52012AR0004

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52012AR0004 - EN

Document 52012AR0004

Help

Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par fondiem, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars”

OJ C 225, 27.7.2012, p. 58–113 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

27.7.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/58

Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par fondiem, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars”

2012/C 225/07

REĢIONU KOMITEJA

—	uzskata, ka turpmākās kohēzijas politikas (2014–2020) budžetam jābūt vērienīgam, lai varētu sasniegt Līgumā un stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus; turklāt aicina attīstības līmeņa noteikšanā un līdzekļu sadalē ņemt vērā ne tikai IKP, bet arī citus kritērijus;

—

atbalsta Komisijas ierosināto struktūru, proti, divu galveno mērķu (ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī teritoriālā sadarbība) izvirzīšanu, ESF saglabāšanu kohēzijas politikas kontekstā un jaunas kategorijas “pārejas reģioni” izveidi, kas garantē “drošības tīklu” reģioniem, kuriem vairs nav tiesību saņem pilnu atbalstu konverģences mērķa sasniegšanai;

—

aicina izmantot elastīgāku pieeju struktūrfondu līdzekļu sadalē un, tieši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, tos pielāgot reālajām reģionu vajadzībām. Šāda elastīga pieeja būtu jāpiemēro attiecībā uz līdzekļu sadali starp ERAF un ESF, kā arī līdzekļu tematisko koncentrēšanu uz konkrētiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Šajā sakarā Komiteja aicina ievērojami pazemināt vai padarīt elastīgākas īpašajās regulās paredzētās minimālās robežvērtības;

—

atbalsta stratēģisko pieeju, kas izmantota vienotajā stratēģiskajā satvarā, kurā apvienoti visi fondi ar reģionālo ievirzi. Tādējādi varēs labāk koordinēt ELFLA un EJZF. Turklāt Komiteja vēlas, lai pilsētu pasākumos, vietējās attīstības pasākumos, integrētos teritoriālajos ieguldījumos un kopīgos rīcības plānos vairāk tiktu ņemts vērā teritoriālās kohēzijas princips un lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta reģioniem, kuros notiek rūpnieciskās pārmaiņas vai pastāv demogrāfiskās problēmas;

—	aicina atbalstīt iespēju, kas ļauj programmas finansēt no vairākiem fondiem (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, ELFLA un EJZF), un aicina Eiropas Komisiju veikt visus pasākumus, lai šīs programmas izstrādātu un īstenotu atbilstīgi proporcionalitātes principam;

—

noraida makroekonomikas nosacījumus, kā arī izpildes rezervi, jo šie nosacījumi ir pretrunā galvenajam kohēzijas politikas mērķim. Komiteja toties atbalstītu ideju, ka jārada elastības rezerve, kas veidota, pamatojoties uz apropriāciju automātisku atcelšanu, un kas paredzēta eksperimentālu iniciatīvu finansēšanai. RK atbalsta arī ex ante nosacījumus, kas ir vienkāršāki un preventīvāki, nevis represīvi;

—	aicina faktiski vienkāršot pārvaldības noteikumus, it sevišķi attiecībā uz uzraudzības un revīzijas iestādēm, ienesīgām darbībām un vienotas likmes izmaksām.

Ziņotāja

MARINI kdze (IT/PSE), Umbrijas reģiona priekšsēdētāja

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006

COM(2011) 615 final

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

A. Kopienas budžets un līdzekļu piešķiršana

REĢIONU KOMITEJA

Adekvāts un līdzsvarots Kopienas budžets

1.	atgādina, ka Eiropas Savienības rīcībā jābūt tādam budžetam, kas ļauj nodrošināt kohēzijas politikas efektivitāti un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

2.	pieprasa saglabāt katrai reģionu kategorijai vismaz to pašu ES atbalsta apjomu, kas paredzēts pašreizējā plānošanas periodā;

uzsver, ka pašreizējās smagās ekonomiskās, finanšu un sociālās krīzes dēļ Eiropas Savienībā tiek sekmēta nepietiekamas nodarbinātības stāvokļa nostiprināšanās ar spēcīgu, taču atšķirīgu ietekmi uz visiem ES reģioniem. Šajā situācijā struktūrfondi ir nepieciešamais finansējuma avots, kas ļauj ierobežot krīzi un atbalstīt ES reģionu attīstību;

Finansējuma apguves grūtību mazināšana

4.	mudina Komisiju uzsākt atbilstošas iniciatīvas, lai, uzlabojot Kopienas līdzekļu pārvaldību (piemēram, vienkāršojot un atjauninot pārvaldības un kontroles sistēmas) un veicinot uz rezultātiem virzītu pieeju, mazinātu finansējuma apguves grūtības, kas pastāv dažās dalībvalstīs;

Taisnīgāki un līdzsvarotāki finansējuma sadales kritēriji

5.	uzskata, ka ekonomikas un finanšu krīzes dēļ ir aizvien lielāka nepieciešamība ātri iegūt salīdzināmus datus par IKP un citus papildu rādītājus, lai pareizāk noteiktu ES reģionu faktisko attīstības līmeni (1), neskarot pienācīgu līdzekļu koncentrēšanu vismazāk attīstītajiem reģioniem;

uzskata, ka saistībā ar līdzekļu sadali ir pietiekami jāņem vērā to dalībvalstu īpatnības, kurām raksturīgas izteiktas iekšējās ekonomiskās atšķirības; sevišķi pauž bažas par kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) paredzēto līdzekļu sadales kritērijiem (sk. priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai), jo pienācīgi nav ņemtas vērā sociālās, ekonomiskās un strukturālās atšķirības;

B. Kohēzijas politikas uzbūve

Vienkāršota uzbūve

7.	atbalsta to, ka ir izvirzīti divi lieli mērķi — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai un teritoriālā sadarbība —, kas palīdz vienkāršot kohēzijas politikas uzbūvi;

atbalsta to, ka, nesamazinot atbalsta līmeni pārējo divu kategoriju reģioniem, tiek ieviesta kategorija “pārejas reģioni”, kuri galvenokārt jāfinansē no līdzekļiem, kas vairs nepienākas konverģences un Kohēzijas fonda mērķus sasniegušiem reģioniem un valstīm, un atzinīgi vērtē ierosināto “drošības tīklu” reģioniem, kuriem vairs nav tiesību saņem pilnu atbalstu konverģences mērķa sasniegšanai. Jaunā kategorija ļaus labāk atbalstīt gan tos reģionus, kuri ir gandrīz sasnieguši konverģences mērķi, gan citus reģionus, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir starp 75 % un 90 % no ES vidējā līmeņa. Jaunā kategorija ļaus arī pielāgot ES atbalstu attīstības līmenim un mīkstināt pašreizējā plānošanas periodā novēroto sliekšņa efektu. Šie noteikumi būtu jāattiecina uz visiem vienotā stratēģiskā satvara fondiem;

9.	uzsver, ka arī noteikumiem attiecībā uz 2014.–2020. gada pamatnostādnēm par reģioniem paredzēto valsts atbalstu jābūt saskaņotiem ar turpmākās kohēzijas politikas struktūru un tad, kad tiks noteikti atbalstāmie reģioni, nedrīkst pieļaut pretrunas starp kohēzijas politiku un konkurences tiesībām;

Virzībā uz pienācīgu Eiropas Sociālā fonda (ESF) lomu kohēzijas politikā

10.	atzinīgi vērtē ESF saglabāšanu kohēzijas politikā, jo tas ir būtisks instruments nodarbinātības, personu iegūto zināšanu uzlabošanas un sociālās iekļaušanas jomā;

11.	tomēr prasa, lai saskaņā ar subsidiaritātes principu reģionālās un kompetentas vietējās pašvaldības veiktu prioritāro ieguldījumu izvēli un struktūrfondu sadalījumu starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un ESF;

C. Kopīgi principi visiem fondiem

Attiecībā uz spēcīgāku partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību

12.

pieprasa nodrošināt, ka, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldības principu un saskaņā ar kompetences jomu sadalījumu attiecīgajā valstī, vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs ir pilnībā iesaistītas tādu dažādu stratēģisku dokumentu izstrādāšanā, apspriešanā un īstenošanā kā vienotais stratēģiskais satvars (VSS) un jo sevišķi partnerības līgums. Lai partnerībām saistībā ar valstu valdībām piešķirtu oficiālu statusu, jānodrošina iespēja slēgt teritoriālos līgumus starp vietējām, reģionālajām un valsts līmeņa pārvaldes iestādēm;

13.

uzskata, ka partnerības kontekstā nav pareizi vietējās un reģionālās pašvaldības pielīdzināt ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, jo tās pārstāv pašvaldību vispārējās intereses un, ņemot vērā dalībvalstu institucionālo struktūru, piedalās kohēzijas politikas projektu pārvaldīšanā un finansēšanā;

Līdzfinansējuma likmju atbilstība reģionu attīstības līmenim

14.	vēlreiz apstiprina savu atbalstu Eiropas līdzfinansējuma principam, kas garantē teritoriālo dalībnieku atbildību;

15.	uzskata, ka pievienotās vērtības nodoklim vajadzētu būt attiecināmajām izmaksām, ja tas nav atgūstamais PVN;

16.	uzskata, ka jānodala pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas un publiskā sektora partneri. Kompetentās vietējās un reģionālās pašvaldības vai to pārstāvji jāiesaista sarunās par partnerības līgumu izstrādi ne tikai reģionālajā, bet arī dalībvalsts līmenī;

D. Saistība starp kohēzijas politiku un stratēģiju “eiropa 2020”

Saskaņota un elastīga tematiskā koncentrācija

17.

uzsver tematiskās koncentrācijas principa piemērošanu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem un Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā minētajiem mērķiem, kas izvirzīti saskaņā ar Kopienas tematisko programmu, tomēr pauž bažas par elastības trūkumu tādu tematisko mērķu izvēlē, kuri būtu jānosaka, pamatojoties uz teritorijas analīzi;

18.	tāpēc prasa panākt reālu elastību visiem VSS fondiem, lai katrai vadošajai iestādei būtu iespējami lielāka brīvība izvirzīt tos tematiskos mērķus, uz kuriem novirzīt līdzekļus, un pieprasa arī ievērojami pazemināt vai padarīt elastīgākas īpašajās regulās paredzētās minimālās robežvērtības;

E. Stratēģiskā pieeja un kohēzijas politikas pārvaldība

Vienotais stratēģiskais satvars: teritoriālajiem mērķiem paredzētu fondu lielāka integrācija

19.	atbalsta fondu labāku integrāciju un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir iekļauts vienotajā stratēģiskajā satvarā un vienlaikus saglabātas katra fonda īpatnības;

20.	uzskata, ka vienotais stratēģiskais satvars jāapstiprina Parlamentam un Eiropadomei, un arī norāda, ka tāds dokuments būtu jāapstiprina, maksimāli iesaistot Kopienas iestādes; tāpēc atbalsta VSS iekļaušanu vispārējās regulas pielikumā;

21.	uzskata, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā minētajiem mehānismiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos faktiski sasaistītu ar reģionālās politikas pasākumiem un vietējās attīstības politiku;

22.

uzskata, ka vienotajam stratēģiskajam satvaram galvenokārt būtu jāveicina augšupēja teritoriālā pieeja un finansējuma integrācija. Vienotajā stratēģiskajā satvarā iekļautajiem ieteikumiem nevajadzētu būt pārāk preskriptīviem, lai varētu pietiekami elastīgi izvēlēties līdzekļus, ar kuriem iespējams sasniegt tematiskos mērķus un prioritātes investīciju jomā, kā paredzēts attiecīgajās regulās par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu;

23.

uzsver, ka vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu pienācīgi jāvieno vispārējās regulas 9. pantā noteiktie tematiskie mērķi ar investīciju jomā izvirzītajām prioritātēm, kas uzskaitītas regulās par ERAF, ESF, Kohēzijas fondu, ELFLA un EJZF, un jānodrošina tiesiskā noteiktība prioritāšu savstarpējās atbilstības jautājumā, vienlaikus novēršot atšķirības un to pārklāšanās, lai no vairākiem fondiem finansētus un daudztematiskus prioritāros projektus varētu īstenot integrēti un bez liekas kavēšanās;

Partnerības līgums: vairāk līgums nekā partnerība

24.

aicina atbilstoši attiecīgajai institucionālajai sistēmai nodrošināt, ka reģionālās un kompetentās vietējās pašvaldības — kohēzijas politikas finansētājas un īstenotājas — ir šā līguma tiešas slēdzējas un pilnībā piedalās minētās politikas izstrādāšanā, apspriešanā, īstenošanā un grozīšanā (13. panta 2. punkts);

25.	īpaši aicina atbilstoši attiecīgajai institucionālajai sistēmai nodrošināt, ka līguma ietvaros reģionālās iestādes ir tieši iesaistītas iekšējo nosacījumu un no tiem izrietošo sankciju noteikšanā (14. pants);

26.	pauž bažas par aizkavēšanos, kas iespējama tādēļ, ka partnerības līgums un darbības programmas jāiesniedz vienlaicīgi. Šajā sakarā aicina panākt, ka programmas tiek iesniegtas sešu mēnešu laikā no līguma iesniegšanas brīža;

Darbības programmas: integrētas pārvaldības izveide reģionālajā līmenī

27.	iesaka nodrošināt, ka reģionālās un vietējās pašvaldības atbilstoši attiecīgajiem institucionālajiem noteikumiem tiek cieši iesaistītas ES fondu pārvaldībā, un īpaši aicina izmantot no vairākiem fondiem finansētas programmas;

28.	atzīmē, ka, labāk saskaņojot kopīgos noteikumus par dažādu fondu īstenošanu, varētu veicināt to integrāciju un paaugstināt īstenoto pasākumu efektivitāti un ietekmi, kā arī samazināt administratīvo slogu adresātiem;

29.	aicina Komisiju veikt pašreizējo makroreģionālo stratēģiju darbības, ietekmes un pievienotās vērtības novērtējumu;

F. Uz novērtējumu un rezultātiem virzīta plānošana

Makroekonomikas nosacījumi: divkāršs sods dalībvalstīm

30.	kategoriski noraida ieteikumus saistīt kohēzijas politiku ar stabilitātes pakta ievērošanu (makroekonomikas nosacījums) un uzskata, ka makroekonomikas nosacījumi kalpo citiem mērķiem, kas nav saistīti ar kohēzijas politiku;

31.	tāpēc uzskata, ka pašvaldībām nevajadzētu ciest no tā, ka dažas dalībvalstis neievēroto savas saistības, jo īpaši valsts budžeta deficīta jomā (21. pants);

Vienkāršāki un preventīvāki, nevis represīvi ex ante nosacījumi

32.

atbalsta ex ante nosacījumu principu. Šie nosacījumi ir paredzēti, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti visi galvenie priekšnoteikumi (tostarp iepriekšējās pieredzes novērtējums) efektīvai ieguldījumu veikšanai, bet šajā sakarā nedrīkst pieļaut, ka kohēzijas politikai tiek uzlikti pienākumi, kas nav tās kompetencē, vai tiek palielināts administratīvais slogs;

33.

tomēr pauž bažas, ka nosacījums, kas attiecas uz trešo personu (piemēram, Kopienas direktīvas nav transponētas), var kaitēt programmu un projektu izstrādei un īstenošanai reģionālajā un vietējā līmenī. Tāpēc RK uzskata, ka ex ante nosacījumi attiecināmi tikai uz jomām, kas ir tieši saistītas ar kohēzijas politikas īstenošanu;

34.	tāpat pauž Komisijai aicinājumu nodrošināt, ka šie ex ante nosacījumi, izņemot tos nosacījumus, kurus dalībvalsts ir apņēmusies ievērot, neizraisa nekādu maksājumu apturēšanu vai finanšu korekcijas;

Izpildes rezerve

35.

pauž bažas par izpildes rezerves izveidošanu, jo Komiteja ir norūpējusies, ka šis mehānisms varētu veicināt pārāk vienkāršu un tāpēc viegli sasniedzamu mērķu izvirzīšanu, kas ļautu saņemt papildu finansējumu un attiecīgi dotu priekšroku mazāk vērienīgiem projektiem, un neveicinātu inovāciju; vērš uzmanību uz Revīzijas palātas atzinumu Nr. 7/2011, kurā norādīts: “[…] izpildes rezerve bija noteikta 2000.–2006. gada posmā, taču tās pozitīvā ietekme bija ierobežota, jo laikā, kad bija jāsagatavo starpposma pārskats, bija izpildīta tikai neliela daļa izdevumu un nebija piemērotas metodoloģijas programmu izpildes novērtēšanai”.

