EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012AE1533
Opinion of the European Economic and Social Committee on the ‘Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council establishing a framework for the recovery and resolution of credit institutions and investment firms and amending Council Directives 77/91/EEC and 82/891/EEC, Directives 2001/24/EC, 2002/47/EC, 2004/25/EC, 2005/56/EC, 2007/36/EC and 2011/35/EU and Regulation (EU) No 1093/2010’ COM(2012) 280 final — 2012/0150 (COD)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010” COM(2012) 280 final – 2012/0150 (COD)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010” COM(2012) 280 final – 2012/0150 (COD)
OJ C 44, 15.2.2013, p. 68–75
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 44/68 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010”
COM(2012) 280 final – 2012/0150 (COD)
2013/C 44/12
Ziņotāja: ROUSSENOVA kdze
Eiropas Parlaments 2012. gada 5. jūlijā un Padome 2012. gada 10. jūlijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/EK un Regulu (ES) Nr. 1093/2010”
COM(2012) 280 final – 2012/0150 (COD).
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 21. novembrī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 485. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 12. un 13. decembrī (2012. gada 12. decembra sēdē), ar 153 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
EESK atzinīgi vērtē tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido režīmu, lai jau iepriekš novērstu banku krīzes, saglabātu finansiālo stabilitāti un samazinātu slogu publiskajiem budžetiem, ieviešot jaunus preventīvus savlaicīgas iejaukšanās un noregulējuma instrumentus. Efektīvas noregulēšanas nodrošināšana bankrotējošām finanšu iestādēm Eiropas Savienībā ir būtisks elements iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā. EESK atbalsta ierosināto instrumentu ieviešanu, taču vēlētos papildu precizējumus par tiem instrumentiem, kas ir jauni un nav pārbaudīti sistēmisku krīžu apstākļos. Komiteja sagaida, ka šās direktīvas saturs tiks saskaņots ar Banku savienības noteikumiem. |
1.2. |
EESK atbalsta priekšlikumu, ka noregulējuma plānus vajadzētu izstrādāt un aktualizēt noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm. Komiteja pauž pārliecību, ka individuālo un grupu noregulējumu plānošanu un aktualizēšanu varētu uzlabot, ja šajā procesā būtu iesaistītas arī bankas. Profesionālus padomus attiecīgajos jautājumos vajadzības gadījumā varētu sniegt arī citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju organizācijas, arodbiedrību pārstāvji u.c., kuras varētu ietekmēt noregulējuma plāni. |
1.2.1. |
Centrālajām bankām, t.sk. ECB, ir vislabākās iespējas veikt novērtējumus par šādiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, un EESK iesaka tās iesaistīt sanācijas un noregulējuma plānu novērtēšanā, vienlaikus pilnībā ievērojot to neatkarību. |
1.3. |
Konfidencialitātes prasības attiecībā uz kredītiestādēm un to sanācijas un noregulējuma plāniem būtu jāpastiprina. Īpašiem noteikumiem direktīvā būtu jāgarantē, ka visas iestādes, institūcijas un ieinteresētās personas piedalās sanācijas un noregulējuma plānu izstrādē, atjaunināšanā un novērtēšanā, stingri ievērojot attiecīgās informācijas konfidencialitāti. |
1.4. |
EESK atzinīgi vērtē ierisinātos noteikumus, kas dod iespēju ieviest saskaņotus nosacījumus finansiālā atbalsta sniegšanai grupas iekšienē, un vienlaikus norāda, ka atbalsta saņēmēja un atbalsta sniedzēja interešu un tiesību aizsardzībai jābūt līdzsvarotai, ja starp tiem ir nesaskaņas attiecībā uz atbalstu. Komiteja pilnībā atbalsta 19. panta 1. punkta noteikumus un ierosina paplašināt 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktās prasības un iekļaut tajās noteikumus par jebkādām augstākām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un likviditāti, ko nosaka regulējošās iestādes atbalsta sniedzēja dalībvalstī. |
1.5. |
Svarīgākie priekšnosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai ir jautājums, par kuru jāspriež kompetentajām iestādēm. EESK atzīst, ka kompetentajām iestādēm jādarbojas zināmā mērā diskrēti, bet, ņemot vērā īpašajiem vadītājiem piešķirto nozīmīgo lomu un ievērojamās pilnvaras, Komiteja rosina institūciju darbā panākt lielāku noteiktību, ieviešot precīzus un skaidrākus priekšnosacījumus un noteikumus. |
1.6. |
