22.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/110

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam””

COM(2011) 112 galīgā redakcija

2011/C 376/20

Ziņotājs: ADAMS kgs

Līdzziņotājs: ZBOŘIL kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 8. martā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam” ”

COM(2011) 112 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 6. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (22. septembra sēdē), ar 119 balsīm par, 3 balsīm pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas “Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ceļvedi 2050. gadam”, kurā izklāstīts redzējums par nākotnes stratēģiju, un aicina visas ES iestādes to pilnībā ņemt vērā kā ceļvedi pasākumiem un politikas veidošanai, lai sasniegtu 2050. gadam izvirzītos mērķus. Komiteja arī norāda uz tās atzinumu par resursu efektivitātes pamatiniciatīvu un uz tās priekšlikumiem ilgtspējīgai attīstībai veltītajai ANO konferencei 2012. gadā (1).

1.2   Komiteja aicina Padomi, Komisiju un Parlamentu nodrošināt visu līdz 2020. gadam izvirzīto ar oglekļa dioksīda emisijām saistīto mērķu pilnīgu īstenošanu un, ņemot vērā pastāvošo mērķi līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 80–95 % apmērā, atkārtoti apsvērt, vai, pamatojoties uz COP 17 sarunās panākto un uz gaidāmo ES ekonomikas attīstību, 2020. gadam izvirzīto mērķi par šo emisiju samazināšanu nevajadzētu paaugstināt līdz 25 %.

1.3   Komiteja aicina Eiropas Savienību pieņemt orientējošus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai par 40 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2040. gadam, kā arī noteikt juridiski saistošus pasākumus, kas ļautu sasniegt minētos samazinājumus. Šādi ilgtermiņa orientējoši mērķi ir nepieciešami kā kritēriji, kas ieguldītājiem un lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu prognozējamību un stabilitāti.

1.4   Komiteja iesaka Komisijai izstrādāt jaunu visaptverošu pasākumu kopumu, lai radītu stimulus jaunajiem plaša apjoma ieguldījumiem, kas nepieciešami šo jauno mērķu sasniegšanai. Minētajā pasākumu kopumā jāiekļauj emisijas kvotu tirdzniecības sistēma kā izmaksas optimizējošs instruments, kas virzītu ieguldījumu lēmumus, kā arī citi pasākumi, kuri

—	veicinātu energoefektivitāti visās nozarēs;

—	paaugstinātu patērētāju informētību un spējas izmantot savu pirktspēju, dodot priekšroku precēm un pakalpojumiem, kas rada zemas oglekļa emisijas;

—	atbalstītu ieguldījumus nepieciešamajos infrastruktūras objektos;

—	sekmētu apmācības un veiktspējas uzlabošanu galvenajās nozarēs.

1.5   Komiteja aicina īstenot aktīvu rūpniecības politiku un koordinēti veikt pētniecību un izstrādi, lai veicinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tā atbalsta priekšlikumu izmantot ceļvežus kā stratēģisku redzējumu pārejas procesa vadīšanai, it sevišķi saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, transportu, būvniecību un mājokļu celtniecību, lauksaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu.

1.6   Ir būtiski pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību, ar to pastāvīgi uzturot strukturētu dialogu par dažādiem stratēģiskajiem plāniem.

2.   Ceļvedis

2.1   Ceļvedī 2050. gadam ierosināti pasākumi, kas ļautu Eiropas Savienībai sasniegt siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 80–95 % no 1990. gada līmeņa; šo mērķi Padome 2011. gada februārī atkārtoti apstiprināja par ES mērķi.

2.2   Lai minēto panāktu, ceļvedī ierosināts plānot ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 80 % līdz 2050. gadam, kas nozīmē, ka augstākais mērķis, proti, 95 %, tiktu sasniegts, iegādājoties CO2 sertifikātus pasaules oglekļa dioksīda emisiju tirgū. ES iekšējo emisiju samazināšana salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni par 40 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2040. gadam būtu ekonomiski efektīvākais risinājums, un tādējādi samazinājumu par 25 % līdz 2020. gadam var uzskatīt par atbilstošu starpposma mērķi.