36.	toties atbalstītu ideju, ka jārada elastības rezerve, kas veidota, pamatojoties uz apropriāciju automātisku atcelšanu, un kas paredzēta eksperimentālu iniciatīvu finansēšanai gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā vai tiktu izmantota krīzes gadījumā;

Izpildes rādītāju sistēma kā vadības instruments

37.

atzīmē, ka, pamatojoties uz rezultātu izpildes pārskatīšanu, katrai prioritātei ir izvirzīti starpposma mērķi, kuri jāsasniedz attiecīgi līdz 2016. gadam un 2018. gadam. Komiteja uzskata, ka šāda mehānisma uzdevums ir virzīt un kontrolēt mērķus, kas īstenoti visā plānošanas periodā; tas ļautu novērst, ka tad, ja netiek sasniegti mērķi, kuri izvirzīti, pamatojoties uz galīgo ziņojumu par īstenošanas gaitu, konkrētajiem prioritārajiem virzieniem piemēro finanšu korekcijas, jo šo mērķu nesasniegšana var būt saistīta ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem un no tiem izrietošajām nepieciešamajām izmaiņām, ko nosaka valstu un reģionālās iestādes;

38.

uzskata, ka šis jaunais noteikums ir nevajadzīgi pievienots dažādiem Komisijas ierosinātajiem nosacījumiem (makroekonomikas, ex ante un ex post nosacījumiem) un ex ante, in itinere un ex post novērtējuma sistēmai, tāpat kā kvantitatīvo mērķu un rezultātu rādītāju noteikšanai, un vēlas, ka tiek panākta arī lielāka saistība ar izvērtēšanas darbībām, kas minētas 48., 49. un 50. pantā;

Avansa maksājumu palielināšana

39.	atzinīgi vērtē priekšlikumu noteikt prasību, ka vadošās iestādes izmaksā atbalstu tā saņēmējiem pirms kompensācijas pieprasīšanas Komisijai, un cer, ka avansa maksājumu sistēma kļūs elastīgāka un avansa maksājumi palielināsies, lai uzlabotu šo vadošo iestāžu likviditāti;

Sankcijas un finanšu korekcijas: virzībā uz preventīvāku, nevis represīvu pieeju

40.

pieprasa nodrošināt, ka gadījumā, ja viena dalībvalsts smagas finanšu krīzes situācijā saņem atbalstu no Savienības, Komisija var grozīt partnerības līgumu un darbības programmas, pamatojoties uz konstruktīvu dialogu ar šo dalībvalsti un attiecīgajām pašvaldībām, un tādēļ cer, ka Komisijas eksperti palīdzēs valsts un reģionālajām iestādēm, lai uzlabotu to spēju efektīvi pārvaldīt ES līdzekļus;

G. Kohēzijas principa pastiprināšana

Atbalsts pilsētu un lauku attīstības pasākumiem, kā arī integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem

41.

aktīvi atbalsta to, ka uzmanība ir pievērsta integrētai pilsētu attīstībai, un sevišķi atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus attiecībā uz vietējās attīstības pasākumiem un integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem, kam būtu jākļūst par galvenajiem īstenošanas instrumentiem nākamajā plānošanas periodā, taču vienlaicīgi pieprasa sīkāku informāciju par šo jauno noteikumu īstenošanu;

42.

cer, ka šie noteikumi tiks piemēroti, īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka integrēta teritoriālā attīstība tiek īstenota efektīvi, piemēram, dažādu fondu, īpaši ERAF un ELFLA, atbalsta saskaņošana piepilsētu teritorijās un funkcionālajās zonās, to piesaistīšana, projektā iesaistāmo teritoriju noteikšana, saskaņotas stratēģijas izstrāde utt.;

43.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības instrumenti nodrošina papildu līdzfinansējuma likmi 10 % apmērā, un aicina piemērot to arī attiecībā uz integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem; uzskata, ka vietējo rīcības grupu organizēšana un darbība jāsaskaņo starp vadošajām iestādēm un vietējiem partneriem valstu līmenī;

44.	aicina nodrošināt, ka noteikumi par to, ka publiskajām iestādēm nedrīkst būt vairāk par 49 % balsstiesību, tiktu pārskatīti gadījumos, kad institucionalizētas vietējās attīstības partnerības jau ir izveidotas;

45.	uzsver, ka vietējā attīstība ir jāskata kā vienota koncepcija, kuras ietvaros tiek īstenoti integrēti teritoriālie ieguldījumi, pilsētu attīstības pasākumi un kopīgi rīcības plāni;

Atbilstoši pasākumi, kas ļauj atbalstīt reģionus ar īpašiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem

46.

mudina pievērst īpašu uzmanību gan apgabaliem, kuros notiek rūpniecības restrukturizācija, gan reģioniem, ko skar sarežģīti un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, kuri rada salīdzinošu atpalicību teritoriālās kohēzijas ziņā, gan arī attālākajiem reģioniem (LESD 174. pants un 349. pants);

Teritoriālo tīklu izveides turpināšana ar infrastruktūras finansējuma palīdzību

47.	pauž bažas par to, ka attīstīto reģionu gadījumā nav ņemta vērā infrastruktūru, piemēram, ātrdarbīgu IKT tīklu, finansēšana.

H. Pārvaldības, kontroles un revīzijas noteikumu vienkāršošana

Pārvaldības vienkāršošana un kopīga atbildība par uzraudzību

48.	pieprasa faktiski vienkāršot līdzekļu izmantošanas noteikumus pārvaldes, kontroles un revīzijas iestādēm, jo tas vienlaikus atvieglotu atbalsta saņēmēju piekļuvi finansējumam;

49.

pauž bažas par to, ka ESF atbalsts administratīvās spējas stiprināšanai attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurās ir mazāk attīstīti reģioni vai kuras saņem Kohēzijas fonda atbalstu, taču tas pats nav sakāms par ERAF, lai gan uz abiem fondiem attiecināmās valstu sistēmas ir pakļautas līdzīgiem noteikumiem;

50.	cer, ka izteiktāka kohēzijas politikas virzība uz rezultātiem pievērsīs lielāku uzmanību fondu izmantošanas izpildei, kvalitātei un efektivitātei, nevis formālai noteikumu ievērošanai un izdevumu apjomam;

51.	uzskata, ka pārmērīga atsaukšanās uz deleģētajiem Komisijas aktiem (kas regulā pieminēti aptuveni 50 reižu) var novēlot līdzekļu izmantošanu, un tāpēc Komisijai iesaka izstrādāt īstenošanas regulu, kurā vispirms būtu noteikti visi īstenošanas noteikumi;

Labāka uzraudzības koordinācija un proporcionalitāte

52.

pauž šaubas, vai ministrijās būtu jāveido akreditācijas struktūra, kas radītu nevajadzīgu papildu uzraudzības līmeni, kura uzdevums būtu, pamatojoties uz iepriekšēju pārbaudi, akreditēt pārvaldes un sertifikācijas iestādes, un uzskata, ka akreditācijai jāattiecas drīzāk uz sistēmām, nevis pārvaldes iestādēm;

53.

atgādina, ka, nepareizi piemērojot proporcionalitātes principu, var veicināt nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, jo pārvaldības un uzraudzības administratīvais slogs gultos galvenokārt uz tām dalībvalstīm, kas visvairāk izmanto struktūrfondu līdzekļus; turklāt uzraudzības līmeņa noteikšana atbilstīgi programmu finansiālajai dimensijai varētu atturēt no programmām, ko finansē no vairākiem fondiem;

54.	uzskata, ka ierosinātajai gada grāmatojumu noskaidrošanai nevajadzētu būt obligātai, lai tikai tās vadošās iestādes, kas to vēlas, varētu vienkāršot slēgšanas procedūru perioda beigās un samazināt grāmatvedības dokumentu uzglabāšanas ilgumu (67., 76., 77., 131. pants);

55.	vēlas novērst, ka valsts vai reģionālās revīzijas iestādes un Komisija vai Revīzijas palāta, kā arī paši uzņēmumi veic vairākkārtēju kontroli, un tāpēc RK iesaka reģionā regulāri veikt kopīgu revīziju, lai novērstu dubultu kontroli un veicinātu kopīga atzinuma pieņemšanu (65. panta 2. punkts);

Faktiski vienkāršotas un uz uzņēmējdarbību vērstas finansēšanas vadības izveide

56.

uzskata, ka saistībā ar finanšu instrumentu izmantošanu precīzāk jāizskaidro ES fondu izmantošanas grāmatvedība, fondu uzraudzība un finanšu instrumentu piederība. Komiteja tomēr atbalsta, ka fondu sviras efekta palielināšanai tiek piesaistīti finansēšanas vadības instrumenti ar nosacījumu, ka tie papildina, nevis vājina kohēzijas politikas dotāciju elementu un ka atbalstu attiecina tikai uz konvencionālajiem finanšu instrumentiem (kapiltālieguldījumiem, aizdevumiem, garantijām), nevis uz tādiem necaurredzamiem finanšu instrumentiem kā atvasinātie vai strukturētie finanšu instrumenti;

57.	uzskata, ka pārāk ierobežojoša ir prasība, ka finanšu instrumenti saskaņā ar programmas mērķiem jāizmanto divu gadu laikā no to ieviešanas brīža un vismaz 10 gadu laikā pēc programmas slēgšanas;

Kopīgs rīcības plāns: eksperimentāls jaunievedums

58.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi izstrādāt kopīgu rīcības plānu, kas aptver virkni projektu, kurus kā daļu no darbības programmas vai programmām īsteno uz atbalsta saņēmēja atbildību, un ka tādā veidā ievērojami samazinātos pārvaldes un kontroles jomā piemērojamo noteikumu apjoms; tomēr pauž nožēlu, ka tas neattiecas uz infrastruktūras projektiem;

59.	ņemot vērā arī piesaistīto līdzekļu summu, aicina Komisiju, attiecīgo dalībvalsti un vietējās un reģionālās pašvaldības, kas piedalās programmā, lemt par kopīgu rīcības plānu un samazināt šo slieksni līdz EUR 5 milj.;

Ienesīgi pasākumi: nepieciešamība pēc lielākas elastības

60.	uzskata, ka būtu vēlams atjaunot noteikumus, kas bija spēkā 2000.–2006. gadā un kuros bija paredzēta vienotas īpašas (samazinātas) atbalsta likmes piemērošana ienesīgiem projektiem;

Vienotas likmes izmaksas: aizkavējusies vienkāršošana

61.	atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attiecībā uz dažādiem vienkāršota finansējuma veidiem un mudina vadošās iestādes un finansējuma saņēmējus galvenokārt izmantot vienības izmaksu standarta shēmas, vienotas likmes maksājumus un vienotas likmes finansējumu;

62.	aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas ātrāk izstrādāt taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķinu metodoloģiju, vienības izmaksu metodes un shēmas, lai projektu īstenotāji varētu tās izmantot plānošanas sākumā, pienācīgi ņemot vērā pašreizējā plānošanas periodā gūto pieredzi.

II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai, izmantojot deleģētu aktu, būtu jāpieņem vienots stratēģiskais satvars, kas pārvērš Savienības mērķus VSS fondu pamatdarbībās, lai sniegtu skaidrāku stratēģisko virzību plānošanas procesā dalībvalstu un reģionu līmenī. Vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu jāsekmē Savienības intervences nozaru un teritoriālā sadarbība saskaņa ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Komisija vienot stratēģisk satvar, kas kas pārvērš Savienības mērķus VSS fondu pamatdarbībās, lai sniegtu skaidrāku stratēģisko virzību plānošanas procesā dalībvalstu un reģionu līmenī. Vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu jāsekmē Savienības intervences nozaru un teritoriālā sadarbība saskaņa ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Pamatojums

Pamatojoties uz deleģētiem aktiem, likumdevējs var deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Runājot par vienoto stratēģisko satvaru, tā uzdevums ir dot ievirzi un nodrošināt kopējus noteikumus visiem kopīgi pārvaldītiem fondiem, tāpēc tas ietver būtiskus elementus, kuri jādara zināmi visām Kopienas iestādēm un kurus vajadzības gadījumā var grozīt.

2. grozījums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojoties uz Komisijas pieņemto vienoto stratēģisko satvaru, katrai dalībvalstij sadarbībā ar saviem partneriem un apspriežoties ar Komisiju būtu jāsagatavo partnerības līgums. Partnerības līgumā vienotajā stratēģiskajā satvarā noteiktie elementi jāpārveido atbilstoši valsts kontekstam un jāizsaka cieša apņemšanās sasniegt Savienības mērķus, izmantojot VSS fondu plānošanu.

Pamatojoties uz Komisijas pieņemto vienoto stratēģisko satvaru, katrai dalībvalstij sadarbībā ar saviem partneriem un apspriežoties ar Komisiju būtu jāsagatavo partnerības līgums. Partnerības līgumā vienotajā stratēģiskajā satvarā noteiktie elementi jāpārveido atbilstoši valsts kontekstam un jāizsaka apņemšanās sasniegt Savienības mērķus, izmantojot VSS fondu plānošanu.

Pamatojums

Reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas ir kohēzijas politikas finansētājas un īstenotājas, pilnībā jāpiedalās minētās politikas izstrādāšanā, apspriešanā, īstenošanā un grozīšanā.

3. grozījums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katrai programmai jānosaka izpildes sistēma, lai plānošanas periodā uzraudzītu panākumus, kas gūti, sasniedzot katrai programmai noteiktos mērķus. Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpārskata izpilde 2017. un 2019. gadā. 2019. gadā būtu jāparedz izpildes rezerve, ja izpildes sistēmā noteiktie atskaites punkti ir sasniegti. Ņemot vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu dažādību un starptautisko būtību, izpildes rezerve tām nebūtu jāpiešķir. Ja atskaites punktu vai mērķu sasniegšanā vērojami būtiski trūkumi, Komisijai jāspēj apturēt maksājumi programmai vai plānošanas perioda beigās jāpiemēro finanšu korekcijas, lai nepieļautu Savienības budžeta izšķērdīgu un neracionālu izmantošanu.

Pamatojums

Grozījums atspoguļo iebildumus pret izpildes rezerves izveidošanu valstu līmenī, jo Komiteja ir norūpējusies, ka šis mehānisms varētu veicināt pārāk vienkāršu un tāpēc viegli sasniedzamu mērķu izvirzīšanu papildu finansējuma saņemšanai un attiecīgi dotu priekšroku mazāk vērienīgiem projektiem, un neveicinātu inovāciju.

Toties atbalstāma būtu ideja, ka, lai finansētu eksperimentālas iniciatīvas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā vai krīzes gadījumā veiktu pasākumus, jārada elastības rezerve, kas veidota, pamatojoties uz apropriāciju automātisku atcelšanu.

4. grozījums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību nodrošinās, ka VSS fondu izdevumu efektivitāti pamato pareiza ekonomikas politika un ka VSS fondi vajadzības gadījumā var tikt novirzīti, lai novērstu ekonomikas problēmas, ar kurām valsts saskaras. Šim procesam jābūt pakāpeniskam, sākot ar grozījumiem partnerības līgumā un programmās atbilstoši Padomes ieteikumiem novērst makroekonomisko nestabilitāti un sociālās un ekonomikas grūtības. Ja, neskatoties uz VSS fondu labāku izmantošanu, dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, Komisijai jābūt tiesībām apturēt visus vai daļu no maksājumiem un saistībām. Lēmumiem par apturēšanu jābūt proporcionāliem un iedarbīgiem, ņemot vērā atsevišķu programmu ietekmi attiecīgās dalībvalsts ekonomikas un sociālās situācijas risināšanā un partnerības līguma iepriekšējos grozījumus. Pieņemot lēmumu par apturēšanu, Komisijai arī būtu jāievēro vienlīdzīga pieeja dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā apturēšanas ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti. Apturēšana būtu jāatceļ un līdzekļi būtu jādara atkal pieejami attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz dalībvalsts veic vajadzīgās darbības.

Pamatojums

Reģionu komiteja kategoriski iebilst pret noteikumiem attiecībā uz makroekonomikas nosacījumiem. Piemērojot ar Stabilitātes un izaugsmes paktu saistītas sankcijas vai finanšu stimulus, kas paredzēti makroekonomikas nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai, rodas risks, ka neizdevīgā situācijā nonāks reģionālās un vietējās pašvaldības, jo tās nenes atbildību par to, ka dalībvalstis neievēro šīs saistības.

5. grozījums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

VSS fondu uzraudzības un ziņošanas procedūru saskaņošana jāveic, lai vienkāršotu pārvaldības procedūras visos līmeņos. Ir svarīgi nodrošināt proporcionālas ziņošanas prasības, kā arī visaptverošas informācijas pieejamību par panākumiem attiecībā uz galvenajiem pārskatīšanas punktiem. Tādēļ ziņošanas prasībās jāatspoguļo informācijas vajadzības attiecīgajos gados, un tām jāatbilst izpildes pārskatīšanas laikam.

Pamatojums

Attiecībā uz izpildes pārskatīšanu Komiteja uzskata, ka šāda mehānisma uzdevums ir virzīt un kontrolēt mērķus, kas īstenoti visā plānošanas periodā.

