4.8.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/40

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (ERI)”

COM(2008) 467 galīgā redakcija – 2008/0148 (CNS)

(2009/C 182/08)

Ziņotājs: STANTIČ kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 172. pantu 2008. gada 5. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (ERI)”

COM(2008) 467 galīgā redakcija – 2008/0148 (CNS).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 6. janvārī. Ziņotājs – STANTIČ kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 450. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 14. un 15. janvārī (14. janvāra sēdē), ar 149 balsīm par, 1 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1   Augstākā līmeņa infrastruktūra pētniecībai ir viens no Eiropas Pētniecības telpas turpmākās attīstības galvenajiem pīlāriem.

1.2   Pasaules līmeņa konkurētspējīgu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidošana un uzturēšana parasti pārsniedz atsevišķu ES dalībvalstu iespējas un arī izmantošanas potenciālu. Tādēļ kopīga rīcība tieši šajā jomā rada īpaši augstu pievienoto vērtību Eiropai. Šāda veida infrastruktūras radītais pievilcīgums stiprina Eiropas Pētniecības telpas savstarpējos tīklus un sadarbību un mazina joprojām pastāvošo sadrumstalotību.

1.3   EESK tādēļ atbalsta Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ierosināto ceļvedi, kurā turpmākajos 10 līdz 20 gados paredzēta 44 jaunu un visai Eiropai svarīgu liela mēroga pētniecības infrastruktūru izveide.

1.4   Apšaubāms, vai ar valstu tiesību aktiem var radīt visai Eiropai nozīmīgu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru izveidei piemērotu juridisko pamatu. Tādēļ EESK atbalsta priekšlikumu regulai par ERI vienotu Kopienas tiesisko regulējumu, kas var sekmēt un paātrināt ESFRI ierosināto projektu īstenošanu.

1.5   Jaunas, pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras var būtiski palielināt Eiropas Pētniecības telpas (ERA) pievilcīgumu un novērst intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no Eiropas. Tomēr liela mēroga infrastruktūru koncentrācija tikai attīstītajās valstīs vismaz īstermiņā piesaistīs pētniekus no visas Eiropas. Šo iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz dažām valstīm ilgākā laika posmā, iespējams kompensēt, nodrošinot ERI īstenošanu plašās teritorijās un pēc iespējas lielāku tās pieejamību.

1.6   EESK aicina dalībvalstis iesaistīties ESFRI un Komisijas iniciatīvās un pēc iespējas ātrāk izstrādāt valstu ceļvežus pētniecības infrastruktūras attīstībai un modernizācijai.

1.7   Komiteja atbalsta ierosināto ERI atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa, jo tas palielina šādu infrastruktūru pievilcīgumu un sniedz tām konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem projektiem citur pasaulē.

1.8   EESK iesaka Kopienai aktīvāk piedalīties līdzfinansējuma piešķiršanā ERI, palielinot līdzekļu apjomu 8. pētniecības un izstrādes pamatprogrammai. Palielinot savu ietekmi ar daļējas līdzdalības palīdzību, Kopienai būs lielākas iespējas panākt ERI plašāku teritoriālo izplatību un nodrošināt brīvu pieeju pēc iespējas lielākam Eiropas pētnieku skaitam.

1.9   Komiteja iesaka Eiropas kohēzijas politikā un tās finanšu instrumentos, kā arī struktūrfondos piešķirt lielāku prioritāti jaunu pētniecības un jauninājumu jaudu attīstībai. Turklāt tā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildu politiskos instrumentus, lai arī turpmāk veicinātu privātā sektora ieguldījumu pētniecības infrastruktūrā.

1.10   EESK vēlētos vērst uzmanību uz ERI darbības un uzturēšanas izmaksām pēc tam, kad būs veikti sākotnējie ieguldījumi. Minētās izmaksas, kuru ikgadējais apjoms var sasniegt līdz pat 20 % no ieguldījumu vērtības, iespējams, var apdraudēt nodomu par brīvu pieeju pētniekiem no valstīm, kas nav ERI dalībnieces. Tādēļ 8. pētniecības un izstrādes pamatprogrammā būtu lietderīgi paredzēt Eiropas fondu līdzfinansējuma piešķiršanu šo darbības izmaksu segšanai.

