstalošanu un izraisīt finansiālu nestabilitāti, tādējādi kavējot Savienības ekonomikas atveseļošanos.

Reglamentējošo noteikumu attīstības tendences un nepieciešamība pārskatīt krīzes paziņojumus

12.

Kopš krīzes sākuma Savienība ir veikusi vairākus institucionālus un reglamentējošus grozījumus, kuru mērķis ir nostiprināt finanšu nozares izturētspēju un uzlabot banku krīžu novēršanas, pārvaldības un noregulēšanas pasākumus. Lai izveidotu banku savienību un tādējādi ekonomiskai un monetārai savienībai radītu stingrāku pamatu, Eiropadome ir vienojusies par turpmākām iniciatīvām, sākumā izveidojot vienotu uzraudzības mehānismu (VUM) un vienotu noregulējuma mehānismu kredītiestādēm, kas reģistrētas dalībvalstī, kas iesaistīta VUM. Dalībvalstis ir piekritušas arī izveidot stabilizācijas mehānismu, kuru izmantojot, vajadzības gadījumā varētu piešķirt finanšu resursus tā dalībniekiem un to bankām.

13.

Šie pasākumi noteikti ir jāīsteno pakāpeniski, piemēram, lai varētu stāties spēkā tiesību akti vai būtu iespējams izveidot noregulējuma fondus. Daži no šiem pasākumiem attiecas tikai uz eurozonu. Tajā pašā laikā Savienības ekonomikas atveseļošanās atšķirību palielināšanās, vajadzība samazināt un konsolidēt valsts un privātā sektora parādu, kā arī finanšu nozares neaizsargātie posmi ir izraisījuši pastāvīgu saspīlējumu finanšu tirgos un sadrumstalotību, tādējādi palielinot vienotā tirgus traucējumus. Tādēļ ir jāaizsargā vienotā tirgus integritāte, tostarp piemērojot stingrāku valsts atbalsta piešķiršanas režīmu. Krīzes paziņojumu pielāgošana, nodrošinot tirgiem lielāku skaidrību, var sekmēt vienmērīgu pāreju uz turpmāko režīmu, kas ierosināts Komisijas priekšlikumā direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un noregulējumu (3) (“BRRD”). Pielāgotie krīzes paziņojumi var nodrošināt arī daudz apņēmīgāku pārstrukturēšanas procesu un stingrāku sloga sadalījumu visu to banku starpā, kas vienotajā tirgū saņem valsts atbalstu.

14.

Valsts atbalsta piešķiršanas kontroles pasākumi finanšu nozarei dažkārt mijiedarbojas ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu pienākumiem. Piemēram, zināmos gadījumos uzraudzības iestādes varētu prasīt veikt pielāgojumus tādos jautājumos kā, piemēram, korporatīvā pārvaldība un atalgojuma prakse, ko bankas, kuras saņem valsts atbalstu, arī bieži norāda pārstrukturēšanas plānos. Šādos gadījumos, pilnībā saglabājot Komisijas ekskluzīvās tiesības valsts atbalsta kontroles jomā, svarīga ir Komisijas un kompetento uzraudzības iestāžu koordinācija. Ņemot vērā Savienības, jo īpaši eurozonas, regulatīvās un uzraudzības jomas attīstību, Komisija – tāpat kā jau pašlaik – cieši sadarbosies ar uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu visu iesaistīto iestāžu uzdevumu un pienākumu vienmērīgu savstarpēju mijiedarbību.

Sloga sadalījums

15.

Krīzes paziņojumos ir skaidri pausta nostāja, ka arī krīzes apstākļos ir jāpiemēro valsts atbalsta kontroles vispārējie principi. Proti, lai vienotajā tirgū samazinātu banku un dalībvalstu konkurences traucējumus un novērstu bezrūpīgas rīcības risku, atbalsts būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam un atbalsta saņēmējam pašam būtu jāsedz atbilstīga pārstrukturēšanas izmaksu daļa. Bankai un tās kapitāla turētājiem pastrukturēšanās pasākumos jāiegulda pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu (4). Valsts atbalsts ir jāpiešķir, ievērojot noteikumus par atbilstīgu sloga sadalījumu starp bankas ieguldītājiem.

16.

Kopš krīzes sākuma, pārbaudot bankām piešķirtā atbalsta saderību, Komisija bankām ir prasījusi vismaz minimālu sloga sadalījumu attiecībā pret saņemtā atbalsta summu, jo īpaši, ar pieejamo kapitālu kompensējot zaudējumus un maksājot atbilstīgu atlīdzību par valsts intervenci. Turklāt, lai novērstu līdzekļu aizplūšanu, tā ir ieviesusi noteikumus par hibrīdinstrumentu atpirkšanu un kuponu un dividenžu maksājumu aizliegumu. Tomēr Komisija nenoteica ne ex ante robežvērtības pašu ieguldījumiem, nedz citas papildu prasības (5).

17.

Pirmajos krīzes posmos dalībvalstis kopumā ievēroja valsts atbalsta noteikumu obligātās prasības attiecībā uz sloga sadalījumu ex ante, un, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, kreditoriem ar saviem līdzekļiem nebija jāpiedalās kredītiestāžu glābšanā.

18.

Tomēr valsts parāda krīze pierādīja, ka šāda politika ilgtermiņā nevar nodrošināt finansiālo stabilitāti, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās banku pārņemšanas izmaksas ievērojami vājināja to fiskālo stāvokli. Protams, dažām dalībvalstīm valsts atbalsta noteikumu obligātās prasības nebija pietiekamas un tām bija jāievieš jauns tiesiskais regulējums, ar ko paredzēja stingrākas ex ante prasības attiecībā uz sloga sadalījumu. Šāda attīstība dalībvalstīs radīja atšķirīgas pieejas attiecībā uz sloga sadalījumu, proti, daļa valstu ievēroja tikai valsts atbalsta noteikumos paredzētās obligātās prasības, bet daļa – ieviesa stingrākas prasības par ieguldītāju vai kreditoru iesaistīšanos. Šādas atšķirīgas dalībvalstu pieejas attiecībā uz sloga sadalījumu bankām radīja atšķirīgas finansēšanas izmaksas, ko ietekmēja uzskats par dalībvalstu finansiālās stabilitātes nodrošināšanai vajadzīgo iespējamo iesaistīšanās apmēru. Tādējādi tiek apdraudēta vienotā tirgus integritāte un ir iespējama negatīva ietekme uz vienlīdzīgas konkurences apstākļiem, kurus cenšas aizsargāt ar valsts atbalsta kontroli.

19.

Ņemot vērā minētās attīstības tendences, ir vajadzīgas stingrākas obligātās prasības attiecībā uz sloga sadalījumu. Pirms jebkāda veida atbalsta piešķiršanas bankas pārstrukturēšanas pasākumiem – gan rekapitalizācijas, gan samazinātas vērtības aktīvu pasākumiem, – būtu jāizmanto visi kapitāla veidošanas pasākumi, tostarp pakārtotā parāda pārvēršana, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pamattiesības un netiek apdraudēta finansiālā stabilitāte. Tā kā jebkurš pārstrukturēšanas atbalsts ir vajadzīgs, lai novērstu iespējamu neatbilstīgu bankas pārņemšanu, lai līdz minimumam samazinātu atbalsta apmēru, šie sloga sadalījuma pasākumi būtu jāīsteno neatkarīgi no bankas sākotnējās maksātspējas. Tādēļ, pirms pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas bankai, dalībvalstīm būs jānodrošina, lai banku akcionāri un pakārtotā kapitāla turētāji nodrošinātu vajadzīgo ieguldījumu, vai jāizstrādā vajadzīgais tiesiskais regulējums, lai šādus ieguldījumus varētu iegūt.

