Prasība, kas celta 2013. gada 17. maijā — Emadi/Padome

(Lieta T-274/13)

2013/C 207/80

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hamid Reza Emadi (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — T. Walter, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes 2003. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 206/2013, ar kuru īsteno 12. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā, ciktāl tā attiecas uz Hamid Reza Emadi;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību.

Padome esot pārkāpusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un it īpaši pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu prasītāja iekļaušanai Īstenošanas regulas pielikumā;

Padome esot pārkāpusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam tiesā, jo tā prasītājam nesot piešķīrusi Regulas (ES) Nr. 359/2011 (1) 12. panta 2. punktā paredzēto iespēju iesniegt savus apsvērumus par iekļaušanu sankciju sarakstā un tādējādi ierosināt Padomei veikt pārskatīšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja iekļaušana sankciju sarakstā nav pamatota.

No pamatojuma, ko Padome norādījusi prasītāja iekļaušanai sankciju sarakstā, nevarot secināt tieši uz kādu tiesisko pamatu Padome šajā ziņā pamatojas;

Padome esot faktus novērtējusi acīmredzami kļūdaini, iekļaujot prasītāju apstrīdētās Īstenošanas regulas pielikuma sarakstā;

it īpaši — vienīgais konkrētais pamats, ko Padome ir norādījusi sankciju sarakstā, nevarot pamatot prasītāja iekļaušanu sankciju sarakstā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts divkāršas sodīšanas aizlieguma princips (ne bis in idem).

Vienīgais konkrētais pamatojums, ko Padome ir norādījusi prasītāja iekļaušanai sankciju sarakstā, esot jau bijis pamatā Lielbritānijas mēdiju uzraudzības iestādes noteiktai sankcijai;

Padome neapgalvo, ka neraugoties uz šo sankciju vai attiecīgi pēc tās ir notikuši tālāki tiesību pārkāpumi, kas pamatotu iekļaušanu sankciju sarakstā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja pamattiesības uz apraides vai attiecīgi vārda brīvību, pārvietošanās brīvību un īpašumtiesības.

Prasītāja iekļaušana sankciju sarakstā esot apraides un vārda brīvības nepamatots un nesamērīgs ierobežojums, kura mērķis esot kavēt it īpaši prasītājam vai attiecīgi apraides organizācijai, kurā viņš strādā, ziņu sniegšanu no Eiropas un uz Eiropu;

prasītāja iekļaušana sankciju sarakstā esot citu aizsargātu pamattiesību (īpašumtiesību, brīvības izvēlēties profesiju, pārvietošanās brīvības) nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

(1)  Padomes 2011. gada 12. aprīļa Regula (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 100, 1. lpp.).