6. grozījums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar dalītas pārvaldības principiem dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu starpniecību būtu jāuzņemas galvenā atbildība par darbībām programmās. Lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār atlases un īstenošanas darbībām un pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, būtu jānosaka vadošās iestādes funkcijas.	Saskaņā ar dalītas pārvaldības principiem dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu starpniecību būtu jāuzņemas galvenā atbildība par darbībām programmās. Lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār atlases un īstenošanas darbībām un pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, būtu jānosaka vadošās iestādes funkcijas.

Pamatojums

Vienotā stratēģiskā satvara finansējumu piešķir reģionālās politikas ietvaros, tāpēc, norādot uz iesaistītajām iestādēm, uz kurām attiecas regula, nevar neminēt šajā sakarā svarīgākās struktūras — vietējās un reģionālās pašvaldības.

7. grozījums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai nodrošinātu ticamību ex ante par galveno pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi un strukturēšanu, dalībvalstīm būtu jāieceļ akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par vadošo un kontroles struktūru akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir izvairīties no struktūru un personu skaita palielināšanas, jo tas vēl vairāk sarežģītu pārvaldības un kontroles sistēmu.

8. grozījums

Jauns apsvērums aiz 55. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Pamatojums

Līdz šim nav izdevies pieņemt vienotus noteikumus attiecībā uz visiem fondiem; runa ir par pārejas noteikumiem un ar tiem saistīto ES līdzdalību (līdzfinansējuma likmes). Pārejas noteikumi (arī drošības tīkls) attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu ir ieviesti, taču to nevaram teikt par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai. Tas nozīmē, ka fondu apgūšanu regulēs ļoti atšķirīgi atbalsta piešķiršanas noteikumi. Tas neatbilst saskaņošanas mērķim. Tāpēc jānodrošina, ka pārejas noteikumi attiecas arī uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai.

9. grozījums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai vēl vairāk koncentrētos uz rezultātiem un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, pieci procenti no resursiem, kas paredzēti mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, ir jāatliek kā izpildes rezerve katram fondam un reģionu kategorijai katrā dalībvalstī.

Pamatojums

10. grozījums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada grāmatojumu noskaidrošana būt jāveic kopā ar pabeigto darbību (ERAF un KF) vai izdevumu (ESF) gada pārskatu. Lai samazinātu izmaksas saistībā ar darba programmu galīgo slēgšanu, mazinātu saņēmēju administratīvo slogu un nodrošinātu juridisko noteiktību, gada pārskatiem būtu jābūt obligātiem, tādējādi samazinot apliecinošo dokumentu uzglabāšanas laiku un periodu, kādā var veikt darbību revīziju un piemērot finanšu korekcijas.

Gada grāmatojumu noskaidrošan kopā ar pabeigto darbību (ERAF un KF) vai izdevumu (ESF) gada pārskatu. Lai samazinātu izmaksas saistībā ar darba programmu galīgo slēgšanu, mazinātu saņēmēju administratīvo slogu un nodrošinātu juridisko noteiktību, gada pārskat, tādējādi samazinot apliecinošo dokumentu uzglabāšanas laiku un periodu, kādā var veikt darbību revīziju un piemērot finanšu korekcijas.

Pamatojums

Tiek uzskatīts, ka ierosinātā gada grāmatojumu noskaidrošana faktiski ir gada noslēgšanas ieviešana, kas palielinās administratīvo slogu, ieviesīs obligātas finansiālās korekcijas Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Revīzijas palātas konstatētajiem pārkāpumiem un samazinās patlaban 2007.–2013. gada periodā pastāvošās elastīguma iespējas deklarēt un aizstāt “pārrezervētos” izdevumus.

11. grozījums

87. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbību revīzijas biežumam jābūt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no fondiem. Jo īpaši veikto revīziju skaits ir jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi par darbību nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr būtu jābūt iespējai veikt revīzijas jebkurā laikā, ja ir pazīmes, kas liecina par neatbilstību vai krāpšanu, vai kā daļu no revīzijas atlases pēc pabeigtas darbības slēgšanas. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai būtu jābūt iespējai samazināt revīzijas darbu attiecībā uz darbības programmām, kurās nav ievērojami pārkāpumi vai gadījumiem, kad var paļauties uz revīzijas iestādi.

Darbību revīzijas biežumam jābūt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no fondiem. , ja kopējie attiecināmie izdevumi par darbību nepārsniedz EUR . Tomēr būtu jābūt iespējai veikt revīzijas jebkurā laikā, ja ir pazīmes, kas liecina par neatbilstību vai krāpšanu, vai kā daļu no revīzijas atlases pēc pabeigtas darbības slēgšanas. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai būtu jābūt iespējai samazināt revīzijas darbu attiecībā uz darbības programmām, kurās nav ievērojami pārkāpumi vai gadījumiem, kad var paļauties uz revīzijas iestādi.

Pamatojums

Lai nodrošinātu darbības programmu kontroles samērīgumu, Komiteja ierosina veikt ne vairāk kā vienu revīziju attiecībā uz darbībām, kuru kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR 250 000.

12. grozījums

88. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu piešķiramas pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz rīcības kodeksu par mērķiem un kritērijiem, lai atbalstītu partnerības īstenošanu, vienotā stratēģiskā satvara pieņemšanu, papildu noteikumus par izaugsmes un konkurētspējas rezerves piešķiršanu, tās teritorijas un iedzīvotāju definīciju, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas, sīki izstrādātus noteikumus par finanšu instrumentiem (ex ante novērtējums, izdevumu atbilstība, neatbalstīto darbību veidi, atbalsta apvienošana, aktīvu nodošana un pārvaldība, maksājumu pieprasījumi un gada iemaksu kapitalizācija), vienotās likmes definīciju darbībām, no kurām gūst ienākumus, dalībvalstu pienākumus attiecībā uz procedūru ziņošanai par pārkāpumiem un nepamatoti samaksāto summu atgūšanai, paraugu, pēc kura jāsagatavo pārvaldības ticamības deklarācija par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, valsts revīzijas nosacījumus, vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu akreditācijas kritērijus, vispāratzītu datu nesēju identifikāciju, piemērojamās finanšu korekcijas līmeni, pielikumu grozīšanu un īpašajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai veicinātu pāreju no Regulas (EK) Nr. 1083/2006. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarotai grozīt I un IV pielikumu, lai ņemtu vērā turpmākās pielāgošanas vajadzības. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu piešķiramas pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz rīcības kodeksu par mērķiem un kritērijiem, lai atbalstītu partnerības īstenošanu, sīki izstrādātus noteikumus par finanšu instrumentiem (ex ante novērtējums, izdevumu atbilstība, neatbalstīto darbību veidi, atbalsta apvienošana, aktīvu nodošana un pārvaldība, maksājumu pieprasījumi un gada iemaksu kapitalizācija), vienotās likmes definīciju darbībām, no kurām gūst ienākumus, dalībvalstu pienākumus attiecībā uz procedūru ziņošanai par pārkāpumiem un nepamatoti samaksāto summu atgūšanai, paraugu, pēc kura jāsagatavo pārvaldības ticamības deklarācija par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, valsts revīzijas nosacījumus, vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu akreditācijas kritērijus, vispāratzītu datu nesēju identifikāciju, piemērojamās finanšu korekcijas līmeni, pielikumu grozīšanu un īpašajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai veicinātu pāreju no Regulas (EK) Nr. 1083/2006. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarotai grozīt I un IV pielikumu, lai ņemtu vērā turpmākās pielāgošanas vajadzības. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

Pamatojums

Pamatojoties uz deleģētiem aktiem, likumdevējs deleģē Eiropas Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus leģislatīvu aktu elementus. Priekšlikums svītrot apsvēruma fragmentus izskaidrojams ar atzinumā izklāstīto nostāju, piemēram, attiecībā uz 12. pantu (vienotais stratēģiskais satvars), 18. pantu (izpildes rezerve) un 29. pantu (vietējās attīstības stratēģijas).

13. grozījums

90. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas tiesību aktiem attiecībā uz VSS fondiem pieņemt lēmumus, ar ko piešķir izpildes rezervi, un lēmumus, ar ko aptur maksājumus saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politiku, un attiecībā uz fondiem – lēmumus, ar ko pieņem darbības programmas, lēmumus, ar ko apstiprina lielus projektus, lēmumus, ar ko aptur maksājumus, un lēmumus par finanšu korekcijām.

Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas tiesību aktiem attiecībā uz VSS fondiem pieņemt lēmumus, ar ko , lēmumus, ar ko pieņem darbības programmas, lēmumus, ar ko apstiprina lielus projektus, lēmumus, ar ko aptur maksājumus, un lēmumus par finanšu korekcijām.

Pamatojums

14. grozījums

5. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1. Attiecībā uz partnerības līgumu un katru programmu dalībvalsts organizē partnerību ar šādiem partneriem:

a)	kompetentām reģionālām, vietējām, pilsētu un citām valsts iestādēm;

b)	ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem; un

c)	struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp vides partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1. Attiecībā uz partnerības līgumu un katru programmu dalībvalsts organizē partnerību ar šādiem partneriem:

a)	citām valsts iestādēm;

b)	ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem; un

c)	struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp vides partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir uzsvērt, ka, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldības principu, vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs būtu pilnībā jāiesaista tādu dažādu stratēģisku dokumentu izstrādāšanā, apspriešanā un īstenošanā kā vienotais stratēģiskais satvars (VSS), partnerības līgums un darbības programmas. Partnerības kontekstā nav pareizi vietējās un reģionālās pašvaldības pielīdzināt ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, jo tās pārstāv iedzīvotāju un to pārvaldīto teritoriju vispārējās intereses un piedalās struktūrfondu pārvaldīšanā un finansēšanā.

15. grozījums

9. panta 6. un 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tematiskie mērķi

[…]

6)	aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti;

[…]

11)	uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Tematiskie mērķi

[…]

6)	aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti;

[…]

11)	uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Pamatojums

Saistībā ar 9. panta 6. punktu:

Kultūras mantojuma aizsardzību ir svarīgi iekļaut VSS fonda tematiskajos mērķos. Turklāt šis priekšlikums ir saskaņā ar to, kas paredzēts priekšlikuma regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu 5. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

Saistībā ar 9. panta 11. punktu:

Tehniskajai palīdzībai būtu arī jāatvieglo stratēģiskā augšupējā intervence. Teritoriālās attīstības programmā (2020), ko 2011. gadā atbalstīja dalībvalstis, ir sniegti ļoti noderīgi ieteikumi attiecībā uz ES teritoriālo attīstību.

16. grozījums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vienotais stratēģiskais satvars nosaka:

a)	attiecībā uz katru tematisko mērķi — galvenās darbības, kas jāatbalsta katram VSS fondam;

b)	galvenās teritoriālās problēmas pilsētu, lauku, piekrastes un zvejas reģioniem, kā arī Līguma 174. un 349. pantā minētajiem reģioniem ar īpašām teritoriālām iezīmēm, kuras jārisina VSS fondiem;

c)	horizontālos principus un politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

d)	prioritārās jomas katra VSS fonda sadarbības pasākumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas;

e)	mehānismus VSS fondu savstarpējai koordinācijai un to koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;

f)	mehānismus, lai nodrošinātu VSS fondu plānošanas saskaņotību un saderību ar katrai valstij īpašiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu.

Vienotais stratēģiskais satvars nosaka:

a)	attiecībā uz katru tematisko mērķi — galvenās darbības, kas jāatbalsta katram VSS fondam;

)	horizontālos principus un politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

)	mehānismus VSS fondu savstarpējai koordinācijai un to koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;

)	mehānismus, lai nodrošinātu VSS fondu plānošanas saskaņotību un saderību ar katrai valstij īpašiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā Komisijas ierosinātie svarīgākie pasākumi ir jauns koncentrācijas veids. Turklāt Komiteja norāda, ka teritoriālās iezīmes jāizskata darbības programmu ietvaros. To pašu var teikt par iespējamo mijiedarbību starp reģionālajām stratēģijām, kas iekļautas programmās, un makroreģionālajām stratēģijām, ja tādas pastāv.

17. grozījums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu trīs mēnešu laikā no šīs regulas pieņemšanas.

Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija pārskata vienoto stratēģisko satvaru un attiecīgā gadījumā, izmantojot deleģētu aktu saskaņā ar 142. pantu, pieņem pārskatītu vienoto stratēģisko satvaru.

Sešu mēnešu laikā no pārskatīta vienotā stratēģiskā satvara pieņemšanas dalībvalstis vajadzības gadījumā ierosina grozījumus savā partnerības līgumā un programmās, lai nodrošinātu to atbilstību pārskatītajam vienotajam stratēģiskajam satvaram.

Komisija vienot stratēģisko satvaru.

Pamatojums

18. grozījums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerības līguma sagatavošana

1. Katra dalībvalsts sagatavo partnerības līgumu par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Partnerības līgumu dalībvalstis izstrādā sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Partnerības līgumu sagatavo, apspriežoties ar Komisiju.

3. Partnerības līgums attiecas uz visu atbalstu no VSS fondiem attiecīgajā dalībvalstī.

4. Katra dalībvalsts nosūta savu partnerības līgumu Komisijai trīs mēnešu laikā no vienotā stratēģiskā satvara pieņemšanas.

Partnerības līguma sagatavošana

1. Katra dalībvalsts sagatavo partnerības līgumu par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Partnerības līgumu dalībvalstis izstrādā sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Partnerības līgumu sagatavo, apspriežoties ar Komisiju.

Partnerības līgums attiecas uz visu atbalstu no VSS fondiem attiecīgajā dalībvalstī.

. Katra dalībvalsts nosūta savu partnerības līgumu Komisijai mēnešu laikā no vienotā stratēģiskā satvara pieņemšanas.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas ir kohēzijas politikas finansētājas un īstenotājas, pilnībā jāpiedalās minētās politikas izstrādāšanā, apspriešanā, īstenošanā un grozīšanā. Ņemot vērā pieprasītās informācijas daudzumu un precizitāti un to, ka programmas jāiesniedz vienlaicīgi ar līgumiem (saskaņā ar 23. panta 3. punktu), kā arī nepieciešamību nodrošināt efektīvu partnerību, Komiteja uzskata, ka ir vajadzīgs garāks laika periods.

19. grozījums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerības līguma saturs

Partnerības līgumā izklāsta:

procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijai, tostarp:

atšķirību un attīstības vajadzību analīzi, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem un galvenajām darbībām, kas noteiktas vienotajā stratēģiskajā satvarā, un mērķiem, kas noteikti konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un atbilstošajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu;

ii)	programmu ex ante izvērtējumu kopsavilkuma analīzi, pamatojot tematisko mērķu un VSS fondu piešķīrumu atlasi;

iii)	par katru tematisko mērķi — to galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt attiecībā uz katru VSS fondu;

iv)	Savienības veiktu indikatīvu atbalsta sadalījumu pa tematiskajiem mērķiem valsts līmenī par katru VSS fondu, kā arī kopējo indikatīvo atbalsta summu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem;

v)	galvenās sadarbības prioritārās jomas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas;

vi)	horizontālos principus un politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

vii)	programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un KF, izņemot programmas atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgus indikatīvus sadalījumus pa VSS fondiem un pa gadiem;

integrētu pieeju teritoriālajai sadarbībai, ko atbalsta VSS fondi, izklāstot:

i)	valsts un reģionālā līmeņa mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp VSS fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

ii)

procedūru, lai nodrošinātu integrētu pieeju VSS fondu izmantošanai pilsētu, lauku, piekrastes, zvejas reģionu un to reģionu teritoriālajai attīstībai, kuriem ir īpašas teritoriālas iezīmes, un jo īpaši procedūru 28., 29. un 99. panta piemērošanai, attiecīgā gadījumā papildinot ar to pilsētu sarakstu, kuras piedalīsies ERAF Regulas 7. pantā minētajā pilsētu attīstības platformā;

[…]

VSS fondu efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

i)	novērtējumu par to, vai ir jānostiprina iestāžu un — attiecīgā gadījumā —atbalsta saņēmēju administratīvā spēja, un šajā nolūkā veicamos pasākumus;

ii)	kopsavilkumu par plānotajām darbībām un atbilstošajiem mērķiem programmās, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

iii)	esošo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu novērtējumu un darbības, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli, varētu veikt tikai elektroniskas datu apmaiņas veidā.