20.

Būtībā konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumu piemērošana ir atkarīga no sloga sadalījuma pakāpes, un tiek ņemta vērā arī sloga sadalījuma līmeņa palielināšana Savienības bankām, kas saņem atbalstu. Tā kā visi pārējie jautājumi ir svarīgi, plašāks sloga sadalījums nozīmē, ka tiek samazināta vajadzība pēc pasākumiem, kas novērš konkurences traucējumus. Jebkurā gadījumā pasākumi, kas vērsti uz konkurences traucējumu ierobežošanu, būtu jāpielāgo tādā veidā, lai cik vien iespējams tuvinātu tirgus situāciju, kāda būtu izveidojusies, ja atbalsta saņēmējs būtu izstājies no tirgus bez atbalsta.

Efektīva pārstrukturēšanas procedūra un sistēmas turpmākā atjaunināšana

21.

Lai novērstu pastāvīgos satricinājumus finanšu tirgos, ir jāsaglabā noteiktas atbalsta iespējas bankām, tomēr ir arī jāuzlabo un sīkāk jāizstrādā konkrētas procedūras un nosacījumi. Ir arī svarīgi turpināt tiesiskā regulējuma pielāgošanu tirgus attīstības tendencēm, kas tika sākta 2010. gada jūnijā, palielinot garantijas maksu (6), un turpināta 2010. gada paziņojumā par termiņa pagarinājumu (7).

22.

Komisijas 2008. gada Banku darbības paziņojumā dalībvalstīm tika nodrošināta iespēja izveidot glābšanas shēmas, vienlaikus neizslēdzot ad hoc intervences pieejamību. Ņemot vērā krīzes mērogu un vispārēju uzticības zudumu visā ES finanšu nozarē, kas cita starpā rada starpbanku tirgus izsīkšanu, Komisija nolēma, ka tā apstiprinās visus nepieciešamos pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, tostarp glābšanas pasākumus un rekapitalizācijas shēmas. Pagaidu atļauja piemērot glābšanas atbalstu gan garantiju, gan rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā novērsa paniku un atjaunoja uzticību tirgum.

23.

Tomēr, tā kā tirgus situācija ir mainījusies, vairs tik ļoti nav vajadzīgi strukturāli glābšanas pasākumi, kurus piešķir, tikai ņemot vērā iepriekšēju novērtējumu, kas pamatots ar pieņēmumu, ka ir jāglābj faktiski visas bankas, un kura dēļ pārstrukturēšanas plāna padziļināts novērtējums tiek atlikts uz vēlāku posmu. Lai gan šāda pieeja palīdzēja novērst visas finanšu nozares nelabojamu sabrukumu, atsevišķu atbalsta saņēmēju pārstrukturēšanas centieni tika īstenoti ar kavēšanos. Kavēšanās risināt banku problēmas dažos gadījumos ir palielinājusi nodokļu maksātāju galīgo maksājumu apmēru. Šajā paziņojumā ir noteikts princips, ka rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumi tiks apstiprināti tikai pēc bankas pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas. Šī pieeja nodrošina daudz precīzāku atbalsta apmēra pielāgošanu un bankas problēmu cēloņa identificēšanu jau agrīnā posmā un garantē finansiālo stabilitāti. Joprojām būs pieejamas garantiju shēmas banku likviditātes nodrošināšanai. Tomēr šādas shēmas var būt tikai likviditātes nodrošināšanas līdzeklis bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma, ko noteikusi kompetentā uzraudzības iestāde (8).

24.

Šajā paziņojumā ir noteikti vajadzīgie pielāgojumi parametriem, ko piemēro, lai noteiktu saderību bankām piešķirtajam valsts atbalstam, kas no 2013. gada 1. augusta piešķirts saistībā ar finanšu krīzi. Proti:

a)

šis paziņojums aizstāj 2008. gada Banku darbības paziņojumu, un tajā ir norādījumi par likviditātes atbalsta saderības kritērijiem;

b)

ar šo paziņojumu tiek pielāgots un papildināts Rekapitalizācijas paziņojums un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums;

c)

šis paziņojums papildina Pārstrukturēšanas paziņojumu, sniedzot sīkāk izstrādātus norādījumus par sloga sadalījumu akcionāru un pakārtoto aizdevēju starpā;

d)

ar šo paziņojumu tiek ieviests princips, ka ne rekapitalizācijas, nedz aktīvu aizsardzības pasākumus nedrīkst piešķirt bez pārstrukturēšanas plāna iepriekšējas apstiprināšanas, un ir ierosināta šādu pasākumu pastāvīgas apstiprināšanas procedūra;

e)

šajā paziņojumā ir norādījumi par likvidācijas atbalsta saderības prasībām.

2.   PIEMĒROŠANAS JOMA

25.

Komisija šajā paziņojumā un visos krīzes paziņojumos noteiktos principus piemēros (9) kredītiestādēm (dēvētas arī par “bankām”) (10). Tā kā vienas kredītiestādes haotisks bankrots var ārkārtīgi negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu kopumā, kredītiestādēm ir izteikta savstarpējā saistība. Kredītiestādes ļoti ietekmē pēkšņs uzticības zaudējums, kas var nopietni negatīvi ietekmēt to likviditāti un maksātspēju. Vienas saistītas iestādes grūtības var radīt sistēmisku spriedzi finanšu nozarē, kas savukārt var arī ārkārtīgi negatīvi ietekmēt ekonomiku kopumā, piemēram, saistībā ar kredītiestāžu uzdevumu nodrošināt aizdevumus reālajai ekonomikai, un tādējādi var apdraudēt finansiālo stabilitāti.

26.

Attiecīgā gadījumā Komisija šajā paziņojumā un visos krīzes paziņojumos noteiktos principus mutatis mutandis piemēros apdrošināšanas sabiedrībām Direktīvas 73/239/EEK (11) 6. panta, Direktīvas 2002/83/EK (12) 4. panta vai Direktīvas 98/78/EK (13) 1. panta b) punkta nozīmē.

27.

Viss atbalsts, kas piešķirts šādām dalībvalstī reģistrētām iestādēm, tostarp šādu iestāžu meitasuzņēmumiem, kas veic nozīmīgas darbības, tiks pārbaudīts saskaņā ar šo paziņojumu.

3.   REKAPITALIZĀCIJAS UN SAMAZINĀTAS VĒRTĪBAS AKTĪVU PASĀKUMI

28.

Rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, tostarp aktīvu garantijas, parasti piemēro, lai segtu kapitāla iztrūkumu. Šajā paziņojumā “kapitāla iztrūkums” ir kapitāla iztrūkums, kas konstatēts Savienības, eurozonas vai valsts līmenī, veicot kapitāla pārbaudi, stresa testu, aktīvu kvalitātes pārskatu vai līdzvērtīgu pārbaudi, un kuru attiecīgā gadījumā apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šādam valsts atbalstam parasti ir ilgstoša ietekme, un šo situāciju ir grūti labot.

29.

Ņemot vērā šādu pasākumu faktisko neatgriezeniskumu un fiskālo ietekmi dalībvalstīs, kas piešķir šādu atbalstu, un ņemot vērā Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi krīzes laikā, Komisija šos pasākumus būtībā var apstiprināt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts pierāda, ka tā ir izmantojusi visus iespējamos pasākumus, lai ierobežotu šādu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam. Tādēļ dalībvalstis pirms pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas vai kā daļu no pārstrukturēšanas plāna ir aicinātas iesniegt kapitāla piesaistīšanas plānu. Kapitāla piesaistīšanas plānā ir jāietver galvenokārt bankas pasākumi kapitāla piesaistīšanai un iespējamie bankas akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalīšanas pasākumi.

30.

Kapitāla piesaistīšanas plānam, ko papildina bankas veikts rūpīgs aktīvu kvalitātes pārskats un mērķtiecīgs kapitāla pietiekamības novērtējums, ir jānodrošina iespēja dalībvalstij kopā ar Komisiju un kompetento uzraudzības iestādi precīzi noteikt bankas (atlikušā) kapitāla iztrūkumu, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalsta līdzekļus. Saistībā ar jebkādu šādu atlikušā kapitāla iztrūkumu, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalsta līdzekļus, ir obligāti jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns.

31.

Pārstrukturēšanas plānu, kas ietver pārstrukturēšanas atbalstu, izņemot prasības par kapitāla piesaistīšanu un sloga sadalījumu, kas saskaņā ar 32. līdz 34. punktu jāiekļauj kapitāla piesaistīšanas plānā, ko iesniedz pirms pārstrukturēšanas plāna vai kā šā plāna daļu, arī turpmāk novērtēs saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

3.1.   Kapitāla iztrūkuma novēršana – pirmspaziņošana un paziņošana par pārstrukturēšanas atbalstu

32.

Tiklīdz ir konstatēts kapitāla iztrūkums, kura novēršanai varētu būt vajadzīgs valsts atbalsts, dalībvalstij ir jāievieš visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt šāda iztrūkuma kompensēšanas radītās izmaksas. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas sazināties ar Komisiju pirmspaziņošanas posmā. Šajās brīvprātīgajās apspriedēs pirmspaziņošanas posmā Komisija piedāvās savu atbalstu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta saderības nodrošināšanu un jo īpaši – attiecībā uz sloga sadalīšanas prasību ieviešanu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Pirmspaziņošanas posma pamats būs kapitāla piesaistīšanas plāns, ko izstrādājusi dalībvalsts un banka un ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šajā plānā:

a)

jāuzskaita bankas plānotie pasākumi kapitāla piesaistīšanai un (iespējamie) bankas akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalīšanas pasākumi;

b)

jāiekļauj aizsardzības pasākumi, lai novērstu līdzekļu aizplūšanu no bankas, kas varētu notikt, piemēram, tad, ja banka iegādātos citu uzņēmumu akcijas vai veiktu dividenžu un kuponu maksājumus.

33.

Dalībvalstij jānodrošina kapitāla iztrūkuma noteikšanai paredzēta sīki izstrādāta metodika un ievaddati, ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šī metodika jāizstrādā komercdarbības nozares līmenī.

34.

Pēc tam, kad iesniegts kapitāla piesaistīšanas plāns un iekļauti bankas aktīvu kvalitātes pārskata rezultāti un mērķtiecīgs kapitāla pietiekamības novērtējums, dalībvalstij jānosaka atlikušā kapitāla iztrūkums, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalstu. Komisija piedāvās dalībvalstij apspriest pārstrukturēšanas plānu pirms tā paziņošanas. Tiklīdz ir panākta vienošanās par pārstrukturēšanas plānu, dalībvalsts var oficiāli to paziņot. Komisija jebkuru rekapitalizācijas vai samazinātu aktīvu pasākumu, ko īsteno kā pārstrukturēšanas atbalstu, var apstiprināt tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par pārstrukturēšanas plānu.

3.1.1.   Bankas pasākumi kapitāla piesaistīšanai

35.

Kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinātajā kapitāla piesaistīšanas plānā saņēmējam jānorāda un iespējamā apmērā, neapdraudot iestādes dzīvotspēju, jāveic visi kapitāla piesaistīšanas pasākumi, kurus ir iespējams īstenot. Šajos pasākumos jo īpaši jāiekļauj:

a)

tiesību jautājumi;

b)

pakārtotu parāda instrumentu brīvprātīga pārvēršana pašu kapitālā, pamatojoties uz riska radītu stimulu;

c)

saistību pārvaldības pasākumi, kam principā jābūt 100 % vērstiem uz kapitāla veidošanu, ja kapitāla iztrūkumu nav iespējams novērst pilnībā un tāpēc ir vajadzīgs valsts atbalsts;

d)

kapitālu veidojoša aktīvu un portfeļu pārdošana;

e)

portfeļu pārvēršana vērtspapīros, lai veidotu kapitālu no darbībām, kas nav galvenās darbības;

f)

peļņas saglabāšana;

g)

citi pasākumi, kas samazina kapitāla vajadzības.

36.

Ja kapitāla piesaistīšanas plānā minētie pasākumi ir norādīti kā tādi, ko nav iespējams īstenot sešos mēnešos pēc šā plāna iesniegšanas, Komisija apspriedīsies ar kompetento uzraudzības iestādi, lai novērtētu, vai ierosinātie pasākumi ir jāuzskata par kapitāla piesaistīšanas pasākumiem.

37.

Ir jābūt stimuliem, kas banku vadību mudinātu īstenot vērienīgu pārstrukturēšanu labvēlīgos periodos un tādējādi samazināt nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Tāpēc, ja valsts atbalsta izmantošanu būtu bijis iespējams novērst, veicot atbilstīgas un savlaicīgas pārvaldības darbības, jebkurai iestādei, kas prasa valsts atbalstu pārstrukturēšanai vai organizētai likvidēšanai, parasti būtu jānomaina bankas izpilddirektors, kā arī attiecīgā gadījumā citi valdes locekļi.

38.

Šo pašu iemeslu dēļ šādām iestādēm būtu jāpiemēro stingra vadītāju atalgojuma politika. Tāpēc ir jānosaka vadītāju atalgojuma maksimālā robeža, ko papildina stimuli, kas nodrošina, lai banka, īstenojot savu pārstrukturēšanas plānu, censtos sasniegt uzņēmuma ilgtspējas un ilgtermiņa mērķus. Tādējādi jebkurai bankai, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu veidā, kopējais darbinieku, tostarp valdes locekļu un augstākās vadības, atalgojums ir jāsamazina līdz atbilstīgam līmenim. Šajā kopējā atalgojuma maksimālajā summā jāiekļauj visi iespējamie fiksētie un mainīgie elementi un pensijas, un šai summai ir jāatbilst ES Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) (14) 93. un 94. pantam.