2.   Ievads.

2.1   Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveide ir visu Kopienas pasākumu pētniecības un izstrādes jomā galvenais mērķis kopš 2000. gada (1). Turpmākajos gados šajā jomā virkni iniciatīvu ir uzsākušas arī dalībvalstis. Tomēr dažādi valstiski un institucionāli šķēršļi joprojām neļauj sasniegt galīgo mērķi, proti, “piektās brīvības” – brīvas zināšanu aprites – ieviešanu Eiropā. Viena no lielākajām Eiropas problēmām zinātnes un pētniecības jomā ir tās sadrumstalotība, kas traucē Eiropai pilnībā izmantot savu pētniecības potenciālu.

2.2   Augstākā līmeņa pētniecības infrastruktūra neapšaubāmi ir viens no Eiropas Pētniecības telpas turpmākās attīstības galvenajiem pīlāriem (2), jo tā:

—	veicina izcilību zinātnē;

—	rada iespēju veikt visā pasaulē konkurētspējīgus fundamentālos un lietišķos pētījumus;

—	piesaista labākos pētniekus;

—	stimulē jauninājumus rūpniecībā un sekmē zināšanu tālāknodošanu;

—	sniedz ieguldījumu Eiropas integrācijā;

—	rada augstāku Eiropas pievienoto vērtību.

2.3   Viena no plaša mēroga Eiropas pētniecības infrastruktūras iezīmēm ir tā, ka ar to saistītās lielās ieguldījumu un darbības izmaksas, kā arī potenciāls pilnībā izmantot visas jaudas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas. Tas nozīmē, ka Eiropas izcilības centri visai bieži nespēj sasniegt kritisko masu. Dažus centrus nelabvēlīgi ietekmē arī attiecīgu tīklu un sadarbības nepietiekamība. Neraugoties uz minētajiem trūkumiem, Eiropai pagātnē ir izdevies īstenot virkni pasaules līmeņa svarīgu viseiropas projektu, piemēram, CERN, ITER, EMBO, EKA, ESRF  (3) un citus.

2.4   Priekšlikums Regulai COM(2008) 467 galīgā redakcija, kurš ir šā atzinuma priekšmets, ir viena no Komisijas 2008. gadā plānotajām piecām iniciatīvām, kuru mērķis ir būtiski paātrināt Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidi (4).

2.5   Ar minētā priekšlikuma starpniecību varētu sekmēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, jo tas stimulētu publiskos un privātos ieguldījumus pētniecībā, kuru apjoms joprojām ievērojami atpaliek no izvirzītā mērķa – 3 % no IKP līdz 2010. gadam (pašlaik tas ir vidēji 1,7 līdz 1,8 % no IKP). Priekšlikums nodrošinātu pamatu tik ļoti vajadzīgajai Eiropas pētniecības infrastruktūru apvienošanai. Tās stiprinās ERA un uzlabos Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

3.   Vispārīga informācija.

3.1   Eiropadome, kas centās sekmīgāk risināt neskaitāmās ar pētniecības infrastruktūru saistītās problēmas, jau 2002. gadā izveidoja Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) (5), piešķirot tam pilnvaras izstrādāt ceļvedi visas Eiropas nozīmes plaša mēroga infrastruktūras nākamās paaudzes sagatavošanai un izveidei.

3.2   Sadarbībā ar Komisiju un pēc plašas apspriešanās (ar 1 000 augsta līmeņa ekspertiem) ESFRI apzināja 35 viseiropas projektus (6), kas atbilstu plaša mēroga Eiropas pētniecības infrastruktūru vajadzībām nākamajos 10 līdz 20 gados (7).

3.3   Ceļvedī paredzētas jaunas, svarīgas dažāda apjoma un vērtības pētniecības infrastruktūras, kas aptvers ļoti dažādas pētniecības nozares, sākot ar sociālajām un dabas zinātnēm un beidzot ar elektroniskām sistēmām zinātnisku publikāciju un datu bāzu arhivēšanai (8). Visu projektu kopējā aplēstā vērtība pārsniedz 20 miljardus EUR.

