EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012AE0372
Opinion of the European Economic and Social Committee on the ‘Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on collective management of copyright and related rights and multi-territorial licensing of rights in musical works for online uses in the internal market’ COM(2012) 372 final — 2012/0180 (COD)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū” COM(2012) 372 final – 2012/0180 (COD)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū” COM(2012) 372 final – 2012/0180 (COD)
OJ C 44, 15.2.2013, p. 104–108
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 44/104 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū”
COM(2012) 372 final – 2012/0180 (COD)
2013/C 44/18
Ziņotājs: LEMERCIER kgs
Padome 2012. gada 10. septembrī un Eiropas Parlaments 2012. gada 11. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū”
COM(2012) 372 final – 2012/0180 (COD).
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 4. decembrī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 485. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 12. un 13. decembrī (12. decembra sēdē), ar 116 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumu direktīvai par digitālo tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārvaldību, kā arī muzikālo darbu daudzteritoriālu licencēšanu vienotajā tirgū. |
1.2. |
Komiteja uzskata, ka direktīvas piemērošanas joma izvēlēta pareizi, jo tiešsaistē pieejamajā kultūras satura tirgū muzikālajiem darbiem ir liela nozīme, turklāt tā ļaus iegūt zināšanas par tiesību pārrobežu pārvaldību, un turpmāk to varēs izmantot kā paraugu vai ideju avotu multivides satura un grāmatu pārdošanai tiešsaistē. |
1.3. |
EESK ņēmusi vērā gan ietekmes novērtējumu (1), gan arī profesionāļu un patērētāju viedokli un piekrīt uzskatam, ka visām pārvaldījuma organizācijām jāpiemēro vienots tiesiskais regulējums un jāizstrādā sava veida Eiropas licencēšanas pase mūzikas darbiem tiešsaistē. |
1.4. |
Komiteja vērš uzmanību uz to, ka tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pārejas periodā nepieciešams atbalsts, lai tās spētu pielāgoties šādai satura pārrobežu izplatīšanai, kas rada gan tehniskas, gan materiālas problēmas, kuras Komiteja apzinās. |
1.5. |
Komiteja atbalsta ierosināto juridisko pamatu (LESD 50.–54. pants), kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū. Saistībā ar Pakalpojumu direktīvas piemērošanu būtu jāatceras, ka tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir bezpeļņas organizācijas ar īpašām iezīmēm, kas tās atšķir no citu veidu uzņēmumiem. |
1.6. |
Mākslinieku stāvoklis bieži vien ir ļoti nestabils, jo panākumi nav garantēti, un līdz ar to ienākumi ir neregulāri. Tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas var palīdzēt māksliniekiem pilnveidot sniegumu, atbalstot mazāk pārliecinošu repertuāru un tos, kuri uzsāk karjeru mākslā. Tā kā tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbojas pēc solidaritātes principa, tās atbalsta mākslas darbu autorus, kuri saskaras ar grūtībām, kā arī sekmē jaunu talantu atklāšanu. Tādējādi tās sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas kultūras attīstībā un ar kultūru saistītas ekonomikas izaugsmē. |
2. Komisijas priekšlikums
2.1. |
Komisija uzskata, ka autortiesību jomā spēkā esošais Kopienas acquis ietver tikai autortiesību un blakustiesību definīciju, kā arī ierobežojumus un izņēmumus un ar tiem saistītos noteikumus. |
2.2. |
Uz tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecas pavisam nedaudzi autortiesību direktīvas un saistīto aktu noteikumi (2), un nevienā no tiem nav noteikta kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības sistēma. Tas, ka ir izstrādāti un tiek pilnveidoti saistošie noteikumi par minēto organizāciju pārvaldību un pārredzamību, ir Eiropas Savienības Tiesas judikatūras un Komisijas lēmumu rezultāts. |
