23.7.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/69

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā”

COM(2010) 791 galīgā redakcija – 2011/0001 (COD)

2011/C 218/12

Ziņotājs: HERNÁNDEZ BATALLER kgs

Padome 2011. gada 19. janvārī un Eiropas Parlaments 2011. gada 18. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā”

COM(2010) 791 galīgā redakcija – 2011/0001 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 5. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (5. maija sēdē), ar 104 balsīm par, 13 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu un atzinīgi vērtē tās nodomu padarīt ES tiesību aktus saprotamākus, skaidrākus un juridiski drošākus.

1.2   EESK tomēr pauž nožēlu, ka ierosinātā pārskatīšana satura ziņā ir nepilnīga un tajā nav iekļauti visi regulas aspekti, kas būtu jāgroza, ņemot vērā pieredzi, kura uzkrāta, kopš stājusies spēkā Regula (EK) Nr. 2006/2004.

1.3   EESK aicina Komisiju Regulas Nr. 2006/2004 nākamajā pārskatīšanas reizē ņemt vērā šajā dokumentā iekļautos ierosinājumus, lai uzlabotu pašreizējo sadarbību starp iestādēm, kas atbild par patērētāju tiesību jautājumiem.

2.   Vispārīga informācija

2.1   EESK jau ir atbalstījusi Regulas (EK) Nr. 2006/2004 priekšlikumu (1), tomēr izsakot nožēlu par dažām nepilnībām, īpaši attiecībā uz paredzēto savstarpējās palīdzības sistēmu un plānoto savstarpīguma sistēmu, jo tās var radīt apstākļus, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību.

2.2   Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pēc būtības atbilstoši priekšlikumam tika pieņemta 2004. gada 27. oktobrī.

3.   Ziņojums par piemērošanu

3.1   Komisija 2009. gada 2. jūlijā publicēja ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 2006/2004 piemērošanu (3). Ziņojumā izskatīta institucionālā sistēma un piemērošanas sistēma saistībā ar tīkla izveidi, paša tīkla darbība, kā arī sadarbības sistēma. EESK savā atzinumā (4) jau pauda nožēlu, ka Komisija, pieņemot ziņojumu par regulas piemērošanu, ar to nekonsultējās.

3.2   Komisija secina, ka tīkla iespējas vēl nav pilnībā izmantotas, norādot uz vajadzību uzlabot tā darbības efektivitāti, izmantojot vairākus pasākumus, kuros vēlāk varētu iekļaut arī to Regulas Nr. 2006/2004 aspektu pārskatīšanu, kas saistīti ar piemērošanas noteikumiem, ikgadēja rīcības plāna pieņemšanu par tiesību aktu piemērošanu; kopīgiem pasākumiem, piemēram, pārbaudēm, kā arī ES tiesību aktu vienota skaidrojuma vai vienotas definīcijas sekmēšanu, lai uzlabotu tīkla atpazīstamību.

4.   Komisijas priekšlikums

4.1   Komisija 2011. gada 3. janvārī iesniedza priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 2006/2004 grozīšanu, lai aktualizētu regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pielikumu, ņemot vērā nesenās izmaiņas tiesību aktos patērētāju aizsardzības jomā.

4.2   Pielikumu aktualizēs, no tā svītrojot tiesību aktus, kas nav piemērojami par tiesību aktu piemērošanu atbildīgo valsts iestāžu sadarbībai patērētāju aizsardzības jomā, un aizstājot atsauces uz iepriekšējiem, spēku zaudējušiem tiesību aktiem ar aktualizētām atsaucēm uz jaunajiem tiesību aktiem par patērētāju aizsardzību.

4.3   Tas nozīmē arī dažu atsauču svītrošanu (piemēram, uz direktīvu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu) (5) vai aizstāšanu (piemēram, attiecībā uz direktīvām par patēriņa kredītiem, audiovizuālajiem pakalpojumiem vai daļlaiku).