Īpašā vadītāja iecelšana ir ļoti ierobežojošs agrīnās iejaukšanās pasākums, kas ir piemērojams tikai tad, ja mazāk ierobežojošu pasākumu iespējas ir izsmeltas. Tomēr var būt situācija, kad iestādes finansiālā stāvokļa būtiska pasliktināšanās notiek pārāk strauji, un īpašais vadītājs ir jāieceļ, negaidot 23. panta 1. punktā ierosināto mazāk ierobežojošo agrīnās iejaukšanās pasākumu īstenošanu. Šādos apstākļos vajadzētu būt iespējai iecelt īpašo vadītāju pat tad, ja nav izpildīts kāds no 24. pantā minētajiem nosacījumiem (t.i., “citi saskaņā ar 23. pantu veiktie pasākumi nav pietiekami šās situācijas uzlabošanai”). |
1.7. |
Attiecībā uz noregulējuma iestāžu pilnvarām un atbildību ir vajadzīgi papildu precizējumi un skaidrojumi. Kompetentās iestādes/uzraudzītāji atbild par agrīno iejaukšanos, savukārt noregulējuma iestādes atbild par noregulējuma instrumentu izvēli un piemērošanu. Tomēr dažos gadījumos noteiktus pienākumus veic gan uzraudzītāji, gan noregulējuma iestādes. Atkarībā no dalībvalstu izvēles uzraudzītāji varētu veikt noregulējuma iestāžu pienākumus, taču abas funkcijas būtu jānošķir, lai samazinātu pārmērīgas iecietības risku. EESK aicina skaidri nodalīt uzraudzītāju un noregulējuma iestāžu pienākumus un noteikt to iejaukšanās laiku. |
1.8. |
Direktīvā ierosināts, ka kredītiestādes pārvaldības struktūras pienākums ir ziņot kompetentajai iestādei, ja tā uzskata, ka kredītiestādei draud vai tuvojas maksātnespēja. EESK uzskata, ka iniciatīvu pilnībā nevajadzētu atstāt bankas pārvaldības struktūru ziņā, jo tad noregulējuma iestāde lēmumu varētu pieņemt pārāk vēlu. Direktīvā neapšaubāmi jānosaka, ka uzraudzītājiem ir tiesības un iespējai informēt noregulējuma iestādi bez bankas pārvaldības struktūru paziņojuma, ja viņi uzskata, ka noregulējuma priekšnosacījumi pastāv, bet paziņojums kavējas. Direktīvā jāparedz, ka dalībvalstīm jānosaka stingras sodu sankcijas banku pārvaldniekiem par profesionālās darbības noteikumu pārkāpšanu. |
1.9. |
Noregulējuma iestādēm piešķirtās plašās pilnvaras un trešo personu ierobežotās tiesības prasīt kompensāciju rada bažas par ierosinātā regulējuma juridisko pamatotību. Daudzās dalībvalstīs, īpaši tajās, kurās ir anglosakšu tiesību sistēma, tiesas visdrīzāk aizsargās savas tiesības uzklausīt prasības par administratīvas iestādes pieņemtā lēmuma pārskatīšanu tiesā, ja attiecīgais indivīds vai grupa var pierādīt, ka ir cietuši no šā lēmuma. Ja tiek konstatēts, ka noregulējuma iestāde vai administratori ir pieļāvuši rupjus profesionālās darbības pārkāpumus, tikai tiesnešiem ir imunitāte attiecībā uz tiesā pieņemtiem nolēmumiem, savukārt neviens likums vai regula nevar šo privilēģiju paplašināti attiecināt arī uz tādu administratīvu iestādi kā noregulējuma iestāde, kam šādos gadījumos būtu jāatbild tiesā par radītiem zaudējumiem. |
1.10. |
Attiecībā uz parādu norakstīšanas instrumentu ir vajadzīgi papildu precizējumi un skaidrojumi. Lai mazinātu neskaidrības investoru vidū, būtu jāievieš skaidri noteikumi par atbilstīgajām saistībām un vajadzīgo slieksni parādu norakstīšanai. |
1.11. |
EESK atzinīgi vērtē saskaņotu finansējuma noteikumu ieviešanu, kas balstīti uz priekšiemaksām noguldījumu garantiju fondos (NGF) un noregulējuma fondos (NF). Kritēriji noregulējuma finansēšanas mehānismu veidošanai ir uzskatāmi par pareiziem un atbilstošiem pašreizējai situācijai; tomēr ekonomiskie un finansiālie apstākļi var neparedzēti mainīties, kā tas ir bijis iepriekšējos gados. EESK ierosina ieviest noteikumu par to, ka priekšiemaksu kritērijus periodiski var pārskatīt. |
1.12. |
Atzīstot potenciālos ieguvumus no NGF un NF iespējamās sinerģijas vienotas institūcijas ietvaros, Komiteja arī atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, kas ļauj katrai dalībvalstij izlemt, vai tā vēlas vienu vai divas finansēšanas struktūras (fondus). Abos gadījumos ar direktīvu būtu jāievieš reāli noteikumi, kas garantētu, ka NGF spēj veikt savu galveno funkciju — vienmēr aizsargāt individuālos noguldītājus, ņemot vērā Banku savienības noteikto regulējumu. |
1.13. |
ESSK atzinīgi vērtē efektīva noregulējuma ieviešanu bankrotējošām finanšu iestādēm Eiropas Savienībā kā iekšējā tirgus darbības pilnveidošanas būtisku elementu. Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmas izveidošana nodrošinātu, ka visām iestādēm piemēro vienlīdz efektīvus noregulējuma finansēšanas noteikumus, vienlaikus veicinot vienotā tirgus stabilitāti un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Komiteja vēlētos, lai pēc iespējas drīzāk tiktu ieviests reālistisks plāns turpmākās noregulējuma finansēšanas mehānismu sistēmas izveidei. |
1.14. |