2.3. |
Taču praksē dažādās dalībvalstīs tiesības atšķiras; atšķirīgi ir arī kolektīvā pārvaldījuma organizācijām paredzētie noteikumi, bet jo īpaši atšķiras noteikumi un prakse, kas saistīta ar iekasēto līdzekļu kontroli un to sadalījumu tiesību subjektiem, turklāt nereti šīs darbības nav pietiekami pārredzamas. Dažās valstīs pat novērots, ka tajās īstenotā prakse robežojas ar sabiedriskā īpašuma ļaunprātīgu izmantošanu. |
2.4. |
Priekšlikuma mērķis ir “izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu tādu tiesību kolektīvajam pārvaldījumam, kuras tiesību subjektu vārdā pārvalda mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, paredzot
|
2.5. |
Izvirzītos mērķus, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, varēs sasniegt tikai ar atbilstīgu Eiropas līmeņa tiesību aktu (šajā gadījumā direktīvu). |
2.6. |
EESK atbalsta priekšlikumā izvirzītos mērķus un arī citas tiesību normas, kas paredzētas to sasniegšanai. Komiteja atbalsta arī direktīvai izvēlēto tiesisko pamatu, proti, LESD 50. pantu un 51.–54. pantu, un to, ka priekšlikums nekādā veidā neietekmē budžetu. |
3. Vispārīgas piezīmes
3.1. |
EESK jau paudusi savu nostāju (3) jautājumā par pamatstandartiem, kuriem tiesību kolektīvā pārvaldījuma jomā un tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības jomā būtu jābūt saistošiem, lai tādējādi nodrošinātu gan iekasēto summu taisnīgu sadalījumu autoriem un citiem tiesību subjektiem, gan pārvaldījuma darbības pārredzamību, turklāt to kontrolējot pārvaldījuma organizāciju biedriem un arī neatkarīgai administratīvai vai tiesu revīzijas iestādei, kurai būtu regulāri jāpublicē ziņojums par katras pārvaldījuma organizācijas darbību, kā tas jau tiek darīts vairākās dalībvalstīs. |
3.2. |
Priekšlikums direktīvai būtu idejiski jāsaskaņo ar “autortiesību direktīvu”, kurā noteikts, ka autortiesību un blakustiesību saskaņošanas pamatā jābūt augsta līmeņa aizsardzībai. Minēto tiesību aizsardzība veicina radošuma saglabāšanu un attīstību autoru, izpildītāju vai atskaņotāju, producentu, uzņēmumu un visas sabiedrības interesēs. |
3.3. |
Tas, ka ierosināts tiesību akta priekšlikums par mūzikas tirgu, skaidrojams ar mūzikas relatīvi lielo nozīmi Eiropas tirgū salīdzinājumā ar pārējo kultūras materiāla piedāvājumu, kā arī ar tehniskiem faktoriem, jo muzikāliem darbiem nav nepieciešams lingvistisks pielāgojums. |
3.4. |
Iespējams, ka būtu bijis labāk iesniegt divus priekšlikumus direktīvām — vienu vispārīgai direktīvai par kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un otru par daudzteritoriālo licencēšanu muzikālo darbu izplatīšanai tiešsaistē. |
3.5. |
Taču EESK var piekrist arī vienai direktīvai, ņemot vērā tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju būtisko nozīmi mūzikas izplatīšanā; tieši šīs organizācijas ir vispiemērotākās, lai pārvaldītu licences, iekasētu atlīdzību tiesību subjektu vārdā un nodrošinātu šo ieņēmumu sadali. Taču labprātīgi izvēloties savu tiesību pārvaldīšanu nodot kādai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, autortiesību subjektam jādod iespēja kontrolēt to izmantošanu un pārliecināties par finanšu pārvaldības pārredzamību un taisnīgumu. |
3.6. |
EESK uzskata, ka brīvprātīgi standarti, kādus tos vēlas pārvaldījuma organizācijas, nav pietiekami, lai autoriem un tiesību subjektiem nodrošinātu atvērtus, skaidrus un vienotus pārvaldības noteikumus, kādus viņi vēlētos. Ieteikuma tiesību (soft law) pasākumi faktiski veicinātu pārlieku lielas daudzveidības un dominējošu teritoriālo noteikumu nozīmes saglabāšanos šajā jomā, kas savukārt sadrumstalo Eiropas tiešsaistē pieejamā kultūras satura tirgu. |
3.7. |
EESK uzskata, ka direktīva ir atbilstīgs tiesību akts, jo tā saskaņo tiesību aktus, taču tajā pašā laikā ļauj dalībvalstīm pielāgot tās piemērošanu atbilstoši valsts apstākļiem un īpatnībām. |