5.   Vispārējās piezīmes

5.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, uzskatot, ka skaidrāka ES tiesību aktu redakcija radīs lielāku noteiktību un juridisko drošību visiem iedzīvotājiem. EESK pauž bažas par situāciju, kādā atrodas pašnodarbinātas personas un mazie uzņēmumi un kas pielīdzināma patērētāju situācijai, kad tie slēdz līgumus ar lieliem uzņēmumiem, it īpaši attiecībā uz tīklu nozarēm.

5.2   EESK atkārtoti pauž atbalstu tam, lai Komisija saskaņotā veidā veicinātu šādu administratīvo sadarbību, kuru tā uzskata par nepieciešamu iekšējā tirgus pareizai darbībai, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus sekmēt pārredzamību, 2011. gada 1. martā pieņemot “Ieteikumu par datu aizsardzības noteikumu īstenošanas pamatnostādnēm Sadarbības sistēmā patērētāju tiesību aizsardzībai” (6).

5.3   Neraugoties uz iepriekš minēto, EESK uzskata, ka priekšlikums ir pārāk nepilnīgs, un tajā nav iekļauti vairāki problēmjautājumi, kas par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgo iestāžu sadarbībā šobrīd ir būtiski. Komisija pat neaplūko jautājumus, kurus ziņojumā par Regulas Nr. 2006/2004 piemērošanu uzskata par “nepilnībām”.

5.3.1   EESK uzskata, ka priekšlikumā par regulas grozīšanu varētu iekļaut kādu no šajā atzinumā turpmāk minētajiem pasākumiem.

5.4   Sistemātiska tirgus uzraudzība

5.4.1   Lai veiktu to preču un pakalpojumu uzraudzības un kontroles funkcijas, kam piemēro Kopienas tiesību aktus, pasākumi, kurus katrā konkrētā gadījumā īsteno par patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem atbildīgās dalībvalstu iestādes, gan laika, gan satura ziņā jāplāno kopīgi un ļoti precīzi. Būtu jāievieš savstarpēji līdzvērtīgi kontroles mehānismi, tādējādi nodrošinot pārvalstisku noteikumu ievērošanu, izmantojot regulāras tirgus uzraudzības kampaņas, lai vienotajā tirgū vienmēr saglabātu augstu un vienādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

5.4.2   Kontroles ikgadējo koordināciju, jo īpaši attiecībā uz horizontāla rakstura noteikumiem, varētu papildināt ar informācijas un tirgus izpētes iniciatīvām, izmantojot atbilstošos skrīninga (screenings) pasākumus, kas ļautu normalizēt pārbaudes, kas tiek veiktas patlaban.

5.5   Sankciju procedūra

5.5.1   Lai izvairītos no “robežas ietekmes” koriģējošu pasākumu piemērošanā tad, ja netiek ievēroti ES spēkā esošie tiesību akti, būtu jāparedz kopīgo kritēriju obligātā saskaņošana attiecībā uz sankciju piemērošanas procedūru un sankcijām, ko piemēro par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai, uzsākot un atrisinot lietas par līdzīgiem pārkāpumiem, nodrošinātu līdzvērtīgu efektivitāti un garantijas.

5.6   EESK uzskata, ka atšķirības sankciju režīmu būtiskos aspektos varētu izraisīt to, ka ES noteikumi netiek ievēroti, būtiski apdraudēt patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus integritāti, izkropļot konkurenci iekšējā tirgū un, visbeidzot, mazināt patērētāju uzticību.

5.7   EESK uzskata, ka ir vajadzīga lielāka konverģence un stingrāki sankciju režīmi, lai izvairītos no iekšējā tirgus darbības traucējumu riska. Tādēļ Komiteja ierosina izstrādāt kopīgu obligāto kritēriju kopumu, lai nodrošinātu valstu sankciju režīmu minimālu tuvināšanos:

—	atbilstīgi administratīvo sankciju veidi par pamatnoteikumu pārkāpšanu;

—	sankciju par smagiem pārkāpumiem publicēšana;

—	pietiekami lieli administratīvie sodi atbilstīgi nodarītā pārkāpuma smagumam;

—	kritēriji, kas jāņem vērā, piemērojot sankcijas;

—	sankcijas fiziskām un juridiskām personām;

—	iespējamās kriminālsankcijas nopietnu pārkāpumu gadījumā;

—	atbilstīgi atbalsta mehānismi efektīvai sankciju piemērošanai.

