EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010IG0318(01)

Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā

OJ C 69, 18.3.2010, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 69/1


Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā

(2010/C 69/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Rezolūciju (2009. gada 30. novembris) par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (1), un jo īpaši pasākumu A tās pielikumā,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

lemjot saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir sev noteikusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Saskaņā ar 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes secinājumiem un jo īpaši ar to 33. punktu savstarpējas atzīšanas principam būtu jākļūst par stūrakmeni tiesu iestāžu sadarbībai Eiropas Savienībā kā civillietās, tā krimināllietās.

(2)

Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperes sanāksmes secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu lēmumu savstarpējas atzīšanas principu krimināllietās  (3). Pasākumu programmas ievadā teikts, ka savstarpējas atzīšanas “mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, bet arī vairot individuālo tiesību aizsardzību”.

(3)

Priekšnoteikums lēmumu savstarpējas atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās ir dalībvalstu savstarpēja paļāvība uz citas dalībvalsts krimināltiesību sistēmu. Savstarpējas atzīšanas izmantošanas apmērs ir ļoti atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus, kuri garantē aizdomās turamo personu tiesības, un kopējus minimālos standartus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.

(4)

Savstarpēja atzīšana var efektīvi darboties tikai tad, ja pastāv pārliecība par to, ka ne tikai tiesu iestādes, bet arī visi kriminālprocesa dalībnieki uzskata citu dalībvalstu tiesu iestāžu lēmumus par līdzvērtīgiem pašu lēmumiem, tādējādi apliecinot, ka pastāv ne tikai uzticība partneru noteikumu adekvātumam, bet arī uzticība šo noteikumu pareizai piemērošanai.

(5)

Kaut gan visas dalībvalstis ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECHR) puses, pieredze liecina, ka tas pats par sevi ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticības pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(6)

Līguma 82. panta 2. punktā paredzēts, ka jāpieņem minimālie noteikumi, ko piemēro dalībvalstīs, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts. Līguma 82. panta 2. punkta b) apakšpunktā “personas tiesības kriminālprocesā” minētas kā viena no jomām, kurās var pieņemt minimālos noteikumus.

(7)

Kopējiem minimālajiem noteikumiem vajadzētu paaugstināt uzticību krimināltiesību sistēmām visās dalībvalstīs, kas, savukārt, padarītu efektīvāku tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Šādi kopēji minimālie noteikumi būtu jāpiemēro mutisko un rakstisko tulkojumu jomā kriminālprocesos.

(8)

Tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu tiem, kas nesaprot valodu, kurā notiek process, ir paredzētas ECHR 6. pantā, kā tas izstrādāts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē. Šīs direktīvas noteikumi atvieglo šo tiesību piemērošanu praksē. Tālab ar šo direktīvu iecerēts nodrošināt aizdomās turētas vai apsūdzētas personas tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā, lai aizsargātu minētās personas tiesības uz taisnīgu procesu.

(9)

Šajā direktīvā paredzētās tiesības būtu jāpiemēro arī Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā, ievērojot šajā direktīvā ietvertos ierobežojumus. Dalībvalstīm, kuras veic izpildi, būtu uz sava rēķina jānodrošina mutisks un rakstisks tulkojums tās personas labā, par ko ir iesniegts pieprasījums un kas nesaprot vai nerunā valodā, kurā notiek process.

(10)

Šīs direktīvas noteikumiem būtu jānodrošina aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kura nerunā procesa valodā vai šo valodu nesaprot, tiesības saprast pret viņu vērstās aizdomas vai apsūdzības un saprast procesu, lai viņa varētu izmantot savas tiesības, paredzot bezmaksas un precīzu palīdzību valodas jomā. Aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, inter alia, būtu jāspēj izskaidrot savam advokātam savu notikumu versiju, norādīt uz apgalvojumiem, kuriem viņa nepiekrīt, un paziņot savam advokātam jebkādus faktus, ar kuriem būtu jānāk klajā viņas aizsardzībai. Šajā sakarā jāatgādina, ka šīs direktīvas noteikumi nosaka minimālos noteikumus. Dalībvalstis var izvērst šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa aizsardzību arī situācijās, kuras nav nepārprotami minētas šajā direktīvā. Aizsardzības līmenim nekad nevajadzētu būt zemākam par ECHR noteiktajiem standartiem, kā interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē.

