9.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/24

—

piespriest Ombudam samaksāt prasītājai neto summu EUR 559 382,13 apmērā kā atlīdzību par pagātnē nodarīto materiālo kaitējumu, pieskaitot kavējuma procentus, kas aprēķināti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas likmi, pieskaitot divus procentus;

—

piespriest Ombudam samaksāt Kopienas pensiju fondā pensijas iemaksas prasītājas labā, kas atbilst pamatalgai, kura aprēķināta par laika posmu no 2005. gada jūnija līdz 2011. gada aprīlim, proti, pamatojoties uz kopējo summu EUR 482 225,97 apmērā;

—

piespriest Ombudam ik mēnesi no 2011. gada maija līdz 2026. gada martam maksāt prasītājai neto summas, kas atbilst algām, kas noteiktas AD pakāpes ierēdņiem, sākot ar AD 9 pakāpes 2. līmeņa otro gadu, ņemot vērā šīs pašas pakāpes ierēdņa normālo karjeru, pieskaitot atbilstošas piemaksas pensiju fondā prasītājas labā, kā arī veselības apdrošināšanas iemaksas;

—

piespriest Ombudam samaksāt prasītājai summu EUR 50 000,00 apmērā par morālo kaitējumu;

—

piespriest Ombudam samaksāt visus tiesāšanās izdevumus.

1)

Pirmais pamats attiecas uz visu attaisnojamo izmeklēšanas darbību neveikšanu, lai noskaidrotu visus iespējamos sliktas pārvaldības gadījumus, ko Eiropas Parlaments pieļāvis, pārvaldot prasītājas personisko lietu. Prasītāja pārmet atbildētajam kļūdainu rīcību un tādēļ — Eiropas Parlamenta Lēmuma 94/262/EOTK, EK, Euratom, par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 1994, 15. lpp.), 3. panta 1. punkta pārkāpumu.

2)

Otrais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo atbildētājs esot pārsniedzis tam sūdzības pamatotības izvērtēšanā piešķirtās rīcības brīvības robežas un, veicot savus uzdevumus, pieļāvis kļūdu, kas prasītājai radīja kaitējumu.

3)

Trešais pamats attiecas uz objektivitātes un neatkarības neesamību, negodīgumu un pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo atbildētājs esot, pirmkārt, noslēdzis sadarbības līgumu ar Eiropas Parlamentu un, otrkārt, bez attaisnojuma izvairījies no centrālo jautājumu izskatīšanas saistībā ar iesniegto sūdzību.

4)

Ceturtais pamats attiecas uz pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpildi un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Prasītāja pārmet atbildētājam, pirmkārt, visu to aspektu neņemšanu vērā, kas varēja ietekmēt tā lēmumu, kas pieņemts, izvērtējot prasības situāciju, otrkārt, atteikumu uzrādīt dokumentus, ar kuriem atbildētājs bija pamatojis savu lēmumu, un, treškārt, saprātīga procesa termiņa neievērošanu.