EESK tomēr pauž cerību, ka direktīva ir vērsta uz mērķi panākt tiesiskā regulējuma ciešāku integrāciju un konverģenci eurozonas valstīs. |
2. Ievads
2.1. |
Komisija ierosina direktīvu (1), ar ko izveido politikas režīmu ar banku maksātnespēju saistītu jautājumu risināšanai un lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz citām iestādēm, attiecīgajām iestādēm nodrošinot kopīgus un efektīvus instrumentus un pilnvaras, lai savlaicīgi risinātu ar banku krīzēm saistītās problēmas, saglabātu finanšu stabilitāti un iespējami samazinātu zaudējumus nodokļu maksātājiem. Pašreizējā priekšlikumā precizēts vienā no iepriekšējiem Komisijas paziņojumiem izteiktais viedoklis par krīžu pārvarēšanas sistēmu finanšu sektorā (2). Jaunais tiesiskais regulējums ir jo īpaši paredzēts kā alternatīva esošajām valstu procedūrām attiecībā uz maksātnespēju un sanāciju un atbilst Finanšu stabilitātes padomes (FSP) izstrādātajiem galvenajiem kritērijiem, kas nosaka efektīvus noregulējuma režīmus finanšu iestādēs (3), un principiem, par kuriem ir panākta vienošanās G-20 sanāksmēs. |
2.2. |
Kredītiestāžu glābšana rada milzīgu slogu publiskajām finansēm, izraisa konkurences izkropļojumus, palielina bezrūpīgas rīcības risku, un patlaban ir atzīts, ka tā nav apmierinoša izvēle situācijā, kad bankas slēgšana rada kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku. Gaidāms, ka līdz ar ierosinātā režīma ieviešanu
|
2.3. |
Komisija 2012. gada 12. septembrī ierosināja izveidot vienotu uzraudzības mehānismu bankām eurozonā. Galīgā atbildība par konkrētiem uzraudzības uzdevumiem saistībā ar visu eurozonas banku finansiālo stabilitāti ir paredzēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga nozīme ikdienas uzraudzības veikšanā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. ECB varēs veikt agrīnas iejaukšanās pasākumus, ja kāda banka pārkāps vai riskēs pārkāpt regulējošās kapitāla prasības. Kad būs panākta vienošanās par esošajām noguldījumu garantiju sistēmām (NGS) un pieņemts priekšlikums direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un noregulējumu, Komisija paredz izstrādāt priekšlikumu par vienotu noregulējuma mehānismu, lai koordinētu noregulējuma instrumentu piemērošanu bankām banku savienības (BS) ietvaros. |
3. Vispārīgas piezīmes
3.1. |
Dažu pēdējo gadu notikumi liecina, ka banku krīzes, cik vien iespējams, vajadzētu savlaicīgi novērst; bēdīgā pieredze no pirmās — 2007. gada — krīzes ir tā, ka liels individuāls bankrots gandrīz vienmēr izraisa sistēmisku krīzi ar zināmām sociālām un ekonomiskām sekām. Novirzes no pārbaudītiem un kopumā akceptētiem bankrota tiesību aktu principiem tad pamato ar sabiedrības interesēm. |
3.2. |
Patlaban ES līmenī kredītiestāžu noregulēšanas procedūras nav saskaņotas, un EESK atzinīgi vērtē tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido režīmu, lai jau iepriekš novērstu banku krīzes, saglabātu finansiālo stabilitāti un samazinātu slogu publiskajiem budžetiem, ieviešot jaunus instrumentus un procedūras. Komiteja apzinās, ka ar šiem jaunajiem preventīvajiem savlaicīgas iejaukšanās un noregulējuma instrumentiem un pasākumiem, visticamāk, nevarēs pārvarēt sistēmiskas krīzes, taču, ja tos piemēro pareizi un konsekventi, tie var palīdzēt šādas krīzes nepieļaut. EESK atbalsta sanācijas un noregulējuma instrumentu ieviešanu, taču brīdina, ka daži no šiem instrumentiem (piemēram, parādu norakstīšanas instruments) nav pārbaudīti sistēmisku krīžu apstākļos un nav pieredzes to izmantošanā, tāpēc ar tiem jārīkojas īpaši uzmanīgi. |
3.3. |
EESK atzinīgi vērtē mēģinājumu izveidot režīmu ar banku maksātnespēju saistītu jautājumu regulētai risināšanai, un piekrīt, ka, “ņemot vērā […] sistēmisko risku un finanšu iestāžu nozīmīgo ekonomisko funkciju, parastā maksātnespējas procedūra dažos gadījumos var izrādīties nelietderīga […]” (4). Komiteja arī atzīst: ja sabiedrības interesēs bankrota apdraudētas bankas situācija pienācīgi jānoregulē specializētai noregulējuma iestādei, kas nav tiesu iestāde, tam ir nepieciešams valdības apstiprinājums. Noregulējuma iestāde faktiski ir administratīva iestāde ar pilnvarām, kādas parasti ir tiesu iestādēm, un tādējādi pilnvaru nodošana ir saistīta ar noteiktām tiesiska rakstura izmaiņām. Šī pilnvaru pāreja var būt saistīta ar šādiem aspektiem:
|
3.4. |