5.8   Preču un pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

5.8.1   Iepriekš minētās “sistemātiskas tirgus uzraudzības” iniciatīvas īstenošanā īpaši jāuzsver preču un pakalpojumu uzraudzības metodoloģija un atbilstīgi analītiski secinājumi, kuru mērķis ir noteikt, vai tiek ievēroti attiecīgie noteikumi, vai sniegtā informācija ir pareiza un, jo īpaši, nodrošināt pārkāpumu novēršanu un preču un pakalpojumu kvalitāti.

5.8.2   Tātad ir jāievieš kopīga uzraudzības procedūra, kas attiecībā uz šo praksi ļauj panākt metodoloģisku konverģenci, kā arī paredzēt pārrobežu plānošanu, sniedzot iespēju paplašināt uzraudzības spektru, iespējami efektīvāk izmantojot katras iesaistītās iestādes rīcībā esošos resursus, lai izvairītos no dubultošanās un pārklāšanās, kas varētu radīt nevēlamus atšķirīgus apgrūtinājumus.

5.8.3   Papildus tam, ka jāievieš vienoti kritēriji uzraugāmo produktu izvēlē, kopīgajā procedūrā ir jāparedz arī aspekti, kas saistīti ar paraugu atlasi, dokumentu noformēšanu, sākotnējo, salīdzināmo un izšķirošo analītisko pārbaužu veikšanu, kā arī visi citi jautājumi, kuri nav apskatīti kvalitātes noteikumos vai jebkurā citā attiecīgā tiesību aktā.

5.9   Minētā iniciatīva neapšaubāmi ir vajadzīga pasaules tirgū, kur preces un pakalpojumi, ko patērētāji izvēlas savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, aizvien biežāk tiek nodrošināti pārrobežu tirdzniecības ietvaros.

5.10   Produktu drošums. Lai gan produktu drošums neapšaubāmi ir būtiska sadarbības joma un tādēļ ir vajadzīga pilnīgāka saskaņošana, vēl aizvien ir dažas nepilnības, ko ātras informācijas apmaiņas sistēma jeb tā sauktā brīdināšanas sistēma neaptver. To tomēr varētu uzlabot un papildināt, ieviešot līdzekļus un rīkus risku noteikšanai, pārvaldībai un informēšanai par tiem, kā tas notiek saistībā ar riskiem pārtikas nekaitīguma jomā.

5.10.1   Konkrēti, periodiska Eirobarometra sagatavošana, lai noteiktu patērētāju viedokli par nepārtikas produktu riskiem, neapšaubāmi ir lietderīga, kad jāpievēršas citiem saistītiem jautājumiem, tostarp patērētāju informēšanai un izglītošanai.

5.10.2   Vēl viens līdzeklis, kuru varētu ierosināt, lai pašreizējo brīdināšanas tīklu darbību padarītu efektīvāku, varētu būt to apvienošana vienā rīkā, kas ļautu nodrošināt savstarpēju izmantojamību, t.i., datu apmaiņu neatkarīgi no to izcelsmes un avotiem — gan saistībā ar informāciju, gan kompetentajām pārvaldības struktūrām (veselības, lauksaimniecības pārtikas, patēriņa, nodokļu u.c. jomās).

