4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/72

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž stingru atbalstu Eiropas kosmosa politikai un it īpaši liela mēroga ES projektiem Galileo un GMES, kurus uzskata par stratēģiskiem ES ekonomiskajai un zinātniskajai attīstībai. Visos iepriekš izstrādātajos atzinumos (1) EESK ir atbalstījusi nepieciešamību lielāku uzmanību un resursus veltīt politikai kosmosa jomā, kurā ES ir jāsaglabā vadošā pozīcija.

1.2

EESK noteikti iebilst pret Komisijas priekšlikumu novirzīt uz ārpusi, uz ad hoc fondu, finansējumu, kas vajadzīgs GMES programmas izvēršanai un pabeigšanai.

1.3

EESK norāda, ka programmai, kas ieiet darbības posmā, ir steidzami jānodrošina nepārtrauktība, jo pretējā gadījumā tā cietīs neveiksmi. Viss priekšlikums attiecībā uz inovatīviem finansēšanas, pārvaldības un vadības mehānismiem, kas atšķiras no ES ierastajiem un konsolidētajiem mehānismiem, šķiet novēlots, nepamatots un ļoti riskants. Jaunu struktūru un finansēšanas modeļu veidošana nozīmē nogurdinošas un nekonkrētas sarunas un pētījumus, kas neapšaubāmi aizņems gadus; tas ir pretrunā ar programmas GMES darbības uzsākšanu, kā arī nav lietderīgi, ņemot vērā to, ka Komisijai un citām ES aģentūrām ir visas nepieciešamās kompetences un pilnvaras, kas vajadzīgas programmas īstenošanai.

1.4

EESK pieprasa iekļaut programmas finansēšanu daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam un strukturēt pārvaldību tā, lai ņemtu vērā ES pašreizējās spējas un izvairītos kā no pārvaldības sadrumstalošanas, tā no jaunu struktūru radīšanas, kas nav piemērotas, lai pārņemtu tādas programmas pārvaldību, kura tika izstrādāta pēdējos desmit gados. Šāda prasība jau tika izvirzīta iepriekšējā atzinumā (2).

1.5

Paziņojums, kas tika pieņemts šā atzinuma apspriešanas laikā, attiecībā uz priekšlikuma starpvaldību nolīgumam par GMES darbībām (3) īstenošanas kārtību negroza atzinumā paustos secinājumus; gluži pretēji, paziņojums tos pastiprina un liek EESK vēlreiz vērst uzmanību uz augsto risku saistībā ar jauna un nepārbaudīta finansēšanas un pārvaldības modeļa novēlotu ieviešanu ārpus daudzgadu finanšu shēmas un ES raksturīgiem konsolidētiem pārvaldības kanāliem.

1.6

EESK pauž dziļas bažas par konkrētiem riskiem, proti, ka GMES programma var saskarties ar virkni problēmu, tā padarot veltīgus ieguldījumus vairāk nekā 3,2 miljardu euro apmērā. Ņemot vērā dalībvalstu diskusijas, šis risks šķiet gandrīz realitāte.

1.7

EESK norāda, ka GMES finansēšanas un pārvaldības kompleksā aparāta pārdefinēšana mazāk nekā gadu pirms paredzētās darbības uzsākšanas (2013. gadā ir paredzēts palaist Sentinel-1, Sentinel-2 un Sentinel-3 konstelāciju A satelītus) tā, kā tas ir izklāstīts izskatāmajā paziņojumā, ir augstākajā mērā riskanta un nepamatota, ņemot arī vērā programmas stratēģisko nozīmi ES.

1.8

Paziņojumā nav ietverta īstenošanas iespēju analīze, kas ļautu, ņemot vērā efektivitāti un lietderību, izvērtēt iepriekš minētā īstenošanas iespējas. Nav skaidrs arī pamatojums, kāpēc vajadzīga jauna shēma.

1.9

EESK norāda uz atšķirīgu attieksmi pret abām Eiropas kosmosa plāna pamatprogrammām Galileo un GMES, proti, uz to, ka Galileo ir iekļauta daudzgadu finanšu shēmā (DFS), bet GMES — nav.

1.10

Attiecībā uz pārvaldību neizpratni rada tas, ka šajā sarežģītajā sistēmā Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) ir atvēlēta nenozīmīga loma; līdz šim tā izstrādāja, pārvaldīja un izmantoja lielāko daļu no Eiropas satelītiekārtām, kā arī sadarbībā ar Eiropas Komisiju gandrīz pilnībā nodrošināja finansējumu. Tās aizvietošana ar jaunām struktūrām vai tādām, kurām trūkst pieredzes satelītu sistēmu un to savākto datu pārvaldībā, ir visnotaļ nepamatota.