EESK atbalsta Komisijas secinājumu, ka režīma izmaksas radīsies, iespējams, palielinoties iestāžu finansējuma izmaksām saistībā ar to, ka tās vairs nevarēs paļauties uz valsts atbalsta saņemšanu, ka arī saistībā ar noregulējuma fondu izveides izmaksām. Komiteja pievienojas Komisijas bažām par to, ka šīs paaugstinātās izmaksas varētu tikt novirzītas uz klientiem vai akcionāriem, pazeminot noguldījumu procentu likmes, palielinot aizdevumu procentu likmes (5) un pakalpojumu nodevas vai samazinot kapitāla atdevi. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā norādīts: lai gan bankām vajadzēs “zināmā mērā” paaugstināt darbības izmaksas, vispārējās darbības izmaksas un sanācijas un noregulējuma plānu izstrādes izmaksas būs “nenozīmīgas“ vai “nebūtiskas” (6). |
3.5. |
Banku bažas, ka izmaksas būs daudz lielākas, ir apstrīdējusi gan Komisija, gan sociālie partneri. Komiteja atbalsta Komisijas viedokli par šā regulējuma iespējamajām priekšrocībām ilgtermiņā. Katrai dalībvalstij, izstrādājot savus noteikumus, kuros ņemtas vērā attiecīgās dalībvalsts vajadzības un apstākļi, būtu rūpīgi jānovērtē izmaksu īstermiņa un vidēja termiņa ietekme uz visām ieinteresētajām personām. |
3.6. |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot banku savienību ar vienotu uzraudzības mehānismu un uzskata, ka pašreizējā sanācijas un noregulējuma kārtība būtu jāgroza atbilstoši jaunā mehānisma darbībai. Tajā pašā laikā Komiteja apzinās, ka Eiropas uzraudzības un vietējā noregulējuma kombinācija diez vai spēs sekmīgi darboties, īpaši gadījumos, kad maksātnespēja iestājas sistēmiski svarīgās kredītiestādēs, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs. Ideālā variantā Eiropas kompetence banku regulācijas un uzraudzības jomā būtu jāpapildina ar Eiropas kompetenci noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas jomā (7). Komisija paredz ierosināt vienotu noregulējuma mehānismu (8), taču pašlaik ir grūti spriest, kad tas varētu kļūt par realitāti. |
4. Īpašas piezīmes
4.1. Sanācijas un noregulējuma plāni
4.1.1. |
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt cilvēkresursus. Sanācijas un noregulējuma plānu izstrāde ir augsti specializēts darbs, un šādu ekspertu, kam ir vajadzīgās īpašās zināšanas un pieredze, banku un publisko iestāžu darbinieku vidū parasti nav daudz. Uzraudzītāju un noregulējuma iestāžu galvenā problēma būs iegūt pietiekamus cilvēkresursus, kam ir specializētas un augsti attīstītas profesionālās spējas. No šīs problēmas nevar izvairīties, jo plānu uzticamība un paļāvība uz to, ka pasākumi ir piemēroti, ir atkarīga no visas sistēmas augstas profesionālās kvalitātes. |
4.1.2. |
EESK atbalsta priekšlikumu, ka noregulējuma plānus vajadzētu izstrādāt un aktualizēt noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm. Tajos būtu jāparedz dažādas iespējas noregulējuma instrumentu piemērošanai. EESK pauž pārliecību, ka individuālo un grupu noregulējumu plānošanu un aktualizēšanu varētu uzlabot, ja šajā procesā būtu iesaistītas arī bankas — kā Komisija ierosina paziņojumā COM (2010) 579 final (9) un direktīvas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā (10), bet kas nav skaidri norādīts direktīvā. Profesionālus padomus attiecīgajos jautājumos vajadzības gadījumā varētu sniegt arī citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju organizācijas, arodbiedrību pārstāvji u.c., kuras varētu ietekmēt noregulējuma plāni. |
4.1.3. |
Uzraudzības un noregulējuma iestāžu un kredītiestāžu iesaistīšana būtu nepietiekama gadījumos, kad plāni ir jāizvērtē, ņemot vērā sabiedrības intereses. Centrālajām bankām ir vislabākās iespējas veikt šādus novērtējumus. Novērtējumiem par to, vai individuālus sanācijas un noregulējuma plānus sistēmiskās situācijās varētu vienlaikus īstenot attiecībā uz vairākām iestādēm, un par to, kādā mērā individuālie risinājumi varētu ietekmēt finanšu sistēmu kopumā valsts ietvaros vai pārrobežu kontekstā, ir vajadzīga makrouzraudzības pieeja. Centrālās bankas, ņemot vērā to īpašās zināšanas un pieredzi, ir visatbilstošākās šādas pieejas piemērošanai, un EESK iesaka tās iesaistīt sanācijas un noregulējuma plānu novērtēšanā sabiedrības interešu kontekstā, vienlaikus pilnībā ievērojot to neatkarību. Iespējams, nākotnē ECB gan kā centrālajai bankai, gan kā vienotai uzraudzības iestādei būtu jāveic līdzīgi novērtējumi attiecībā uz banku plāniem. |
4.1.4 |
Konfidencialitātes prasības attiecībā uz kredītiestādēm un to sanācijas un noregulējuma plāniem būtu jāpastiprina. Ar īpašiem noteikumiem direktīvā būtu jāgarantē, ka visas iestādes, institūcijas un ieinteresētās personas, kas piedalās sanācijas un noregulējuma plānu izstrādē, atjaunināšanā un novērtēšanā, stingri ievēro attiecīgās informācijas konfidencialitāti. |