2.3   Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas nozari ceļvedī ierosināts līdz 2050. gadam panākt, ka elektroenerģijas vajadzības praktiski 100 % apmērā tiek nodrošinātas, izmantojot tehnoloģijas, kurām ir zems oglekļa emisiju līmenis. Tam būs nepieciešami apjomīgi ieguldījumi atjaunojamajos enerģijas avotos un jaunu, viedu enerģētikas tīklu sistēmu izveidē visā Eiropā, ko galvenokārt stimulētu spēcīgāka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

2.4   Transporta nozarē paredzēts siltumnīcefekta gāzes līdz 2050. gadam samazināt par 60 %. Ceļvedī ierosināts turpināt biodegvielu pilnveidošanu, it sevišķi aviācijas vajadzībām un lieljaudas transportlīdzekļiem. Taču ceļvedī norādīts, ka pārtikas nodrošinājuma un vides problēmas ir saistītas ar biodegvielu izstrādi, un uzsvērts, ka ir svarīgi izstrādāt ilgtspējīgāku otrās un trešās paaudzes biodegvielu.

2.5   Attiecībā uz apbūvēto vidi ceļvedī uzsvērts, ka ir svarīgi steidzami noteikt nullei tuvu oglekļa dioksīda emisiju standartus jaunām ēkām un ka būtiska nozīme ir izaicinājumiem, kas saistīti ar esošā dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanu.

2.6   Attiecībā uz rūpniecību ceļvedī paredzēta tālāka energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz ražošanas veidiem, kas ir mazāk energoietilpīgi. Būs nepieciešami konkrētām rūpniecības nozarēm specifiski risinājumi un attiecīgi papildu ceļveži. Ir svarīgi nodrošināt, lai pasākumi oglekļa dioksīda emisiju mazināšanai nemudinātu energoietilpīgas nozares vienkārši pārcelties uz tiem pasaules reģioniem, kuros piemēro vājākas normas (t.i., lai nenotiktu oglekļa emisiju pārvirze).

2.7   Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs jāuzlabo energoefektivitāte un jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu izmantojamās zemes spēju piesaistīt un uzglabāt oglekli. Ceļvedī kā potenciāls ilgtspējīgas enerģijas avots minēta arī biomasa, ar nosacījumu, ka pienācīgi jānovērtē tās daudzējādā ietekme. Kopumā jārod risinājumi, kas ļauj nodrošināt līdzsvaru starp klimata aizsardzības politikas mērķiem un aizvien lielāko pieprasījumu pēc pārtikas produktiem un biomasas.

2.8   Lai sasniegtu visus šos mērķus, nākamajos 40 gados būs nepieciešami papildu valsts un privātie ieguldījumi aptuveni 270 miljardu euro apmērā gadā. Tas nozīmē 1,5 % no ES IKP jeb 8 % no pašreizējā ieguldījumu apjoma, kas ir ievērojami mazāk, nekā šobrīd investē atsevišķas jaunās tirgus ekonomikas valstis, kuras nopietni pievērsušās ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni veidošanai.

2.9   Papildu valsts resursus šo ieguldījumu finansēšanai varētu iegūt no ieņēmumiem, kas rastos, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros veicot nākamo kvotu izsoles kārtu. Turklāt visas ieguldījumu programmas būtu sistemātiskāk jāizmanto kā svira, lai iegūtu papildu līdzekļus no privātā sektora.

2.10   Citas priekšrocības, ko sniedz pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir, piemēram, atkarības samazināšana no degizrakteņu importa, energodrošības uzlabošana, jaunu darba vietu radīšana un gaisa kvalitātes un veselības uzlabošana.