3.4   Apzinot aspektus, kas varētu traucēt pasaules līmeņa visai Eiropai svarīgu pētniecības infrastruktūru izveidei, ESFRI līdzās finansiāliem un organizatoriskiem ierobežojumiem arī uzsvēra tiesiskā regulējuma vai tādu struktūru trūkumu Eiropas līmenī, kas darītu iespējamu starptautisku partnerību tūlītēju un faktisku izveidi. Šobrīd partneriem, kas vēlas sadarboties kopīgas pētniecības infrastruktūras izveides jomā, vispirms jāpanāk vienošanās par tiem valsts tiesiskajiem noteikumiem (9), kurus paredzēts piemērot (vai arī jāizmanto starptautiski līgumi), un tas rada papildu administratīvas problēmas.

3.5   Tādēļ ESFRI atzīmējis vajadzību izstrādāt īpašu Kopienas tiesisko regulējumu tādas Eiropas pētniecības infrastruktūras (turpmāk – ERI) izveidei, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis.

3.6   Jēdziena ERI definīcija – jēdziens attiecināms uz objektiem, sistēmām, resursiem un pakalpojumiem, ko augsta līmeņa pētījumos izmanto zinātnieki. Tas aptver zinātnisko aprīkojumu, uz zināšanām balstītus avotus (zinātniskus apkopojumus, arhīvus, strukturētus zinātniskos datus), uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstītu infrastruktūru, kā arī cita veida īpašus resursus, kas ir svarīgi izcilībai pētniecībā. Šāda pētniecības infrastruktūra var būt “izvietota vienkopus” vai “izkliedēta” (organizēts resursu tīkls).

4.   Komisijas priekšlikums.

4.1   Secinot, ka pašreiz spēkā esošie, uz dažādu valstu tiesību aktiem un dalībvalstu iniciatīvām balstītie juridiskie instrumenti neatbilst jaunas viseiropas infrastruktūras vajadzībām, Komisija saskaņā ar EK līguma 171. pantu sagatavoja priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro ERI.

4.2   Galvenais ierosinātā tiesiskā regulējuma mērķis ir dot iespēju dalībvalstīm un tām trešām valstīm, kas iesaistītas Kopienas pētniecības un izstrādes pamatprogrammā, kopīgi izveidot un izmantot visai Eiropai nozīmīgas pētniecības struktūras.

4.3   ERI ir juridiskas personas statuss, kas atkarīgs no līdzdalības šajā infrastruktūrā (jāpiedalās vismaz trim dalībvalstīm, pievienoties var arī trešās valstis un starpvalstu organizācijas), turklāt tai ir visās dalībvalstīs atzīta tiesībspēja un rīcībspēja. Regulā noteikta to prasību un procedūru tiesiskā sistēma, kas ir vajadzīgas ERI izveidei.

4.4   Direktīvu par pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un publisko iepirkumu izpratnē ERI ir starptautiskas organizācijas statuss. Tādējādi tā ir atbrīvota no PVN un akcīzes nodokļa un tās iepirkuma procedūrām nepiemēros Direktīvas par publisko iepirkumu noteikumus (10).

4.5   ERI var saņemt līdzfinansējumu no kohēzijas politikas finanšu instrumentiem saskaņā ar Padomes Regulu (11), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu.

5.   Vispārīgas piezīmes.

5.1   EESK uzskata, ka ierosinātais jaunais juridiskais instruments, kas papildinātu jau esošos juridiskos līdzekļus, atvieglos un sekmēs lēmumu pieņemšanu par visai Eiropai nozīmīgām jaunām infrastruktūrām un līdz ar to arī paātrinās ERA izveidi un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu.

5.2   EESK atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu skaidro un noteikto apņemšanos saskaņot Eiropas pētniecības infrastruktūras pašreizējo attīstību. Tikai tādā veidā varēs īstenot ESFRI ierosināto ceļvedi.

