15.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/133

1.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu, ar ko uzsāk debates, kuras vajadzīgas par atjaunojamās enerģijas jomā īstenotās politikas turpmāko virzību un papildu pasākumiem.

1.2.

Komiteja pauž īpašas bažas par cenu pieaugumu, kas skar enerģijas lietotājus, tai skaitā bažas par daudzās dalībvalstīs izveidoto atbalsta shēmu augstajām izmaksām. Neapmierinātība ar šādu attīstības virzību palielinās. Komiteja aicina Komisiju izstrādāt pētījumu par pašreizējām un paredzamajām cenu tendencēm enerģētikas nozarē kopumā. Komiteja atbalsta mērķi samazināt izmaksas vai saglabāt tās pēc iespējas zemākā līmenī un nodrošināt, ka atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģijas kļūst konkurētspējīgas un beidzot tiek izstrādātas tikai tādas tehnoloģijas, kas ir pieprasītas tirgū.

1.3.

Komiteja uzskata, ka efektivitātes un iekšējā tirgus prasībām vislabāk atbilstu kopēju ES atbalsta shēmu sistēma, kas pielāgota katra tehnoloģiju veida vajadzībām. Minēto shēmu darbības laikam vajadzētu būt ierobežotam, un tām jādarbojas līdz brīdim, kad attiecīgā tehnoloģija kļūst konkurētspējīga, shēmās nevajadzētu paredzēt pārmērīgu kompensāciju un būtu jānodrošina vietējā līmeņa neliela mēroga risinājumiem pielāgots atbalsts. Kamēr iekšējais enerģētikas tirgus nefunkcionē pienācīgi, atbalsta shēmas tomēr būtu jāpielāgo katrai elektrības cenas zonai vai dalībvalstij.

1.4.

Vislielākās pūles nebūtu jāvelta centralizētam modelim, bet gan tam, kā veicināt decentralizētu, vietējo risinājumu izstrādi. Tie varētu būt vērsti un tiem vajadzētu būt vērstiem uz vietējo priekšrocību izmantošanu. Noteikumiem, atbalsta pasākumiem un tīkla pieejamības regulējumam jābūt skaidram, vienkāršam un stabilam, lai atvieglotu nelielo (paš)ražotāju līdzdalību.

1.5.

Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, tāpat kā citas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas tehnoloģijas, paver lielas iespējas; tas attiecas uz tīrām akmeņogļu tehnoloģijām, elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām, reaģēšanu uz pieprasījuma izmaiņām, oglekļa izmantošanas, kodolsintēzes tehnoloģijām un citu siltumnīcefekta gāzu, piemēram, metāna, samazināšanas tehnoloģijām. Daudzu tehnoloģiju izstrādē gūti ievērojami panākumi, un tās ir atbilstoši jāveicina. Īpaši jāatbalsta demonstrācijas pasākumi un jaunu tehnoloģiju ātra ieviešana.

1.6.

EESK iesaka Komisijai turpmāko darbu laikposmam pēc 2020. gada vērst uz dekarbonizācijas politiku. Īstenojot šo politiku, varētu atteikties no atjaunojamu energoresursu jomā izvirzītā mērķa un tā vietā skaidri izvirzīt tikai SEG samazināšanas mērķi atbilstoši SEG samazināšanas ilgtermiņa vajadzībām, un noteikt oglekļa cenu, kurai vajadzētu būt pietiekami augstai, lai rosinātu attiecīgos dalībniekus īstenot efektivitātes paaugstināšanas pasākumus un veicināt izpēti un izstrādi un ieguldījumus, taču ne pārāk augstai, lai neciestu patērētāji un nepieļautu uzņēmumu konkurētspējas mazināšanos. Jāparedz arī mērķtiecīgi pasākumi, kas veicinātu tādu atjaunojamu energoresursu avotu (RES) tehnoloģiju izstrādi un ieguldījumus tajās, kas visbeidzot nodrošinās reālas pārmaiņas. Ideālā variantā tiem vajadzētu būt kopējiem pasākumiem, ko īsteno visā Eiropas Savienībā un kas ir piemēroti katram tehnoloģiju veidam.