3.8. |
Saistībā ar pārvaldījuma organizācijām EESK pilnībā atbalsta nostāju, ka “attiecībā uz visu nozaru kolektīvo tiesību pārvaldījumu ir nepieciešams veikt pielāgojumus attiecībā uz biedriem un lietotājiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, precizitāti, pārredzamību un atbildību”. Šīs prasības pilnībā atbilst Eiropas digitalizācijas programmai, stratēģijai “Eiropa 2020 — ES stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”, kā arī Komisijas paziņojumiem “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus” un “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” un turpmākiem pasākumiem saistībā ar “Zaļo grāmatu par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā”. |
3.9. |
“Komisijas Ieteikumā 2005/737/EK par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu dalībvalstis tika aicinātas veicināt tādas normatīvās vides izveidi, kas būtu piemērota autortiesību un blakustiesību pārvaldījumam, lai nodrošinātu likumīgus mūzikas tiešsaistes pakalpojumus un uzlabotu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārvaldības un pārredzamības standartus”. |
3.10. |
Taču ieteikumi nav saistoši noteikumi; priekšlikums direktīvai šo trūkumu novērš. |
3.11. |
Turklāt “šis priekšlikums papildina 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, kuras mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti starp dalībvalstīm. Direktīva 2006/123/EK attiecas uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām kā uz kolektīvā pārvaldījuma pakalpojumu sniedzējiem.” EESK pauž šaubas, vai attiecībā uz tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pakalpojumu direktīva pēc analoģijas būtu jāpiemēro pilnībā. Vajadzētu rūpīgāk izskatīt šo struktūru, kas ir bezpeļņas organizācijas, īpatnības. |
3.12. |
Tātad priekšlikums direktīvai ir izstrādāts gan saskaņā ar pašreizējām tiesībām un perspektīvām, kas izklāstītas iekšējā tirgus attīstības programmās, gan arī ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem dalībvalstis pievienojušās, un EESK atbalsta ierosinātos noteikumus. |
3.13. |
Tāpat kā Komisija, arī EESK saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem atzinumiem, priekšroku dod pārvaldības un pārredzamības regulējumam, kurā tiktu kodificēti spēkā esošie principi un radīta sīkāk izstrādāta pārvaldības un pārredzamības noteikumu sistēma, palielinot iespējas kontrolēt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Efektīvu pārvaldību varēs panākt tikai tad, ja pārvaldību katru gadu izvērtēs tiesību subjekti un neatkarīga iestāde vai organizācija. |
3.14. |
Vienlaikus EESK izvirza jautājumu par Eiropas Savienības teritorijā pašreiz darbojošos daudzo pārvaldījuma organizāciju tehnisko veiktspēju, lai bez grūtībām nodrošinātu daudzteritoriālo licenču pārvaldību. |
3.15. |
Otra būtiska problēma saistīta ar repertuāra apvienošanu; Komisija ierosina ieviest “Eiropas pasi”, kas ievērojami atvieglotu repertuāra apvienošanu un tātad arī licencēšanu. Tad “uz visiem (…) attiektos vienoti noteikumi, un tiktu radīts konkurences spiediens uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, mudinot tās izstrādāt efektīvāku licencēšanas praksi”. EESK atbalsta šādu pieeju. |
3.16. |
Komiteja atbalsta arī tiesiskā pamata izvēli, proti, LESD 50. pantu (bijušais EKL 44. pants), kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī LESD 53. pantu (bijušais 47. pants) un 62. pantu (bijušais 55. pants), kurā ir atsauce uz LESD 51.–54. pantu par pakalpojumu sniegšanas brīvību. |
4. Īpašas piezīmes
4.1. |