2.11   Paziņojumā nav ierosināta konkrēta jauna politika vai pasākumi. Tajā ir norādītas vairākas jomas, kurās ES un valstu līmenī būs vajadzīgas jaunas stratēģijas vai politikas iniciatīvas, lai nākamo 40 gadu laikā īstenotu nepieciešamo pāreju. Ceļvedis 2050. gadam liecina par jaunu būtisku ievirzi — pāreju no saistošiem jauniem mērķiem uz veicamajiem pasākumiem. Ceļvedis rosina debates, kurās ES dalībvalstīm jāizšķiras — noteikt jaunus mērķus vai nē. Jāpieņem izšķiroši svarīgs politisks lēmums — vai nu “no augšas” noteikti mērķi, vai arī “no apakšas” veidota tehnoloģisku jauninājumu politika.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Ceļvedī izmantoti konkrēti ekonomikas modeļi, lai demonstrētu ekonomiski izdevīgākos veidus, kā iespējams sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2050. gadam noteiktos mērķus. Lai metodoloģija būtu pilnīgi uzticama, jāsniedz vairāk informācijas par modeļu konstruēšanu, tajos izmantotajiem datiem un piemērotajiem jutības testiem. Metodoloģija tomēr jau šobrīd šķiet pietiekami atbilstoša, lai pamatotu galveno secinājumu, proti: lai līdz 2050. gadam izveidotu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ievērojami jāpaaugstina ieguldījumu līmenis.

3.2   Komiteja sevišķi stingri atbalsta ceļvedī pausto secinājumu, ka ekonomiskā izdevīguma nodrošināšanai izšķiroši ir sasniegt ātru progresu. Agri panākts progress var paātrināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, pazemināt to cenu, ļaut izvairīties no dārgiem un liekiem ieguldījumiem iekārtās ar īsu ekonomiskās dzīves ciklu, kuras rada ievērojamas oglekļa emisijas, kā arī radīt ekonomiskus stimulus nepieciešamo pārmaiņu veikšanai.

3.3   Lietderīgs ir tikai tāds ceļvedis, kas virza darbību. Galvenais pārbaudījums šim ceļvedim būs tas, cik lielā mērā to kā būtisku elementu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā ņems vērā galvenie Eiropas līmeņa dalībnieki — valdībās, elektroenerģijas nozarē un citās būtiskās rūpniecības nozarēs — un vai tas spēs ietekmēt patērētāju individuālo izvēli.

3.4   Politisku, ekonomisku un tehnoloģisku pārmaiņu veikšanai nākotnē būs vajadzīga zināma elastība konkrēti izvēlētajā ceļā, taču tas nedrīkst būt attaisnojums neizlēmībai un aizkavējumiem. Ceļvedim būtu jāļauj panākt visu galveno iesaistīto pušu konsenss par nepieciešamo progresu un tā ātrumu un vajadzīgo ieguldījumu apjomu. Īpaša prioritāte jānosaka ieguldījumiem, kas Eiropā uzlabos energoapgādes drošību, ņemot vērā turpmāko gadu nenoteiktību par daudziem pašreizējiem energoavotiem.

3.5   Ceļvedim arī jāpalīdz sabiedrībā un patērētājos veidot apziņu par to, ka vajadzīga pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un par katra cilvēka atsevišķo ieguldījumu šajā procesā. Ir būtiski, lai šī pāreja būtu taisnīga (“just transition”) ikvienam un ikvienam palīdzētu pielāgoties nepieciešamajām pārmaiņām.

3.6   Vairākas citas valstis (tostarp Ķīna, ASV, Dienvidkoreja utt.) pieliek ievērojamas pūles tādu tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā, kas rada maz oglekļa dioksīda emisiju, lai nodrošinātu tehnoloģisku pārsvaru un konkurences priekšrocības šajā jaunajā rūpniecības nozarē ar lielām izaugsmes iespējām. Eiropas Savienībai ir būtiski panākt vienlīdz labus rezultātus, lai spētu konkurēt šajā sacensībā, ja tā nevēlas atpalikt cīņā par vadošo lomu zemu oglekļa emisiju un “zaļāku” tehnoloģiju jomā.

3.7   Pašreizējos “20-20-20” atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķos, kas jāpanāk līdz 2020. gadam, jau noteikts konkrēts ES uzdevums, un ir svarīgi sasniegt visus šos mērķus. Komiteja atkārtoti aicina Padomi, Parlamentu un Komisiju steidzami pārskatīt, vai, pamatojoties uz COP 17 sarunās panākto un uz gaidāmo ES ekonomikas attīstību, mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu nevar paaugstināt vismaz līdz 25 %, lai līdz 2050. gadam sasniegtu paredzēto emisiju samazinājumu par 80 %.