Tādējādi jebkuras šādas personas kopējā atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas ir 15 reizes lielāka par vietējo algu valstī tajā dalībvalstī, kurā saņēmējs ir reģistrēts (15), vai ir 10 reizes lielāka par saņēmējas bankas darbinieku vidējo algu.

Atalgojuma ierobežojumi jāpiemēro līdz pārstrukturēšanas perioda beigām vai līdz brīdim, kamēr banka ir atmaksājusi valsts atbalstu, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem pienāk ātrāk.

39.

Jebkura banka, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, principā nedrīkst maksāt atlaišanas pabalstus, kuru apmērs pārsniedz tiesību aktos vai līgumā noteikto apmēru.

3.1.2.   Akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalījums

40.

Valsts atbalsts var veicināt bezatbildīgas rīcības risku un mazināt tirgus disciplīnu. Lai mazinātu bezatbildīgas rīcības risku, atbalsts jāpiešķir tikai saskaņā ar noteikumiem, kas ietver atbilstīgu sloga sadalījumu starp esošajiem bankas ieguldītājiem.

41.

Pēc tam, kad zaudējumu kompensēšanai izmantots pašu kapitāls, atbilstīgs sloga sadalījums parasti ietvers hibrīdkapitāla turētāju un pakārtoto parādu turētāju ieguldījumu. Hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda turētājiem ir jāiegulda līdzekļi, lai maksimāli samazinātu kapitāla iztrūkumu. Šāds ieguldījums var būt vai nu pārvēršana pirmā līmeņa pamata kapitālā (16), vai instrumentu pamatsummas norakstīšana. Jebkurā gadījumā likumīgi iespējamā apmērā ir jānovērš saņēmēja naudas aizplūšana šādu vērstpapīru turētājiem.

42.

Komisija neprasīs veikt iemaksas augstākas prioritātes parādu turētājiem (jo īpaši apdrošinātu noguldījumu, neapdrošinātu noguldījumu, obligāciju un visu pārējo augstākas prioritātes parādu turētājiem) kā obligātu sloga sadalījuma elementu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, neliekot šos parādus pārvērst ne kapitālā, nedz arī norakstīt instrumentus.

43.

Ja kapitāla attiecība bankā, kas konstatējusi kapitāla iztrūkumu, ir lielāka par ES regulējumā noteikto minimumu, bankai parasti būtu jāspēj atjaunot kapitāla stāvokli saviem spēkiem, jo īpaši, izmantojot kapitāla piesaistīšanas pasākumus, kas noteikti 35. punktā. Ja nav citu iespēju, tostarp nekādu citu uzraudzības darbību, piemēram, agrīnas intervences pasākumu vai citu kompensācijas darbību, lai novērstu iztrūkumu, ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde vai noregulējuma iestāde, pakārtotais parāds pirms valsts atbalsta piešķiršanas principā ir jāpārvērš pašu kapitālā.

44.

Gadījumos, kad banka vairs neatbilst obligātajām regulējumā noteiktām kapitāla prasībām, pakārtotais parāds principā ir jāpārvērš vai jānoraksta pirms valsts atbalsta piešķiršanas. Valsts atbalsts ir jāpiešķir tikai pēc tam, kad jebkuru zaudējumu kompensēšanai pilnībā ir ieguldīts pašu kapitāls, hibrīdkapitāls un pakārtotais parāds.

45.

Izņēmumu no 43. un 44. punktā minētajām prasībām var pieļaut, ja šādu pasākumu īstenošana varētu apdraudēt finansiālo stabilitāti vai izraisīt nesamērīgas sekas. Šis izņēmums varētu attiekties uz gadījumiem, kad paredzamā atbalsta summa ir neliela, salīdzinot ar bankas riska svērtajiem aktīviem, un kapitāla iztrūkums ir ievērojami samazināts, jo īpaši piemērojot kapitāla piesaistīšanas pasākumus, kā noteikts 35. punktā. Nesamērīgas sekas vai finansiālās stabilitātes apdraudējumu varētu novērst arī, pārskatot kapitāla iztrūkuma mazināšanas pasākumu secību.

46.

Saistībā ar 43. un 44. punkta īstenošanu ir jāievēro princips “neviens kreditors nav sliktāks par citiem” (17). Tādējādi pakārtotie kreditori ekonomiskā ziņā nesaņems mazāku summu par to, kādu tie būtu saņēmuši, ja valsts atbalsts nebūtu piešķirts.

3.1.3.   Līdzekļu aizplūdes novēršana pirms pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas

47.

Lai ierobežotu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, iespējami agrākā posmā ir jānovērš līdzekļu aizplūšana. Tādēļ Komisija uzskata, ka no brīža, kad bankai ir zināmas vai būtu bijušas jāzina kapitāla vajadzības, bankai ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saglabātu līdzekļus. Proti, no minētā brīža iestādes, kuras ir konstatējušas vai kurām būtu bijis jākonstatē kapitāla vajadzības, nedrīkst:

a)

veikt akciju dividenžu vai hibrīdkapitāla instrumentu kuponu (vai jebkuru citu instrumentu, kuriem kuponu maksājumi ir diskrecionāri) maksājumus;

b)

pirkt savas akcijas vai bez Komisijas iepriekšējas atļaujas pārstrukturēšanas periodā izplatīt hibrīdkapitāla instrumentus;

c)

atpirkt hibrīdkapitāla instrumentus, izņemot gadījumus, kad šāds pasākums, iespējams, apvienojot to ar citiem pasākumiem, ļauj iestādei pilnībā kompensēt kapitāla iztrūkumu un tiek veikts pietiekami tuvu pašreizējam tirgus līmenim (18) un ne vairāk kā 10 % virs tirgus cenas; jebkuru atpirkšanas pasākumu iepriekš apstiprina Komisija;

d)

veikt jebkādus kapitāla pārvaldības darījumus bez Komisijas iepriekšējas atļaujas;

e)

iesaistīties agresīvās komercdarbībās; un

f)

iegādāties akcijas uzņēmumos neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir aktīvu vai akciju nodošana. Šī prasība neattiecas uz: i) iegādi, ko veic, īstenojot bankas parasto komercdarbību saistībā ar esošajiem prasījumiem pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem; un ii) akciju iegādi uzņēmumos ar nosacījumu, ka samaksātā pirkuma cena ir mazāka par 0,01 % no iestādes pēdējās pieejamās bilances apmēra tajā brīdī un ka kopējā pirkuma cena, kas samaksāta par visām šādām iegādēm no tā brīža līdz pārstrukturēšanas beigām ir mazāka par 0,025 % no iestādes pēdējās pieejamās bilances apmēra tajā brīdī; iii) uzņēmuma iegādi pēc Komisijas atļaujas saņemšanas, ja – izņēmuma apstākļos – ir jāatjauno finansiālā stabilitāte vai jānodrošina efektīva konkurence;

g)

veidot reklāmu, kurā ir atsauce uz valsts atbalstu, un izmantot jebkādas agresīvas komercstratēģijas, kuras nevarētu būt iespējamas bez dalībvalsts atbalsta.

48.