4.2. Finansiālais atbalsts grupas iekšienē
4.2.1. |
EESK atzinīgi vērtē ierisinātos noteikumus, kas dod iespēju ieviest saskaņotus nosacījumus finansiālā atbalsta sniegšanai grupas iekšienē, taču vienlaikus brīdina, ka atbalsta saņēmēja un atbalsta sniedzēja interešu un tiesību aizsardzībai jābūt līdzsvarotai, ja starp tiem ir nesaskaņas attiecībā uz atbalstu. EESK pilnībā atbalsta 19. panta 1. punkta noteikumus un norāda, ka 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktās prasības būtu jāpaplašina un tajās jāiekļauj noteikumi par jebkādām augstākām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un likviditāti, ko nosaka regulējošās iestādes atbalsta sniedzēja dalībvalstī. |
4.3. Īpašā pārvaldība
4.3.1. |
Svarīgākie priekšnosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai (24. panta 1. punkts) ir jautājums, par kuru jāspriež kompetentajām iestādēm (11). EESK atzīst, ka ir vajadzīgi saudzējošāki iejaukšanās nosacījumi un lielāks elastīgums, kas ļautu kompetentajām iestādēm darboties zināmā mērā diskrēti, bet, ņemot vērā īpašajiem vadītājiem piešķirto nozīmīgo lomu un ievērojamās pilnvaras, Komiteja rosina iestāžu darbā panākt lielāku noteiktību, ieviešot precīzus un skaidrākus iejaukšanās priekšnoteikumus un nosacījumus. Pieredze rāda, ka savlaicīgas brīdinājuma pazīmes bieži ir kvalitatīva rakstura un to uztvere ir atkarīga no uzraudzītāju pieredzes un prasmēm vai efektīvas gudrības, nevis datorizētiem darbības modeļiem un koeficientiem. Ja šādos gadījumos nebūs skaidri definētu noteikumu, kas uzraudzītājus atbrīvo no atbildības par viņu pieņemtajiem lēmumiem, uzraudzītāji var atturēties no iniciatīvas uzņemšanās un tādējādi zaudēt labu iespēju agrīni un savlaicīgi iejaukties. Skaidriem iejaukšanās priekšnoteikumiem un nosacījumiem ir būtiska nozīme, jo gadījumos, kad ir pārkāpumi pārvaldībā vai aizdomas par šādiem pārkāpumiem, trešās personas var celt kompensācijas prasību ne tikai pret īpašo vadītāju par personiskās atbildības pārkāpumiem, bet arī pret uzraudzības iestādēm par nepareizu lēmumu attiecībā uz agrīnas iejaukšanās procedūras uzsākšanu vai īpašā vadītāja izvēli. |
4.3.2. |
Direktīva ievieš noteiktu secību attiecībā uz dažādu agrīnās iejaukšanās pasākumu piemērošanu. Īpašā vadītāja iecelšana ir ļoti ierobežojošs agrīnās iejaukšanās pasākums, kas ir piemērojams tikai tad, ja mazāk ierobežojošu pasākumu iespējas ir izsmeltas. Tomēr var būt situācija, kad iestādes finansiālā stāvokļa būtiska pasliktināšanās notiek pārāk strauji, un īpašais vadītājs ir jāieceļ, negaidot 23. panta 1. punktā ierosināto mazāk ierobežojošo agrīnās iejaukšanās pasākumu īstenošanu. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai iecelt īpašo vadītāju pat tad, ja nav izpildīts kāds no 24. pantā minētajiem nosacījumiem (t.i., “citi saskaņā ar 23. pantu veiktie pasākumi nav pietiekami šās situācijas uzlabošanai”. |
4.3.3. |
Komiteja aicina Komisiju apsvērt scenāriju, kurā īpašā vadītāja iecelšana var izraisīt noguldījumu aizplūšanu no bankām, un ierosināt atbilstošus pasākumus šādas noguldījumu aizplūšanas novēršanai. Noteiktos gadījumos un situācijās īpašā vadītāja iecelšana var būt signāls tirgum par to, ka banka atrodas nopietnās finansiālās grūtībās, un var izraisīt noguldījumu aizplūšanu. Stāvoklis var būt vēl problemātiskāks, ja vienlaikus notiek vairāku īpašo vadītāju iecelšana vairākām bankām valsts vai pārrobežu līmenī un nozare piedzīvo ievērojamu noguldījumu aizplūšanu un uzticības krīzi. Komiteja pauž pārliecību, ka direktīvā būtu jāievieš zināmi noteikumi, lai novērstu šādu situāciju rašanos agrīnās iejaukšanās posmā. Nākamajai vienotās uzraudzības iestādei būtu jāieņem spēcīga pozīcija un jābūt pienācīgi nodrošinātai, lai savlaicīgi un efektīvi risinātu tamlīdzīgas situācijas. |
4.4. Noregulējums
4.4.1. |
Attiecībā uz noregulējuma iestāžu pilnvarām un atbildību ir vajadzīgi papildu precizējumi. Kompetentās iestādes/uzraudzītāji atbild par agrīno iejaukšanos, savukārt noregulējuma iestādes atbild par noregulējuma instrumentu izvēli un piemērošanu. Tomēr dažos gadījumos noteiktus pienākumus veic gan uzraudzītāji, gan noregulējuma iestādes. Piemēram, 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka “kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde ir bankrota stadijā vai, domājams, bankrotēs”. Atkarībā no dalībvalstu izvēles uzraudzītāji varētu veikt noregulējuma iestāžu pienākumus, taču abas funkcijas būtu jānošķir, lai samazinātu pārmērīgas iecietības risku (12). Komiteja aicina skaidri nodalīt uzraudzītāju un noregulējuma iestāžu pienākumus un noteikt to iejaukšanās laiku. Komiteja uzskata, ka novērtēšanas un paziņošanas procedūrām attiecībā uz noregulējuma nosacījumiem jābūt balstītām uz skaidru atšķirību starp dažādu iesaistīto iestāžu pienākumiem un ka tie būtu jāvienkāršo, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu un noregulējuma izpildi. |