1.7.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paredzētos pasākumus, ko tuvākajā laikā īstenos, lai pilnveidotu pašreizējo sistēmu atjaunojamās enerģijas jomā. Bez liekas kavēšanās būtu jārīkojas, lai atjaunojamo enerģiju integrētu enerģijas tirgū, un vienlaikus jārisina jautājumi saistībā ar pieslēgumu tīklam, slodzes līdzsvarošanu un maksājumiem par pieslēgumu tīklam.

2.1.

ES pašlaik īstenotajā enerģētikas politikā īpaša uzmanība veltīta centieniem paplašināt atjaunojamu energoresursu avotu (RES) izmantošanu, jo paredzams, ka tā sekmēs siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un energoapgādes drošību, kā arī jaunu darba vietu izveidi. Tāpēc stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis ir panākt, ka 2020. gadā 20 % visas patērētās enerģijas iegūst no RES.

2.2.

EESK vairāk nekā desmit gadus daudzos atzinumos ir atbalstījusi mērķi paplašināt RES izmantošanu un, pamatojoties uz pilsoniskās sabiedrības uzkrāto pieredzi, izteikusi piezīmes un ieteikumus par ierosinātajiem pasākumiem (1).

2.3.

Komisijas sniegtā informācija liecina, ka RES izmantošanas jomā vērojamas pozitīvas attīstības tendences, un pašlaik šķiet, ka 20 % mērķi izdosies sasniegt ātrāk. Saskaņā ar “Enerģētikas ceļvedi 2050” jānodrošina, ka pozitīvā attīstība turpinās. RES izmantošanas būtiska palielināšana ir lietderīgs jeb tā dēvētais “no regrets” risinājums, kas paredzēts minētajā ceļvedī. EESK atzinumu par ceļvedi pieņēma 2012. gada jūlijā, tajā atbalstot šo vispārējo secinājumu par RES  (2).

2.4.

RES izmantošanai strauji palielinoties, jārisina jautājumi, kas saistīti ar izmaksām, ietekmi uz enerģijas tirgu un vajadzīgās infrastruktūras izveidi. Tāpēc jau tagad jādomā par turpmākajiem politiskajiem risinājumiem. Investori jau tagad plāno ieguldījumus pēc 2020. gada, un, lai viņi varētu veikt ļoti lielos ieguldījumus, kas šajā jomā vajadzīgi, viņiem ir vajadzīgas skaidras norādes, kāda būs turpmākā politika.

3.1.

Komisija paredzējusi arī turpmāk veicināt RES izmantošanu un atbalstīt novatoriskus risinājumus. Enerģētikas komisārs norādījis: rentabilitāte nozīmē, ka vēja un saules enerģija jāražo tur, kur tas no ekonomikas viedokļa ir lietderīgi, un pēc tam jāpārdod Eiropā.

3.2.

Eiropas Komisija uzskata, ka Eiropas koncepcijai attiecībā uz atbalsta shēmām ir jābūt koordinētākai un jāpalielina atjaunojamās enerģijas tirdzniecība starp dalībvalstīm.

3.3.

Komisijas paziņojumā analizētas pašreizējās problēmas un iespējamie politiskie risinājumi saistībā ar

3.4.

Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par to, kāda būs politika atjaunojamās enerģijas jomā pēc 2020. gada. Lai sāktu dažādu risinājumu apsvēršanu, Komisija pievienotajā ietekmes novērtējumā izklāsta trīs iespējas, kāda varētu būt politika pēc 2020. gada:

Pēc šo trīs iespēju vispārīgas salīdzināšanas, jāsecina, ka pirmā un otrā iespēja Komisijas kritērijiem atbilst nedaudz vairāk nekā trešā iespēja. Visas trīs iespējas radīs problēmas saistībā ar noteiktajiem kritērijiem.

3.5.

Komisijas paziņojumā minētas arī četras nozīmīgas jomas, kurās līdz 2020. gadam būtu jāpastiprina pasākumi, proti, enerģijas tirgus, atbalsta shēmas, sadarbības mehānismi un sadarbība saistībā ar enerģētikas politikas īstenošanu Vidusjūras reģionā.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu, ar ko uzsāk debates, kuras vajadzīgas par atjaunojamās enerģijas jomā īstenotās politikas turpmāko virzību un papildu pasākumiem. Komiteja arī kopumā piekrīt pašreizējā stāvokļa, problēmu un iespējamo risinājumu vērtējumam, ko veikusi Komisija. Bez tam Komiteja vēlētos izteikt šādas piezīmes.