Tā kā ir jānodrošina atbalsta samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam, ja banka veic darbības, kas neatbilst 47. punktā uzskaitītajām prasībām brīdī, kad tai būtu bijis jākonstatē, ka veiksmīgas komercdarbības nodrošināšanai ir vajadzīgs papildu kapitāls, Komisija, lai nodrošinātu konkurences traucējumu ierobežošanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu, papildinās atbalsta summu ar tādu summu, kas ir līdzvērtīga aizplūdušo līdzekļu apmēram.

3.1.4.   Pārstrukturēšanas atbalsta izmantošana atlikušā kapitāla iztrūkuma segšanai

49.

Ja pēc kapitāla piesaistīšanas un sloga sadalījuma pasākumu īstenošanas joprojām ir kapitāla iztrūkums, principā to var segt, izmantojot valsts veiktu rekapitalizāciju, samazinātu aktīvu pasākumus vai abu šo pasākumu kopumu. Lai nodrošinātu šāda atbalsta saderību, ir jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns, kam ir jāatbilst attiecīgajām krīzes paziņojumu nodaļām.

3.2.   Glābšanas atbalsts rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā

50.

Tiklīdz Komisija sāk piemērot šajā paziņojumā noteiktos principus, dalībvalstij pārstrukturēšanas plāns būs jāpaziņo Komisijai un pirms jebkādu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumu īstenošanas jāsaņem valsts atbalsta apstiprinājums. Tomēr izņēmuma gadījumā pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas Komisija var atļaut dalībvalstij šādus pasākumus piemērot īslaicīgi kā glābšanas atbalstu, ja šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti. Ja dalībvalsts izmanto šo punktu par finansiālo stabilitāti, Komisija kompetentajai uzraudzības iestādei pieprasīs ex ante analīzi, kas apstiprina faktisko (nevis prognozēto) kapitāla iztrūkumu, kura dēļ, ja šādi pasākumi netiks veikti, uzraudzības iestāde varētu nekavējoties anulēt iestādes banku darbības licenci. Turklāt jebkurai šādai analīzei būs jāpierāda, ka ārkārtas risku finansiālajai stabilitātei nevar novērst ar privātu kapitālu pietiekami īsā laikā vai ar jebkādiem citiem mazāk traucējošiem pagaidu pasākumiem, piemēram, valsts garantiju.

51.

Par visiem pasākumiem, kas atbilst 50. punktam, ir jāziņo Komisijai. Lai Komisija uz laiku apstiprinātu šādu pasākumu, attiecībā uz to ir jāievēro noteikumi, ar kuriem regulē šādu pasākumu atlīdzību un sloga sadalījumu, kas paredzēti Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu un, ja piemērojams, Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā.

52.

Turklāt glābšanas atbalsts rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā nedrīkst būt pretrunā prasībām par sloga sadalījumu, kas noteiktas šajā paziņojumā. Tāpēc vajadzīgie sloga sadalījuma pasākumi ir jāievieš kā glābšanas atbalsta daļa vai rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumi ir jāīsteno tādā veidā, lai sloga sadalījuma pasākumus būtu iespējams īstenot ex post. Šādu ex post īstenošanu var panākt, piemēram, veicot pašu kapitāla rekapitalizāciju tādā veidā, lai tam būtu augstāka prioritāte nekā esošajam kapitālam un pakārtotiem parāda instrumentiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību piemērojamai regulējuma un uzraudzības sistēmai.

53.

Pēc glābšanas atbalsta apstiprināšanas dalībvalstij divos mēnešos pēc datuma, kad pieņemts lēmums par īslaicīga atbalsta apstiprināšanu, ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu. Pārstrukturēšanas plāns tiks novērtēts saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu, ņemot vērā sloga sadalījuma principus, kas aprakstīti šajā paziņojumā.

3.3.   Nelielu iestāžu rekapitalizācijas un pārstrukturēšanas shēmas

54.

Nelielām bankām piešķirts atbalsts ietekmē konkurenci mazākā mērā nekā atbalsts, kas piešķirts lielākām bankām. Tāpēc – un lai nodrošinātu samērīgu administratīvo apstrādi – attiecībā uz nelielām bankām piemērota ir vienkāršāka procedūra, vienlaikus nodrošinot konkurences traucējumu maksimālu samazināšanu. Tādēļ Komisija ir gatava apstiprināt nelielu iestāžu rekapitalizācijas un pārstrukturēšanas shēmas, ja šādām shēmām ir skaidri uzdevumi un tās paredzēts īstenot sešos mēnešos, ar nosacījumu, ka tajās ir ievēroti krīzes paziņojumos noteiktie principi un jo īpaši – šajā paziņojumā noteiktās sloga sadalījuma prasības. Turklāt jebkuras šādas shēmas ir jāpiemēro tikai bankām, kuru bilances kopsumma nav lielāka par EUR 100 miljoniem. To banku, kuras saņem atbalstu saskaņā ar minēto shēmu, kopējā bilances summa nedrīkst būt lielāka par 1,5 % no attiecīgās dalībvalsts iekšējā tirgus banku aktīvu kopējās summas.

55.

Komisija novērtēs visas šādas shēmas, lai pārbaudītu, vai tās ir sasniegušas tajās izvirzīto mērķi un ir īstenotas pareizi. Tādēļ sešus mēnešus pēc shēmas apstiprināšanas dalībvalstij ir jāiesniedz ziņojums par shēmas izmantošanu.

4.   GARANTIJAS UN LIKVIDITĀTES ATBALSTS, KO SNIEDZ NEATKARĪGI NO CENTRĀLĀS BANKAS LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMA

56.

Likviditātes atbalsts un saistību garantijas īslaicīgi stabilizē bankas bilances saistību pusi. Tādēļ atšķirībā no rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumiem, kas principā ir jāveic pirms attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi pārstrukturēšanas plānu un šos pasākumus iepriekš ir apstiprinājusi Komisija, Komisija var piekrist, ka dalībvalstis paziņo garantiju un likviditātes atbalstu, kas jāpiešķir pēc tam, kad tas apstiprināts kā īslaicīgs glābšanas atbalsts pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas.

57.

Par garantijas un likviditātes atbalstu Komisijai var paziņot atsevišķi; turklāt likviditātes pasākumu shēmas Komisija var arī apstiprināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

58.

Šādas shēmas drīkst piemērot tikai bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma. Ja bankai, kurai ir kapitāla iztrūkums, nekavējoties vajadzīga likviditāte, Komisijai par to ir jāpaziņo atsevišķi (19). Šādos apstākļos Komisija mutatis mutandis piemēros 32. līdz 34. punktā paredzēto procedūru, iekļaujot prasību par pārstrukturēšanas vai likvidēšanas plānu, izņemot gadījumus, kad atbalsts ir atmaksāts divos mēnešos.

59.