4.4.2. |
Prasība, ka kredītiestādes pārvaldības struktūras pienākums ir informēt kompetento iestādi, ja tā uzskata, ka kredītiestādei draud vai tuvojas maksātnespēja, būtu visnotaļ piemērots tad, ja nebūtu šaubu par laiku, kādā kredītiestādes pārvaldības struktūra ziņo kompetentajai iestādei. Pieredze liecina, ka paziņojums var kavēties dažādu iemeslu dēļ un ka viens no tiem ir šaubas par atbilstību kapitāla prasību noteikumiem. EESK uzskata, ka iniciatīvu pilnībā nevajadzētu atstāt bankas pārvaldības struktūru ziņā, jo tad noregulējuma iestāde lēmumu varētu pieņemt pārāk vēlu. Jānodrošina, lai 74. pantā būtu neapšaubāmi noteikts, ka uzraudzītājiem ir tiesības un iespēja informēt noregulējuma iestādi bez bankas pārvaldības struktūru paziņojuma, ja viņi uzskata, ka noregulējuma priekšnosacījumi pastāv, bet paziņojums aizkavējas. Direktīvas 101. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punktā jāparedz, ka dalībvalstīm jānosaka stingras sodu sankcijas banku pārvaldniekiem, kas pārkāpj 74. panta 1. punktu, nevis 73. panta 1. punktu (kā minēts direktīvā). |
4.4.3. |
27. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir minētas situācijas, kurās “noregulējuma darbība ir nepieciešama vispārības interesēs”. Sabiedrības interešu novērtējums ir joma, kurā vislabāko ieguldījumu var sniegt centrālās bankas, jo tām ir īpašās zināšanas un pieredze, lai novērtētu finanšu stabilitāti, būtisku pakalpojumu nepārtrauktību, publisko finanšu līdzekļu un noguldītāju aizsardzību. Būtu visnotaļ pareizi tās iekļaut starp iestādēm, kuru pienākums ir izvērtēt, vai ir izpildīti noregulējuma ieviešanas nosacījumi, taču tas būtu jāatļauj agrākā posmā, īpaši tad, ja novērtēšana tiek veikta attiecībā uz vairākām iestādēm valsts ietvaros vai pārrobežu kontekstā. Iespējams, nākamās banku savienības ietvaros Eiropas Centrālajai bankai, ciešā sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, būtu labākas iespējas un nodrošinājums, lai, ņemot vērā sabiedrības intereses, veiktu līdzīgus novērtējumus gan kā centrālā banka, gan kā vienota uzraudzības iestāde. Šajā sakarā īpaši noderīga būtu vienotā noregulējuma mehānisma izveide. |
4.4.4. |
Tā kā bankas bankrots ietekmē sabiedrības intereses, tas attaisno to, ka zaudējumu sadalījuma principi atšķiras no tiem principiem, kas parasti ir noteikti maksātnespējas režīmos; tādējādi saskaņā ar priekšlikumu rodas īpaša prasījumu hierarhija, kurā akcionāri ir pirmie, pēc viņiem seko nenodrošinātie kreditori 43. pantā noteiktajā kārtībā. EESK neiebilst pret šo ierosināto prasījumu hierarhiju, taču vēlas vērst uzmanību uz to, ka “kreditori” gan tehniskā, gan juridiskā ziņā ir arī visi noguldītāji/klienti. Izņemot jēdzienu “ietekmētais kreditors”, 2. pantā nav nedz “kreditoru”, nedz “noguldītāju” un to dažādo veidu definīciju. EESK uzskata, ka būtu vajadzīgas skaidras šo jēdzienu definīcijas, jo īpaši tāpēc, ka noguldītāju pielīdzināšana kreditoriem dalībvalstīs patlaban nav saskaņota. |
4.4.5. |
Valdības noguldījumi dažādās dalībvalstīs tiek traktēti atšķirīgi. Tie var būt iekļauti kā norakstīšanai pakļaujamas parādsaistības vai izslēgti no tām, atkarībā no tā, vai pieder pie segtajiem noguldījumiem līdz noteiktai summai, un atkarībā no tā, vai ir pārvērsti vērtspapīros. Turklāt valdības noguldījumi, kas pieder pie atbilstīgajām saistībām un var būt pakļauti parādu norakstīšanai, faktiski ir nodokļu maksātāju nauda. Taču vai parādu norakstīšanas operāciju, kurā izmantoti valsts finanšu līdzekļi, patiešām var definēt kā parādu norakstīšanu? |
4.4.6. |
Priekšlikumā noregulējuma iestādēm ir paredzētas plašas pilnvaras izveidot hierarhiju saistībām, kam piemērojams parādu norakstīšanas instruments. Noregulējuma iestāde ir pat pilnvarota norakstīt komerckredītus, ja tie nav būtiski “iestādes ikdienas darba nodrošināšanai” (38. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkums), kas nozīmē, ka, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vai viesnīcu pakalpojumu sniedzēja prasību varētu norakstīt, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka šādi pakalpojumi nav “būtiski”. Princips par condicio creditorum (vienāda attieksme pret kreditoriem) ir pamatelements visās maksātnespējas procedūrās, un tas ir jāņem vērā arī šajā gadījumā. |