5.11   Ētiska un ekoloģiska rakstura apsvērumi, atļaujot preču un pakalpojumu tirdzniecību. Ir gan lietderīgi, gan būtiski, lai iepriekš minētās brīdināšanas sistēmas procedūras tiktu attiecinātas arī uz produktiem, kuri jāatsauc no tirgus ekoloģisku, ētisku vai kādu citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tādu uzņēmējdarbības praksi, kurā nav ņemts vērā cilvēka cieņas faktors vai ekoloģiskie apsvērumi un kurā pieļauti Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās uzskaitītie pārkāpumi, un kura izraisa vides degradāciju vai dabas resursu izsīkšanu attiecīgo preču un pakalpojumu ražošanas un izplatīšanas vai to tirdzniecības gaitā.

5.11.1   Ar produktu izcelsmi saistītas svarīgas patērētāju informācijas trūkums ir īpaši kritisks pārvietotas ražošanas gadījumā (kur un kādā veidā produkti ir ražoti un izplatīti, kā arī saimnieciskā un sociālā ietekme uz kopienu, kas tos ražo). Tāpēc ir svarīgi, lai patērētājiem iespēju robežās internetā vai citos mēdijos būtu pieejama informācija, kas viņiem ļautu atturēties no tādu produktu patēriņa neapzinātas veicināšanas, kas ražoti, piemērojot nelegālu praksi. Tāpat jāiekļauj informācija, kas patērētājam, pieņemot lēmumu par pirkumu, dotu iespēju ņemt vērā citus, ne tikai ierastos kritērijus, proti, kvalitāti un cenu. Tam būtu jānodrošina, ka patērētājs neapzināti neveicina aizliegtu praksi, kas tieši vai netieši saistīta ar attiecīgo produktu, kurš neapšaubāmi netiktu izvēlēts, ja šāda informācija būtu pieejama.

5.11.2   Patērētāju tiesības saņemt visu informāciju par piedāvātajām precēm, proti, “produktu sociālās izcelsmes izsekojamība”, gan labvēlīgi ietekmētu konkurenci, gan nostiprinātu patērētāju nozīmi un ietekmi tirgū, viņiem brīvi izmantojot pirkuma izvēles iespējas (“tavs pirkums ir tavs balsojums”).

5.12   Labas uzņēmējdarbības prakses sekmēšana un atbildīgs patēriņš

5.12.1   Tā kā uzņēmumu sociālās atbildības programmām ir arvien lielāka nozīme un tās ir arvien izplatītākas, būtiska loma ir jāpiešķir patērētāju aizsardzības politikai un tam, lai, izstrādājot uzņēmumu sociālās atbildības deklarācijas, notiktu konsultācijas ar patērētājiem.

5.12.2   Kopīgu kritēriju un politiku pieņemšana ar mērķi sekmēt pārrobežu uzņēmumu sociālās atbildības programmu novērtēšanu, ņemot vērā to ietekmi uz patērētājiem un lietotājiem pārvalstiskā līmenī, jāpapildina arī ar stimulējošiem mehānismiem, kas sekmē to, ka tiek atzīta laba prakse, piemēram, pašregulējums, uzvedības kodekss, kvalitātes zīmes un citas brīvprātīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir attiecīgo interešu konverģence.

5.12.3   Turklāt minētie pasākumi paaugstina uzņēmumu konkurētspēju uz godīgu konkurenci balstītā tirgū, kas var sniegt priekšrocības visām tajā iesaistītajām pusēm (ražotājiem, izplatītājiem, patērētājiem), izmantojot sinerģijas, kuras liecina, ka no pretrunām iespējams izvairīties, it īpaši, ja dažādās darbības jomās tiek ievērotas savstarpējās intereses un patērētāji un lietotāji izprot tādējādi panākto pievienoto vērtību.

5.12.4   Šajā iniciatīvā īpaši jāņem vērā lauksaimniecības un vides aspekti, godīga tirdzniecība, pirkuma atbildīga izvēle, pārtikas nodrošinājuma neatkarība un citi šobrīd aktuāli jautājumi, piemēram, saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem.