Lai saņemtu Komisijas apstiprinājumu, garantiju un likviditātes atbalstam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

garantijas var piešķirt tikai kredītiestādes augstākas prioritātes parāda vērstpapīru jaunai emisijai (pakārtots parāds nav iekļauts);

b)

garantijas var piešķirt tikai parāda instrumentiem, kuru atmaksāšanas termiņš ir no trīs mēnešiem līdz pieciem gadiem (vai maksimāli septiņi gadi – segtām obligācijām); garantijas, ko piešķir parāda instrumentiem, kuru atmaksāšanas termiņš ir ilgāks par trīs gadiem, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir jāierobežo līdz trešdaļai no konkrētai bankai piešķirto nesamaksāto garantiju summas;

c)

valsts garantiju atlīdzības minimālajam līmenim ir jāatbilst formulai, kas noteikta 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu;

d)

divu mēnešu laikā jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns par jebkuru kredītiestādi, kurai piešķirtas garantijas par jaunām vai atjauninātām saistībām, kuru nesamaksāto garantēto saistību kopējā summa (ieskaitot garantijas, par kurām panākta vienošanās pirms šā lēmuma pieņemšanas) jaunas garantijas piešķiršanas brīdī gan par 5 % pārsniedz kopējo saistību attiecību, gan kopējo summu EUR 500 miljonu apmērā;

e)

jebkurai kredītiestādei, kas prasa piešķirt garantiju, divu mēnešu laikā pēc garantijas izmantošanas ir jāiesniedz konkrēts pārstrukturēšanas vai likvidēšanas plāns;

f)

garantiju un likviditātes atbalsta saņēmēji nedrīkst izmantot reklāmas vajadzībām atsauces uz valsts atbalstu, un īstenot jebkādas agresīvas komerciālas stratēģijas, kuras nevarētu būt iespējamas bez dalībvalsts atbalsta.

60.

Attiecībā uz garantiju un likviditātes atbalsta shēmām ir jāievēro šādi papildu kritēriji:

a)

shēma attiecas tikai uz bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma, ko saskaņā ar 28. punktu apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde;

b)

garantijas, kuru atmaksāšanas termiņš ir ilgāks par trīs gadiem, ir jāierobežo līdz trešdaļai no konkrētai bankai piešķirto garantiju summas;

c)

dalībvalstīm ik pēc trīs mēnešiem Komisijai jāziņo par: i) shēmas darbību, ii) garantēto parāda vērstpapīru emisiju un iii) faktiski piemēroto maksu;

d)

dalībvalstīm ziņojumi par shēmas darbību jāpapildina ar pieejamu atjauninātu informāciju par salīdzināmu negarantētu parāda vērtspapīru emisijas izmaksām (veids, apjoms, novērtējums, valūta).

61.

Izņēmuma gadījumos var apstiprināt arī garantijas, kas sedz Eiropas Investīciju bankas iesaistīšanos riska darījumos ar bankām nolūkā atjaunot aizdevumus reālajai ekonomikai valstīs, kurās ir ārkārtīgi sarežģīti aizņemšanās nosacījumi, salīdzinot ar Savienības vidējo līmeni. Novērtējot šādus pasākumus, Komisija jo īpaši pārbaudīs, vai tie nerada nevajadzīgas priekšrocības, ko šīs bankas varētu izmantot, lai, piemēram, attīstītu citus komercdarbības veidus. Šādas garantijas var piešķirt tikai uz laikposmu, kas nav ilgāks par septiņiem gadiem. Ja Komisija šādas garantijas ir apstiprinājusi, bankai automātiski nav jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns.

5.   CENTRĀLO BANKU NODROŠINĀTA LIKVIDITĀTE UN NOGULDĪJUMU GARANTIJU SHĒMU UN NOREGULĒJUMA FONDU INTERVENCE

62.

Centrālo banku parastajām bankas darbībām, kas saistītas ar monetāro politiku, piemēram, atvērtā tirgus darbībām un pastāvīgajām kredītlīnijām, nepiemēro valsts atbalsta noteikumus. Mērķtiecīgu atbalstu konkrētai kredītiestādei (parasti to dēvē par “ārkārtas likviditātes palīdzību”) var uzskatīt par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi (20):

a)

likviditātes nodrošināšanas, kas notiek ārkārtas apstākļos un neietilpst plašākā atbalsta kopumā, brīdī kredītiestādei īslaicīgi nav likviditātes, bet tā ir maksātspējīga;

b)

ja kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta un nodrošinājumam piemēro samazinājumu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību;

c)

centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi;

d)

pasākums tiek veikts pēc centrālās bankas pašas iniciatīvas, un to nepapildina nekādas pretgarantijas, ko sniedz valsts.

63.

Noguldījumu garantiju fondu intervenci, ko izmanto noguldījumu atmaksāšanai noguldītājiem saskaņā ar dalībvalsts pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (21), neuzskata par valsts atbalstu (22). Tomēr šāda vai līdzīga finansējuma izmantošanu nolūkā atbalstīt kredītiestādes pārstrukturēšanu var uzskatīt par valsts atbalstu. Lai gan minētā finansējuma izcelsme var būt privātajā sektorā, tomēr to var uzskatīt par atbalstu, ciktāl tas nonāk valsts kontrolē un ciktāl lēmums par finansējuma izmantošanu ir attiecināms uz valsti (23). Šādas intervences veidā sniegtā valsts atbalsta saderību Komisija novērtēs saskaņā ar šo paziņojumu.

64.

Lai noteiktu, vai valsts atbalsts, kas sniegts noregulējuma fonda intervences veidā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija to novērtēs saskaņā ar šo paziņojumu.

6.   ĪPAŠI APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR LIKVIDĀCIJAS ATBALSTU

6.1.   Vispārīgie principi

65.

Dalībvalstis jāmudina veicināt tādu tirgus dalībnieku darbības pārtraukšana, kas nav dzīvotspējīgi, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt organizētu izstāšanās procedūru, lai saglabātu finansiālo stabilitāti. Ja nav ticams, ka kredītiestāde spēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, vienmēr ir jāapsver grūtībās nonākušas kredītiestādes organizētas likvidēšanas iespēja.

66.

Komisija atzīst, ka, ņemot vērā kredītiestāžu specifiku un tādu mehānismu trūkumu, kas nodrošinātu iespēju kredītiestāžu noregulējumu veikt, neapdraudot finansiālo stabilitāti, var būt neiespējami likvidēt kredītiestādi saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tādēļ valsts atbalstu, kas piešķirts bankrotējušu kredītiestāžu likvidēšanai, var uzskatīt par saderīgu atbalstu, kam jāatbilst 44. punktā norādītajām prasībām.

67.

Organizētas likvidācijas mērķim jābūt grūtībās nonākušās kredītiestādes darbības pārtraukšanai uz noteiktu laiku. Šis mērķis paredz, ka netiek uzsākti jauni darījumi ar trešām pusēm. Tomēr šīs prasības izpilde neliedz turpināt pašreizējo komercdarbību, ja tādā veidā iespējams samazināt likvidēšanas izmaksas. Turklāt likvidēšanas gaitā, izmantojot konkursa procedūru, cik vien iespējams jācenšas izpārdot komercdarījumu daļas vai aktīvus. Organizēti īstenojot likvidēšanas procedūru, jāpanāk, ka jebkuru aktīvu pārdošanas procedūru mērķis būtu likvidēšanas izmaksu samazināšana.

68.