(11)

Nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstīm nodrošināt mutisko tulkojumu saziņai starp aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un viņas advokātu gadījumos, kad viņi var efektīvi sazināties vienā valodā. Tāpat nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstīm nodrošināt mutisko tulkojumu saziņai, kurā tiesības uz mutisko tulkojumu tiek skaidri izmantotas citiem mērķiem nekā tam, lai īstenotu tiesības uz taisnīgu tiesu attiecīgajā procesā.

(12)

Būtu jānosaka iespēja atbilstīgi valsts tiesību aktiem pārskatīt konstatējumu, ka nav vajadzīgs mutisks vai rakstisks tulkojums. Šādu pārskatīšanu var veikt, piemēram, īpašā sūdzības procedūrā vai saistībā ar procesuālu lēmumu pārsūdzības ierasto procedūru.

(13)

Atbilstīga palīdzība būtu jāsniedz arī tām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kas cieš no dzirdes vai runas traucējumiem.

(14)

Pienākums rūpēties par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras ir potenciāli sliktā situācijā, jo īpaši fizisku trūkumu dēļ, kuri kavē viņu spējas efektīvi sazināties, ir taisnīgas tiesas pamatā. Tāpēc kriminālvajāšanas, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm būtu jānodrošina, lai šīs personas varētu efektīvi izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības, piemēram, pievēršot uzmanību jebkādam iespējamam trūkumam, kas var ietekmēt šo personu spējas sekot līdzi procesam un skaidri izteikt savas domas, kā arī veicot piemērotus pasākumus šo tiesību nodrošināšanai.

(15)

Taisnīga procesa nodrošināšanai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vajadzībām jāpārtulko būtiski dokumenti vai vismaz šādu dokumentu svarīgas vietas. Dalībvalstu iestāžu ziņā ir noteikt, kuri dokumenti būtu jātulko, ievērojot valsts tiesību aktus. Daži dokumenti būtu vienmēr jāuzskata par būtiskiem dokumentiem, kas būtu jātulko, piemēram, lēmums par brīvības atņemšanu personai, apsūdzība vai apsūdzības raksts un jebkurš spriedums.

(16)

Atteikšanās no tiesībām uz dokumentu rakstisku tulkojumu būtu jāformulē nepārprotami, ar aizsardzības pasākumu minimumu, un tai nevajadzētu būt pretrunā jebkurām būtiskām sabiedrības interesēm.

(17)

Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

(18)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šīs direktīvas noteikumus, ja tie atbilst ECHR garantētām tiesībām, īstenotu saderīgi ar ECHR noteikumiem, kas izvērsti atbilstīgajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, kopēju minimālo standartu sasniegšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierosinātās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā minēto un definēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

1.   Ar šo direktīvu paredz noteikumus attiecībā uz tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesos un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā.

2.   Šīs tiesības piemēro jebkurai personai no brīža, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ir informējušas šo personu par to, ka tā tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par krimināla nodarījuma izdarīšanu, līdz procesa noslēguma brīdim, par kuru uzskata brīdi, kad ir galīgi noteikts, vai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir izdarījusi nodarījumu.

3.   Šo direktīvu nepiemēro procesā, kura rezultātā sankcijas var uzlikt iestāde, kas nav krimināltiesa, ja vien šis process nav paredzēts tiesā, kurai ir jurisdikcija krimināllietās.

2. pants

Tiesības uz tulka pakalpojumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kura nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu vai nerunā tajā, tiek nodrošināts mutisks tulkojums viņas dzimtajā valodā vai kādā citā viņai saprotamā valodā, lai nodrošinātu viņas tiesības uz taisnīgu procesu. Mutisko tulkojumu, tostarp attiecībā uz aizdomās turētās vai apsūdzētās personas saziņu ar advokātu, kriminālprocesā nodrošina saziņā ar izmeklēšanas un tiesu iestādēm, tostarp policijas nopratināšanā, visās tiesas sēdēs un jebkādā iespējamā starpposma iztiesāšanā, un to var nodrošināt arī citās situācijās. Šis noteikums neietekmē valsts tiesību aktu noteikumus attiecībā uz advokāta piedalīšanos jebkurā kriminālprocesa posmā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai persona ar dzirdes traucējumiem saņemtu tulka palīdzību, ja tas ir šai personai piemēroti.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai piemērotā veidā, tostarp apspriežoties ar aizdomās turēto vai apsūdzēto personu, pārliecinātos, vai viņa saprot un runā kriminālprocesa valodā un vai viņai ir vajadzīgi tulka pakalpojumi.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kādā procesa posmā atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir iespējams pārskatīt konstatējumu par to, ka mutiskais tulkojums nav vajadzīgs. Šāda pārskatīšana nerada dalībvalstīm pienākumu nodrošināt atsevišķu mehānismu gadījumiem, ja pārskatīšanas vienīgais pamatojums ir šāda konstatējuma apstrīdēšana.