Partnerības līguma saturs

Partnerības līgumā izklāsta:

procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijai, tostarp:

ii)	par katru tematisko mērķi — to galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt attiecībā uz katru VSS fondu;

iii)	horizontālos principus un politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

vi)	programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un KF, izņemot programmas atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgus indikatīvus sadalījumus pa VSS fondiem un pa gadiem;

integrētu pieeju teritoriālajai sadarbībai, ko atbalsta VSS fondi, izklāstot:

i)	valsts un reģionālā līmeņa mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp VSS fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

ii)

[…]

VSS fondu efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

i)	kopsavilkumu par plānotajām darbībām un atbilstošajiem mērķiem programmās, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

ii)	esošo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu novērtējumu un darbības, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli, varētu veikt tikai elektroniskas datu apmaiņas veidā.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka partnerības līgumā nav jāiekļauj dati, kas jau bija sniegti vai apspriesti saistībā ar darbības programmām; šie noteikumi atkārtojas un nesekmē vienkāršošanu. Turklāt dalībvalstis nevar uzņemties saistības, kuras pirms tam tika pieņemtas reģionālajā vai vietējā līmenī.

Ārkārtīgi svarīgi ir piepilsētu teritorijās izmantot integrētu pieeju VSS fondu līdzekļiem, jo citādi pastāv risks, ka piepilsētu teritorijas zaudēs gan lauku teritorijām, gan pilsētām paredzētos līdzekļus laikā, kad piepilsētu teritoriju skaits Eiropas Savienībā kļūst arvien lielāks.

Tā kā Eiropas teritoriālā sadarbība ir daudzpusēja, to nevar vadīt ar partnerības līgumiem. Tāpēc skaidri jānorāda, ka partnerības līgumi uz to neattiecas.

20. grozījums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tematiskā koncentrācija

Dalībvalstis atbilstoši īpašajiem fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz darbībām, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, risinot problēmas, kas apzinātas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un atbilstošajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, kā arī ņemot vērā valsts un reģionālās vajadzības.

Tematiskā koncentrācija

Pamatojums

Komiteja atbalsta principu, ka lielākā daļa līdzekļu tiek koncentrēta uz ierobežotu skaitu tematisko mērķu / prioritāro ieguldījumu, taču uzskata, ka mērķu un prioritāšu izvēle būtu jāatstāj vadošo iestāžu pārziņā un ka stratēģijas “Eiropa 2020” un vienotā stratēģiskā satvara mērķi jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

21. grozījums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ex ante nosacījumi

1. Katram VSS fondam īpašajos fondu noteikumos paredz ex ante nosacījumus.

2. Dalībvalstis novērtē, vai ir izpildīti piemērojamie ex ante nosacījumi.

3. Ja partnerības līguma nosūtīšanas dienā ex ante nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis partnerības līgumā izklāsta to darbību kopsavilkumu, kas veicamas valsts un reģionālā līmenī, un to īstenošanas grafiku, lai nodrošinātu to izpildi ne vēlāk kā divus gadus pēc partnerības līguma pieņemšanas vai līdz 2016. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

4. Dalībvalstis izklāsta sīki saplānotās darbības saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi, tostarp to īstenošanas grafiku, atbilstošajās programmās.

5. Komisija novērtē sniegto informāciju par ex ante nosacījumu izpildi tad, kad tā novērtē partnerības līgumu un programmas. Pieņemot programmu, tā var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus programmai vai daļu no tiem, līdz tiks apmierinoši pabeigtas darbības ex ante nosacījumu izpildei. Darbību neveikšana, lai izpildītu ex ante nosacījumus līdz programmā noteiktajam termiņam, ir pamatots iemesls, lai Komisija apturētu maksājumus.

6. Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

Ex ante nosacījumi

1. Katram VSS fondam īpašajos fondu noteikumos paredz ex ante nosacījumus.

2. Dalībvalstis novērtē, vai ir izpildīti piemērojamie ex ante nosacījumi

3. Ja partnerības līguma nosūtīšanas dienā ex ante nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis partnerības līgumā izklāsta to darbību kopsavilkumu, kas veicamas valsts un reģionālā līmenī, un to īstenošanas grafiku, lai nodrošinātu to izpildi ne vēlāk kā gadus pēc partnerības līguma pieņemšanas vai līdz 2016. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

4. Dalībvalstis izklāsta darbības saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi, tostarp to īstenošanas grafiku, atbilstošajās programmās.

5. Komisija novērtē sniegto informāciju par ex ante nosacījumu izpildi tad, kad tā novērtē partnerības līgumu un programmas. Darbību neveikšana, lai izpildītu ex ante nosacījumus līdz programmā noteiktajam termiņam, pamatots iemesls, lai Komisija apturētu maksājumus.

6. Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka šie ex ante nosacījumi, izņemot tos nosacījumus, kurus dalībvalsts ir apņēmusies ievērot, neizraisa nekādu maksājumu apturēšanu vai finanšu korekcijas. Ja šie ex ante nosacījumi netiek ievēroti plānošanas perioda sākumā, nevar ieplānot ar tiem saistītos ieguldījumus. Tāpēc nav iemesla vēlāk uzlikt sankcijas. Turklāt ir svarīgi, lai Komisija ņemtu vērā katras dalībvalsts institucionālo kontekstu un pienākumu sadalījumu dalībvalsts iekšienē. Ir neiedomājami, ka kāda dalībvalsts uzņemtos pienākumus, kas ir reģionālo vai vietējo pašvaldību kompetencē, un otrādi.

22. grozījums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izpildes rezerve

No katram VSS fondam un dalībvalstij piešķirtajiem resursiem, izņemot resursus, kas piešķirti mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” un EJZF regulas V sadaļai, 5 % ir izpildes rezerve, kas piešķirama saskaņā ar 20. panta noteikumiem.

rezerve

Pamatojums

23. grozījums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izpildes pārskatīšana

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm 2017. un 2019. gadā pārskata darbības programmu izpildi katrā dalībvalstī attiecībā pret attiecīgajā partnerības līgumā un programmās noteikto izpildes sistēmu. Metode izpildes sistēmas noteikšanai ir sniegta I pielikumā.

2. Pārskatīšanā izvērtē programmu starpposma mērķu sasniegšanu prioritāšu līmenī, pamatojoties uz informāciju un novērtējumiem, kas ietverti progresa ziņojumos, kurus dalībvalstis iesniegušas 2017. un 2019. gadā.

Izpildes pārskatīšana

Pamatojums

Attiecībā uz izpildes pārskatīšanu Komiteja uzskata, ka šāda mehānisma uzdevums ir virzīt un kontrolēt mērķus, kas īstenoti visā plānošanas periodā; ja izvirzītie mērķi nav sasniegti, finanšu korekcijas netiek piemērotas, bet Komisija piedāvā tehnisko atbalstu.

24. grozījums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izpildes rezerves piešķiršana

1. Ja 2017. gadā veiktajā izpildes pārskatīšanā tiek secināts, ka prioritāte darbības programmā nav sasniegusi tās 2016. gadam izvirzītos starpposma mērķus, Komisija iesniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij.

2. Pamatojoties uz 2019. gadā veikto pārskatīšanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu noteikt katram VSS fondam un katrai dalībvalstij programmas un prioritātes, kas ir sasniegušas starpposma mērķus. Dalībvalsts ierosina attiecināt izpildes rezervi uz programmām un prioritātēm, kas noteiktas minētajā Komisijas lēmumā. Saskaņā ar 26. pantu Komisija apstiprina grozījumus attiecīgajās programmās. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju atbilstoši 46. panta 2. un 3. punktam, izpildes rezervi par programmām vai prioritātēm nepiešķir.

3. Ja izpildes pārskatīšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka prioritāte nav sasniegusi izpildes sistēmā noteiktos starpposma mērķus, Komisija var apturēt visus programmas prioritātes starpposma maksājumus vai daļu no tiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta īpašajos fondu noteikumos.

4. Ja Komisija, pamatojoties uz programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē būtisku atpalicību no izpildes sistēmā izklāstītajiem mērķiem, tā var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajām prioritātēm saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem. Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu, lai noteiktu kritērijus un metodes par to, kādas finanšu korekcijas jāpiemēro.

5. Mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām un EJZF regulas V sadaļai 2. punktu nepiemēro.

Pamatojums

25. grozījums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nosacījumi, kas saistīti ar dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu

[…]

4. Ja dalībvalstij ir pieejams finansiāls atbalsts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu un ja tas ir saistīts ar pielāgošanas programmu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, Komisija, nesaņemot priekšlikumu no dalībvalsts, var grozīt partnerības līgumu un programmas nolūkā maksimāli palielināt pieejamo VSS fondu izaugsmes un konkurētspējas ietekmi. Lai nodrošinātu partnerības līguma un attiecīgo programmu efektīvu īstenošanu, Komisija iesaistās to pārvaldībā, kā paredzēts pielāgošanas programmā vai saprašanās memorandā, kas parakstīts ar attiecīgo dalībvalsti.

5. Ja dalībvalsts neatsaucas uz 1. punktā minēto Komisijas prasību, vai viena mēneša laikā sniedz neapmierinošu atbildi uz 2. punktā minētajiem Komisijas apsvērumiem, trīs mēnešu laikā pēc apsvērumu nosūtīšanas Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, var pieņemt lēmumu, ar kuru aptur visus maksājumus attiecīgajām programmām vai to daļu.

6. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, aptur visus maksājumus un saistības vai to daļu attiecīgajām programmām, ja:

a)	Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro īpašos pasākumus, ko Padome noteikusi saskaņā ar Līguma 136. panta 1. punktu;

b)	Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu un 126. panta 11. punktu nolemj, ka attiecīgā dalībvalsts ka dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2011 [par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību] 8. panta 3. punktu secina, ka dalībvalsts divas reizes nav iesniegusi pietiekamu korektīvo pasākumu plānu, vai Padome pieņem lēmumu, atzīstot neatbilstību minētās regulas 10. panta 4. punktam;

d)	Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc nolemj neatļaut finanšu palīdzības apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij; vai

e)	Eiropas stabilitātes mehānisma valde secina, ka nosacījumi, kas saistīti ar ESM aizdevuma veidā attiecīgajai dalībvalstij sniegto ESM finansiālo atbalstu, nav ievēroti, un nolemj neatļaut stabilitātes atbalsta apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij.

7. Ja Komisija saskaņā attiecīgi ar 5. un 6. punktu nolemj pārtraukt visus maksājumus vai saistības vai to daļu, tā nodrošina, ka šī pārtraukšana ir proporcionāla un efektīva, un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, un ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz pārtraukšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

8. Ja dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma ir iesniegusi priekšlikumu grozīt partnerības līgumu un attiecīgās programmas un Komisija to ir apstiprinājusi, tā bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt maksājumu un saistību apturēšanu un ja attiecīgā gadījumā:

a)	Padome ir nolēmusi, ka dalībvalsts ievēro īpašos pasākumus, ko Padome noteikusi saskaņā ar Līguma 136. panta 1. punktu;

b)	pārmērīgais budžeta deficīts ir apturēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu;

Padome ir apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [EIP regula] 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu ir pagaidām atlikta, vai Padome ir slēgusi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

d)	Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc ir nolēmusi atļaut finanšu palīdzības apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij; vai

e)	Eiropas stabilitātes mehānisma valde ir secinājusi, ka nosacījumi, kas saistīti ar ESM aizdevuma veidā attiecīgajai dalībvalstij sniegto ESM finansiālo atbalstu, ir ievēroti, un tāpēc nolemj atļaut stabilitātes atbalsta apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij.

Tajā pašā laikā Padome pēc Komisijas priekšlikuma izlemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. […], ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

Nosacījumi, kas saistīti ar dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu

[…]

Pamatojums

Komiteja kategoriski noraida priekšlikumus par kohēzijas politikas saistīšanu ar stabilitātes pakta ievērošanu (makroekonomikas nosacījums). Reģionu komiteja uzskata, ka makroekonomikas nosacījumi kalpo citiem mērķiem, kas nav saistīti ar kohēzijas politiku. Tāpēc Komiteja uzskata, ka pašvaldībām nevajadzētu ciest no tā, ka dažas dalībvalstis neievēroto savas saistības, jo īpaši valsts budžeta deficīta jomā. Komiteja atzīst, ka dažos gadījumos ir jābūt iespējai veikt grozījumus līgumā un darbības programmās, taču noraida iespēju daļēji vai pilnībā pārtraukt maksājumus.

26. grozījums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmu sagatavošana

1. VSS fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības līgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar partneriem.

3. Dalībvalstis iesniedz programmas vienlaikus ar partnerības līguma. Programmu, izņemot mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kuras iesniedz sešu mēnešu laikā pēc kopīgā stratēģiskā satvara pieņemšanas. Visām programmām pievieno ex ante izvērtējumu, kā noteikts 48. pantā.

Programmu sagatavošana

1. VSS fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības līgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar partneriem.

Dalībvalstis iesniedz programmas partnerības līguma . Programmu, izņemot mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kuras iesniedz sešu mēnešu laikā pēc kopīgā stratēģiskā satvara pieņemšanas. Visām programmām pievieno ex ante izvērtējumu, kā noteikts 48. pantā.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka visiem dalībniekiem (Eiropas Komisijai, dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām) jāsekmē un konkrēti jāatbalsta iespēja (ko Komiteja pārliecinoši atbalsta) izstrādāt darbības programmas, ko finansē no vairākiem fondiem. Šajā sakarā ir jālikvidē ikviens procesuāls šķērslis un, piemērojot proporcionalitātes principu, jānovērš, ka pārbaužu dēļ palielinās slogs, ņemot vērā to, ka programmas, kuras finansē no vairākiem fondiem, ir finansiāli apjomīgākas. Komiteja pauž arī bažas par to, ka līguma un programmas vienlaicīgas iesniegšanas prasība var aizkavēt projektu uzsākšanu. Tāpēc tiek ierosināts sešus mēnešus ilgs periods.

27. grozījums

25. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmu pieņemšanas procedūra

1. Komisija novērtē programmu atbilstību šai regulai, īpašajiem fondu noteikumiem, to reālajam ieguldījumam tematisko mērķu un ar katru VSS fondu saistīto konkrēto Savienības prioritāšu sasniegšanā, un atbilstību vienotajam stratēģiskajam satvaram, partnerības līgumam, attiecīgajai valstij adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante izvērtējumu. Novērtējumā jo īpaši pārbauda programmas stratēģijas atbilstību, atbilstošos mērķus, rādītājus, gala mērķus un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

Programmu pieņemšanas procedūra

1. Komisija novērtē programmu atbilstību šai regulai, īpašajiem fondu noteikumiem, to reālajam ieguldījumam tematisko mērķu un ar katru VSS fondu saistīto konkrēto Savienības prioritāšu sasniegšanā, un atbilstību vienotajam stratēģiskajam satvaram, partnerības līgumam, attiecīgajai valstij adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante izvērtējumu. Novērtējumā jo īpaši pārbauda programmas stratēģijas atbilstību , atbilstošos mērķus, rādītājus, gala mērķus un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

Pamatojums

Komiteja uzskata par svarīgu uzsvērt to, ka novērtējumā jāatspoguļo ne vien stratēģijas atbilstība, bet arī konkrētās īstenošanas iespējas.

28. grozījums

28. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība

1. Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība, kas ir paredzēta kā Leader vietējā attīstība attiecībā uz ELFLA:

a)	ir vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;

b)	ir orientēta uz sabiedrību, un to īsteno vietējās rīcības grupas, kuru sastāvā ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskajam sektoram, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;

Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība

1. Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība, kas ir paredzēta kā Leader vietējā attīstība attiecībā uz ELFLA:

a)	ir vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;

b)	ir orientēta uz sabiedrību, un to īsteno vietējās rīcības grupas, kuru sastāvā ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskajam sektoram, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;

Pamatojums

Nevajadzētu nepamatoti sodīt jau esošās vietējās partnerības, ja to iekšējā balsošanas kārtība precīzi neatbilst direktīvas projektā paredzētajām prasībām. Regulai jānodrošina pietiekama rīcības brīvība, lai ļautu partneriem noteikt praktiski īstenojamu risinājumu partnerības līguma sagatavošanas gaitā.

29. grozījums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vietējās attīstības stratēģijas

1. Integrēta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

a)	tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;

b)	teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;

c)	stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un novatoriskā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, norādot skaidrus un izmērāmus sasniedzamos gala mērķus un rezultātus. Stratēģija ir saderīga ar visu iesaistīto VSS fondu atbilstošajām programmām;

d)	apraksts par procesu, kas tiks izmantots, lai stratēģijas izstrādē iesaistītu sabiedrību;

e)	rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;

f)	stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu izvērtēšanas procedūru apraksts;

g)	stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra VSS fonda piešķīrums.

2. Dalībvalstis nosaka vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus. Atlases kritērijus var izklāstīt īpašajos fondu noteikumos.

[…]

6. Komisija saskaņā ar 142. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par tās teritorijas un iedzīvotāju definīciju, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunktā minētā stratēģija.

Vietējās attīstības stratēģijas

1. Integrēta vietējās attīstības stratēģija ietver šādus elementus:

a)	tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;

b)	teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;

c)	stratēģijas un tās mērķu apraksts, .

)	rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;

)	stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu izvērtēšanas procedūru apraksts;

)	stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra VSS fonda piešķīrums .