Ar autortiesībām un blakustiesībām ir jāveicina mākslinieciskā jaunrade, paredzot taisnīgu vai proporcionālu atlīdzību šo tiesību subjektiem un viņu mantiniekiem 50 – 95 gadu garumā saskaņā ar aizsargātām tiesībām un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dalībvalstu tiesību aktiem. Ar šo atlīdzību jānodrošina pietiekams ienākumu līmenis, kas ļautu turpināt radošo darbību. Patiesībā gan mūzikas, gan citās jomās tikai neliels skaits autoru var izdzīvot ar atlīdzību, ko viņi saņem par autortiesībām; tam par iemeslu ir tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, viņuprāt, nepārredzama darbība un starptautisko oligopolu kontrole pār darbu producēšanu un izplatīšanu. |
4.2. |
Praksē lielāko daļu no licenču lietotāju samaksātajām summām iekasē valstu vai starptautiskās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas tās sadala attiecīgajiem autoriem
|
4.3. |
Summa, ko tiesību subjekti saņem, piemēram, Francijā, parasti veido 9 %-10 % no mūzikas industrijas ienākumiem neatkarīgi no tā vai pārdoti CD, vai mūzika izplatīta tiešsaistē, kaut arī izmaksas par mūzikas izplatīšanu tiešsaistē ir zemākas. Producentu organizācijas, īpaši lielās organizācijas, saņem ap 50 % no ienākumiem par mūzikas izplatīšanu tradicionālajos kanālos un vairāk nekā 60 % par tiešsaistē izplatīto mūziku. Tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju iekasētās darbības izmaksas bieži vien ir ļoti augstas, un autoriem, kas noslēguši līgumu ar attiecīgo organizāciju, izvirzīta obligāta prasība nodot šai organizācijai ekskluzīvas tiesības uz visiem viņu darbiem. Turklāt producenti nereti iekasē no autoriem reklāmas vai citus izdevumus, kas vēl vairāk samazina viņu saņemtās atlīdzības daļu. |
4.4. |
EESK norāda, ka priekšlikums direktīvai, ņemot vērā tā juridisko pamatu, atbilst saskaņošanas prasībai iekšēja tirgū un vienlaikus arī tiesību subjektu prasībai par pārredzamu, vienlīdzīgu pārvaldījumu un tā kontroli, kā arī par taisnīgu atlīdzību autoriem, kas noslēguši līgumus ar tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām; pārāk daudz autoru uzskata, ka neka nav saņēmuši nekādu atlīdzību, savukārt daži autori saņem lielāko daļu no iekasētās summas (4); Komiteja norāda, ka lielo mūzikas producentu un izplatītāju organizāciju noslēgtie diskriminējošie līgumi joprojām ir spēkā, un tie arī turpmāk liegs lielākajai daļai autoru un tiesību pārņēmēju saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka priekšlikums tiesību aktam nav pilnīgs, lai nodrošinātu kultūras, literāro un mākslas darbu efektīvu izplatīšanu, paredzot autoriem un māksliniekiem pienācīgu atlīdzību. |
4.5. |
Priekšlikumā paredzēts noteikumu minimums, kas dalībvalstīm dod lielu rīcības brīvību transponēšanas jomā, lai dalībvalstis varētu efektīvāk apmierināt autoru un mākslinieku prasības un veicināt kultūru un tās satura izplatīšanu. Tāpēc EESK nepiekrīt dažu likumdošanas asambleju viedoklim, ka priekšlikumā direktīvai nav ievērots subsidiaritātes princips, jo priekšlikums ir pārāk preskriptīvs un detalizēts. Komiteja aicina Komisiju pārdomāt, kā autori varētu praktiski gūt labumu no izplatīšanas izmaksu samazināšanas saistībā ar mūzikas izplatīšanu tiešsaistē, jo papildu ienākumus gūst viens vienīgs tirgus dalībnieks, kas šādā veidā cer kompensēt ienākumu samazināšanos no izplatīšanas tradicionālajos kanālos. Lielās kompānijas, izmantojot diskriminējošus līgumus un aktīvu lobiju par labu ļoti represīviem tiesību aktiem tirdzniecībai tiešsaistē, cenšas saglabāt ierobežotu tirgu interneta vidē, kas ļauj izplatīt neierobežotu satura apjomu par ļoti zemām izmaksām. |
4.6. |
Māksliniekiem būtu jādod iespēja efektīvāk kontrolēt viņu darbu izplatīšanu tiešsaistē un no tā gūtos ienākumus. Vajadzētu paredzēt, ka mākslinieki viņu darbu popularizēšanas nolūkā atsevišķus darbus var izplatīt nepastarpināti bez maksas vai ar nelielām izmaksām; pateicoties internetam, pieejami jauni radošā darba finansēšanas avoti, piemēram, klausītāju finansiāls ieguldījums turpmākajā darbā. Direktīvā būtu jāparedz autoriem lielākas kontroles tiesības un plašākas iespējas. |
4.7. |