4.2.

Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija norādījusi gan uz RES maksas un izmaksu straujo pieaugumu, kas vērojams, neraugoties uz saražotās enerģijas vienības izmaksu samazināšanos, gan arī uz izmaksām saistībā ar ieguldījumiem ražošanā, infrastruktūrā/tīklos un slodzes līdzsvarošanā. Komiteja pauž īpašas bažas par cenu pieaugumu, kas skar enerģijas lietotājus un kas var nesamērīgi spēcīgi ietekmēt lietotājus, kuriem ir mazi ienākumi, kā arī par daudzās dalībvalstīs izveidoto atbalsta shēmu augstajām izmaksām. Neapmierinātība ar šādu attīstības virzību palielinās. Pat izmaksas uz vienu saražotās enerģijas vienību pēc visrentablāko risinājumu izmantošanas turpmāk nesamazināsies līdzšinējā ātrumā.Komiteja aicina Komisiju izstrādāt pētījumu par pašreizējām un paredzamajām cenu tendencēm enerģētikas nozarē kopumā. Komiteja atbalsta mērķi samazināt izmaksas vai saglabāt tās pēc iespējas zemākā līmenī un nodrošināt, ka RES tehnoloģijas kļūst konkurētspējīgas un beidzot tiek izstrādātas tikai tādas tehnoloģijas, kas ir pieprasītas tirgū.

4.3.

Attiecībā uz atbalsta shēmām Komiteja piekrīt viedoklim, ka dažu dalībvalstu veiktas atbalsta shēmu izmaiņas minēto shēmu darbības laikā ir radījuši nopietnas problēmas. Arī īstermiņa politika, kurā nav paredzēts segt reālās papildu izmaksas investoriem, nav apmierinoša. Jānodrošina atbalsta shēmu prognozējamība un rentabilitāte, un jāveicina tehnoloģiju konkurētspējas paaugstināšana. Tādēļ pareizs risinājums ir uzmanības pievēršana tirgus cenu radītajiem draudiem. Eiropas Komisijai būtu jārosina atbalsta shēmu reforma, lai novērstu arī iekšējā tirgus sadrumstalotību, un vēlāk subsīdijas varētu atcelt.

4.4.

Vienota Eiropas sistēma, kas aptvertu visas RES tehnoloģijas, nebūtu pietiekami efektīva. Vairāk vajadzīgas elastīgas sistēmas, kas pielāgotas attiecīgās tehnoloģijas komerciālās dzīvotspējas pakāpei un atšķirīgajiem apstākļiem. Komiteja uzskata, ka efektivitātes un iekšējā tirgus prasībām vislabāk atbilstu kopēju ES atbalsta shēmu sistēma, kas pielāgota katra tehnoloģiju veida vajadzībām. Šo shēmu darbības laikam jābūt ierobežotam, un tām jādarbojas līdz brīdim, kad attiecīgā tehnoloģija kļūst konkurētspējīga, un shēmās nevajadzētu paredzēt pārmērīgu kompensāciju. Piemērotas shēmas vajadzīgas vietējā līmeņa neliela mēroga risinājumiem (skat. 4.11. punktu).

4.5.

Kamēr iekšējais tirgus pienācīgi nedarbosies un cenu līmeņi atšķirsies (tas izskaidrojams ar trūkumiem spēkā esošo ES tiesību aktu ieviešanā un pārvades infrastruktūrā), atbalsta shēmas būtu jāpielāgo cenu zonām/dalībvalstīm, lai panāktu visaugstāko efektivitāti un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju.

4.6.

Attiecībā uz sadarbības un tirdzniecības uzlabošanu Komiteja norāda, ka tā stingri atbalsta dalībvalstu sadarbības paplašināšanu enerģētikas jomā, proti, kopēju ES enerģētikas politiku un Eiropas Enerģētikas kopienu. Komiteja arī atbalsta priekšlikumus, kas minēti šajā paziņojuma sadaļā.

4.7.