2. Dalībvalstis nosaka vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus. Atlases kritērijus var izklāstīt īpašajos fondu noteikumos.

[…]

Pamatojums

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz vietējās attīstības pasākumiem un integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem, tomēr vienlaicīgi prasa vairāk vienkāršot kārtību un procedūras saistībā ar šo jauno noteikumu īstenošanu, lai neatturētu vietējos dalībniekus tos piemērot. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka prasība, kas paredz deleģētu aktu arī attiecībā uz vietējā attīstības stratēģijā aptvertās teritorijas un iedzīvotāju grupu noteikšanu, ir nesamērīga; šāda pienākuma pildīšana parasti ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē, jo tās sevišķi labi pārzina attiecīgās teritorijas attīstības gaitu un problēmas. Turklāt dažos gadījumos vajadzētu būt iespējai apvienot vietējās attīstības stratēģijas ar integrēto teritoriālo ieguldījumu un kopīgo rīcības plānu īstenošanu.

Ir arī svarīgi, lai vietējās attīstības stratēģijas, kuras paredzēts īstenot, varētu veicināt pilsētu un lauku attiecības un lai piepilsētu teritoriju dalībnieki varētu kļūt par pilntiesīgiem partneriem šo vietējās attīstības stratēģiju īstenošanā.

30. grozījums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem

2. Attiecībā uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, maksājuma pieprasījumā norādītajos kopējos attiecināmajos izdevumos iekļauj tā atbalsta kopējo summu, kas izmaksāts vai ko paredzēts izmaksāt finanšu instrumentam par ieguldījumiem galīgajos saņēmējos, kuri veicami iepriekš noteiktā ne vairāk kā divus gadus ilgā laikposmā, ieskaitot pārvaldības izmaksas vai maksu.

3. Saskaņā ar 2. punktu aprēķināto summu koriģē vēlākos maksājumu pieprasījumos, lai ņemtu vērā starpību starp atbalsta summu, kas iepriekš izmaksāta attiecīgajam finanšu instrumentam, un summām, kas faktiski ieguldītas galīgajos saņēmējos, pieskaitot pārvaldības izmaksas un maksu. Šīs summas norāda atsevišķi maksājuma pieprasījumā.

[…]

Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem

2. Attiecībā uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, maksājuma pieprasījumā norādītajos kopējos attiecināmajos izdevumos iekļauj tā atbalsta kopējo summu, kas izmaksāts vai ko paredzēts izmaksāt finanšu instrumentam, ieguldījumiem galīgajos saņēmējos, kuri veicami iepriekš noteiktā ne vairāk kā divus gadus ilgā laikposmā, ieskaitot pārvaldības izmaksas vai maksu.

[…]

Pamatojums

Regulas priekšlikums rada stimulus izmantot Komisijas izstrādātos standartinstrumentus. Tā mērķis, ko atbalsta Komiteja, ir ierobežot finansēšanas vadības instrumentu pārmērīgu izmantošanu, kuras mērķis ir pamatot izdevumus. Komitejas ierosināto grozījumu mērķis ir panākt līdzsvaru, citastarp arī vairāk daudzveidojot noteikumus, kā arī ieviešot pielaides robežu attiecībā uz prognožu ievērošanas iespēju.

31. grozījums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mantotu līdzekļu izlietojums pēc programmas slēgšanas

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kapitāla līdzekļi un ieņēmumi un cita peļņa, kas attiecināma uz atbalstu, kurš no VSS fondiem piešķirts finanšu instrumentiem, tiek izlietoti atbilstoši programmas mērķiem vismaz 10 gadus ilgā laikposmā pēc programmas slēgšanas.

Mantotu līdzekļu izlietojums pēc programmas slēgšanas

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kapitāla līdzekļi un ieņēmumi un cita peļņa, kas attiecināma uz atbalstu, kurš no VSS fondiem piešķirts finanšu instrumentiem, tiek izlietoti atbilstoši programmas mērķiem vismaz gadus ilgā laikposmā pēc programmas slēgšanas.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka periodam, kad spēkā ir pienākums izmantot finansēšanas vadības instrumentus un ar tiem saistītos resursus, nevajadzētu būt tik garam. Desmit gadus ilgs laikposms pēc programmas slēgšanas rada ilgstošu juridisko nenoteiktību.

32. grozījums

40. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:

a)	tās programmas un prioritātes identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no VSS fondiem piešķirtais atbalsts; […]

e)	tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos samaksāt galīgajiem saņēmējiem, pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem, un kas iekļauta Komisijai iesniegtajos maksājumu pieprasījumos;

f)	ieņēmumi no finanšu instrumenta un atmaksājumi finanšu instrumentā;

g)	finanšu instrumenta ieguldījumu daudzkāršojošā ietekme un ieguldījumu un līdzdalības vērtība;

(h)	finanšu instrumenta ieguldījums programmas un attiecīgās prioritātes rādītāju sasniegšanā. […]

Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:

a)	tās programmas un prioritātes identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no VSS fondiem piešķirtais atbalsts; […]

e)	tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos samaksāt galīgajiem saņēmējiem, pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem, un kas iekļauta Komisijai iesniegtajos maksājumu pieprasījumos;

)	finanšu instrumenta ieguldījumu daudzkāršojošā ietekme un ieguldījumu un līdzdalības vērtība;

[…]

Pamatojums

Ar šo grozījumu Komiteja vēlas vienkāršot pienākumus saistībā ar gada ziņojumu par Komisijas pieprasītajiem finanšu instrumentu izmantošanas datiem.

33. grozījums

42. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komitejas sastāvs

1. Uzraudzības komitejas sastāvā ir vadošās iestādes starpniekinstitūciju, un partneru pārstāvji. Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības. Mērķim “Eiropasteritoriālā sadarbība” atbilstošas programmas uzraudzības komitejas sastāvā ir arī pārstāvji no jebkuras trešās valsts, kas piedalās konkrētajā programmā.

Uzraudzības komitejas sastāvs

Pamatojums

Nav skaidrs, kā trešo valstu un tālāko reģionu kaimiņos esošo teritoriju līdzdalība tiks iekļauta ES teritoriālajā sadarbībā. Attiecībā uz programmām, kuras finansē no EKI vai Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kā arī no ERAF, uz kuriem attiecas Teritoriālās sadarbības regulas 28. pants, neapšaubāmi ir vajadzīga trešo valstu līdzdalība. Taču tālāko reģionu gadījumā trešās valstis un kaimiņos esošās teritorijas (izņemot Kanāriju salas un Maroku) nav iekļautas ne EKI, ne arī IPA. Šīs valstis saņem finansējumu no EAF un nesniedz papildu finansējumu ES teritoriālajai sadarbībai. Pat ja sadarbība ar trešām valstīm ir vajadzīga, tālāko reģionu teritoriālās sadarbības programmās paredzēts vienīgi ERAF finansējums, no kura 30 % var izmantot ārpus ES teritorijas, tāpēc šīs trešās valstis nevar būt Uzraudzības komitejas sastāvā.

34. grozījums

43. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komitejas funkcijas

1. Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas īstenošanu un progresu tās mērķu sasniegšanā. To darot, komiteja ņem vērā finanšu datus, kopējos un programmas īpašos rādītājus, tostarp rezultātu rādītāju izmaiņas, progresu skaitliski izteikto mērķa vērtību sasniegšanā, kā arī izpildes sistēmā noteiktos starpposma mērķus.

Uzraudzības komitejas funkcijas

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka, lai novērtētu programmas īstenošanu, ir jāņem vērā arī 49. pantā paredzētā izvērtēšana plānošanas periodā.

35. grozījums

47. panta jaunais 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vispārīgi noteikumi

1. Lai uzlabotu programmu struktūras un īstenošanas kvalitāti, kā arī novērtētu to efektivitāti, lietderību un ietekmi, veic izvērtēšanu. Programmu ietekmi izvērtē saskaņā ar attiecīgo VSS fondu misiju attiecībā uz Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas (2) izaugsmes stratēģijai izvirzītajiem mērķiem un — attiecīgā gadījumā — attiecībā uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un bezdarbu.

2. Dalībvalstis sagādā vajadzīgos resursus izvērtējumu veikšanai un nodrošina procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus, tostarp datus, kas saistīti ar kopējiem un — attiecīgā gadījumā — īpašajiem programmas rādītājiem.

Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstis sagādā vajadzīgos resursus izvērtējumu veikšanai un nodrošina procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus, tostarp datus, kas saistīti ar kopējiem un — attiecīgā gadījumā — īpašajiem programmas rādītājiem.

Pamatojums

Ietekmes novērtējumā jābūt iespējai analizēt arī citus aspektus, kas arī ir svarīgi saskaņā ar pieeju “IKP un ne tikai”, kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “IKP un ne tikai: progresa novērtējums” (sk. CdR 163/2010 fin).

36. grozījums

48. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Ex ante izvērtējumos pārbauda:

[…]

g)	to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķa vērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no VSS fondiem;

h)	ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;

i)	cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;

j)	to procedūru piemērotību, kas paredzētas programmas uzraudzībai un izvērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;

k)	izpildes sistēmai atlasīto starpposma mērķu piemērotību;

l)	to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst diskrimināciju;

m)	to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību.

3. Ex ante izvērtējumos pārbauda:

[…]

g)	to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķa vērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no VSS fondiem;

h)	ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;

i)	cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;

)	to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst diskrimināciju;

)	to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka ex ante izvērtējumā nebūtu jāiekļauj elementi, kuri pirms programmu uzsākšanas nav atbilstoši skaitliski izsakāmi vai kuri jau ir norādīti citos dokumentos (piemēram, pārvaldības un kontroles sistēma, partnerības līgums). Tādēļ tiek ierosināts svītrot dažus apakšpunktus.

37. grozījums

49. panta jaunais 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvērtēšana plānošanas periodā

1. Vadošā iestāde katrai programmai izstrādā izvērtēšanas plānu, ko iesniedz saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama atbilstoša izvērtēšanas spēja.

3. Plānošanas periodā vadošās iestādes veic katras programmas izvērtēšanu, tostarp tās efektivitātes un ietekmes novērtēšanu, pamatojoties uz izvērtēšanas plānu. Vismaz reizi plānošanas periodā izvērtēšanā noskaidro, kā atbalsts no VSS fondiem ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu. Visus izvērtējumus pārbauda uzraudzības komiteja un nosūta Komisijai.

4. Komisija var pēc savas ierosmes veikt programmu izvērtēšanu.

Izvērtēšana plānošanas periodā

1. Vadošā iestāde katrai programmai izstrādā izvērtēšanas plānu, ko iesniedz saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama atbilstoša izvērtēšanas spēja.

. Komisija var pēc savas ierosmes veikt programmu izvērtēšanu.

Pamatojums

Lai labāk īstenotu uz rezultātiem virzītu pieeju, ir lietderīgi uzlabot programmu efektivitāti, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti no plānošanas periodā veiktās izvērtēšanas.

38. grozījums

54. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības, no kurām gūst ienākumus

1. Neto ienākumus, kas rodas pēc darbības pabeigšanas noteiktā atsauces laikposmā, nosaka iepriekš pēc vienas no šādām metodēm:

a)	vienotas likmes ienākumu procenta piemērošana attiecīgajam darbības veidam;

b)	darbības neto ienākumu pašreizējās vērtības aprēķināšana, ņemot vērā principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts relatīvo labklājību.

Līdzfinansējamās darbības attiecināmie izdevumi nepārsniedz darbības ieguldījumu izmaksu pašreizējo vērtību, no tās atskaitot neto ienākumu pašreizējo vērtību, kas aprēķināta pēc vienas no šīm metodēm.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz a) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju.

Komisija pieņem b) apakšpunktā minēto metodoloģiju, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 143. panta 3. punktā.

Darbības, no kurām gūst ienākumus

1. Neto ienākumus, kas rodas pēc darbības pabeigšanas noteiktā atsauces laikposmā, nosaka iepriekš pēc vienas no šādām metodēm:

a)	vienotas likmes ienākumu procenta piemērošana attiecīgajam darbības veidam;

b)	darbības neto ienākumu pašreizējās vērtības aprēķināšana, ņemot vērā principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts relatīvo labklājību.

ttiecībā uz a) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju

Komisija pieņem b) apakšpunktā minēto metodoloģiju, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 143. panta 3. punktā.

Pamatojums

Komiteja uzskata: lai projektu iesniedzēji nezaudētu interesi, būtu vēlams atjaunot noteikumus, kas bija spēkā 2000.–2006. gadā un kuros bija paredzēta vienotas īpašas (samazinātas) atbalsta likmes piemērošana ienesīgiem projektiem.

39. grozījums

55. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbilstība

1. Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot, ja ir paredzēti īpaši noteikumi šajā regulā vai īpašajās fondu regulās vai pamatojoties uz šo regulu vai īpašajiem fondu noteikumiem.

[…]

Atbilstība

1. Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot , ja ir paredzēti īpaši noteikumi šajā regulā vai īpašajās fondu regulās vai pamatojoties uz šo regulu vai īpašajiem fondu noteikumiem.

[…]

Pamatojums

Lai pasākumu īstenošanas laikā nesarežģītu pārbaudes, 6. pants ir jāsvītro. Būtu jāpievieno jauns 9. punkts, jo teritoriālajai sadarbībai pienākas īpašs režīms, ņemot vērā, ka dažādo valstu noteikumu piemērošana vai saskaņošana būtu pārāk liels administratīvs šķērslis pilnvērtīgai projektu darbībai.

40. grozījums

59. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām

3. Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no VSS fondiem:

a)	parāda procenti;

b)	neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstāku procentu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr PVN summas ir attiecināmie izdevumi, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem un ja tās ir maksājis atbalsta saņēmējs, kas nav persona, ko neuzskata par nodokļa maksātāju, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punkta pirmajā daļā, ar nosacījumu, ka šādas PVN summas nav radušās saistībā ar infrastruktūras nodrošināšanu.

Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām

3. Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no VSS fondiem:

a)	parāda procenti;

b)	neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstāku procentu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

c)	pievienotās vērtības nodoklis. .

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka vienīgi atgūstamam PVN nav tiesību saņemt ieguldījumu no VSS fondiem. Ja neatgūstams PVN tiktu uzskatīts par neattiecināmām izmaksām visu to projektu gadījumā, ko īsteno publiskā sektora iestādes, dalībvalstu līdzfinansējuma daļas apjoms būtiski palielinātos un vietējo un reģionālo pašvaldību spēja pabeigt projektus tiktu apdraudēta. Turklāt RK uzskata, ka noteikums par neattiecināmu PVN saistībā ar infrastruktūras nodrošināšanu atbalsta saņēmējiem ir diskriminējošs salīdzinājumā ar citiem pasākumu veidiem.

41. grozījums

64. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Akreditācija un koordinācija

[…]

3. Akreditāciju veic, pamatojoties uz tādas neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kura novērtē akreditējamās struktūras atbilstību akreditācijas kritērijiem. Neatkarīgā revīzijas struktūra savā darbā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.

[…]

5. Dalībvalsts var iecelt koordinācijas struktūru, kuras pienākums ir sadarboties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, veicināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu, izstrādāt kopsavilkuma ziņojumu, kurā sniedz valsts līmeņa pārskatu par visām pārvaldības deklarācijām un revīzijas atzinumiem un koordinēt korektīvo pasākumu īstenošanu attiecībā uz jebkuriem vispārējiem trūkumiem.

Akreditācija un koordinācija

[…]

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir izvairīties no struktūru un personu skaita palielināšanas, jo tas vēl vairāk sarežģītu pārvaldības un kontroles sistēmu.

42. grozījums

67. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1. Ieguldījumus no VSS fondiem katrai programmai Komisija izmaksā saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2. Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un — attiecīgā gadījumā — gada bilances maksājumu, un kā slēguma bilances maksājumu.

3. Attiecībā uz atbalsta veidiem saskaņā ar 57. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu atbalsta saņēmējam izmaksātās summas uzskata par attiecināmiem izdevumiem

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

2. Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu.

3. Attiecībā uz atbalsta veidiem saskaņā ar 57. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu atbalsta saņēmējam izmaksātās summas uzskata par attiecināmiem izdevumiem.

Pamatojums

Tiek celti iebildumi pret atsauci uz gada bilanci, jo tā ievieš gada grāmatojumu noskaidrošanas principu (ikgadējā slēgšana). Tiek uzskatīts, ka ierosinātā gada grāmatojumu noskaidrošana faktiski ir ikgadējas slēgšanas ieviešana, kas palielinās administratīvo slogu, ieviesīs obligātas finansiālās korekcijas Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Revīzijas palātas konstatētajiem pārkāpumiem un samazinās patlaban 2007.–2013. gada periodā pastāvošās elastīguma iespējas deklarēt un aizstāt “pārrezervētos” izdevumus.