5.3   Pasaules augstākā līmeņa jaunas pētniecības infrastruktūras attīstība var būtiski ietekmēt Eiropas Pētniecības telpas vispārējo pievilcīgumu. Tai ir ļoti liela nozīme, lai atbalstītu centienus arī turpmāk motivēt 400 000 ļoti talantīgus jaunus pētniekus un novērstu viņu emigrāciju, jo šie pētnieki Eiropai ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – ieguldījumi zinātnē un attīstībā 3 % apjomā no IKP. Turklāt augstākās kvalitātes pētniecības infrastruktūra var piesaistīt talantīgus un augsti kvalificētus pētniekus no visas pasaules.

5.4   Ņemot vērā, ka ierosinātajiem pētniecības infrastruktūras projektiem nepieciešami ļoti apjomīgi līdzekļi (12), mazāku un vājāk attīstītu valstu iespējas savā teritorijā īstenot svarīgākos projektus vai arī tajos piedalīties faktiski ir visai ierobežotas. Paredzams, ka nākotnē liela mēroga infrastruktūras objekti koncentrēsies visvairāk attīstītajās valstīs, kas īstermiņā varētu palielināt intelektuālā darbaspēka migrāciju ES teritorijā. Ilgākā laika posmā šādam riskam būtu jāsamazinās, jo 28 no 44 ESFRI sarakstā iekļautajiem projektiem klasificēti kā “izkliedētas infrastruktūras”, citiem vārdiem, šādas infrastruktūras tādā vai citādā veidā iekļauj tīklus visā Eiropā. Tas arī palielina mazāku un vājāk attīstītu valstu iespējas piedalīties. Lai šāda līdzdalība patiešām realizētos, EESK aicina nodrošināt pētniekiem plašu pieeju minētajai infrastruktūrai. Svarīgi arī šādās plaši izkliedētās struktūrās iespējami vairāk iesaistīt zinātnisko, tehnisko un administratīvo personālu.

5.5   Aptuveni 15 % Eiropas pētniecības institūtu pētnieku sadarbojas ar rūpniecību, izmantojot tās pētniecības infrastruktūru. Tādēļ jaunas pētniecības infrastruktūras izveide var radīt jaunu pieprasījumu, virkni labvēlīgu blakus aspektu un nodrošināt papildu stimulu zināšanu un tehnoloģiju tālāknodošanai rūpniecībai. Tas var arī palīdzēt sasniegt Barselonas mērķi, kas nosaka, ka privāto ieguldījumu īpatsvars P&I jāpalielina līdz 2 % no IKP.

5.6   P&I īpaši pieminēta Komisijas 2008. gada 26. novembrī izsludinātajā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, kura mērķis ir mazināt finanšu krīzes ietekmi uz ekonomiku. Plāna ilgtermiņa pasākumu uzskaitījums ietver tā dēvētos “viedos ieguldījumus”. Komisija to uzsver īpaši un aicina dalībvalstis un privāto sektoru vairāk ieguldīt P&I, jauninājumos un izglītībā. EESK uzsver ieguldījumu pētniecības infrastruktūrā labvēlīgo ietekmi. Ieguldījumu iespējamā vērtība komerciālu darījumu izpratnē pārsniedz 10 miljardus EUR, kas var palīdzēt nosargāt lielu skaitu darba vietu tajās uzņēmējdarbības nozarēs, kurām būtu uzticēta infrastruktūras projektu īstenošana. Tas arī būtu lielisks stimuls ātrākai pārejai uz zināšanu sabiedrību.

5.7   Eiropas pētniecības infrastruktūru ceļvedi var izmantot kā lielisku pamatu valstu ceļvežiem. Komiteja atzīmē, ka dažu dalībvalstu attieksme pret šāda veida iniciatīvām nav bijusi pietiekami nopietna. Tādēļ tā aicina dalībvalstis atgūt iekavēto pēc iespējas ātrāk un pievienoties ESFRI un Komisijas iniciatīvam.