3.8   Protams, būtu apsveicami, ja šādu soli papildinātu panākumi virzībā uz vispārēju nolīgumu par jaunu mērķu kopumu starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām. Taču šāda vispārēja nolīguma trūkums nedrīkst būt iemesls tādu turpmāko pasākumu atlikšanai, kas Eiropas Savienībai pašai šobrīd ir jāveic, lai spētu sasniegt pašas izvirzīto ilgtermiņa mērķi 2020. gadam, uzlabot savu energoapgādes drošību un saglabāt tās konkurētspējīgo pozīciju sacensībā “zaļo” tehnoloģiju jomā.

3.9   Komiteja arī aicina Eiropas Savienību rīkoties ātri un pieņemt orientējošus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai par 40 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2040. gadam, lai nodrošinātu prognozējamas vadlīnijas tiem, kuri lemj par ieguldījumiem enerģētikas nozarē un citās svarīgās nozarēs.

3.10   Jauniem ieguldījumiem nepieciešamie 270 miljardi euro gadā ir liela summa, taču, ja pastāv un tiek uzturēti labvēlīgi nosacījumi nodokļu un citās jomās, tā nav neiespējama summa, jo veido tikai 1,5 % no ES IKP. Komiteja stingri atbalsta to, ka ir jānodrošina stabilitāte un prognozējamība, lai nepieciešamajiem ieguldījumiem garantētu atbilstošu drošību.

3.11   Ceļveža mērķu īstenošanai būs vajadzīgs gan tirgus stimuli (proti, konkurētspējīgs, integrēts ES enerģijas tirgus, nepieciešamā tīklu infrastruktūra un oglekļa emisiju cenu noteikšana), gan tehnoloģiju piedāvājums (proti, atbalsts pētniecībai un izstrādei, demonstrējumiem un agrīnai izmantošanai, kā norādīts SET plānā (2)). Atbalsts agrīnai un plašai jaunu, progresīvu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izmantošanai ir īpaši svarīgs, lai paātrinātu mācību procesu un tehnoloģiju pārņemšanu. Jau paredzētās budžeta saistības šajā jomā ir jāsaglabā.

3.12   Lai nodrošinātu, ka jaunās tehnoloģijas ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un pozitīvu ilgtermiņa ekonomiskās atdeves rādītāju neizsīkst jau agrīnos attīstības posmos, īpaši svarīgs ir pārejas laika finansējums. Eiropas Savienībai vajadzētu,

—	izmantojot atbilstošu dotāciju un aizdevumu kombināciju, nodrošināt finansiālu atbalstu SET plāna tehnoloģijām,

—	iepirkuma noteikumus saskaņot ar SET plāna mērķiem,

—	nodrošināt, ka Kohēzijas fonds un struktūrfondi konsekventi tiek izmantoti, lai infrastruktūras un citos projektos atbalstītu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju saistītos mērķus.

3.13   Ceļvedī īpaša uzmanība pievērsta Eiropas oglekļa emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai kā līdzeklim, kas ļauj panākt pārmaiņas un vajadzīgos ieguldījumus. Sākotnēji sistēma bija paredzēta kā paraugs, kuram jāseko visur pasaulē, lai ar laiku to iekļautu starptautiskā “oglekļa emisiju maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības sistēmā”, kuras ietvaros pieļaujamais maksimālais emisiju apjoms pakāpeniski tiktu samazināts atbilstoši mērķim “2 grādi pēc Celsija skalas”. Mērķis bija noteikt oglekļa emisiju cenu pasaules tirgū, lai nostiprinājusies tā kļūtu par svarīgu instrumentu nepieciešamajai pārejai uz ieguldījumiem nākotnes tehnoloģijās, kuras rada maz oglekļa dioksīda emisiju. Taču, tā kā pašreizējā Eiropas oglekļa emisiju kvotu tirdzniecības sistēma darbojas viena pati, tā pat Eiropas teritorijā nespēj nodrošināt pietiekamus stimulus “zaļāku” ieguldījumu palielināšanai.