1.11

EESK uzskata, ka mazāk nekā gadu pirms GMES programmas finansēšanas modeļa stāšanās spēkā tik radikāla kompetenču maiņa programmas ietvaros, kā tas ir paredzēts paziņojumā, rada ļoti nopietnu risku sistēmas darbības uzsākšanai.

1.12

EESK norāda, ka Komisijas iesniegtais pārvaldības priekšlikums ir nekonkrēts un neskaidrs. Ierosinātā modeļa trūkumi ir acīmredzami: tehniskā koordinācija ir nodota struktūrām, kurām nav ne pieredzes ar kosmosa izpēti saistītajās darbībās, ne sadarbības kultūras ar citām aģentūrām. Turklāt vairāk nekā 80 % no GMES programmā paredzētajām darbībām attiecas uz kosmosa izpēti. EESK aicina Komisiju pārskatīt ierosināto modeli, saglabāt vienotu pārvaldību un arī turpmāk uzticēt EKA tehnisko atbildību par programmu, ko Komisija pārraudzītu un kontrolētu, kā tas bija sākotnēji paredzēts.

2.1

Izskatāmajā 2011. gada 30. novembra paziņojumā ir izklāstīts Eiropas Komisijas ierosinātais risinājums attiecībā uz ārpus daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam (4) paredzēto finansējumu Zemes un drošības novērošanas stratēģiskās programmas (GMES) darbības posmam programmas īstenošanas beigu posmā. Paziņojumā ir iekļauts arī priekšlikums par pārvaldību. Tātad attiecībā uz GMES programmu tas ir ļoti svarīgs paziņojums.

2.2

Papildu paziņojums, kas tika pieņemts šā atzinuma apspriešanas laikā, attiecībā uz priekšlikuma starpvaldību nolīgumam par GMES darbībām (5) dažiem īstenošanas aspektiem, negroza Komitejas piezīmes un secinājumus par izskatāmo paziņojumu, jo tas ir pielikums, kurā ir precizēti ierosinātā fonda finansiālie aspekti un ar kuru izveidota GMES padome. Minētā padome dublē līdz šim īstenotās kompetences ES kosmosa programmu pārvaldībā. Tas nepārprotami rada kompetenču konfliktus un lēmumu pieņemšanas struktūru pārklāšanos Eiropā.

2.3

Vides un drošības globālā monitoringa (GMES) programma ir viena no divām (kopā ar Galileo) Eiropas Savienības pamatprogrammām kosmosa nozarē. Tai ir būtiska nozīme Zemes novērošanā, jo tā nodrošina rīkus, lai izprastu un uzraudzītu klimata pārmaiņas, civilo aizsardzību un drošību, ilgtspējīgu attīstību, krīžu pārvaldību.

2.4

Zemes un drošības novērošanas stratēģiskās programmas GMES finansējuma neiekļaušana priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam ir izraisījusi lielas bažas par konkrētu risku zaudēt Eiropai stratēģisku programmu, kas līdz šim maksājusi desmit darba gadus un ieguldījumus vairāk nekā 3 miljardu euro apmērā.

2.5

EESK 2011. gada decembra analīzē (6) jau paudusi dziļas bažas par šīs programmas nākotni finansējuma nepārtrauktības trūkuma dēļ.

2.6

Eiropas Parlaments 2012. gada februārī rezolūcijā par GMES nākotni (7) secināja, ka “GMES finansēšana ārpus daudzgadu finanšu shēmas (DFS) — ar finansējuma un pārvaldības struktūru, ko Komisija ierosināja savā paziņojumā — būtu dzīvotspējīgs variants”.

2.7

GMES kosmosa komponentes pamatā ir trīs satelītu konstelācijas (Sentinel-1, 2 un 3) un instrumenti (Sentinel 4 un 5), kas atrodas citos satelītos. Triju konstelāciju pirmie satelīti tiks palaisti 2013. gadā. Tādēļ ir steidzami jānosaka finanšu sistēma, kas nodrošina nu jau nenovēršamu darbību finansēšanu.

2.8

Tā kā nebija izteikts nekāds priekšlikums, 2012. gada 9. janvāra preses konferencē EKA ģenerāldirektors vēlreiz apstiprināja, ka gadījumā, ja netiks pieņemts lēmums par GMES darbību finansēšanu, EKA atteiksies veikt paredzēto palaišanu (8).