5.13   Kopīga rīcība

5.14   Ar aizliegumiem saistītu kopīgu rīcību regulē ES līmenī, lai gan šobrīd tā neietver pasākumus kopīgai rīcībai attiecībā uz kompensācijām un prasību iesniegšanu, un EESK šajā sakarā vairākkārt ir aicinājusi izveidot saskaņotu ES sistēmu, paredzot arī “nebūtisku kaitējumu” atlīdzināšanu.

5.15   Smagu pārkāpumu gadījumā iestāžu noteiktās sankcijas varētu papildināt nelikumīgi gūtu ienākumu konfiscēšana saskaņā ar noteikumiem par kaitējuma un zaudējumu novēršanu, un šie līdzekļi, kā jau atkārtoti uzsvērusi EESK (7), būtu jānovirza “atbalsta fondam kolektīvo prasību iesniegšanai”, kas patērētāju apvienībām atvieglotu šāda veida kolektīvu rīcību zaudējumu atlīdzināšanas jomā. No otras puses, patērētāju apvienībām un iestādēm vajadzētu piedalīties minētā fonda pārvaldē. Tādēļ EESK (8) atgādina Komisijai, ka ir jāpieņem pārvalstiski tiesību akti ar mērķi saskaņot kolektīvo rīcību, lai nodrošinātu augstu patērētāju interešu aizsardzības līmeni.

5.16   EESK apstiprina savu nostāju, ka kādā no regulas pantiem jāparedz iespēja stiprināt iestāžu un patērētāju apvienību sadarbību, lai kompetentā valsts iestāde varētu uzticēt “citām organizācijām” apturēt vai aizliegt pārkāpumus ES teritorijā.

5.17   Alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi

5.17.1   Komisija ir publicējusi konsultāciju dokumentu par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem saistībā ar darījumiem un komercpraksi ES, bet par to netika pieprasīta EESK konsultācija. EESK ar interesi gaida Komisijas priekšlikumu, lai vēlreiz paustu savu viedokli par papildu sistēmām, kas nodrošina piekļuvi efektīvai tiesiskajai aizsardzībai.

5.17.2   Tādēļ, lai nostiprinātu patērētāju uzticību, būtu jāapsver iespēja izveidot “Eiropas zīmi” iestādēm un uzņēmumiem, kas ir pievienojušies šādām sistēmām.

5.18   Resursu tīkli un centri

5.18.1   Jāsekmē Eiropas centri, paredzot pasākumus pašreizējo sadarbības tīklu attīstībai, lai veicinātu patērētāju informēšanu, izglītošanu un apmācību (piemēram, Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centri, publikācijas, programmas un projekti u.c.).

5.19   Cenu izsekojamība. Vienotajā tirgū, kur patērētājiem ir kopīgas raizes un problēmas, un kura globālais raksturs var apgrūtināt drošas informācijas pieejamību un slēpt preču cenu veidošanas mehānismus, būtu lietderīgi izstrādāt savstarpēji līdzīgu pirmās nepieciešamības preču cenu izsekojamības metodi, lai varētu stiprināt vienotā tirgus kohēziju patērētāju un lietotāju interesēs un jo īpaši nodrošināt lielāku pārredzamību, kas palīdz atjaunot patērētāju uzticību un ir būtisks veselīgas ekonomikas rādītājs kādā teritorijā, šajā gadījumā Eiropas Savienībā.

---

(1)  OV C 108, 30.04.2004., 86. lpp.

(2)  OV L 364, 09.12.2004., 1. lpp.

(3)  COM(2009) 336 galīgā redakcija.

(4)  OV C 18, 19.01.2011., 100. lpp.

(5)  Direktīva 2006/114/EK paredz patērētāju interešu aizsardzību vienīgi attiecībā uz salīdzinošu reklāmu. Regulas pielikumā ir ietverta tikai viena atsauce uz attiecīgajiem minētās direktīvas noteikumiem.

(6)  Skat. OV L 57, 02.03.2011., 44. lpp.

(7)  Skat. OV C 162, 25.06.2008., 1. lpp. un OV C 175 28.07.2009., 20. lpp.

(8)  Skat. OV C 324, 30.12.2006. 1. lpp.

---

---