3.14   Tāpēc Komiteja ierosina Komisijai apsvērt jaunas visaptverošas pasākumu paketes izstrādi, lai strauji veicinātu ieguldījumu prioritāšu maiņu, kas ir nepieciešama. Šādā paketē noteikti būtu jāparedz Eiropas oglekļa emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (kas tagad uzskatāma par Eiropas līmeņa instrumentu, nevis pasaules mēroga paraugu) reforma un stiprināšana, nosakot īpašu mērķi, proti, iegūt ievērojamus līdzekļus pētniecības un izstrādes un jaunu tehnoloģiju izmantošanas un nepieciešamās infrastruktūras atbalstam. Paketē jāiekļauj arī virkne citu pasākumu (fiskāli, reglamentējoši un uz patērētājiem vērsti pasākumi).

3.15   Visaptveroša pasākumu pakete

a)   Nostiprināta Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēma

Komiteja iesaka veikt plašu Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu. Īpaši svarīgas ir četras jomas:

—	jāatrod veidi, kā veicināt sistēmas spēju atbalstīt jauninājumus un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izmantošanu, kā aprakstīts SET plānā; ieņēmumi no oglekļa dioksīda kvotu izpārdošanas jāizmanto pētniecības un izstrādes atbalstam, kā arī demonstrējumiem un agrīnai izmantošanai;

—

jārisina oglekļa emisiju pārvirzes proti, ražošanas pārcelšanas ārpus ES teritorijas, potenciālā problēma (it īpaši nozarēs ar augstām oglekļa emisijām). Tā kā nav izdevies izveidot pasaules oglekļa tirgu, šobrīd būtu attaisnojami izlīdzināšanas maksājumi, lai pielāgotu cenu pie Savienības robežas. Kamēr pasaules oglekļa tirgus nav izveidots, Komisijai būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu oglekļa emisiju pārvirzes reāli skarto uzņēmumu konkurētspēju;

—	jāpārskata nozaru iekļaušana (Komiteja iepriekšējos atzinumos pozitīvi novērtējusi aviācijas nozares iekļaušanu Eiropas oglekļa emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, kā arī aicinājusi tajā iekļaut arī jūrniecības nozari);

—	jāizvērš un jānosaka stingrāki starptautiskie izlīdzināšanas mehānismi, lai veicinātu tādu emisiju samazināšanu attīstības valstīs, kas ir ekonomiski izdevīga (neizmantojot to par attaisnojumu ES emisiju samazināšanas mērķu īstenošanas centienu mazināšanai).

b)   Reglamentējoši pasākumi. Energoefektivitāte

Dažas jomas, piemēram, energoefektivitāti, cenu signāli ietekmē ļoti maz. Ir nepieciešami stingrāki Eiropas līmeņa pasākumi, lai noteiktu un ieviestu augstākus energoefektivitātes standartus mājokļiem un citām ēkām, automobiļiem un citiem transportlīdzekļiem, dažāda veida patēriņa precēm. Komiteja uzstājīgi aicina turpināt darbu pie Energoefektivitātes direktīvas (COM(2011) 109 galīgā redakcija), vispirms veicot rūpīgu ietekmes novērtējumu.

c)   Patērētāju lomas stiprināšana

Patērētāji jāmotivē iegādāties videi nekaitīgas preces un pakalpojumus, tādējādi dodot proaktīvu ieguldījumu tādas sabiedrības veidošanā, kas rada zemas oglekļa emisijas. Jo īpaši jāveic šādi pasākumi:

—	jāuzlabo vides marķējuma iniciatīvu uzticamība un jāsaskaņo to standarti,

—	jāsekmē efektīvu un ilgtspējīgu patēriņa preču pieejamība,

—	jānostiprina ES iekšējais enerģijas tirgus.