43. grozījums

75. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas iesniegšana

1. Līdz 1. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju saskaņā ar Finanšu regulas [56. pantu]:

(a)	apliecinātus to atbilstošo struktūru gada pārskatus, kas akreditētas atbilstoši 64. pantam;

Informācijas iesniegšana

1. Līdz 1. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju saskaņā ar Finanšu regulas [56. pantu]:

(a)	apliecinātus to atbilstošo struktūru gada pārskatus, kas akreditētas atbilstoši 64. pantam, ;

Pamatojums

Būtu lietderīgi, ja, tāpat kā pašreizējā plānošanas periodā, gada pārskatu apstiprināšana paliktu sertifikācijas iestādes ziņā. Termiņu, kas noteikts 75. pantā, nav viegli ievērot, jo tas ir pārāk īss.

44. grozījums

82. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai

[…]

Resursus mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

(a)	mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(b)	pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(c)	vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.

Šīs trīs reģionu kategorijas nosaka, pamatojoties uz to, kāds ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātēs un aprēķināts pēc Savienības rādītājiem par 2006.–2008. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES–27 valstīs par to pašu pārskata periodu.

Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai

[…]

Resursus mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

(a)	mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(b)	pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(c)	vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.

Šīs trīs reģionu kategorijas nosaka, pamatojoties uz to, kāds ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātēs un aprēķināts pēc Savienības rādītājiem par , attiecībā pret vidējo IKP ES–27 valstīs par to pašu pārskata periodu.

Pamatojums

Precizējums, ka reģiona atbilstības noteikšanai būtu jāizmanto jaunākie pieejamie dati, nevis pirmskrīzes rādītāji par laikposmu no 2006. gada līdz 2008. gadam.

45. grozījums

83. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vispārējie resursi

2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka vispārējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm, neskarot šā panta 3. punktu un 84. panta 7. punktu.

Vispārējie resursi

2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka vispārējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm , neskarot šā panta 3. punktu un 84. panta 7. punktu, .

Pamatojums

RK vēlas nodrošināt, lai teritoriālās sadarbības programmām atvēlētos resursus Komisija piešķirtu atbilstīgi sadarbības jomām, nevis valstīm iedalītajiem līdzekļiem.

46. grozījums

84. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Resursi “Ieguldījumam izaugsmē un nodarbinātībā” un “Eiropas teritoriālajai sadarbībai”

2. Sadalījumam pa dalībvalstīm izmanto šādus kritērijus:

a)	atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, valsts labklājība un bezdarba līmenis attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem;

b)	atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, bezdarba līmenis, nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis un iedzīvotāju blīvums attiecībā uz vairāk attīstītajiem reģioniem;

c)	iedzīvotāji, valsts labklājība un platība attiecībā uz Kohēzijas fondu.

3. ESF tiek atvēlēti vismaz 25 % struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, 40 % līdzekļu, kas paredzēti pārejas reģioniem, un 52 % līdzekļu, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem katrā dalībvalstī. Šī noteikuma izpratnē atbalstu dalībvalstij, ko tā saņēmusi saskaņā ar programmu [Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem], uzskata par struktūrfondu daļu, kas piešķirti ESF.

[…]

5. Saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” no struktūrfondiem programmai [Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem] piešķir atbalstu EUR 2 500 000 000.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārnesama no struktūrfondu piešķīruma katrai dalībvalstij par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta programmas [Pārtika vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem] attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

6. No mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” paredzētajiem resursiem 5 % ir izpildes rezerve, kas piešķirama saskaņā ar 19. pantu.

[…]

8. Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredzētie resursi ir 3,48 % no vispārējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (t. i., kopā EUR 11 700 000 004).

Resursi “Ieguldījumam izaugsmē un nodarbinātībā” un “Eiropas teritoriālajai sadarbībai”

2. Sadalījumam pa dalībvalstīm izmanto šādus kritērijus:

a)	atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, valsts labklājība un bezdarba līmenis attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem;

b)	atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, bezdarba līmenis, nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis iedzīvotāju blīvums attiecībā uz vairāk attīstītajiem reģioniem;

c)	iedzīvotāji, valsts labklājība un platība attiecībā uz Kohēzijas fondu.

3. ESF tiek atvēlēti vismaz % struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, % līdzekļu, kas paredzēti pārejas reģioniem, un % līdzekļu, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem katrā dalībvalstī. Šī noteikuma izpratnē atbalstu dalībvalstij, ko tā saņēmusi saskaņā ar programmu [Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem], uzskata par struktūrfondu daļu, kas piešķirti ESF.

[…]

5. rogrammai Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem piešķir atbalstu EUR 2 500 000 000.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārnesama no piešķīruma . .

[…]

Pamatojums

Reģionu komiteja aicina papildus parastajiem kritērijiem, ko izmanto, piešķirot atbalstu dalībvalstīm, ņemt vērā arī tādus citus kritērijus kā nopietni un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskās problēmas reģionos, kā norādīts LESD 174. pantā. Jāņem vērā arī citi demogrāfiskie kritēriji, piemēram, zems iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju skaita samazināšanās atsevišķās reģionu teritorijās, kā lauku un pierobežas rajonos, un sabiedrības novecošana, kas nopietni ietekmē ekonomisko attīstību un sabiedrisko pakalpojumu izmaksas.

Turklāt Komiteja uzskata, ka ierosinātā minimālā procentuālā daļa, kas jāparedz Eiropas Sociālā fonda vajadzībām, ir pārāk augsta. Tāpēc Komiteja aicina pazemināt tās robežvērtību katrai reģionu kategorijai. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi ļaut reģioniem ieguldīt nozarēs, kas rada darbavietas, un vienlaikus nodrošināt vērienīgu finansējumu nodarbinātības un sociālajā jomā.

Struktūrfondu tiesiskais regulējums var būt jauns juridiskais pamats Eiropas programmai “Pārtika vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem”, taču, no finansiālā aspekta raugoties, tas nekādā gadījumā nevar aizstāt šo pārtikas palīdzības programmu, kuras mērķus nosaka kopējā lauksaimniecības politika.

Beidzot RK vēlas nodrošināt, lai teritoriālās sadarbības programmām atvēlētos resursus Eiropas Komisija piešķirtu atbilstīgi sadarbības jomām.

47. grozījums

86. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildināmība

4. To, vai valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir saglabāts vajadzīgajā līmenī attiecīgajam laikposmam, pārbauda tikai tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 15 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.

Papildināmība

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā %, bet mazāk nekā 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka nav lietderīgi un nav vajadzīgs paredzēt, ka pārbaude tiek veikta, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, jo dalībvalstu kompetencē ir noteikt šā principa ievērošanas kārtību. Atzinīgi vērtējams tas, ka papildināmības principa ievērošanu nepārbaudīs dalībvalstīs, kur tikai neliela iedzīvotāju procentuālā daļa dzīvo mazāk attīstītos un pārejas reģionos. Lai varētu ievērot proporcionalitātes principu, administratīvās vienkāršošanas nolūkos robežvērtība būtu jāpaaugstina līdz 20 %.

48. grozījums

87. panta 2. punkta c) un h) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības programmu saturs un pieņemšana atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

2. Darbības programmā izklāsta:

[…]

ieguldījumu integrētajā pieejā attiecībā uz teritoriālo attīstību, kas izklāstīta partnerības līgumā, tostarp:

i)	mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

ii)	attiecīgā gadījumā — plānoto integrēto pieeju pilsētu, lauku, piekrastes, zvejas reģionu un to reģionu teritoriālajai attīstībai, kuriem ir īpašas teritoriālas iezīmes, un jo īpaši 28. un 29. panta īstenošanas kārtību;

iii)

to pilsētu sarakstu, kurās tiks īstenotas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, šīm darbībām piešķirtā ERAF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu, ieskaitot resursus, kas nodoti pilsētām pārvaldībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. panta 2. punktu, un integrētajām darbībām piešķirtā ESF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu;

iv)	reģionus, kuros tiks īstenota uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība;

v)	procedūras starpreģionālajām un starptautiskajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

vi)	attiecīgā gadījumā — plānotās intervences ieguldījumu makroreģionālo stratēģiju īstenošanā un jūras baseinu stratēģijas;

ieguldījumu integrētajā pieejā, kas izklāstīta partnerības līgumā, lai apmierinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķa grupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas, kā arī indikatīvu finanšu sadalījumu;

[…]

darbības programmas īstenošanas noteikumus, tostarp:

i)	norādot akreditācijas struktūru, vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;

ii)	norādot struktūru, kam Komisija piešķirs maksājumus.

Darbības programmu saturs un pieņemšana atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

2. Darbības programmā izklāsta:

[…]

ieguldījumu integrētajā pieejā attiecībā uz teritoriālo attīstību, kas izklāstīta partnerības līgumā, tostarp:

i)	mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

ii)	attiecīgā gadījumā — plānoto integrēto pieeju pilsētu, lauku, piekrastes, zvejas reģionu un to reģionu teritoriālajai attīstībai, kuriem ir īpašas teritoriālas iezīmes, un jo īpaši 28. un 29. panta īstenošanas kārtību;

iii)

to pilsētu sarakstu, kurās tiks īstenotas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai šīm darbībām piešķirtā ERAF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu, ieskaitot resursus, kas nodoti pilsētām pārvaldībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. panta 2. punktu, un integrētajām darbībām piešķirtā ESF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu;

iv)	reģionus, kuros tiks īstenota uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība;

v)	procedūras starpreģionālajām un starptautiskajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

vi)	attiecīgā gadījumā — plānotās intervences ieguldījumu makroreģionālo stratēģiju īstenošanā un jūras baseinu stratēģijs;

[…]

)

darbības programmas īstenošanas noteikumus, tostarp:

i)	norādot vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;

ii)	norādot struktūru, kam Komisija piešķirs maksājumus.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums noteikt pilsētu konkrētu skaitu ir pārāk preskriptīvs. Tāpēc ir ierosināts, ka sarakstam vajadzētu būt provizoriskam un izstrādātam partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Komiteja ierosina c) apakšpunktā iekļaut d) apakšpunktu, tādējādi izveidojot (viii) apakšpunktu, lai papildinātu informāciju par integrēto pieeju. Pamatojoties uz grozījumu 64. panta 3. punktā, Komiteja ierosina svītrot atsauci uz ārējo akreditācijas struktūru.

49. grozījums

91. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai iesniedzamā informācija

2. Lielos projektus, ko iesniedz Komisijai apstiprināšanai, iekļauj darbības programmas lielo projektu sarakstā. Dalībvalsts vai vadošā iestāde pārskata sarakstu divus gadus pēc darbības programmas pieņemšanas, un pēc dalībvalsts pieprasījuma to var koriģēt saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru, jo īpaši lai iekļautu lielos projektus, kuru paredzamais pabeigšanas datums ir pirms 2022. gada beigām.

Komisijai iesniedzamā informācija

2. Lielos projektus, ko iesniedz Komisijai apstiprināšanai, iekļauj darbības programmas lielo projektu sarakstā. iel projekt pirms 2022. gada beigām.

Pamatojums

Reģionu komiteja vēlas, lai, atšķirībā no pašreizējā plānošanas periodā ierosinātā, plānošanas periodā iesniegtos lielos projektus varētu uzsākt, negaidot Komisijas apstiprinājumu. Komiteja ierosina: lai nekavētu projekta uzsākšanu, jābūt iespējai izdevumus deklarēt, pirms Komisija apstiprina lielo projektu.

50. grozījums

93. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Kopīgs rīcības plāns ir darbība, ko nosaka un pārvalda attiecībā pret gala mērķiem un rezultātiem, ko tā sasniegs. Plāns ietver tādu projektu grupu, kuri nesastāv no infrastruktūras nodrošināšanas un kuri tiek īstenoti uz atbalsta saņēmēja atbildību kā daļa no darbības programmas vaiprogrammām. Dalībvalsts un Komisija vienojas par kopīga rīcības plāna gala mērķiem un rezultātiem, un tās veicina darbības programmu konkrēto mērķu sasniegšanu un ir pamats atbalsta saņemšanai no fondiem. Rezultāti ir kopīgā rīcības plāna tiešā ietekme. Atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts. Kopīgus rīcības plānus neuzskata par lieliem projektiem.

1. Kopīgs rīcības plāns ir darbība, ko nosaka un pārvalda attiecībā pret gala mērķiem un rezultātiem, ko tā sasniegs. Plāns ietver tādu projektu grupu, kuri tiek īstenoti uz atbalsta saņēmēja atbildību kā daļa no darbībasprogrammas vai programmām. Dalībvalsts un Komisija vienojas par kopīga rīcības plāna gala mērķiem un rezultātiem, un tās veicina darbības programmu konkrēto mērķu sasniegšanu un ir pamats atbalsta saņemšanai no fondiem. Rezultāti ir kopīgā rīcības plāna tiešā ietekme. Atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts. Kopīgus rīcības plānus neuzskata par lieliem projektiem.

Pamatojums

Komiteja norāda, ka kopīgais rīcības plāns, pateicoties precīzām un noteiktām darbībām, atvieglo pirmām kārtām ESF izmantošanu, tomēr pauž nožēlu, ka ERAF piekļuve šim mehānismam ir apgrūtināta, jo tas neattiecas uz infrastruktūras projektiem.

51. grozījums

93. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības joma

2. Kopīgam rīcības plānam piešķirtais publiskais atbalsts ir vismaz EUR 10 000 000 vai 20 % no darbības programmas vai programmu publiskā atbalsta, atkarībā no tā, kura no vērtībām iz mazāka.

Darbības joma

2. Kopīgam rīcības plānam piešķirtais publiskais atbalsts ir vismaz EUR 000000 vai % no darbības programmas vai programmu publiskā atbalsta, atkarībā no tā, kura no vērtībām ir mazāka.

Pamatojums

Zemāks slieksnis ir plaši atzīts kā lietderīgāks, lai nodrošinātu, ka šis instruments atbilst pieejamajai kritiskajai masai. Tomēr jāatzīmē, ka tas ir juridiskais minimums, un daudzās dalībvalstīs slieksnis, par kuru jāvienojas sarunu procesā, būs ievērojami augstāks.

52. grozījums

102. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu datu nosūtīšana

1. Līdz 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim vadošā iestāde uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

a)	kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;

b)	kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par līgumiem vai citām juridiskām saistībām, ko uzņēmušies atbalsta saņēmēji atbalstam atlasīto darbību īstenošanā;

c)	kopējie attiecināmie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.

Finanšu datu nosūtīšana

1. Līdz 31. janvārim 31. jūlijam vadošā iestāde uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

a)	kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;

b)	kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par līgumiem vai citām juridiskām saistībām, ko uzņēmušs atbalsta saņēmēji ;

c)	kopējie attiecināmie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.

Pamatojums

Komiteja vēlas vienkāršot finanšu datu nosūtīšanu, samazinot tās biežumu no 4 līdz 2 reizēm gadā. Tas pats attiecas uz informācijas nosūtīšanu par izvēlētajām darbībām. Būtu jānosūta vienīgi dati par kopējām attiecināmajām izmaksām, publiskajām attiecināmajām izmaksām, līgumiem un citām juridiskām saistībām, ko uzņēmušās vadošās iestādes un atbalsta saņēmēji.

53. grozījums

105. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Informācija un publicitāte

1. Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:

(a)	tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām;

(b)	to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;

(c)	Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības līgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi.

2. Lai nodrošinātu fondu atbalsta pārredzamību, dalībvalstis uztur darbību sarakstu, kurš iedalīts pa darbības programmām un fondiem CSV vai XML formātā un kurš ir pieejams vienotajā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā, iekļaujot visu attiecīgajā dalībvalstī īstenoto darbības programmu sarakstu un kopsavilkumu.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc trim mēnešiem.

Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts V pielikumā.

Informācija un publicitāte

1. Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:

(a)	tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām;

(b)	to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;

(c)	Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības līgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi.

3. Lai nodrošinātu fondu atbalsta pārredzamību, dalībvalstis uztur darbību sarakstu, kurš iedalīts pa darbības programmām un fondiem CSV vai XML formātā un kurš ir pieejams vienotajā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā, iekļaujot visu attiecīgajā dalībvalstī īstenoto darbības programmu sarakstu un kopsavilkumu.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc mēnešiem.

Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts V pielikumā.

Pamatojums

Lai palīdzētu reģionālajām un vietējām pašvaldībām skaidrot kohēzijas politikas funkcionēšanu, regulās būtu jāparedz iespēja Eiropas Komisijai un Reģionu komitejai veikt kopīgas darbības informētības uzlabošanai — gan ex ante posmā, gan īstenošanas laikā, gan ex post posmā. Reģionu komitejai jābūt iespējai atbalstīt reģionālās un vietējās pašvaldības, kas ir kohēzijas fondu līdzekļu saņēmējas un kam jāsasniedz konkrēti rezultāti uz vietas. Arī Reģionu komitejai vajadzīgi instrumenti, kas ļautu skaidrot iedzīvotājiem to, kā izmanto struktūrfondus un kāda šai procesā ir Eiropas Savienības loma.