4.4.7. |
EESK izprot nepieciešamību nodrošināt, ka iestādes bilancē ir pietiekama saistību summa, kam varētu piemērot parādu norakstīšanas pilnvaras. Tādu parāda instrumentu emitēšana, kam var piemērot parāda norakstīšanas instrumentus, var būt sarežģīts uzdevums, jo zudīs atšķirības starp subordinētu parādu un nenodrošinātu pirmās kārtas parādu. Mazāk attīstītos tirgos tas var būt vēl sarežģītāk, dārgāk vai pat neiespējami krīzes periodos un — jo īpaši — sistēmisku krīžu apstākļos. Komiteja iesaka rūpīgi apsvērt un pārdomāt ES līmeņa priekšlikumu par minimālo prasību saskaņotu piemērošanu atbilstīgajām saistībām — to nodrošinātu ar Komisijas izstrādātiem deleģētiem aktiem —, turklāt būtu jāņem vērā katras dalībvalsts vietējā finanšu tirgus attīstības līmenis. |
4.4.8. |
Attiecībā uz parādu norakstīšanas instrumentu ir vajadzīgi papildu precizējumi un skaidrojumi. Lai mazinātu neskaidrības investoru vidū, būtu jāievieš skaidri noteikumi par atbilstīgajām saistībām un vajadzīgo slieksni parādu norakstīšanai. |
4.5. Juridiska rakstura jautājumi: trešo personu tiesības
4.5.1. |
Vairumā dalībvalstu trešo personu tiesībām ir pakārtota nozīme salīdzinājumā ar tām, kas atzītas maksātnespējas tiesību aktos. Sabiedrības intereses dominē pār privāttiesību aizsardzību, un zaudējumu atlīdzināšana ir balstīta uz atšķirīgu pieeju. Priekšlikuma 78. pantā ir paredzēta iespēja noregulējuma iestādes lēmumu pārsūdzēt tiesā, bet šī iespēja attiecas tikai uz tādiem aspektiem kā noregulējuma lēmuma likumība, lēmuma īstenošanas veids un piešķirtās kompensācijas atbilstība. Noregulējuma iestādes lēmumus nevar apturēt, un tos nekādā veidā nevar arī automātiski atcelt. Pat tad, ja noregulējuma iestādes lēmumu atceļ, trešo personu tiesības ir ierobežotas, un tās var tikai saņemt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem (78. panta 2. punkta d) apakšpunkts). |
4.5.2. |
Nav šaubu, ka ārkārtas gadījumā, piemēram, bankas bankrota draudu gadījumā, parastās maksātnespējas procedūras nav piemērotas; tomēr noregulējuma iestādēm piešķirtās plašās pilnvaras un trešām personām piešķirtās ierobežotās tiesības prasīt kompensāciju rada bažas par ierosinātā regulējuma juridisko pamatotību. Daudzās dalībvalstīs, īpaši tajās, kurās ir anglosakšu tiesību sistēma, tiesas visdrīzāk aizsargās savas tiesības uzklausīt prasības par administratīvas iestādes pieņemtā lēmuma pārskatīšanu tiesā, ja attiecīgais indivīds vai grupa var pierādīt, ka ir cietuši no šā lēmuma. |
4.5.3. |
Iepriekšējā punktā aplūkotais jautājums ir apspriests dažādās aprindās gan no tiesību, gan sociālā viedokļa, un EESK uzskata, ka par to galīgā atbilde jāsniedz likumdevējām iestādēm. Tomēr Komiteja vērš uzmanību uz šādu svarīgu aspektu: ja tiek konstatēts, ka noregulējuma iestāde vai administratori ir pieļāvuši rupjus profesionālās darbības pārkāpumus, tikai tiesnešiem ir imunitāte attiecībā uz tiesā pieņemtiem nolēmumiem, savukārt neviens likums vai regulējums šo privilēģiju nevar paplašināti attiecināt arī uz tādu administratīvu iestādi kā noregulējuma iestāde, kam var būt jāatbild tiesā par radītiem zaudējumiem. Šajā gadījumā visas kompensācijas tiktu maksātas no publiskajiem finanšu līdzekļiem. |
4.6. Noregulējuma finansējums
4.6.1. |
Komisija jau ir pievērsusies noregulējuma finansēšanas jautājumiem divos paziņojumos — par banku noregulējuma fondiem un par ES sistēmu krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē (13). Pašreiz izskatāmajā direktīvas priekšlikumā precizēti abos iepriekšējos paziņojumos ierosinātie priekšlikumi. Par minētajiem paziņojumiem EESK jau ir paudusi viedokli divos atzinumos (14). Abos gadījumos Komiteja pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam izveidot ex ante valstu NF harmonizētu tīklu un ieteica šā tīkla izveidē ņemt vērā katras dalībvalsts īpatnības. |
4.6.2. |
Direktīvā ierosināts, ka noregulējuma izmaksas, ko nesedz akcionāri un kreditori, būtu jāsedz no papildu finansējuma, ko nodrošina banku nozare; vajadzības gadījumā var izmantot arī noguldījumu garantiju fondus (NGF). EESK atzinīgi vērtē saskaņotu finansējuma noteikumu ieviešanu, kas balstīti uz priekšiemaksām NGF un noregulējuma fondos (NF). Kritēriji ex ante noregulējuma finansēšanas mehānismu veidošanai ir uzskatāmi par piemērotiem un atbilstošiem pašreizējai situācijai; tomēr ekonomiskie un finansiālie apstākļi var neparedzēti mainīties, kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Paietu desmit gadi, kamēr no NF pilnībā segtu izmaksas, tāpēc EESK ierosina ieviest noteikumu par to, ka ex ante finansējuma kritērijus var periodiski pārskatīt. |