EESK atzinīgi vērtē 38. pantu, kurā dalībvalstis aicinātas piemērot sankcijas, ja netiek ievēroti valsts tiesībās transponētie noteikumi. |
4.8. |
Otrajā sadaļā aplūkots direktīvas pirmā daļa, kas skar visu veidu tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju organizatorisko struktūru un darbību. Pārredzamības un ziņošanas prasības, kas Komitejas skatījumā ir īpaši svarīgas, ir pienācīgi izklāstītas II sadaļas 5. nodaļā (17.-20. pants). |
4.9. |
Pārredzamības prasības nostiprinātas ar papildu noteikumiem. Savukārt 8. pantā apskatītas uzraudzības funkcijas, kas biedriem nodrošina labu pārvaldību. EESK atbalsta šim nolūkam paredzētos pasākumus. IV sadaļa par strīdu izšķiršanas jautājumiem (34.-40. pants), to skaitā sūdzību iesniegšanas procedūru (37. pants), efektīvi papildina noteikumus par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, dodot biedriem iespēju apstrīdēt tiesību pārvaldību, ja viņi to uzskata par nepareizu. |
4.10. |
Attiecībā uz atsevišķiem kritērijiem, kas ierosināti, lai nelielām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām netiktu izvirzīta prasība nodarboties ar daudzteritoriālu licencēšanu, EESK secina, ka pastāv tirgus koncentrācijas risks, kas savukārt var radīt konkurences traucējumus, kaitējot mazākiem dalībniekiem, piemēram, valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu, vai arī tiem, kas pārstāv mazākumtautības, jo viņu ieguldījumam Eiropas kultūrā un viņu dalībai Eiropas licenču tirgū var būt nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi. EESK uzskata, ka no kultūras daudzveidības apsvērumu viedokļa saskaņā ar LESD 107. pantu šo valstu nelielajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vajadzētu būt iespējai saņemt publiskā sektora atbalstu, lai šo organizāciju katalogus varētu tieši izplatīt Eiropas līmenī un tās pašas varētu veikt daudzteritoriālu licencēšanu. |
4.11. |
Atbilstīgi ir arī tie noteikumi, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem, nodrošinātu pārvaldības pārredzamību un efektivitāti, kā arī kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru informēšanu; it īpaši tas sakāms par 9. pantu, kurā noteikti pienākumi personām, kuras faktiski vada tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju. |
4.12. |
III sadaļa (21.-33. pants) attiecas uz Eiropas licencēm mūzikas izplatīšanai tiešsaistē. Šīs sadaļas 21. pantā (Daudzteritoriāla licencēšana iekšējā tirgū) noteikts princips, ka kompetentās iestādes (to definīcija atrodama 39. pantā) var kontrolēt, vai tiek ievēroti III sadaļas noteikumi. |
4.13. |
22. pants (par iespējām apstrādāt daudzteritoriālas licences) skar 2. daļas galvenos noteikumus. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras tiesīgas izsniegt daudzteritoriālas licences, vajadzētu būt pietiekamām iespējām efektīvā un pārredzamā veidā elektroniski apstrādāt datus, kas nepieciešami šādu licenču pārvaldībai, rēķinu izrakstīšanai lietotājiem, autortiesību ieņēmumu iekasēšanai un attiecīgo ieņēmumu sadalīšanai tiesību subjektiem. EESK atbalsta sīki izstrādātās prasības (2. punkts) un to, ka tās ir minimālās prasības, taču vienlaikus uzsver praktiskās grūtības, kas radīsies, lai izvērtētu, vai tās ir atceļošas vai nē. |
4.14. |
Nepieciešamas ir prasības tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. 23. pantā (Informācijas par daudzteritoriālu repertuāru pārredzamība) noteikts, ka informācija ietver ziņas par “pārstāvētajiem muzikālajiem darbiem, pārstāvētajām tiesībām (pilnībā vai daļēji) un par pārstāvētajām dalībvalstīm”; savukārt 24. pantā (Daudzteritoriāla repertuāra informācijas precizitāte) noteikts, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijām jāpiemēro procedūra, “kas ļauj tiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām iebilst pret 22. panta 2. punktā minēto datu saturu vai pret informāciju, kas sniegta saskaņā ar 23. pantu”. EESK uzskata, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāpieņem visu veidu juridiski pierādījumi, un pēc tam ar pienācīgu rūpību jāveic nepieciešamās korekcijas. |