5.8   Pētniecības infrastruktūru finansējums arī turpmāk būs jānodrošina galvenokārt ar dalībvalstu līdzekļiem. Tādēļ ir svarīgi koordinēt šādus finanšu līdzekļus. Tikai tādā veidā varēs sasniegt kritisko masu, panākt ieguldījumu efektivitāti un nodrošināt infrastruktūru pienācīgu specializāciju un zinātnisko izcilību.

5.9   Lai arī 7. pamatprogrammā ir palielināts finansējums pētniecības infrastruktūrai un kohēzijas politikas ietvaros pieejamās iespējas, ES budžeta līdzekļu apjoms joprojām ir pārāk mazs, lai īstenotu tālejošos plānus. EESK vērš uzmanību uz vajadzību pēc 7. pamatprogrammas un struktūrfondu lielākas sinerģijas pētniecības infrastruktūras finansējuma jomā. Turklāt tā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildu politiskos instrumentus, lai veicinātu privātā sektora apjomīgākus ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā. Atzinīgi vērtējama būtu arī EIB (piemēram, sniedzot atbalstu “riska dalīšanas finanšu mehānisma” formā) un citu finanšu iestāžu līdzdalība.

5.10   Komiteja iesaka darbā ar Eiropas kohēzijas politiku un tās finanšu instrumentiem, kā arī struktūrfondiem vairāk uzmanības veltīt jaunu pētniecības un jauninājumu jaudu attīstībai. Tā aicina dalībvalstu valdības sākt plašāk izmantot struktūrfondus, lai modernizētu un vairotu savas pētniecības jaudas. Sevišķi jaunajās dalībvalstīs ES fondu līdzekļi bieži vien paliek neizmantoti, jo valdības nepiedāvā pienācīgu līdzfinansējumu vai nepievērš pietiekami daudz uzmanības pētniecības jaudu uzlabošanai. Tā rezultātā daudzi zinātnieki pamet dzimteni, meklējot pētniecības iespējas. Tāpēc progress šajā jomā ir ļoti svarīgs, lai sekmīgi varētu risināt intelektuālā darbaspēka migrācijas problēmu Eiropā.

6.   Īpašas piezīmes.

6.1   Komiteja atbalsta ierosināto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, jo tas var ievērojami paaugstināt ERI pievilcīgumu. Tas varētu sniegt ERI arī konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgiem projektiem citur pasaulē. Tādēļ mēs atbalstām ieceri nodrošināt ERI iespējami vairāk nodokļu atvieglojumu (atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu). Daudzām pastāvošajām pētniecības infrastruktūrām, kas atbilst attiecīgo direktīvu kritērijiem par “starptautiskas organizācijas” statusu, jau ir piešķirts atbrīvojums no PVN un akcīzes nodokļa. Tomēr pašreizējā procedūra paredz ilgstošas un sarežģītas sarunas, tādējādi aizkavējot infrastruktūras izveidi, kā arī radot ievērojamu juridisko un finansiālo nenoteiktību. Automātiska atbrīvojuma piemērošana ERI, kā tas paredzēts regulā, palīdzētu novērst galvenos šķēršļus pētniecības infrastruktūru attīstībai un darbībai Eiropā.

6.2   EESK iesaka nopietni pievērsties iespējai par Kopienas aktīvāku līdzdalību ERI finansēšanā. Palielinot savu ietekmi ar mērķtiecīgu subsīdiju palīdzību, Kopienai būs lielākas iespējas panākt ERI līdzsvarotāku teritoriālo izplatību un labāku pieejamību tām valstīm, kuras nav tiešas projektu dalībnieces. Tomēr, lai īstenotu šādu politiku, 8. pētniecības un izstrādes pamatprogrammā jānodrošina papildu līdzekļu piešķiršana.

Komiteja uzskata, ka ES nav nekāda pamata pētniecības infrastruktūrām nepiemērot tādu pašu pieeju, kādu tā piemēro citu Eiropas infrastruktūras tīklu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, elektrolīniju, gāzes cauruļvadu u.c.) līdzfinansēšanai.