4.6.3. |
EESK izprot nepieciešamību nodrošināt solidaritāti un atbalsta priekšlikumu par aizņēmumiem finansēšanas mehānismu starpā (97. pants) un valstu finansēšanas mehānismu savstarpīgošanu grupas noregulējuma gadījumā (98. pants). Tomēr būs problemātiski īstenot ierosināto finansēšanas mehānismu savstarpīgošanu, pirms finansēšanas mehānismi ir sasnieguši savu mērķa kapacitāti un zināmu harmonizācijas pakāpi. Vairums dalībvalstu uzskata, ka NF un NGF būtu jābalsta uz ex-ante finansējumu, savukārt citas dod priekšroku ex-post finansējumam. 97. panta 2. punkta un 98. panta prasības būs problemātiskas tām valstīm, kurās centrālās bankas nav tiesīgas izsniegt aizdevumus saskaņā ar 96. un 98. pantu. Komiteja aicina Komisiju nākt klajā ar īpašiem pasākumiem un ieteikumiem, lai pārvarētu problēmas un paātrinātu saskaņošanas procesu. |
4.6.4. |
Atzīstot potenciālos ieguvumus no NGF un NF iespējamās sinerģijas vienotas institūcijas ietvaros, šāda sistēma dažās dalībvalstīs pašlaik vērtējama kā problemātiska, jo daudziem NGF trūkst finansējuma. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, kas ļauj katrai dalībvalstij izlemt, vai tā vēlas vienu vai divas finansēšanas struktūras (fondus). Vienlaikus EESK iesaka ar direktīvu ieviest noteikumus, kas garantētu, ka NGF spēj veikt savu galveno funkciju — pastāvīgi aizsargāt individuālos noguldītājus. |
4.6.5. |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmu, kurai būtu jānodrošina, ka visām ES kredītiestādēm piemēro vienlīdz efektīvus noregulējuma finansēšanas noteikumus. Nodrošināt efektīvu noregulējuma finansēšanu ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs ir ikvienas dalībvalsts interesēs, kā arī vienotā finanšu tirgus interesēs, jo tas sekmē stabilitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Komiteja aicina pēc iespējas drīzāk izveidot reālistisku plānu turpmākās noregulējuma finansēšanas mehānismu sistēmas ieviešanai. |
Briselē, 2012. gada 12. decembrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Staffan NILSSON
(1) COM(2012) 280 final.
(2) COM(2010) 579 final.
(3) Sk. FSP, “Galvenie kritēriji efektīviem noregulējuma režīmiem finanšu iestādēs”, 2011. gada oktobris.
(4) COM(2012) 280 final, paskaidrojuma raksts, 4. punkts.
(5) Komisija ir aplēsusi, ka augstākas finansējuma izmaksas var ietekmēt investīcijas un samazināt IKP izaugsmi par 0,1-0,4 % gadā (sk. Komisijas izstrādāto ietekmes novērtējumu, Komisijas dienestu darba dokuments SWD (2012) 166, 69. lpp., un SWD (2012) 167.
(6) Turpat, 68. lpp.
(7) Sk. ESRB, Reports of the Advisory Scientific Committee, Forbearance, resolution and deposit insurance, Nr. 1/2012. gada jūlijs, 23. lpp.
(8) Sk. COM(2012) 510 final.
(9) Sk. COM (2010) 579 final, ES sistēma krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē, 6. lpp.
(10) Sk. Komisijas izstrādāto ietekmes novērtējumu, Komisijas dienestu darba dokuments SWD (2012) 166, 26. lpp., 64. lpp., un SWD (2012) 167.
(11) Kompetentajām iestādēm jāvērtē, kad un vai “ir ievērojami pasliktinājusies iestādes finansiālā situācija”, “tiek nopietni pārkāpti tiesību akti, noteikumi vai nolikumi”, “tiek konstatēti nopietni administratīvie pārkāpumi, un citi saskaņā ar 23. pantu veiktie pasākumi nav pietiekami šās situācijas uzlabošanai”.
(12) Paziņojumā COM(2010) 579 final paredzēts, ka katrai dalībvalstij jānosaka, kura būs tās noregulējuma iestāde, kas īstenos noregulējuma pilnvaras. Tas ļaus dalībvalstīm saglabāt esošo kārtību, atbilstoši kurai par noregulējumu var būt atbildīga Finanšu ministrija, Centrālā banka vai noguldījumu garantiju sistēma. Komisija atzīmē, ka daudzās jurisdikcijās noregulējuma iestādes ir pienācīgi nodalītas no uzraudzības iestādēm, un uzskata, ka šāds nodalījums ir svarīgs, lai mazinātu risku, ka tiks izrādīta pārmērīga iecietība. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt administratīvām, nevis tiesu iestādēm.
(13) Sk. COM(2010) 254 final un COM (2010) 579 final.
(14) Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai Bankai “Banku noregulējuma fondi” ”, OV C 107, 6.4.2011., 16. lpp., un EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai “ES sistēma krīžu pārvarēšanai finanšu nozare” ”, OV C 248, 25.8.2011., 101. lpp.