20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/19

—

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (1),

—

Padomes secinājumus (2008. gada 22. maijs) par starpkultūru kompetencēm (2),

—

Padomes secinājumus (2009. gada 27. novembris) par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku (3),

—

Padomes Lēmumu (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4), jo īpaši 8. pamatnostādni,

—

Padomes secinājumus par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība – strauji mainīgajā pasaulē ar inovāciju paātrināt Eiropas pārveidi” (2010. gads) (5),

—

Padomes Ieteikumu (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (6),

—

Padomes secinājumus par kultūras ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (2011. gads) (7),

—

sīkāku politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu I pielikumā, kā arī paraugpraksi un faktus, ar kuriem iepazīstināja konferencē “Prasmes kultūras jomā” (Varšava, 2011. gada 18.–20. jūlijs) (8);

—

kultūras un radošās prasmes aptver spēju apgūt un pielietot kultūru un veikt tajā izmaiņas un tādēļ tām ir izšķiroša loma, lai Eiropā plauktu dažādas kultūras un lai tiktu saglabāta un aizsargāta to bagātība,

—

kultūras izpratnes un izpausmes pamatprasmei ir nozīmīga mūžizglītības dimensija un kā būtiska transversāla prasme tā ir neatsverama, lai apgūtu citas svarīgas mūžizglītības pamatprasmes,

—

kultūras un radošās prasmes dalībvalstīs tiek atbalstītas ar dažādām programmām un iniciatīvām un minētās programmas veicina daudzveidīgu politikas jomu mērķu sasniegšanu,

—

tomēr, lai uzlabotu starpnozaru sadarbību, ir jāizveido labvēlīgāki pamatnosacījumi aizvien efektīvāku radošo partnerību attīstībai (11);

—

intelektuālā kapitāla izveidi (12), ko aizvien vairāk atzīst par jaunu izaugsmes un konkurētspējas avotu Eiropā,

—

visas inovācijas formas, galvenokārt ar tehnoloģijām nesaistītas un sociālās inovācijas (13), jo tās ietekmē ražošanu un pieprasījumu, kā arī novatorisku produktu un pakalpojumu izstrādi, ražošanu un panākumus tirgū,

—

kultūras un radošo industriju papildu efektu attīstīšanu un palielināšanu, jo tās ir mākslinieku un radošo personību, kā arī to auditoriju un patērētāju prasmju pamatā,

—

izglītību, apmācību un sagatavošanos darbam, tostarp tādam, kurā nepieciešamas augstas kvalifikācijas un sociālās prasmes, nodarbināmību visos attiecīgajos dzīves posmos, kā arī to, lai uzņēmumi varētu efektīvi darboties un attīstīties,

—

labāka vispārējā izglītības līmeņa sasniegšanu, samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un uzlabojot sociālās integrācijas iespējas, jo tām ir būtiska ietekme uz motivāciju un sociālu sakaru veidošanu un tās ļauj skolēniem atklāt un izkopt savus talantus;

—

valsts, reģionu un vietējā līmenī politikas veidotāju, kultūras un izglītības iestāžu, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju vidū palielināt izpratni par attiecīgajām darbībām un sekmēt to atzīšanu, izplatīt paraugpraksi par to, kāda var būt kultūras un radošo prasmju – īpaši kultūras izpratnes un izpausmes pamatprasmes – attīstības loma, jo īpaši lai:

—

visatbilstošākajā līmenī rīkoties, lai veidotos radošas partnerības, kuru mērķis ir attīstīt kultūras un radošās prasmes,

—

risināt sociālās un ekonomiskās attīstības jautājumus, labāk izpētot metodoloģiju, kas izmantota ilgtermiņa programmās, kuras izveidotas kultūras un izglītības iestādēs un nevalstiskās organizācijās, tostarp eksperimentālos izglītības pasākumos ar mērķi veicināt skolu pievilcību un palielināt skolēnu mācīšanās motivāciju;

—

atbalstīt radošas partnerības, kuru mērķis ir attīstīt kultūras un radošās prasmes,

—

ievērot specifiskās vajadzības un atbalsta nozīmi kultūras un radošajā jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, it īpaši tiem, kuri izveidoti nesen un kurus vada gados jauni uzņēmēji,

—

palielināt atbalstu mākslinieku, skolotāju, jaunatnes darbinieku, jauniešu līderu un brīvprātīgo mobilitātei un pārrobežu apmācībai (kā arī mācību personāla apmācībai) par sadarbības izvēršanu starp kultūru un izglītību,

—

regulāri sniegt informāciju par pētījumiem un studijām, kas attiecas uz Eiropas sadarbību kultūras jomā un ko veic ES pētniecības un inovācijas programmu ietvaros,

—

īstenojot pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”, tostarp Eiropas forumu uz nākotni vērstām darbībām, ņemt vērā kultūras un radošās prasmes, kas ietekmē pašreizējās sociālās problēmas, Eiropas intelektuālā kapitāla attīstību un sociālo inovāciju,

—

sadarboties ar dalībvalstīm, lai izskatītu, kā uzlabot pašreizējos izglītības rādītājus, īpašu uzmanību pievēršot radošuma, novatorisma un uzņēmējdarbības jomām (15),

—

veicināt kultūras izpratnes un izpausmes potenciāla iekļaušanu un atzīšanu mūžizglītības jomā, jaunatnes politikā un programmās, tostarp strādājot pie šādu neformālas un formālas mācīšanās veidā iegūtu prasmju labākas atzīšanas,

—

pievērst lielāku uzmanību starpkultūru izglītībai un radošajām partnerībām, sadarbojoties ar trešām valstīm, jo īpaši jaunatnes programmās,

—

pilnībā izmantot esošos informācijas tīklus, lai sniegtu labāku informāciju par sekmīgiem pasākumiem, ar kuriem jauniešos attīsta kultūras un radošās prasmes,

—

lai pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedz pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” un Eiropas Sociālais fonds, izmantot kultūras un radošo prasmju ieguldījumu kā pamatu ilgtspējīgai nodarbinātībai un sociālās inovācijas veidošanai,

—

vajadzības gadījumā vēl vairāk nostiprināt kultūras infrastruktūru (16), veicot tajā ieguldījumus, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda,

—

veikt vairāk pētījumu, lai izvērtētu kultūras un radošo prasmju potenciālo un faktisko ietekmi uz politikas jautājumiem, kas minēti sadaļas “Aicina dalībvalstis” pirmajā ievilkumā,

—

nodrošināt, lai kultūras, izglītības un citu jomu speciālistu grupas, tostarp atvērtās koordinācijas metodes grupas, veiktu pasākumus, kas uzsvērti šo secinājumu II pielikumā,

—

piedalīties atvērtās koordinācijas metodes grupu progresa ziņojuma izstrādē saistībā ar “ES ziņojumu par jauniešiem 2012”, kurā izvērtē ES jaunatnes stratēģijas pirmo trīs gadu darba posmu, un turpmāko “Radošums un kultūra” rīcības jomas ziņojumu izstrādē,

—

apmainīties ar informāciju par šo Padomes secinājumu patieso ietekmi, tostarp saistībā ar galīgo ziņojumu par Kultūras darba plāna 2011.–2014. gadam rezultātiem.