23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/66

1.1

Pēc EESK viedokļa, ilgtspējīga mobilitāte ir cilvēku pārvietošanās un preču pārvadājumi pēc iespējas efektīvākā veidā visā Eiropā, kā arī emisiju samazināšana un degvielas taupīšana. Tas nozīmē, ka vajadzīga informācija par vispiemērotāko transporta veidu vai veidiem un piekļuve tiem, kā arī ieguldījumi tehnoloģijā, infrastruktūrā un vadīšanas sistēmās, kas veicina brīvu un ilgtspējīgu pārvietošanos.

1.2

EESK uzskata, ka ilgtspējīga mobilitāte nozīmē izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu Eiropas automobiļu rūpniecības uzplaukumu, un pievērsties inovācijai, kā arī izstrādāt ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai vajadzīgās tehnoloģijas un zemas emisijas transportlīdzekļus.

1.3

EESK uzsver, ka, izmantojot tiesisko regulējumu jaunu automobiļu parka vidējo emisiju mērķa īstenošanai, jānodrošina tas, ka emisiju samazināšanas mērķis neietekmē konkurenci, atbilst sociālās vienlīdzības un ilgtspējas principiem, ņem vērā Eiropas autoražotāju daudzveidību un novērš netaisnīgus konkurences kropļojumus autoražošanas nozarē.

1.4

Komiteja pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Komisija vēlas uzlabot regulējumu un “veicināt konsekventu mijiedarbību starp dažādām politikas jomām, nodrošināt prognozējamību un censties aizstāvēt sabiedrības intereses (piemēram, vides aizsardzības un satiksmes drošības jomā), vienlaikus mēģinot mazināt nozarei radīto regulējuma noteikumu slogu”.

1.5

Komiteja arī ir gandarīta par izteikto vēlmi izstrādāt visaptverošu pieeju un iekļaut gan ražošanas attīstības un konkurētspējas dažādās dimensijas, gan dažādās iesaistītās puses.

1.6

EESK uzskata, ka, nosakot emisijas standartus, ir svarīgi ņemt vērā, kā tas ietekmēs patērētājus, tirgu un ražotāju konkurētspēju, inovācijas veicināšanu un enerģijas patēriņa mazināšanu. Ir svarīgi panākt, ka transportlīdzekļu ražotāji var droši plānot.

2.1

ES jaunu vieglo automobiļu tirgus apgrozījums 2010. gadā samazinājās par 5,5 %, un saskaņā ar Eiropas Autotransporta ražotāju apvienības (EARA) sniegtajiem datiem kopumā tika reģistrēti 13 360 599 jauni automobiļi gadā. 2010. gada rezultātus ietekmēja arī tas, ka vairākās ES dalībvalstīs beidzās valdību programmas automobiļu parka atjaunošanai. Decembrī tika reģistrēti 1 009 638 automobiļi, t.i., par 3,2 % mazāk nekā iepriekšējā gadā tajā pašā periodā.

2.2

Pieprasījums pēc jauniem automobiļiem decembrī būtiski samazinājās (kopumā – 3,2 %) šādās valstīs: Spānijā (– 23,9 %), Itālijā (– 21,7 %) un Apvienotajā Karalistē (– 18 %). Francijas tirgus saglabāja stabilitāti (– 0,7 %), savukārt Vācijas tirgus palielinājās par 6,9 %.

2.3

Modeļu izvēle vieglo automobiļu segmentā vēl nekad nav bijusi tik liela. Dažādi jauni transportlīdzekļu paveidi, piemēram, universāļi un apvidus auto vai t.s. pilsētas džipi (SUV), sacenšas par tirgus daļu ar sedaniem, kupejām, kabrioletiem, hečbekiem un dažādiem paaugstinātas ietilpības automobiļiem. Šie jaunie uzbūves tipi ir plaši sastopami dažādos transportlīdzekļu segmentos, sākot no kompaktiem līdz pat luksusa automobiļiem.

2.4

Tās ir labas ziņas pircējiem, jo cenas, stila un funkciju ziņā viņiem ir lielākas izvēles iespējas. Patērētāju rīcība ietekmē kopējās emisijas, ko rada vieglie automobiļi. Patērētāji būtu jāinformē par to, vai jauns vieglais automobilis izpilda prasības attiecībā uz emisijas mērķiem.

2.5

Ilgtspējīga mobilitāte nozīmē ne tikai nodrošināt patērētājiem reālas izvēles iespējas, bet arī viņus aicināt iegādāties savām vajadzībām atbilstošāko automobili un viņiem iemācīt vidi saudzējošas braukšanas paņēmienus, lai novērstu nevajadzīgu piesārņojumu un taupītu naudu.

2.6

Automobiļu ražošanā tas nozīmē, ka jāatrod ilgtspējīgākie materiāli, jāuzlabo loģistika piegādes ķēdē, lai novērstu nevajadzīgu atkritumu un emisijas rašanos, un jāprojektē vairāk tādu detaļu, kuras pēc ekspluatācijas beigām varētu otrreizēji pārstrādāt.

2.7

Arī valdību politikā jāiekļauj rentablāki instrumenti CO2 emisijas samazināšanai, kopīgi finanšu stimuli, kā arī alternatīvu degvielu un atjaunojamu energoavotu attīstība, tāpat kā attiecīgas infrastruktūras izveide.