Komiteja piekrīt Komisijas piezīmēm, kas attiecas uz RES integrāciju iekšējā elektroenerģijas tirgū un ar šo integrāciju saistītajām problēmām. Tirgus cenu signāliem, tostarp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā noteiktās oglekļa dioksīda cenas signāliem, ir jābūt visaptverošiem, lai ieguldījumus varētu virzīt pareizajā virzienā. Komiteja atbalsta principu, ka visiem enerģijas ražotājiem, tostarp atjaunojamās enerģijas ražotājiem jāuzņemas vienādi pienākumi, arī attiecībā uz slodzes līdzsvarošanu.

4.8.

Jaudas maksājumu sistēmas, kurās valdības nosaka vajadzīgās ražošanas jaudas rezerves, ir problemātisks risinājums, jo tās ir pamatotas, ciktāl tirgus signāli nenodrošina šo uzņēmumu rentabilitāti. Ja izrādītos, ka jāveido jaudas tirgus, tam jābūt Eiropas tirgum, un pirmajā posmā, iespējams, Eiropas Savienībā varētu izveidot reģionālus tirgus, vai vismaz tos koordinēt kaimiņvalstu līmenī.

4.9.

Jāturpina veikt aprēķinus un analizēt problēmu, kas saistīta ar elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, kuras nākas pārāk samazināt, jo pieaug no vēja un saules iegūtās elektroenerģijas (tai nav gandrīz nekādu robežizmaksu) apmērs. Uzmanība jāpievērš arī emisiju tirdzniecības radītajam pretējam efektam. Ja vairāk elektroenerģijas iegūs no atjaunojamo energoresursu avotiem, iespējams, ka varētu sākties būtiskas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu svārstības, kas izraisītu vēl citas problēmas. Taču tas, ka elektroenerģijas robežizmaksas ir zemas, vēl nenozīmē, ka patērētājiem elektroenerģijas izmaksas būs zemas, jo patērētājiem tā vai citādi būs jāmaksā par ieguldījumiem un ražošanu, tostarp pārvadi, slodzes līdzsvarošanu un atbalstu.

4.10.

EESK atzinīgi novērtējusi Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas, par kurām pieņēmusi atzinumu (COM(2011) 658) (3), un uzsver, ka tagad tās ir jāpieņem un jāīsteno. Ja tomēr izvirzīs “vēja un saules enerģija ražot tur, kur tas no ekonomikas viedokļa ir lietderīgi, un pēc tam tā jāpārdod Eiropā”, varētu izrādīties, ka izveidojamās infrastruktūras izmaksas būs nepieņemami augstas. Problēmas, kas saistītas ar sabiedrības atbalstu, arī var palielināt izmaksas un politiskus riskus.

4.11.

Vairāk pūļu būtu jāvelta tam, kā veicināt decentralizētu vietējā mēroga risinājumu izstrādi. Tie varētu būt vērsti un tiem jābūt vērstiem uz vietējo priekšrocību izmantošanu, un tie atkarībā no vietējiem apstākļiem var aptvert dažādas tehnoloģijas, piemēram, biomasas (tai skaitā atlieku) izmantošanu un ģeotermālās enerģijas ieguvi, kas papildina vēja un saules enerģijas ieguvi. Noteikumiem, atbalsta pasākumiem un tīkla pieejamības regulējumam jābūt skaidram, vienkāršam un stabilam, lai atvieglotu nelielo (paš)ražotāju līdzdalību. Vietēju hibrīdās enerģijas ražošanas sistēmu, kas savienotas ar viedtīkliem, izveide un pārvaldība ļautu vietējā līmenī panākt pašpietiekamību energoapgādes jomā. Šāda pieeja tomēr ir ierobežota, jo galvenokārt ir vajadzīga uz fosilo kurināmo bāzēta balansēšanas jauda, kamēr nav pieejams reāls un izmaksu ziņā pieņemams risinājums elektroenerģijas uzglabāšanai (skat. Friedrich Wagner, Max-Planck-Institut für Plasmaphysik: Features of an electricity supply system based on variable input).

4.12.