Grūtībās nonākušu kredītiestāžu likvidēšanai dalībvalstis var izvēlēties dažādus instrumentus. Visiem valsts atbalsta pasākumiem, ko īsteno šādas likvidēšanas atbalstam, ir jāatbilst 69. līdz 82. punktā noteiktajiem principiem.

6.2.   Likvidācijas atbalsta apstiprināšanas nosacījumi

69.

Dalībvalstīm ir jāiesniedz kredītiestāžu pareizas likvidēšanas plāns.

70.

Komisija īstenojamo atbalsta pasākumu saderību novērtēs, ņemot vērā kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, mutatis mutandis, kādi attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu paredzēti Pārstrukturēšanas paziņojuma 2., 3. un 4. iedaļā.

71.

Organizētas likvidācijas kārtībai jāņem vērā apsvērumi, kas pausti 72. līdz 78. punktā.

6.2.1.   Likvidācijas izmaksu ierobežošana

72.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka atbalsts efektīvi nodrošinās kredītiestādes organizētu likvidāciju, vienlaikus ierobežojot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, kas vajadzīgs, lai likvidācijas procesā nodrošinātu iestādes darbību, ņemot vērā izvirzīto mērķi un ievērojot šajā paziņojumā noteiktās sloga sadalījuma prasības.

6.2.2.   Konkurences traucējumu ierobežošana

73.

Lai novērstu nevajadzīgus konkurences traucējumus, likvidēšanas posms maksimāli jāsaīsina līdz tādam periodam, kas noteikti nepieciešams, lai veiktu organizētu likvidāciju.

74.

Kamēr atbalstu saņēmusī kredītiestāde turpina darbību, tā nedrīkst aktīvi konkurēt tirgū vai veikt jebkādas jaunas darbības. Tai faktiski jānodrošina tikai tādu darbību turpināšana un pabeigšana, kuras vēl jāveic saistībā ar esošajiem klientiem. Jebkurām jaunām darbībām ar esošajiem klientiem ir jābūt saistītām tikai ar esošo līgumu noteikumu grozījumiem un esošo aizdevumu pārstrukturēšanu ar nosacījumu, ka šādi grozījumi uzlabos attiecīgo aktīvu neto pašreizējo vērtību.

75.

Likvidējamās kredītiestādes cenu noteikšanas politika jāveido tā, lai mudinātu klientus meklēt pievilcīgākas alternatīvas.

76.

Ja ir vajadzīga bankas darbības licence, piemēram, atlikušajai bankai vai pagaidu iestādei, kas izveidota tikai tādēļ, lai organizēti likvidētu kredītiestādi (“pagaidu banka”), tai jāattiecas tikai uz darbībām, kas ir tieši nepieciešamas, lai īstenotu likvidāciju. Kompetentajai uzraudzības iestādei iespējami drīz ir jāanulē bankas darbības licence.

6.2.3.   Sloga sadalījums

77.

Organizētas likvidācijas procesā jācenšas samazināt bezrūpīgas rīcības risku, jo īpaši, novēršot papildu atbalsta piešķiršanu akcionāru un pakārtoto parādu turētāju labā. Tādēļ akcionāru un pakārtotā parāda turētāju prasījumus nedrīkst pārvirzīt uz turpmākajām saimnieciskajām darbībām.

78.

Nodaļas 3.1.2. un 3.1.3. noteikumi jāievēro mutatis mutandis.

6.3.   Kredītiestādes pārdošana organizētas likvidācijas procedūrā

79.

Kredītiestādes pārdošana organizētas likvidācijas procedūrā var ietvert valsts atbalstu pircējam, izņemot gadījumus, kad pārdošanu veic atklāti un beznosacījumu konkursa kārtībā un aktīvus iegūst vairāksolītājs. Attiecīgos gadījumos, rīkojot šādu konkursu, jānodrošina iespēja pārdot iestādes daļas dažādiem solītājiem.

80.

Jo īpaši, nosakot, vai attiecīgā gadījumā ir sniegts atbalsts kredītiestādes vai tās daļu pircējam, Komisija pārbaudīs, vai:

a)

pārdošanas procedūra ir atklāta, beznosacījumu un nediskriminējoša;

b)

pārdošana tiek veikta saskaņā ar tirgus noteikumiem;

c)

kredītiestāde vai valdība – atkarībā no izvēlētās struktūras – aktīviem un attiecīgajām saistībām nosaka maksimālu pārdošanas cenu.

81.

Ja Komisija konstatē atbalstu pircējam, Komisija šāda atbalsta saderību novērtēs atsevišķi.

82.

Ja atbalsts ir piešķirts pārdošanai paredzētai saimnieciskajai darbībai (nevis šādas darbības pircējam), šāda atbalsta saderību pārbauda atsevišķi saskaņā ar šo paziņojumu. Ja likvidācijas procesā tiek pārdots ekonomikas dalībnieks, kuram ir ievērojama daļa tirgū, Komisija novērtēs, vai ir vajadzīgi pasākumi, kas ierobežotu konkurences traucējumus, ko radījis šim ekonomikas dalībniekam piešķirtais atbalsts, un pārbaudīs pārdošanas procesā izveidotā dalībnieka dzīvotspēju. Dzīvotspējas novērtējumā Komisija pienācīgi ņems vērā pircēja lielumu un stabilitāti attiecībā pret iegūtās komercdarbības apmēru un stabilitāti.

6.4.   Organizētas likvidācijas shēmu apstiprināšanas nosacījumi

83.

Grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu risināšanai paredzētu režīmu ieviešana dalībvalstīs var būt saistīta ar iespēju piešķirt atbalstu, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu kredītiestāžu organizētu likvidāciju, vienlaikus ierobežojot negatīvu plašāku ietekmi uz nozari un ekonomiku kopumā.

84.

Komisija uzskata, ka nelielu kredītiestāžu likvidācijas atbalsta shēmas (24) var apstiprināt ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi izstrādātas, lai nodrošinātu atbilstību 44. punktā noteiktajām prasībām par akcionāru un pakārtotā parāda turētāju sloga sadalījumu, kā arī lai novērstu bezrūpīgas rīcības risku un citas ar konkurenci saistītas problēmas.

85.

Šādu shēmu saderību novērtēs saskaņā ar noteikumiem 3. nodaļā. Tādēļ dalībvalstīm, paziņojot shēmu Komisijai, ir jāiesniedz precīza informācija par procedūru un saņēmēju iestāžu labā veiktās intervences nosacījumiem.

86.

Tā kā konkurences traucējumu pakāpe var atšķirties atbilstīgi saņēmējas iestādes raksturam un tās stāvoklim tirgū, var būt vajadzīgs atsevišķs novērtējums, lai nodrošinātu, ka process nerada nevajadzīgus konkurences traucējumus. Tādēļ atsevišķi ir jāziņo par atbalsta pasākumiem, ko saskaņā ar apstiprinātu shēmu īsteno kredītiestāžu labā, kuru kopējā aktīvu summa ir lielāka par EUR 3 000 miljoniem.

6.5.   Uzraudzība

87.

Dalībvalstīm regulāri, vismaz reizi gadā, jāsniedz ziņojumi par jebkuras shēmas darbību, kas apstiprināta saskaņā ar 6.4. nodaļu. Šajos ziņojumos jāsniedz arī informācija par katru kredītiestādi, ko likvidē saskaņā ar 6.4. nodaļu.