2.8

Tādēļ jāizstrādā jauna metodika, ar kuru var taisnīgi novērtēt CO2 ietaupījumu, ko nodrošina transportlīdzeklis, kura darbināšanai izmanto divus degvielu veidus, un transportlīdzeklis, kura darbināšanai izmanto vairākus degvielu veidus, tostarp alternatīvo degvielu.

2.9

Nozarē būs nepieciešami vēl lielāki ieguldījumi emisijas samazināšanas tehnoloģijā, tostarp viedā ceļu satiksmes regulēšanas tehnoloģijā, un vajadzēs uzlabot dzinēju efektivitāti.

2.10

ES ir izstrādājusi vērienīgu stratēģiju, lai samazinātu CO2 emisiju, ko rada sauszemes transportlīdzekļi, un pašlaik jau ir daudz kas sasniegts. Regulā (EK) Nr. 443/2009, ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (1), noteikts, ka līdz 2015. gadam jāsasniedz emisijas mērķis, proti, jauna vieglā automobiļa emisijas līmenim jābūt vidēji 130 g CO2/km.

2.11

Automobiļu ražotāji veic pasākumus, lai līdz 2012. gadam sasniegtu stingros mērķus attiecībā uz jauno automobiļu radīto CO2 emisiju un līdz 2020. gadam sasniegtu tālejošāku mērķi. Nozare aktīvi iesaistīsies debatēs par ilgtspējīgu transportu.

2.12

Pēdējos divdesmit gados ir ievērojami samazinājušās vieglo automobiļu un kravas automobiļu radītās CO2 emisijas, proti, panākts samazinājums par 20 % salīdzinājumā ar 1995. gadu. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē minēto progresu un faktu, ka to ir veicinājuši pirmām kārtām ieguldījumi transportlīdzekļu tehnoloģijā. EESK uzskata: lai vēl vairāk samazinātu emisiju, jāmeklē risinājumi arī citās jomās, ne tikai transportlīdzekļu tehnoloģijas jomā.

2.13

EESK uzskata, ka šāda integrēta pieeja nodrošina automobiļu rūpniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, lai saglabātu autoražošanas nozari Eiropā un radītu labvēlīgus apstākļus “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu attīstībai un laišanai apgrozībā.

2.14

Dalībvalstīm būtu jāuzrauga reģistrēto transportlīdzekļu skaits, lai varētu izvērtēt, kā tas ietekmē uzraudzību saistībā ar ES mērķi, kas izvirzīts attiecībā uz jaunu vieglo automobiļu parka radītās CO2 emisijas vidējo līmeni, un tā sasniegšanu atbilstīgi Klimata pārmaiņu komitejas atzinumam.

2.15

EESK uzskata, ka Kopienas mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem ir nepieciešami, lai nepieļautu iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada atšķirīgu pasākumu pieņemšana dalībvalstīs.

2.16

Salīdzinājumā ar atsevišķiem emisijas samazināšanas mērķiem, kas izvirzīti valstu mērogā, kopīgi mērķi sniedz ražotājiem lielāku noteiktību plānošanas ziņā un lielāku rīcības brīvību CO2 samazināšanas prasību izpildes ziņā.

3.1

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. pantu dalībvalstu pienākums ir katru gadu apkopot un nosūtīt Komisijai konkrētus datus par to teritorijā iepriekšējā gadā reģistrētiem jauniem vieglajiem automobiļiem (2).

3.2

Minētos datus izmanto, lai jaunu vieglo automobiļu ražotājiem izvirzītu noteiktu mērķi attiecībā uz CO2 emisijām un lai novērtētu, vai ražotāji sasniedz šos mērķus; ir jāsaskaņo noteikumi par šo datu vākšanu un ziņošanu.

3.3

Lai pilnībā novērtētu, vai visi ražotāji sasniedz tiem izvirzītos mērķus attiecībā uz CO2 emisijām, un gūtu vajadzīgo pieredzi regulējuma piemērošanā, Komisijai vajadzīgi detalizēti dati. Dalībvalstīm jānodrošina, ka šādi dati tiek apkopoti un nosūtīti Komisijai.

3.4

Neatkarīgi no tā, kādu avotu katra dalībvalsts izmanto vispārīgu uzraudzības datu un detalizētu uzraudzības datu sagatavošanai, šādu datu pamatā ir informācija, kas minēta attiecīgā vieglā automobiļa atbilstības sertifikātā.

3.5

Galvenie datu avoti, kas dalībvalstīm jāizmanto datu vākšanā, ir atbilstības sertifikāti vai tipa apstiprinājuma dokumenti. Reģistrācijas apliecība nevar aizstāt atbilstības sertifikātu transportlīdzekļa reģistrēšanas nolūkam. Reģistrācijas apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis ir reģistrēts.

3.6

Ir svarīgi, lai jauna vieglā automobiļa reģistrācijas dati būtu precīzi un tos varētu efektīvi apstrādāt konkrētu emisijas mērķu izvirzīšanai. Dalībvalstīm būtu jāapkopo un jāsniedz informācija par pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru darbināšanai paredzēts izmantot alternatīvo degvielu, un par uzpildes staciju īpatsvaru to teritorijā.

3.7

Dalībvalstis nodrošina vispārīgu uzraudzības datu un detalizētu uzraudzības datu uzturēšanu, apkopošanu, pārbaudi, salīdzināšanu un nosūtīšanu.

3.8

Tā kā dati jāpārbauda un jāapkopo par katru ražotāju, ir svarīgi nodrošināt, ka ražotāju var skaidri atpazīt un nošķirt no tā komercnosaukuma.