Patērētāji ir jāpārliecina par viņu nozīmi tādas nākotnes sabiedrības veidošanā, kas rada maz oglekļa dioksīda emisiju, un ir jāveicina partnerattiecību veidošana sadarbībai ar publisko sektoru.

d)   Infrastruktūra

Lai nodrošinātu tehnisko specifikāciju saskanību un optimālus elektroenerģijas tīklu starpsavienojumus, visā Eiropā nepieciešami plaši ieguldījumi infrastruktūrā, kas ļauj atbalstīt jaunās zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijas un nodrošināt savstarpēju savietojamību, piemēram, jaunus viedus energoapgādes tīklus. Komiteja iesaka Komisijai veikt pētījumu par to, kā visur Eiropā attīstīt infrastruktūru, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un kādi tam ir nepieciešami ieguldījumi un institucionālas struktūras.

e)   Veiktspējas uzlabošana un ietekme uz nodarbinātību

Ļoti būtiski ir laikus analizēt un novērtēt visu nozaru, kuras skars pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, paplašināšanās vai sarukšanas sociālo ietekmi un paredzēt visaptverošus nozaru instrumentus un pasākumus, lai attīstītu vajadzīgās prasmes un spējas nozarēs, kuras izvēršas, un piedāvātu pārkvalificēšanos vai cita veida atbalstu cilvēkiem, kas bijuši nodarbināti agrākajās augsta līmeņa oglekļa emisiju nozarēs; tādējādi jānodrošina sociāli taisnīga pārstrukturēšana.

f)   Fiskālie pasākumi

Būtiska nozīme pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda līmeni ir neitrālām nodokļu reformām, kuru mērķis ir paaugstināt to nodokļu līmeni, ar kuriem apliek oglekli saturošu kurināmo (un citus dabas resursus), vienlaikus sekmējot nodarbinātību un uzlabojott sociālo drošību. Politiskais klimats šobrīd vēl, iespējams, nav piemērots, lai atkārtoti ierosinātu visā Eiropā noteikt oglekļa dioksīda nodokli, taču jāpieliek visas iespējamās pūles, lai šādu reformu veicinātu valstu līmenī. Komiteja arī atzinīgi vērtē neseno ierosinājumu ieviest finanšu darījumu nodokli un aicina no tā gūtos ieņēmumus izmantot tā, lai veicinātu ieguldījumus ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda līmeni.

4.   Piezīmes par konkrētām nozarēm

4.1   Elektroenerģijas nozare. Atjaunojamo enerģijas avotu izmaksas pēdējos gados ir pastāvīgi samazinājušās. Šobrīd ir jāpalielina ieguldījumi, lai šīs izmaksas samazinātu līdz konkurētspējīgam un pieejamam līmenim. Vienlaikus ir jāsaglabā pietiekama bāzes slodze vai jāattīsta uzglabāšanas un izplatīšanas sistēmas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar vēja un saules enerģijas piegādes pārtraukumiem.

4.2   Svarīga ir arī viedo tīklu koncepcijas attīstīšana Eiropas līmenī, lai būtu iespējama atjaunojamo enerģijas avotu plašāka integrācija. Eiropas elektroenerģijas tīkla pašreizējā spēja absorbēt atjaunojamo enerģijas avotu nodrošinātās piegādes pārtraukumus ir ierobežota, un sistēmai ir jāsaglabā atbilstoša elektroapgādes bāzes slodzes daļa, ko veido neatjaunojamas enerģijas avoti (tostarp kodolenerģija). Integrētu viedo enerģētikas tīklu sistēmas būs jāizvērš (arī rūpniecības un mājsaimniecību pieprasījuma pārvaldība), un jānodrošina lielapjoma jauda viegli pieejamu enerģijas avotu uzglabāšanai (baterijas, hidroakumulācijas iekārtas utt.). Ja daļu no risinājuma veidos kodolenerģija un degizrakteņu kurināmais apvienojumā ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, tad šis jautājums ir jāapspriež un jārisina atklāti, iespējams, aplūkojot katru gadījumu vai valsti atsevišķi. Komiteja pauž cerību, ka gaidāmajā enerģētikas ceļvedī 2050. gadam šīs iespējas tiks apskatītas konkrētāk un ka tajā būs paredzēta enerģijas ražošanas un sadales ciešāka koordinācija visā Eiropā.

4.3   Ieguldījumi zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās, nozīmē ieguldījumu tempa palielināšanu, iespējams, pārsniedzot robežu, līdz kurai tirgus ieguldījumus vērtē kā peļņu nesošus. Tāpēc būs nepieciešami publiskie līdzekļi, it sevišķi demonstrējumu un agrīnas izmantošanas vajadzībām. Ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ļoti svarīgi ir turpināt attīstīt SET plānu.