2.9

Izskatāmajā paziņojumā Eiropas Komisija ierosina iegūt nepieciešamo finansējumu, lai radītu un nodotu ekspluatācijā visu infrastruktūru, izveidojot jaunu, īpašu GMES fondu. Lai šo fondu izveidotu, Padomē būs jāparaksta ES dalībvalstu starpvaldību nolīgums.

2.10

Paredzēts, ka visām 27 ES dalībvalstīm fondā būs jādod savs ieguldījums, ņemot vērā nacionālo kopienākumu (NKI). Paziņojumā ir iekļauts nolīguma paraugs, kas pēc tam tika papildus precizēts nākamajā paziņojumā (9).

2.11

Paziņojumā iekļautajā pārvaldības priekšlikumā, kas ir tikpat svarīgs kā finanšu priekšlikums, ir norādīti daudzi dalībnieki, kuri būtu atbildīgi par dažādiem GMES programmas aspektiem un jomām.

2.12

Jaunas un sarežģītas finansēšanas shēmas un kosmosa programmas jaunas pārvaldības struktūras (GMES padome) ieviešana gadu pirms pirmo satelītu palaišanas ir visnotaļ nepamatota un novēlota.

3.1

Zemes un drošības globālā monitoringa (GMES) programma un satelītu navigācijas programma Galileo ir Eiropas Savienības svarīgas stratēģiskas programmas, ar kuru palīdzību tā vēlas saglabāt savu neatkarību un vadošo lomu kosmosa nozarē.

3.2

Tiek uzskatīts, ka saglabāt izteiktu vadošo lomu un neatkarību kosmosa nozarē ir stratēģiski svarīgi Eiropas nākotnei, ņemot vērā šajā nozarē izvērsto darbību plašu un būtisku ietekmi uz ekonomikas, tehnoloģiju, ģeopolitikas un kultūras (plašā nozīmē) jomu.

3.3

GMES ir Eiropas Savienības stratēģiska programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010.

3.4

Paziņojumā vēlreiz ir apstiprināts: “Lai risinātu arvien pieaugošās pasaules līmeņa problēmas, Eiropai vajag savu labi koordinētu un uzticamu Zemes novērošanas sistēmu. Šī sistēma ir GMES.”

3.5

Paziņojumā ir ierosināts jauns finansēšanas modelis ārpus ES budžeta konsolidētas pārvaldības sistēmas. Tas paredz, ka šajā mehānismā jāiesaistās un tas jāpieņem visām 27 dalībvalstīm. Ņemot vērā pašreizējo ārkārtējo finansiālo situāciju (sk., piemēram, situāciju Grieķijā un iespējamo Francijas un Itālijas neiesaistīšanos, bet ne tikai), šā mehānisma nobloķēšana ir ļoti iespējama, ja ne pilnībā droša. Tas nozīmētu GMES programmas beigas.

4.1

Paziņojumā ir paredzēts izslēgt GMES no DFS 2014.–2020. gadam.

4.2

Tā vietā finansējumu paredzēts nodrošināt, pamatojoties uz dalībvalstu valdību pārstāvju iekšējo nolīgumu, kas tiktu parakstīts Padomē.

4.3

Nolīgumā paredzēts, ka katra ES dalībvalsts iepriekš veic procedūras, kas nepieciešamas, lai nolīgums stātos spēkā, un par to ziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

4.4

Lai nolīgums varētu stāties spēkā, tas ir jāratificē visām ES dalībvalstīm.

4.5

Nolīgums var stāties spēkā tikai pēc tam, kad to ir pieņēmusi pēdējā dalībvalsts. Sakarā ar pašreizējo finanšu situāciju Eiropā kopumā un dalībvalstīs jo īpaši šī klauzula vien šķiet pietiekama, lai GMES programma ciestu neveiksmi.

4.6

Pagaidām nav zināms ne minētās Padomes sasaukšanas datums, ne kārtība; arī tas ir risks, ņemot vērā to, ka satelītu Sentinel 1-2-3 palaišana (2013. gadā) tuvojas.

4.7

Lai izstrādātu GMES fonda programmu, to pārvaldītu un īstenotu, paziņojumā ir paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņems regulu. Pagaidām šīs regulas projekts nav pieejams.

4.8

Attiecībā uz GMES fonda finanšu regulu, kas nosaka izveidošanas un īstenošanas, kā arī pārskatu sagatavošanas un revīzijas noteikumus, paziņojumā ir paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņems šādu regulu. Pagaidām šīs regulas projekts nav pieejams.

4.9

Līdz šim programmas izvēršanai ir iztērēti līdzekļi 3,2 miljardu euro apmērā, kurus gandrīz pilnībā sedza EKA (1 890 miljoni) un ES (1 300 miljoni).