Pats par sevi saprotams, ka EESK viedokli enerģētikas jautājumos nosaka patērētāju intereses, kas paustas daudzos līdz šim pieņemtos atzinumos (4). Viens no šādiem jautājumiem ir kompromiss starp enerģijas cenu paaugstināšanu, lai veicinātu tās taupīšanu, un enerģētiskās nabadzības draudiem. Komiteja atbalsta Komisijas ieceri palielināt patērētāju ietekmi, jo bez patērētāju aktīvas līdzdalības labus rezultātus nevar sasniegt. Patērētāju izvēles brīvības nodrošināšana ir aspekts, kam jāvelta vairāk uzmanības.

4.12.1.

Komiteja jau daudzkārt ir norādījusi, ka informētības palielināšana un izglītošana ir galvenie aspekti patērētāju ietekmes palielināšanā. Tādēļ patērētājiem būtu jāsaņem skaidra un viegli pieejama informācija par viņu dalību RES atbalstā, ko parasti izsaka kā valsts kopējos izdevumus RES atbalstam uz vienu cilvēku. Ideālā variantā šādu informāciju varētu iekļaut rēķinos par patērēto elektroenerģiju.

4.13.

RES tehnoloģijas, tāpat kā citas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas tehnoloģijas, paver lielas iespējas; tas attiecas uz tīrām akmeņogļu tehnoloģijām, elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām, reaģēšanu uz pieprasījuma izmaiņām, oglekļa izmantošanas, kodolsintēzes tehnoloģijām un citu siltumnīcefekta gāzu, piemēram, metāna, samazināšanas tehnoloģijām. Daudzu tehnoloģiju izstrādē gūti ievērojami panākumi, un tās ir atbilstoši jāveicina. Kā EESK jau vairākkārt uzsvērusi, finanšu instrumenti ir jāveido un jāvirza pareizi, ievērojot laiku, kas vēl vajadzīgs, lai attiecīgās tehnoloģijas nonāktu tirgū. Īpaši jāatbalsta demonstrācijas pasākumi un jaunu tehnoloģiju ātra ieviešana. Šim nolūkam jānodrošina Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā paredzētie līdzekļi. Jārīkojas steidzami, jo ASV uzņēmumi nesen palielinājuši kopējos ieguldījumus ar enerģētiku saistītajā pētniecībā un izstrādē un tas varētu ietekmēt Eiropas konkurētspēju.

4.14.

Eiropas Komisija uzskata, ka pietiekams ES finansējums un obligāti sasniedzami mērķi ir atbilstīgi inovācijas un nodarbinātības virzītājspēki. Taču tie vien negarantē efektīvus rezultātus. Jānodrošina arī tirgus atvērtība un patiesa konkurence, jo tā liek uzņēmumiem iesaistīties inovācija un atjaunošanā.

4.15.

Mērķis, kas būtu jāsasniedz, ir panākt visas enerģētikas sistēmas ilgtspēju. Tas attiecas ne tikai uz bioenerģiju, bet arī uz visiem enerģijas veidiem. Dažādu atjaunojamo energoavotu izmantošanas ietekme uz vidi un teritoriju ir atšķirīga. Ir vajadzīgi atjaunojamo energoavotu ilgtspējas kritēriji, kā arī no ES fondiem sniegtajam atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai enerģija tiek iegūta no šādiem avotiem, kas atbilst minētajiem kritērijiem. Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas paustos viedokļus par bioenerģijas ilgtspēju, taču norāda, ka jauni priekšlikumi nedrīkst palielināt administratīvo slogu ražotājiem un patērētājiem. Prasības būtu jāizvirza, cik iespējams, pamatojoties uz jau izveidotajām un saistītajām uzraudzības un pārskatu sniegšanas sistēmām, piemēram, tādām kā daudzās dalībvalstīs ieviestā ilgtspējīgas mežsaimniecības sistēma.

4.16.

Kā norādīts 2.4. punktā, EESK uzskata, ka jau tagad jāsāk domāt par to, kāda būs atjaunojamās enerģijas politika pēc 2020. gada.

4.17.

Sagatavotajā ietekmes novērtējumā (tas nav bez nepilnībām, tajā nav iekļautas tabulas utt.) Eiropas Komisija vispirms min ierasto (“business as usual”) scenāriju, ko Komiteja neatbalsta. Attiecībā uz pārējām trim iespējām, kāds varētu būt turpmākās politikas satvars, Komiteja pašlaik vēlētos paust viedokli par šādiem aspektiem.