5.   Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā izpildes dalībvalsts nodrošina, lai tās kompetentās iestādes mutisko tulkojumu saskaņā ar šo pantu nodrošinātu jebkurai personai, uz kuru šis process attiecas un kura nesaprot procesa valodu vai tajā nerunā.

3. pants

Tiesības uz būtisku dokumentu rakstisku tulkojumu

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kura nesaprot kriminālprocesa valodu, nodrošinātu visu tādu dokumentu tulkojumu viņas dzimtajā valodā vai citā viņai saprotamā valodā, kuri ir būtiski, lai garantētu šīs personas tiesības uz taisnīgu procesu, – vai vismaz šādu dokumentu būtisku daļu tulkojumu –, ar noteikumu, ka attiecīgajai personai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības piekļūt attiecīgajiem dokumentiem.

2.   Kompetentās iestādes nosaka, kuri dokumenti ir būtiski un ir jātulko atbilstīgi 1. punktam. Būtiskie dokumenti, kuri ir jātulko kopumā vai kuriem jātulko to svarīgās daļas, ietver vismaz aizturēšanas rīkojumus vai līdzvērtīgus lēmumus par brīvības atņemšanu personai, apsūdzību vai apsūdzības rakstu un jebkuru spriedumu, ja tādi dokumenti ir.

3.   Aizdomās turētā vai apsūdzētā persona vai viņas advokāts var iesniegt pamatotu lūgumu par citu dokumentu tulkojumu, kuri ir būtiski tiesību uz aizstāvību efektīvai īstenošanai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kādā procesa posmā atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir iespējams veikt pārskatīšanu, ja nav nodrošināts 2. un 3. punktā minētā dokumenta tulkojums. Šāda pārskatīšana nerada dalībvalstīm pienākumu nodrošināt atsevišķu mehānismu gadījumiem, ja pārskatīšanas vienīgais pamatojums ir šāda konstatējuma apstrīdēšana.

5.   Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā izpildes dalībvalsts nodrošina, lai tās kompetentās iestādes personai, uz kuru attiecas šis process un kura nesaprot valodu, kādā izstrādāts Eiropas apcietināšanas orderis vai kādā to ir pārtulkojusi izdevēja dalībvalsts, sniegtu minētā dokumenta tulkojumu.

6.   Ar noteikumu, ka tas neietekmē procesa taisnīgumu, attiecīgā gadījumā rakstiska tulkojuma vietā var sniegt šajā pantā minēto dokumentu mutisku tulkojumu vai mutisku kopsavilkumu.

7.   Persona, kurai saskaņā ar šo pantu ir tiesības uz dokumentu tulkojumu, var jebkurā laikā no šīm tiesībām atteikties.

4. pants

Mutiskā un rakstiskā tulkojuma izmaksas

Dalībvalstis sedz tās mutiskā un rakstiskā tulkojuma izmaksas, kas rodas, piemērojot 2. un 3. pantu, neatkarīgi no procesa iznākuma.

5. pants

Mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāte

Dalībvalstis veic konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstīgu mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāti, lai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, kā arī persona, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, varētu pilnībā īstenot savas tiesības.

6. pants

Noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula

Neko šajā direktīvā nevar skaidrot kā tādu, kas ierobežo vai mazina jebkuras tiesības un procesuālās garantijas, ko var nodrošināt saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, citiem starptautisko tiesību atbilstīgiem noteikumiem vai jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni.

7. pants

Īstenošana

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz … (4) izpildītu šīs direktīvas prasības.

Līdz tai pašai dienai dalībvalstis dara zināmu Padomei un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām uzlikti saskaņā ar šo direktīvu.

8. pants

Ziņojums

Komisija līdz … (5) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, vajadzības gadījumā pievienojot likumdošanas priekšlikumus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, …

Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

(2)  … Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV C 12, 15.1.2001., 10. lpp.

(4)  OV: Lūgums ievietot datumu - 30 mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

(5)  OV: Lūgums ievietot datumu - 42 mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.


Top