Turklāt Komiteja aicina vienkāršot informēšanas un publicēšanas procedūras, un tāpēc darbību saraksta atjaunināšana divas reizes gadā šķiet pietiekama.

54. grozījums

110. panta 3. punkts

Atzinuma projekts

Grozījums

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

3. Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” nav augstāka par:

a)	85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;

b)	85 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 85 % no vidējā IKP ES–27 valstīs šajā periodā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem;

c)	80 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kas nav minētas b) punktā, un kuri 2014. gada 1. janvārī ir bijuši atbilstīgi Kohēzijas fonda pārejas noteikumiem;

75 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kas nav minētas b) un c) punktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–25 valstīs atskaites periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

e)	60 % pārejas reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos;

f)	50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos.

Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” nav augstāka par 75 %.

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

3. Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” nav augstāka par:

a)	85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;

b)	85 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 85 % no vidējā IKP ES–27 valstīs šajā periodā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem;

c)	80 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kas nav minētas b) punktā, un kuri 2014. gada 1. janvārī ir bijuši atbilstīgi Kohēzijas fonda pārejas noteikumiem;

e)	60 % pārejas reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos;

f)	50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos.

Līdzfinansējuma likme darbības programmām katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” nav augstāka par %.

Pamatojums

Uz Eiropas teritoriālo sadarbību virzītajām darbības programmām ierosinātā līdzfinansējuma likme 75 % apmērā ir zemāka nekā līdzfinansējuma likme mazāk attīstītiem reģioniem, kuru mērķis ir ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai. Šādas zemākas likmes dēļ Eiropas teritoriālās sadarbības programmas netiek plaši izmantotas minētajos reģionos. Tāpēc Reģionu komiteja neatbalsta Eiropas teritoriālās sadarbības programmu līdzfinansējuma likmi 75 % apmērā. Reģionu komiteja uzskata, ka šāda starpība nav pamatota, un aicina noteikt abiem mērķiem vienādu līdzfinansējuma likmi 85 % apmērā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību arī turpmāk, jāsaglabā pašreizējie noteikumi, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (par vispārīgiem noteikumiem) 53. panta 3. un 4. punktā, proti,

“3. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās, kur vismaz viens dalībnieks ir no dalībvalsts, kuras vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.–2003. gadā bija mazāk nekā 85 % no ES-25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, ERAF ieguldījums nav lielāks par 85 % no atbilstīgajiem izdevumiem. Visās pārējās darbības programmās ERAF ieguldījums nav lielāks par 75 % no atbilstīgajiem izdevumiem, ko līdzfinansē ERAF.

4. Uz fondu ieguldījumu prioritāro virzienu līmenī neattiecas 3. punktā un III pielikumā paredzētie maksimālie apjomi. Tomēr to nosaka tā, lai nodrošinātu atbilstību fondu ieguldījuma maksimālajam apjomam un katra fonda ieguldījuma maksimālajam apjomam, ko paredz darbības programmas līmenī”.

Vienlaikus Reģionu komiteja uzskata, ka nav lietderīgi noteikt maksimālo līdzfinansējuma likmi katram prioritārajam virzienam. Minētais pasākums neļauj diferencēt līdzfinansējuma summu katram prioritārajam virzienam, lai rosinātu finansējuma saņēmējus īstenot konkrētas stratēģiskas prioritātes.

55. grozījums

111. panta 4. punkts

Atzinuma projekts

Grozījums

Līdzfinansējuma likmju modulācija

4) to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība un kurus definē šādi:

a)	Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;

b)	kalnaini apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;

c)	mazapdzīvoti (mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi.

Līdzfinansējuma likmju modulācija

4) to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība un kurus definē šādi:

a)	Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;

b)	kalnaini apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;

c)	mazapdzīvoti (mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi.

56. grozījums

112. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu pienākumi

2. Dalībvalstis novērš, konstatē un izlabo pārkāpumus un atgūst nepamatoti samaksātās summas kopā ar jebkuriem kavējuma procentiem. Tās ziņo Komisijai par šādiem pārkāpumiem un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Dalībvalstu pienākumi

Pamatojums

Komisijas teksta precizējums ir vērtējams atzinīgi, tomēr elektroniskās datu apmaiņas sistēmu ieviešanu nevajadzētu aprobežot tikai ar publiskajiem saņēmējiem.

57. grozījums

113. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[…]

5. Attiecībā uz mērķi “Ieguldījums izaugsmei un attīstībai”, ja vien tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var būt vienas un tās pašas valsts sektora iestādes vai struktūras daļa. Tomēr attiecībā uz darbības programmām, par kurām no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000, revīzijas iestāde nedrīkst būt daļa no tās valsts sektora iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde.

[…]

7. Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekinstitūcijai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekinstitūciju un dalībvalsti vai vadošo iestādi (turpmāk “vispārējā dotācija”). Starpniekinstitūcija iesniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tās administratīvajā un finanšu pārvaldībā.

[…]

Pamatojums

Būtu vēlams saglabāt pašreizējo sistēmu, kurā pat attiecībā uz tām programmām, kas pārsniedz 250 miljonus euro, revīzijas iestāde var būt daļa no tās pašas valsts sektora struktūras, pie kuras pieder arī vadošā iestāde.

RK uzskata, ka šādām garantijām nevajadzētu būt nepieciešamām gadījumos, kad starpniekinstitūcijas ir publisko tiesību subjekti.

58. grozījums

114. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vadošās iestādes funkcijas

2. Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

a)	atbalsta uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;

b)	izstrādā un, saņēmusi uzraudzības komitejas apstiprinājumu, iesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)	dara pieejamu starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;

d)	izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp — attiecīgā gadījumā — datus par individuāliem darbību dalībniekiem;

e)	nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu savākti, ievadīti un glabāti sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I. pielikums.

Vadošās iestādes funkcijas

2. Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

a)	atbalsta uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;

b)	izstrādā un, saņēmusi uzraudzības komitejas apstiprinājumu, iesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)	dara pieejamu starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;

d)	izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai;

e)	nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu savākti, ievadīti un glabāti sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I. pielikums.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt iespēju saglabāt datus par darbībām, jo tie var būt lietderīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, strīdu izšķiršanas lietās.

59. grozījums

117. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes akreditācija un akreditācijas atsaukšana

1. Akreditācijas struktūra pieņem oficiālu lēmumu akreditēt tās vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, kuras atbilst akreditācijas kritērijiem, ko Komisija noteikusi, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minēto oficiālo lēmumu pieņem, pamatojoties uz tādas neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu, kura novērtē pārvaldības un kontroles sistēmu, tostarp starpniekinstitūciju nozīmi tajā, un tās atbilstību 62., 63., 114. un 115. pantam. Akreditācijas struktūra ņem vērā, vai darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas ir līdzīgas tām, kas ir izmantotas iepriekšējam plānošanas periodam, kā arī jebkurus pierādījumus par tās efektīvu darbību.

3. Dalībvalsts iesniedz 1. punktā minēto oficiālo lēmumu Komisijai sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas lēmuma pieņemšanas dienas.

4. Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000, Komisija divu mēnešu laikā no 1. punktā minētā oficiālā lēmuma saņemšanas var pieprasīt neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu un pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.

Komisija var sagatavot apsvērumus divu mēnešu laikā no šo dokumentu saņemšanas.

Lemjot par to, vai pieprasīt minētos dokumentus, Komisija ņem vērā, vai darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas ir līdzīgas tām, kas izmantotas iepriekšējam plānošanas periodam, vai vadošā iestāde veic arī sertifikācijas iestādes funkcijas, un jebkurus pierādījumus par to efektīvu darbību.

Pamatojums

Paredzētā vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes akreditācija nav atbalstāma. Tas, ka Eiropas Savienībā kohēzijas politiku īsteno dalībvalstis, atbilst subsidiaritātes principam. Dažu dalībvalstu administratīvajās tiesībās nav paredzēts, ka vienu valsts iestādi akreditē citas attiecīgās valsts iestādes, un šādi noteikumi nozīmētu iejaukšanos dalībvalstu organizatoriskajā suverenitātē.

60. grozījums

118. panta jauns 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

Pamatojums

Reģionu komiteja ierosina no jauna iekļaut 2007.–2013. gada plānošanas periodā piemēroto 74. panta 1. punktu, lai ieviestu vienkāršojumus kontroles samērīguma jomā.

61. grozījums

121. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksājuma pieprasījumi

1. Maksājumu pieteikumos par katru prioritāro virzienu norāda:

a)	attiecināmo izdevumu kopējo summu, ko atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā un kas iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

b)	publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā un iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

c)	atbilstošo attiecināmo publisko atbalstu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējam un iekļauts sertifikācijas iestādes pārskatos.

Maksājuma pieprasījumi

1. Maksājumu pieteikumos par katru prioritāro virzienu norāda:

a)	attiecināmo izdevumu kopējo summu, ko atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā un kas iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

b)	publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā un iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

Pamatojums

RK uzskata, ka dati par publisko atbalstu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējam, nav jāiekļauj Komisijai nosūtāmajos maksājumu pieprasījumos. Tādēļ Komiteja ierosina vienkāršot šādu informāciju.

62. grozījums

124. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Priekšfinansējuma maksājums

1. Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

a)	2014. gadā — 2 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

b)	2015. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

c)	2016. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.

Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.

Priekšfinansējuma maksājums

1. Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

a)	2014. gadā — 2 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

b)	2015. gadā — % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

c)	2016. gadā — % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.

Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.

Pamatojums

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu noteikt prasību, ka vadošās iestādes izmaksā atbalstu tā saņēmējiem pirms kompensācijas pieprasīšanas Komisijai; tomēr šā noteikuma īstenošanai ir vajadzīga lielāka elastība avansa maksājumu sistēmā, lai nodrošinātu vadošajām iestādēm pietiekamus līdzekļus, kas atbilstu saņēmēju vajadzībām. Šajā sakarā Komiteja prasa palielināt Komisijas ierosināto atbalsta apjomu, jo tas vēl vairāk samazinās grūtības, ar kurām krīzes apstākļos dažas dalībvalstis saskaras valsts finansējuma jomā.

63. grozījums

128. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Gada pārskatu saturs

1. Apliecinātos gada pārskatus par katru darbības programmu attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katra prioritārā virziena līmenī iekļauj:

(a)	attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes pārskatos kā tāda, kuru atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā, un atbilstošo attiecināmo publisko atbalstu, kas izmaksāts, un publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā;

(b)	summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 61. pantu, un neatgūstamās summas;

(c)	par katru prioritāro virzienu — to darbību sarakstu, kuras pabeigtas grāmatvedības gadā un atbalstītas no ERAF un Kohēzijas fonda;

(d)	par katru prioritāro virzienu — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.

Gada pārskatu saturs

1. Apliecinātos gada pārskatus par katru darbības programmu attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katra prioritārā virziena līmenī iekļauj:

(a)	attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes pārskatos kā tāda, kuru atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā, un atbilstošo attiecināmo publisko atbalstu, kas izmaksāts, un publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā;

(b)	summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 61. pantu, un neatgūstamās summas;

(c)	par katru prioritāro virzienu — to darbību sarakstu, kuras pabeigtas grāmatvedības gadā un atbalstītas no ERAF un Kohēzijas fonda;

(d)	par katru prioritāro virzienu — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.

Pamatojums

Būtu lietderīgi, ja, tāpat kā pašreizējā plānošanas periodā, lēmums par gada grāmatojumu noskaidrošanu paliktu pašas sertifikācijas iestādes ziņā. Termiņu, kas noteikts 75. pantā, nav viegli ievērot, jo tas ir pārāk īss.

64. grozījums

134. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksājumu apturēšana

1. Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāro virzienu vai darbības programmu līmenī, ja:

a)	darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

b)	izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir būtiskas finansiālas sekas un kas nav novērsts;

c)	dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 74. pantu;

d)	ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību vai datiem par kopējiem un īpašiem rādītājiem;

e)	dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas noteikti darbības programmā saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi;

f)	izpildes pārskatīšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka prioritāte nav sasniegusi izpildes sistēmā noteiktos kontrolvērtības;

g)	dalībvalsts neatsaucas uz Komisijas prasību vai, ja tās rīcību uzskata par neapmierinošu, saskaņā ar 20. panta 5. punktu;

h)	ir piemērojami nosacījumi, kas noteikti 20. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3. Komisija atceļ starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.

Maksājumu apturēšana

1. Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāro virzienu vai darbības programmu līmenī, ja:

a)	darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

b)	izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir būtiskas finansiālas sekas un kas nav novērsts;

c)	dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 74. pantu;

d)	ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību ;

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka princips, ar kuru saskaņā Komisija pilnīgi vai daļēji aptur starpposma maksājumu, ir pamatots vienīgi, ja ir nopietni pārkāpti pārvaldības un kontroles sistēmas noteikumi.

65. grozījums

140. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Samērīga darbības programmu kontrole

1. Darbībām, par kurām kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR 100 000, piemēro ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Citām darbībām nepiemēro vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā, ko veic revīzijas iestāde un Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Šie noteikumi neskar 4. punktu.

Samērīga darbības programmu kontrole

1. Darbībām, par kurām kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR , piemēro ne vairāk kā vienu revīziju pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Citām darbībām nepiemēro vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Šie noteikumi neskar 4. punktu.

Pamatojums

66. grozījums

IV PIELIKUMS

Ex ante nosacījumi

Tematiskie ex ante nosacījumi (1., 2., 3., 6., 7., 8., 9., 10., un 11. punkts)

Tematiskie mērķi

Ex ante nosacījums

Izpildes kritēriji

1.	Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju (pētniecības un izstrādes mērķis) (minēts 9. panta 1. punktā)

1.1.

Pētniecība un inovācija: ir izstrādāta valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas pārdomātai specializācijai atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus, kura atbilst pazīmēm, kas liecina, ka valsts vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas darbojas labi (3).

—

Ir ieviesta valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas pārdomātai specializācijai:

—	kuras pamatā ir SWOT analīze, lai koncentrētu resursus uz ierobežotu pētniecības un inovācijas prioritāšu kopumu;

—	kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības ieguldījumu veicināšanai;

—	paredz uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu.

—	Dalībvalsts ir pieņēmusi satvaru, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi pētniecībai un inovācijai.

—

2.	Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti (platjoslas mērķis) (minēts 9. panta 2. punktā)

2.1.

Digitāla izaugsme: valsts vai inovācijas pārdomātai specializācijai ir iekļauta atsevišķa nodaļa par digitālo stratēģiju, lai veicinātu pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem, augstas kvalitātes un sadarbspējīgiem IKT iespējotiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu administrāciju, vidū, ieskaitot pārrobežu iniciatīvas.

—

Valsts vai reģionālajā inovācijas pārdomātai specializācijai ir iekļauta nodaļa par digitālo izaugsmi, kurā aplūkoti šādi aspekti:

—	budžeta plānošanas un darbību prioritāšu noteikšana, izmantojot SWOT analīzi, kas veikta saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai rezultātu apkopojumu (4);

—	jābūt veiktai analīzei par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieprasījumam un piedāvājumam sniegtā atbalsta līdzsvarošanu;

—

—	IKT spēju veidošanas vajadzību novērtējums.

2.2.

Nākamās paaudzes piekļuves (NPP) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts NPP plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam (5) saskaņā ar ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un kuri paredz neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus.

—

Ir izstrādāts NPP plāns, kas paredz:

—	plānu attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem, veicot pieprasījuma apkopošanu, un infrastruktūras un pakalpojumu kartējumu, kas tiek regulāri atjaunināts;

—	ilgtspējīgus ieguldījumu modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus;

—	pasākumus privāto ieguldījumu veicināšanai.

3.	Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju (minēts 9. panta 3. punktā)

3.1.	Ir veiktas īpašas darbības, lai efektīvi īstenotu Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA) un tā 2011. gada 23. februāra pārskatīto versiju (6), tostarp principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”.

—

Konkrētās darbības ir šādas:

—	uzraudzības mehānisms MUA īstenošanas nodrošināšanai, tostarp struktūra, kas atbild par MVU jautājumu koordināciju dažādos administratīvos līmeņos (“MVU pārstāvis”);

—	pasākumi, lai saīsinātu uzņēmuma izveidošanas laiku līdz 3 darbdienām un izmaksas samazinātu līdz EUR 100;

—	pasākumi, lai līdz trim mēnešiem saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību;

—	mehānisms, lai sistemātiski novērtētu tiesību aktu ietekmi uz MVU.

3.2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (7) ir transponēta valsts tiesību aktos.