4.4   Transporta nozare. Komiteja atbalsta paziņojumā izklāstīto redzējumu par transporta nozarē nepieciešamo pāreju. Jāpanāk, lai visu pašreizējo tehnoloģiju oglekļa dioksīda rādītāji būtu optimāli. Jāveicina jaunas tehnoloģijas, piemēram, ceļu transporta elektrifikācija un trešās paaudzes biodegvielas, kas ļauj samazināt mūsdienu komerciālo transportlīdzekļu radītās emisijas un smagkravas transportlīdzekļu satiksmē atteikties no degizrakteņu kurināmā izmatošanas. Jāsekmē pāreja uz efektīvāku sabiedrisko transportu un nemotorizēto transportu. Šīs pārejas īstenošanai Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāizmanto publiskā sektora izdevumi, nodokļu politika un normatīvie līdzekļi. Eiropas Savienībai jāuzņemas koordinējoša un stimulējoša funkcija un jānosaka mērķi un laika grafiks atsevišķu nepieciešamo pārmaiņu veikšanai.

4.5   Attiecībā uz automobiļiem un citiem ceļu autotransporta līdzekļiem emisiju standartu noteikšana ir izrādījies ļoti efektīvs līdzeklis emisiju apjoma samazināšanai. Juridiski saistoši emisiju standarti automobiļu rūpniecības nozarei un tās piegādātājiem sniedz vislielāko iespējamo noteiktību. Iepriekšējos atzinumos Komiteja ir paudusi viedokli par pakāpenisku degvielas efektivitātes standartu paaugstināšanu autotransporta līdzekļiem un aicinājusi panākt ātrāku progresu šajā jomā (3). Komiteja apstiprina šos ieteikumus.

4.6   Komiteja norāda, ka pastāv fiziski ierobežojumi tam, ciktāl iespējams paaugstināt iekšdedzes motora efektivitāti, un ierosina Komisijai tagad izmantot zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ceļvedī pausto ilgtermiņa redzējumu un, ņemot vērā absolūto nepieciešamību samazināt autotransporta līdzekļu emisijas, būt par iniciatoru paātrinātai virzībai uz tādu automobiļu izstrādi un izmantošanu, kas nerada oglekļa emisijas un kas tiek darbinātas ar ilgtspējīgā veidā ražotu ūdeņradi vai “tīrāk” ražotu elektroenerģiju.

4.7   Komiteja saglabā piesardzīgu attieksmi attiecībā uz pārlieku paļaušanos uz biodegvielas plašāku izmantošanu un atbalsta to, ka paziņojumā paredzēts biodegvielu izmantot tikai transporta nozares nišās, kurās elektrifikācija ir sarežģīta un kur tās var izmantot, lai samazinātu pašlaik izmantoto transportlīdzekļu radītās emisijas. Jāturpina arī centieni izstrādāt otrās un trešās paaudzes biodegvielu, kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju.

4.8   Apbūvētā vide. Energoefektīvu ēku veicināšanā sasniegtais progress ir bijis pārāk lēns. Dzīvojamo ēku fonds nomainās ļoti lēni, tāpēc galvenais izaicinājums mājokļu nozarē ir apzināt un īstenot plaša apjoma programmas esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Komiteja iesaka Komisijai pēc iespējas ātrāk īstenot šādus pasākumus:

—	līdzko tas ir iespējams, noteikt obligātus oglekļa dioksīda nulles emisiju standartus visām gan valsts, gan privātajā īpašumā esošām jaunajām ēkām (mājokļiem un citām ēkām), ņemot vērā klimatisko apstākļu variācijas;

—	ciktāl iespējams, noteikt kvantitatīvus mērķus un programmas visu veidu esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