4.15. |
Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas uzrauga to, kā mūzikas tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kuriem tā piešķīrusi daudzteritoriālu licenci par muzikālu darbu tiešsaistes tiesībām (pilnībā vai daļēji), izmanto šīs tiesības; tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija piedāvā mūzikas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem iespēju par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību faktisko izmantošanu ziņot, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un piedāvā izmantot vismaz vienu ziņošanas metodi, kurā ņemti vērā šādu datu elektroniskai apmaiņai brīvprātīgi piemērojami standarti vai prakse. EESK atzinīgi vērtē iespēju atteikties pieņemt lietotāja ziņojumus īpašniekprogrammatūras formātā, ja tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija piedāvā ziņošanai izmantot elektroniskai datu apmaiņai piemērojamu nozares standartu. |
4.16. |
EESK uzsver, ka atvērtu un brīvu standartu izmantošana, tostarp rēķinu izrakstīšanai tiešsaistē (25. pants), būtu atbilstošs un pieņemams risinājums visos gadījumos, tāpēc tas šeit būtu jāprecizē. |
4.17. |
EESK atzinīgi vērtē 25. panta izklāstītās prasības attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu, proti, rēķinu izraksta precīzi un nekavējoties pēc tam, kad ir ziņots par attiecīgā muzikālā darba tiešsaistes tiesību faktisko izmantojumu, kā arī procedūrām, lai mūzikas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējs varētu apstrīdēt rēķinu. Maksājumi tiesību subjektiem jāveic precīzi un savlaicīgi (26. pants). EESK atbalsta sīki izstrādātās prasības par tiesību subjektam sniedzamo informāciju, kas pievienota maksājumam, gan arī apliecinājumu par saņemto honorāru. |
4.18. |
EESK atbalsta arī 27., 28. un 29. panta (Pienākums pārstāvēt citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saistībā ar daudzteritoriālu licencēšanu) noteikumus: kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nepiešķir vai nepiedāvā piešķirt daudzteritoriālas licences par sava mūzikas repertuāra muzikālo darbu tiešsaistes tiesībām, var pieprasīt citai šīs sadaļas prasībām atbilstošai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, lai tā noslēgtu pārstāvniecības līgumu un saskaņā ar to pārstāvētu šīs tiesības. |
4.19. |
EESK lūdz precizēt formulējumu, proti, vai ir noteikts pienākums uzņemties pārstāvniecību 29. panta 1. punktā noteiktajos apstākļos, vai arī šāds pienākums tomēr nav noteikts. |
4.20. |
EESK atbalsta arī noteikumus par daudzteritoriālo licencēšanu, kas iekļauti 30. pantā (Piekļuve daudzteritoriālai licencēšanai), 31. pantā (Daudzteritoriāla licencēšana, ko veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju meitasuzņēmumi) un 32. pantā (Licencēšanas noteikumi attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem). |
4.21. |
Komiteja atbalsta 33. pantā noteikto atkāpi, proti, ka III sadaļas prasības neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas, pamatojoties uz vajadzīgo tiesību brīvprātīgu apvienošanu, piešķir daudzteritoriālu licenci par muzikālo darbu tiešsaistes tiesībām, kas raidorganizācijai nepieciešamas radio vai televīzijas programmu vajadzībām. |
Briselē, 2012. gada 12. decembrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Staffan NILSSON
(1) SWD(2012) 204 final (tikai angļu valodā) un SWD(2012) 205 final.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā; dažādi saistītie akti — direktīvas un ieteikumi, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).
(3) OV C 68, 6.3.2012., 28. lpp. un OV C 318, 29.10.2011., 32. lpp.
(4) http://senat.fr/lc/lc30_mono.html – salīdzinošs pētījums par tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Eiropā.