88.

Lai Komisijai nodrošinātu iespēju uzraudzīt organizētas likvidācijas procesa virzību un tā ietekmi uz konkurenci, dalībvalstīm regulāri (vismaz reizi gadā) jāiesniedz ziņojumi par katras likvidējamās bankas likvidācijas procesa virzību un likvidācijas procedūras beigās – nobeiguma ziņojums. Konkrētos gadījumos, lai nodrošinātu atbilstību visiem atbalsta apstiprināšanas nosacījumiem un saistībām, var iecelt uzraudzības pilnvaroto vai atsavināšanas pilnvaroto, vai abus.

7.   PIEMĒROŠANAS DATUMS UN ILGUMS

89.

Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus piemēros no 2013. gada 1. augusta.

90.

Paziņojumus, ko Komisija reģistrēs pirms 2013. gada 1. augusta, izvērtēs saskaņā ar kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

91.

Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija pārbaudīs, vai atbalsti, kas piešķirti bez Komisijas apstiprinājuma un kas tāpēc ir Līguma 108. panta 3. punkta pārkāpums, ir saderīgi ar iekšējo tirgu, ja daži vai visi šādi atbalsti ir piešķirti pēc paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

92.

Visos citos gadījumos tā pārbaudi veiks, pamatojoties uz krīzes paziņojumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

93.

Komisija pārskatīs šo paziņojumu, kad tas tiks uzskatīts par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību tirgus apstākļu vai regulatīvo noteikumu pārmaiņām, kas varētu ietekmēt Komisijas paredzētos noteikumus.

94.

Komisijas 2008. gada Banku darbības paziņojums ir atcelts no 2013. gada 31. jūlija.

95.

Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 47. punkts un 5. pielikums ir atcelti.

96.

Pārstrukturēšanas paziņojumu pielāgo šādi:

4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Ja kāda finanšu iestāde ir saņēmusi valsts atbalstu, dalībvalstij ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns, lai apstiprinātu konkrētās bankas ilgtermiņa dzīvotspēju neatkarīgi no valsts atbalsta.”;

4. zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz 4. punktu, svītro;

7. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu: “Komisija, ievērojot vispārējo situāciju finanšu nozarē, piemēros pamatprincipu par atbilstīgu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm un saņēmējām bankām.”;

8. punktu svītro;

1. zemsvītras piezīmē, kas attiecas uz 21. punktu pirmo teikumu, aizstāj ar šādu: “Skatīt 2013. gada Banku darbības paziņojuma 6. iedaļu.”;

25. punktu aizstāj ar šādu: “Jebkura atkāpe no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante, ko pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas izņēmuma kārtā atļāva finansiālās stabilitātes dēļ, vēlākā laika posmā ir jākompensē ar turpmākiem ieguldījumiem pārstrukturēšanas pasākumos, piemēram, ar apvērses klauzulu un/vai visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp papildu pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanā.”


(1)  Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (“2008. gada Banku darbības paziņojums”) (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.); Paziņojums par finanšu iestāžu rekapitalizāciju pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (“Rekapitalizācijas paziņojums”) (OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.); Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas finanšu nozarē (“Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”) (OV C 72, 26.3.2009., 1. lpp.); Paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (“Pārstrukturēšanas paziņojums”) (OV C 195, 19.8.2009., 9. lpp.); Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2011. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“2010. gada Paziņojums par termiņa pagarinājumu”) (OV C 329, 7.12.2010., 7. lpp.) un Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2012. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“2011. gada Paziņojums par termiņa pagarinājumu”) (OV C 356, 6.12.2011., 7. lpp.).

(2)  Skatīt 2011. gada Paziņojuma par termiņa pagarinājumu 14. punktu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 6. jūnija priekšlikums direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu, COM(2012) 0280 final.

(4)  Skatīt, piemēram, Pārstrukturēšanas paziņojuma 22. punktu.

(5)  Turpat, 24. punkts.

(6)  Sk. Konkurences ĢD dienestu 2010. gada 30. aprīļa darba dokumentu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valsts garantiju shēmām, kas attiecas uz banku parādiem, ko izdod pēc 2010. gada 30. jūnija.

(7)  Šajā paziņojumā ir noteikta prasība, ka neatkarīgi no atbalsta apmēra pārstrukturēšanas plāns ir jāiesniedz visām bankām, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu veidā.

(8)  “Kompetentā uzraudzības iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, ko iesaistītās dalībvalstis iecēlušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.), vai Eiropas Centrālā banka, veicot uzraudzības uzdevumus, kas noteikti 1. pantā Komisijas priekšlikumā Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, ko īsteno attiecībā uz kredītiestādēm, kas reģistrētas dalībvalstī, kura piedalās vienotajā banku uzraudzības mehānismā.

(9)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(10)  Atbilstīgi definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) 4. panta 1. punktā.

(11)  Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā Direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par piekļuvi kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbībai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(15)  Saskaņā ar publikāciju ESAO tīmekļa vietnē sadaļā “Gada vidējais atalgojums salīdzināmu cenu izteiksmē par pēdējo pieejamo gadu” http://stats.oecd.org/Index.aspx

(16)  Saskaņā ar 26. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(17)  Piemēram, to var panākt, izveidojot kontrolakciju sabiedrību. Bankas iegāde tiktu reģistrēta kontrolakciju sabiedrības aktīvu pusē, toties pašu kapitāls, hibrīdkapitāls un pakārtotais parāds, kas bankai bija pirms valsts atbalsta intervences, ir reģistrējams kontrolakciju sabiedrības saistību pusē, piemērojot tādu pašu prioritāšu struktūru, kādā bankā bija pirms intervences.

(18)  Piemēram, ja atpirkšanu veic, piemērojot atlaidi par divām procentpunktu zīmēm no tirgus cenas nominālās vērtības (vai tirgus neesamības gadījumā – tirgus cenas aizstājējas), lai gūtu peļņu, vai, ja atpirkšana ir daļa no apmaiņas, kas kredītiestādei nodrošina augstākas kvalitātes kapitālu, kas samazina iztrūkumu.

(19)  Bankas, kuras šā paziņojuma spēkā stāšanās datumā jau ir saņēmušas apstiprinātu glābšanas atbalstu, bet vēl nav saņēmušas pārstrukturēšanas atbalsta galīgo apstiprinājumu, var saņemt atbalstu saskaņā ar likviditātes shēmu, par to iepriekš atsevišķi neziņojot.

(20)  Šādos gadījumos pasākumi pēc tam tiks novērtēti kā pārstrukturēšanas plāna daļa.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(22)  Pēc analoģijas skatīt spriedumu lietā T-351/02 Deutsche Bahn/Komisija, 2006., Krājums, II-1047, kā arī sprieduma lietā C-460/07 Puffer, 2009., Krājums, I-3251, 70. punkts.

(23)  Skatīt Dānijas iesniegto likvidēšanas shēmu (OV C 312, 17.11.2010, 5. lpp.).

(24)  Skatīt, piemēram, N 407/10, Dānijas iesniegto likvidēšanas shēmu (OV C 312, 17.11.2010, 7. lpp.).


Top