—	Minētās direktīvas transponēšana saskaņā ar Direktīvas 12. pantu (līdz 2013. gada 16. martam).

6.	Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti (minēts 9. panta 6. punktā)

6.1.

Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (8).

—	Dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā pa nozarēm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu.

—	Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kurā tiks veikti ieguldījumi, saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (9).

6.2.	Atkritumu apsaimniekošanas nozare: ir īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (10), un jo īpaši ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas plāni saskaņā ar minēto direktīvu un atkritumu hierarhiju.

—	Dalībvalsts ir ziņojusi Komisijai par panākumiem Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķu sasniegšanā, to nesasniegšanas iemesliem un iecerētajām darbībām, lai mērķus sasniegtu.

—	Dalībvalsts ir nodrošinājusi, ka tās kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 1., 4., 13. un 16. pantu izstrādā vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus, kā to paredz minētās direktīvas 28. pants.

—	Ne vēlāk kā 2013. gada 12. decembrī dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 1. un 4. pantu ir izstrādājusi atkritumu rašanās novēršanas programmas, kā to paredz minētās direktīvas 29. pants.

—	Dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 2020. gada mērķi attiecībā uz atkārtotu izmantošanu un pārstrādi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. pantu.

7.	Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās (minēts 9. panta 7. punktā)

7.1.	Autotransports: ir pienācīgi prioritārie ieguldījumi Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kopējā tīklā (izņemot ieguldījumus TEN-T) un sekundārajā savienojamībā (tostarp sabiedriskajā transportā reģionālā un vietējā līmenī).

—

—	noteiktas prioritātes ieguldījumiem TEN-T pamattīklā, visaptverošajā tīklā un sekundārajā savienojamībā. Nosakot prioritātes, jāņem vērā tas, kā ieguldījumi veicina mobilitāti, ilgtspējību, siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu un Eiropas vienotās transporta telpas attīstību;

—	ietverti reālistiski projekta mērķi (tostarp grafiks, budžeta struktūra);

—	ietverts stratēģisks ietekmes uz vidi novērtējums, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz transporta plānu;

—	ietverti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

7.2.

Dzelzceļš: ir prioritārie ieguldījumi Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kopējā tīklā (izņemot ieguldījumus TEN-T tīklā) un dzelzceļa sistēmas sekundārajā savienojamībā, atbilstoši to nozīmei mobilitātes, ilgtspējības nodrošināšanā un ietekmei uz valsts un Eiropas mēroga tīkliem. Ieguldījumi attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu.

—

odaļa par dzelzceļa attīstību paredz:

1.	reālistiskus projekta mērķus (tostarp grafiku, budžeta struktūru);

2.	stratēģisku ietekmes uz vidi novērtējumu, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz transporta plānu;

3.	pasākumus, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

8.	Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti (nodarbinātības mērķis) (minēts 9. panta 8. punktā)

8.1.

Darba meklētāju un nenodarbinātu cilvēku piekļuve nodarbinātībai, tostarp vietējās nodarbinātības iniciatīvas un darbaspēka mobilitātes veicināšana. Ir izstrādāti un tiek ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni saskaņā ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (11) attiecībā uz darba vietu radīšanai labvēlīgu nosacījumu veicināšanu

—

Nodarbinātības dienesti spēj nodrošināt un nodrošina:

—	personalizētus pakalpojumus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir atvērti visiem darba meklētājiem;

—

—	pārredzamu un sistemātisku informāciju par jaunām darba vakancēm.

—	Nodarbinātības dienesti ir izveidojuši sadarbības tīklus ar darba devējiem un izglītības institūtiem.

8.2.

Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana: ir izstrādāta visaptveroša stratēģija iekļaujošam darbības uzsākšanas atbalstam saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu (12) un saskaņā ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (13) attiecībā uz darba vietu radīšanai labvēlīgu nosacījumu veicināšanu.

—

Ir izstrādāta visaptveroša stratēģija, kas paredz:

—	pasākumus, lai saīsinātu uzņēmuma izveidošanas laiku līdz 3 darbdienām un izmaksas samazinātu līdz EUR 100;

—	pasākumus, lai līdz trim mēnešiem saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību;

—	pasākumus, lai izveidotu saikni starp atbilstošiem uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem (piekļuve kapitālam), tostarp nodrošinātu nelabvēlīgu grupu un teritoriju integrēšanu.

8.3.

Darba tirgus iestāžu modernizācija un to spēju nostiprināšana, tostarp darbības, kuru mērķis ir veicināt starptautisko darba mobilitāti (14) :

—	darba tirgus iestādes ir modernizētas, un to darbība nostiprināta saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm;

—	pirms darba tirgus iestāžu reformas tiks izstrādāta skaidra stratēģija un veikts ex ante novērtējums, kurā iekļauts dzimumu aspekts.

—

Nodarbinātības dienestu reformas pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt minēto dienestu spēju nodrošināt (15):

—	personalizētus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir atvērti visiem darba meklētājiem;

—

—	pārredzamu un sistemātisku informāciju par jaunām darba vakancēm, kas pieejamas Savienības līmenī.

—	Nodarbinātības dienestu reformas laikā tiks izveidoti jauni sadarbības tīkli ar darba devējiem un izglītības institūtiem.

8.4.	Aktīva un veselīga novecošana: ir izstrādāta un tiek īstenota aktīvas novecošanas politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm (16)

—	Pasākumi aktīvas un veselīgas novecošanas problēmu risināšanai (17):

—	attiecīgās ieinteresētās personas ir iesaistītas aktīvas novecošanas politikas izstrādē un īstenošanā

—

8.5.	Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir izstrādāti politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un to labu pārvaldību, kā arī pārstrukturēšanu visos attiecīgajos līmeņos (valsts, reģionālā, vietējā un nozaru līmenī) (18).

—	Ir ieviesti efektīvi instrumenti sociālo partneru un valsts iestāžu atbalstam, lai attīstītu proaktīvu pieeju pārmaiņām un pārstrukturizācijai.

9.	Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā (izglītības mērķis) (minēts 9. panta 10. punktā)

9.1.	Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāta visaptveroša stratēģija, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP) saskaņā ar Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai (19).

—

Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kas:

—	nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei;

—	tiek sistemātiski izmantota, lai uzraudzītu norises attiecīgajā līmenī.

—

Ir ieviesta ar PMP saistīta stratēģija:

—	kura ir pamatota ar pierādījumiem;

—	kura preventīvi, intervences un kompensācijas ;

—	kurā ir izklāstīti mērķi, kas ir saderīgi ar Padomes ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai;

—	kura attiecas uz visiem sektoriem un iesaista un koordinē visus politikas sektorus un ieinteresētās personas, kuras ir svarīgas PMP problēmas risināšanā.

9.2.	Augstākā izglītība: ir valsts vai reģionu augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar Komisijas 2006. gada 10. maija Paziņojumu “Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi” (20).

—

Ir izstrādāta valsts vai reģionāla , kas paredz :

—

pasākumus apguves un ieguves veicināšanai, kuri:

—	uzlabo potenciālajiem studentiem sniegtās nostādnes,

—	veicina augstākās izglītības apguvi to iedzīvotāju vidū, kuriem ir zemi ienākumi, un citu nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupu vidū,

—	veicina izglītības apguvi pieaugušo vidū,

—	(vajadzības gadījumā) mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus/ uzlabo izglītības ieguves rādītājus;

—

kvalitātes uzlabošanas pasākumus, kuri:

—	veicina novatoriska satura un programmu izstrādi,

—	veicina augstus kvalitātes standartus mācīšanā;

—

pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri:

—	veicina starpdisciplīnu prasmes, tostarp uzņēmējdarbības prasmes, visās augstākās izglītības programmās,

—	mazina dzimumu atšķirības akadēmisko un profesionālo izvēļu ziņā un mudina studentus izvēlēties karjeru nozarēs, kurās viņu skaits ir nepietiekams, lai mazinātu darba tirgus sadalījumu pa dzimumiem,

—	nodrošina apzinātu mācīšanu, izmantojot pētniecībā gūtās zināšanas un norises uzņēmējdarbībā.

9.3.	Mūžizglītība: ir izstrādāta valsts un/vai reģionāla mūžizglītības politika saskaņā ar Savienības līmeņa politikas nostādnēm (21).

—

Ir izstrādāta valsts vai reģionāla mūžizglītības politika, kas paredz:

—	pasākumus, lai atbalstītu mūžizglītības apguvi un prasmju uzlabošanu, kā arī veicināt ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistīšanos un sadarbību ar tām;

—	pasākumus, lai efektīvi nodrošinātu prasmju pilnveidošanas iespējas jauniešiem, kas apgūst arodmācības, pieaugušajiem, sievietēm, kuras atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un vecākiem darbiniekiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām;

—

pasākumus, lai paplašinātu mūžizglītības pieejamību, efektīvi īstenojot pārredzamības rīkus (Eiropas kvalifikāciju sistēma, valsts kvalifikāciju sistēma, Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām) un mūžizglītības pakalpojumu (izglītība un apmācība, profesionālā orientācija, apstiprināšana) attīstību un integrāciju;

—	pasākumus, lai palielinātu izglītības un apmācības nozīmi un pielāgotu izglītību un apmācību noteikto mērķa grupu vajadzībām.

10.	Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību (nabadzības apkarošanas mērķis) (minēts 9. panta 9. punktā)

10.1.

Aktīva iekļaušana

Atstumtu kopienu, piemēram, romu, integrācija

—	Ir izstrādāta un tiek īstenota nabadzības mazināšanas stratēģija

—

Ir izstrādāta nabadzības mazināšanas stratēģija, kas:

—	ir pamatota ar pierādījumiem. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga datu un informācijas vākšanas un analīzes sistēma, kas nodrošina pietiekamus pierādījumus nabadzības mazināšanas politikas izstrādei. Šī sistēma tiek izmantota norišu uzraudzībai;

—	atbilst valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķim (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredz paplašināt nodarbinātības iespēju pieejamību nelabvēlīgām grupām;

—

—	apliecina, ka aktīvas iekļaušanas izstrādē ir iesaistīti sociālie partneri un attiecīgās ieinteresētās personas;

—

—	skaidri paredz pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās.

—	Ir izstrādāta valsts romu iekļaušanas stratēģija saskaņā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (23)

—

Ir izstrādāta romu iekļaušanas stratēģija:

—	kurā ir izvirzīti sasniedzami mērķi attiecībā uz romu integrāciju, lai mazinātu to atstumtību no plašas sabiedrības. Minētajiem mērķiem jābūt vērstiem vismaz uz četriem ES romu integrācijas virzieniem, kas saistīti ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem;

—	kura atbilst valsts reformu programmai;

—	kurā ir norādīti tie nelabvēlīgie vai izolētās apkaimes, kurās sabiedrība ir vistrūcīgākā, izmantojot jau pieejamos sociālekonomiskos un teritoriālos rādītājus (t. i., ļoti zems izglītības līmenis, ilgstošs bezdarbs utt.);

—

—	kurā ir noteiktas pārbaudītas uzraudzības metodes, lai novērtētu romu integrācijas pasākumu ietekmi un pārskatītu stratēģijas pielāgošanas mehānismu;

—	kura ir izstrādāta, tiek īstenota un uzraudzīta ciešā sadarbībā un nepārtrauktā dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību, reģionālām un vietējām iestādēm

—

—	Atbalsta sniegšana attiecīgajām ieinteresētajām personām saistībā ar piekļuvi fondiem.

—	Attiecīgajām ieinteresētajām personām tiek sniegts atbalsts projektu pieteikumu iesniegšanā un atlasīto projektu īstenošanā un vadībā.

10.2.

Veselība: ir izstrādāta valsts vai reģionāla veselības , kas nodrošina piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un ekonomisku ilgtspējību.

—

Ir izstrādāta valsts vai reģionāla veselības aizsardzības stratēģija, kas:

—	paredz koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem;

—	paredz pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, tostarp izmantojot efektīvas un novatoriskas tehnoloģijas, pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru;

—	paredz uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu.

—	Dalībvalsts vai reģions ir pieņēmuši sistēmu, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi veselības aprūpei.

11.	Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi (minēts 9. panta 11. punktā)

Dalībvalstu administratīvā efektivitāte:

—	ir izstrādāta stratēģija dalībvalsts administratīvās efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai (24)

—

Ir izstrādāta un tiek īstenota dalībvalstu administratīvās efektivitātes nostiprināšanas stratēģija (25), kas paredz:

—	tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu;

—	kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi;

—	integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai;

—	tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz kompetences veidošanu un cilvēkresursu nodrošināšanu;

—	prasmju pilnveidošanu visos līmeņos;

—	uzraudzības un izvērtēšanas procedūru un rīku izstrādi.

Ex ante nosacījumi

Vispārējie ex ante nosacījumi (2. un 5. punkts)

Joma

Ex ante nosacījums

Izpildes kritēriji

2.	Dzimumu līdztiesība

Ir izstrādāta stratēģija dzimumu līdztiesības veicināšanai un mehānisms, kas nodrošina tās efektīvu īstenošanu.

—

Tiek nodrošināta dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģijas efektīva īstenošana un piemērošana, izmantojot:

—	sistēmu, kas paredzēta pēc dzimumiem iedalītu datu un rādītāju savākšanai un analīzei un uz pierādījumiem balstītas dzimumu politikas izstrādei;

—	plānu un ex ante kritērijus dzimumu līdztiesības mērķu integrācijai;

—	īstenošanas mehānismus, tostarp iesaistot dzimumu struktūrvienību un atbilstošās speciālās zināšanas, lai izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu intervenci.

5.	Valsts atbalsts

Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina ES valsts atbalsta tiesību aktu efektīvu īstenošanu un piemērošanu.

—

Tiek nodrošināta ES valsts atbalsta tiesību aktu efektīva īstenošana un piemērošana:

—	nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz ES valsts atbalsta tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un pārraudzību

—

—	nosakot pasākumus, kuri nostiprina administratīvo spēju, kas vajadzīga, lai īstenotu un piemērotu ES valsts atbalsta noteikumus.

Pamatojums

Ierosināto grozījumu mērķis ir konkretizēt tekstu, jo Komisijas priekšlikuma teksts ir pārāk smagnējs un detalizēts, sevišķi attiecībā uz izpildes kritērijiem.

Briselē, 2012. gada 3. maijs

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO

(1) Reģionu komitejas atzinums “IKP un ne tikai: progresa novērtējums” (CdR 163/2010 fin).

(2) Sk. stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus.

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” (COM (2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.). Saistības 24/25 un I pielikums “Pašnovērtēšanas instruments. Pazīmes, kas liecina, ka valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas darbojas labi”. Konkurences padomes secinājumi: Secinājumi par “Inovācijas savienību Eiropai” (dok. 17165/10, 26.11.2010.).

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Digitālā programma Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.); Komisijas dienestu darba dokuments: Digitālās programmas rezultātu apkopojums (SEC(2011) 708, 31.5.2011.). Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes secinājumi par Digitālo programmu Eiropai (dok. 10130/10, 2010. gada 26. maijs)

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Digitālā programma Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.); Komisijas dienestu darba dokuments: Digitālās programmas rezultātu apkopojums (SEC(2011) 708, 31.5.2011.).

(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (COM(2008) 394, 23.6.2008.), Konkurences padomes secinājumi “Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (dok. 16788/08, 1.12.2008.), Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” (COM(2008) 78 galīgā redakcija, 23.2.2011.), Konkurences padomes secinājumi “Secinājumi par ziņojumu “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” ” (dok. 10975/11, 30.5.2011.).

(7) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(8) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(9) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(10) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(11) Padomes 2010. gada 13. jūlija Ieteikums 2010/410/ES (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.).

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (COM(2008) 394, 23.6.2008.), Konkurences padomes secinājumi “Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (dok. 16788/08, 1.12.2008.). Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” (COM(2008) 78 galīgā redakcija, 23.2.2011.), Konkurences padomes secinājumi “Secinājumi par ziņojumu “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” ” (dok. 10975/11, 30.5.2011.).

(13) Padomes 2010. gada 13. jūlija Ieteikums 2010/410/ES (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.).

(14) Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

(15) Termiņi mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem šajā dokumentā minētajiem elementiem var būt iekļauti programmas īstenošanas laikposmā.

(16) Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

(17) Noteiktie termiņi mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem minētajā iedaļā ietvertajiem elementiem var būt iekļauti programmas īstenošanas laikposmā.

(18) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” (COM(2009)257 galīgā redakcija).

(19) OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.

(20) COM(2006) 208 galīgā redakcija [(Jāaizstāj ar paziņojumu, kas gaidāms līdz 2011. gada septembra beigām)].

(21) Padomes 2009. gada 12. maija secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (2009/C 119/02).

(22) Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).

(23) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011) 173).

(24) Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

(25) Noteiktie termiņi attiecībā uz visu šajā sadaļā minēto elementu īstenošanu var beigties programmas īstenošanas laikposmā.

Top