EESK vēlas vērst uzmanību uz problēmu par darbības un uzturēšanas izmaksām pēc tam, kad būs veikti sākotnējie ieguldījumi. Saskaņā ar dažām aplēsēm šīs izmaksas ik gadus var sasniegt līdz pat 20 % no kopējās ieguldījumu vērtības. Tomēr pētījumos par ieguldījumiem minētās izmaksas bieži vien nav ņemtas vērā, un tas var ievērojami apdraudēt pētniecības infrastruktūru nevainojamu ilgtermiņa darbību. Tādēļ Komiteja iesaka 8. pētniecības un izstrādes pamatprogrammā iekļaut iespēju piešķirt Eiropas fondu līdzfinansējumu, lai nodrošinātu pētniecības infrastruktūru ikdienas darbību.

6.3.1   Attiecībā uz uzturēšanas izmaksām Komiteja iesaka samērīgas lietošanas maksas noteikšanu par infrastruktūras kopīgu izmantošanu uzskatīt par “ierobežota apjoma saimniecisko darbību” (2. pants).

6.4   Komiteja uzsver, cik liela nozīme ir iespējami plašāka Eiropas zinātnieku un pētnieku loka brīvai pieejai visām ERI. Nebūtu taisnīgi, ja praksē pieeja būtu ļauta tikai tām valstīm, kuras ir ERI dalībnieces, vai pieejas kritērijs būtu tikai valsts spēja izdarīt iemaksas. Priekšlikums par Kopienas daļēju līdzdalību, kā tas jau teikts 6.2. punktā, arī atvieglotu brīvu pieeju un tādējādi veicinātu labāku integrāciju Eiropas Pētniecības telpā.

6.5   Attīstot un izmantojot augstākās kvalitātes infrastruktūru, svarīgi arī pievērst uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Iespējamās problēmas jācenšas atrisināt atbildīgi un savlaicīgi.

---

(1)  Komisija 2000. gadā publicēja savu pirmo paziņojumu par šo jautājumu – “Ceļā uz Eiropas Pētniecības telpu”.

(2)  Konkurētspējas Ministru Padome (Iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība), 2008. gada 29. un 30. maijs.

(3)  CERN – Eiropas kodolpētījumu organizācija, ITER – Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors, EMBO – Eiropas molekulārās bioloģijas organizācija, EKA – Eiropas Kosmosa aģentūra, ESRF – Eiropas Sinhrotronās radiācijas centrs.

(4)  Pārējās iniciatīvas/politikas jomas: Kopīga plānošana pētniecībā, Eiropas partnerība pētniekiem, Intelektuālā īpašuma vadība un ERA plaša pieejamība visā pasaulē.

(5)  ESFRI – Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums, http://cordis.europa.eu/esfri/home.html.

(6)  Eiropas pētniecības infrastruktūru ceļvedis, 2006. gada ziņojums, http://cordis.europa.eu/esfri/roadmap.htm. Ceļvedis tika pabeigts 2008. gadā (galvenokārt projekti vides, bioloģijas un medicīnas zinātņu jomā), un šobrīd tas kopumā aptver 44 projektus.

(7)  Eiropas pētniecības infrastruktūru ceļvedis, 2006. gada ziņojums, http://cordis.europa.eu/esfri/roadmap.html.

(8)  Infrastruktūras projekti aptver 7 dažādas zinātnes nozares: sociālās un humanitārās zinātnes, enerģētiku, biomedicīnu un zinātnes par dzīvību, materiālu zinātnes, astronomiju – astrofiziku – kodolfiziku un daļiņu fiziku, skaitļošanu un datu apstrādi.

(9)  Piemēram, Francijas “societé civile”, Vācijas “GmbH”, Apvienotās Karalistes “limited liability company (Ltd)” vai Nīderlandes “stichting” (fonds).

(10)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK, 151. panta 1. punkta b) apakšpunkts, Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/12/EEK, 23. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK, 15. panta c) apakšpunkts.

(11)  Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula 1083/2006.

(12)  Aplēstā atsevišķu ERI vidējā vērtība ir no 500 miljoniem līdz 1 miljardam EUR.

---