4.17.1.

Cenšoties samazināt CO2 emisijas, bet atjaunojamās enerģijas jomā neizvirzot pēc 2020. gada sasniedzamus mērķus, nevarēs nodrošināt RES plašāku izmantošanu. Šī iespēja tomēr ir vispiemērotākā, lai izveidotos atvērts enerģijas tirgus, un nodrošinātu visrentablākos rezultātus. Tā varētu būt arī piemērota, lai pilnveidotu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Tā kā RES izmantošana līdz šim strauji paplašinājusies, pašlaik tiek veikti un turpmāk tiks veikti arvien lielāki ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, izvirzīti obligāti sasniedzami mērķi klimata aizsardzības jomā un Komisija arī turpmāk paredzējusi īstenot attiecīgus pasākumus, šī iespēja nodrošinās pozitīvu attīstību RES jomā.

4.17.2.

Pašreizējās sistēmas (valstis izvirza obligāti sasniedzamus mērķus) saglabāšanai vismaz būtu efektīva un labvēlīga ietekme uz daļu no atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares. Taču šī iespēja nenodrošina dekarbonizācijas rentabilitāti. Saskaņā ar šo kārtību noteiktās cenas arī ļoti negatīvi ietekmētu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstīm atkal būtu jāizstrādā savi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību izvirzītajām prasībām, un tas ietekmētu iekšējā tirgus darbību, neraugoties uz visiem pūliņiem veicināt sadarbību un tirdzniecību. Obligāti sasniedzamie mērķi ir bijis efektīvs līdzeklis, kas palīdzēja aizsākt atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģiju izstrādi Eiropas Savienībā, bet, iespējams, ka turpmāk tas vairs nebūs tik iedarbīgs pārliecināšanas līdzeklis.

4.17.3.

EESK uzskata, ka vērienīgai nozares pārvaldībai un mērķu izvirzīšanai ES līmenī varētu būt daudz nozīmīgu priekšrocību, kas saskan ar plānu izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu (5). Kamēr nav noteikti SEG samazināšanas mērķi atbilstoši SEG samazināšanas ilgtermiņa vajadzībām, priekšroka būtu dodama šim variantam. Taču būtisks riska faktors, ko minējusi Eiropas Komisija, ir augstākas izmaksas un grūtības nodrošināt sabiedrības atbalstu. Iespējams, ka nāktos veidot arī lielu, jaunu administratīvo struktūru.

4.18.

EESK iesaka Komisijai turpmākajā darbā, izstrādājot pēc 2020. gada īstenojamo politiku, galvenokārt balstīties uz pirmo minēto variantu. Šīs dekarbonizācijas politikas pamatā nevajadzētu būt RES jomā izvirzītiem mērķiem, bet gan SEG samazināšanas mērķim un oglekļa cenai, kurai vajadzētu būt pietiekami augstai, lai rosinātu attiecīgos dalībniekus īstenot efektivitātes paaugstināšanas pasākumus un veicināt izpēti un izstrādi un ieguldījumus, taču ne pārāk augstai, lai neciestu patērētāji un nepieļautu uzņēmumu konkurētspējas mazināšanos. Jāparedz arī mērķtiecīgi pasākumi, kas veicinātu tādu RES tehnoloģiju izstrādi un ieguldījumus tajās, kas visbeidzot nodrošinās reālas pārmaiņas. Ideālā variantā tiem vajadzētu būt kopējiem pasākumiem, ko īsteno visā Eiropas Savienībā un kas ir piemēroti katram tehnoloģiju veidam.

4.19.

Jau tuvākajā laikā ir jāveic pasākumi, lai panāktu, ka pašreizējās sistēmas, kas saistītas ar RES izmantošanu, darbojas labāk. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceres. Bez liekas kavēšanās būtu jārīkojas, lai atjaunojamo enerģiju integrētu enerģijas tirgū, un vienlaikus jārisina jautājumi saistībā ar pieslēgumu tīklam, slodzes līdzsvarošanu un maksājumiem par pieslēgumu tīklam.