4.9   Rūpniecība. Šajā jomā ceļvedim jāvieš skaidrība par to, kādas politiskas sekas būs ierosinātajai Eiropas rūpniecības virzībai, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz konkurētspēju un nodarbinātību. Jāveic visaptverošs novērtējums par pašreizējiem mērķiem, īpaši pievēršot uzmanību katrai rūpniecības nozarei atsevišķi. Dažos rūpnieciskajos procesos (tērauda ražošanā, cementa ražošanā utt.) oglekļa dioksīda emisiju rašanos nosaka šajos procesos notiekošās ķīmiskās reakcijas, līdz ar to šajās nozarēs ir fundamentālas robežas attiecībā uz maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, ja vien nav iespējams plaši izmantot jaunus produktus vai jaunas oglekļa dioksīda uztveršanas metodes. Tādējādi būs nepieciešams īpaši analizēt dažādās rūpniecības nozares un katrai no tām izstrādāt savu ceļvedi par tālāku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

4.10   Komiteja vēlas, lai Komisija precizētu, vai ceļvedī plānots iekļaut analīzi par “ārējā” oglekļa dioksīdu un tā samazināšanu. Visā pasaulē emisiju apjoms, ko rada eksporta preču ražošana, ir pieaudzis no 4,3 gigatonnām oglekļa dioksīda emisiju 1990. gadā (20 % no visas pasaules emisijām) līdz 7,8 gigatonnām 2008. gadā (attiecīgi 26 %). Acīmredzami oglekļa dioksīda samazinājumi dalībvalstīs var zaudēt jēgu, ja preces, kuras kādreiz ražoja Eiropas Savienībā, tiek importētas. Lai efektīvi kontrolētu šo jomu, jānosaka robežšķērsošanas nodokļi vai pārbaudes, kā arī jāmaina ES iekšējā patēriņa ieradumi, turklāt abi šie jautājumi jārisina ļoti uzmanīgi.

4.11   Lauksaimniecība un mežsaimniecība. Komiteja piekrīt, ka nākamajā kopējās lauksaimniecības politikas pārskatā, ievērojot laikā no 1990. gada līdz 2006. gadam panākto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu par 20 %, uzmanība jāpievērš tādas lauksaimniecības prakses veicināšanai, kas ir energoefektīva un rada maz oglekļa dioksīda emisiju, kā arī jārod veidi, kā mudināt un stimulēt zemes un mežsaimniecības pārvaldi maksimāli palielināt oglekļa dioksīda piesaisti un uzglabāšanu. Jāatbalsta lauksaimnieki, kuri darbojas īsās vietēja līmeņa piegādes ķēdēs. Šajā nozarē ir lielas iespējas samazināt oglekļa dioksīda emisijas, ko rada degizrakteņu kurināmais un neatjaunojamu avotu materiāli. Lauksaimniecības nozarē mērķi tomēr ir pretrunīgi, proti, nepieciešamība paplašināt ražošanu, no vienas puses, un, no otras puses, prasība oglekļa dioksīdu pastiprināti piesaistīt augsnei un biomasai. Uz to, kā šo pretrunu risināt, atbilde vēl jārod. Komiteja uzskata, ka pasaulē vērojamais pastiprinātais pieprasījums pēc pārtikas produktiem, kuru ražošanā rodas liels daudzums oglekļa emisiju, un biomasas pastiprināta izmantošana ir pilnīgā pretrunā vēlmei samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, vairāk izmantot oglekļa piesaisti, izvairīties no zālaugu platību uzaršanas u.c., un ierosinātie pasākumi pretrunas nenovērš.

4.12   Atkritumi. Eiropas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas mērķis vēl aizvien ir radīto atkritumu daudzuma samazināšana, to otrreizējas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes veicināšana un piesārņojuma un augsnes degradācijas maksimāla samazināšana. Komiteja ierosina, lai papildus novērtējumam par dažādām atkritumu apsaimniekošanas metodēm, Komisijai pievērstu uzmanību arī tam, kā atkritumu apsaimniekošana un apstrāde var palīdzēt veidot ilgtspējīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Īpaši būtu jāpēta atkritumu kā atjaunojama kurināmā izmantošana un atkritumu gāzes (metāna) izmantošana enerģijas ražošanai.

---

(1)  EESK atzinumi par tematu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un par tematu “Rio+20” konference: virzība uz “zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību — Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības ieguldījums” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 102 lappusi).

(2)  Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns. Sk. http://ec.europa.eu/energy/technology/set_plan/set_plan_en.htm.

(3)  OV C 44, 16.02.2008, 53–56. lpp.

---