4.10

Nepieciešamo līdzekļu aplēses laikam no 2014. līdz 2020. gadam programmas īstenošanai kopumā, ieskaitot tās uzturēšanu, izmaiņas un atjaunināšanu, veido 5,8 miljardus euro, proti, aptuveni 0,6 % no ES budžeta, kas DFS 2014.–2020. gadam noteikts 1 025 miljardu euro apmērā. Lietderīgi arī atgādināt to, ka ES budžets veido aptuveni 1 % no NKI.

4.11

Nerodas priekšstats, ka priekšlikumam finansēt GMES ārpus ES budžeta ir finansiālas priekšrocības, jo jebkurā gadījumā 27 dalībvalstīm būtu jānodrošina finansējums, kaut arī izmantojot citu finansēšanas kanālu, kura pamatā būtu sarežģīts starpvaldību nolīgums. Tāpēc Komiteja neizprot izskatāmā priekšlikuma pamatojumu.

4.12

Attiecībā uz kosmosa komponentu EKA rīcībā ir budžets, kas vajadzīgs, lai palaistu visus trīs konstelāciju Sentinel-1, 2 un 3 A satelītus. Sentinel-1 palaišanas izdevumi ir jau apmaksāti, bet pārējo divu satelītu palaišanai finansiālās problēmas nav paredzamas. Tātad budžets pēc 2013. gada tiks piešķirts visu konstelāciju izvēršanai, kā tas ir paredzēts, lai nodrošinātu tos pakalpojumus, kuriem šie satelīti bija projektēti.

4.13

Lai pārvaldītu GMES darbības posmu, paziņojumā ir paredzētas daudzas struktūras.

4.14

Komisijas pārziņā būtu pārvaldība un politiskā uzraudzība.

4.15

Paziņojumā (COM(2012) 218 final, 2012. gada 11. maijs) par izskatāmā priekšlikuma īstenošanas aspektiem ir noteikts, ka GMES programmas pārvaldības struktūra būtu GMES padome. Tās kompetences ir tik plašas, ka aptver gan ES programmu tipiskajai pārvaldībai raksturīgās kompetences, gan tipiskās kosmosa aģentūras kompetences, tādējādi radot kompetenču un lēmumu pieņemšanas struktūru pārklāšanos. Tas nav saskaņā ar Kopienas jau tā ierobežotu resursu efektīvu pārvaldību.

4.16

Attiecībā uz pakalpojumiem Zemes novērošanas pakalpojumu tehniskā koordinācija būtu uzticēta Eiropas Vides aģentūrai (EVA), ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu tehniskā koordinācija — Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centram (ERC), atmosfēras novērošanas pakalpojumu tehniskā koordinācija — Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centram (ECMWF). Attiecībā uz klimata pārmaiņām, jūras vides novērošanu un drošības jomu atbildīgie vēl nav noteikti. Lai sniegtu citus pakalpojumus, kas ir nozīmīgi Komisijai un citām ES struktūrām, tiek ierosināts izmantot tādas struktūras kā Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC), Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) vai Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA).

4.17

Attiecībā uz kosmosa komponenti EKA (ad interim) tiktu uzticētas funkcionālās darbības zemes novērošanai un konkrētu mērķa teritoriju novērojumiem, izmantojot augstas izšķirtspējas attēlus, bet Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT) — atmosfēras un okeānu sistemātiska un globāla novērošana. Kosmosa komponentes attīstības darbības tiktu uzticētas EKA un Komisijai.

4.18

Šādi noteikts pārejas periods atbilst visu konstelāciju (Sentinel-1, Sentinel-2) un Sentinel-3 komponentes “Land” pārvaldībai. Skaidrs ir tas, ka pagaidu apstākļos būs grūti uzņemties tik lielu slogu, ņemot vērā organizāciju un resursus.

4.19

Attiecībā uz komponenti in situ tiek ierosināta EVA tehniskā koordinācija.

4.20

Nav skaidrs, kā šo struktūru īpašās kompetences un pārvaldības spējas var apmierināt tādas programmas kā GMES funkcionālās vajadzības. GMES programmā kosmosa komponente ir dominējošā, un tai vajadzīgas īpašas kompetences.

4.21

GMES padome, kuras izveide ir ierosināta GMES paziņojumā (10), dublē daudzas kompetences, kas ir raksturīgas ES kosmosa programmu pārvaldībai, radot nepārprotamus kompetenču konfliktus un lēmumu pieņemšanas struktūru pārklāšanos Eiropā, un tādējādi tiek izveidota sava veida paralēlā kosmosa aģentūra. Tas neatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību.